Kāda ir mūsu attieksme pret cilvēkiem laikā pirms Jehovas dienas?

”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, ..bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. PĒTERA 3:9.)

1., 2. a) Kāds ir Jehovas viedoklis par cilvēkiem? b) Kādus jautājumus mēs varam sev uzdot?

JEHOVAS kalpiem ir uzticēts uzdevums darīt par mācekļiem cilvēkus no visām tautām. (Mateja 28:19.) Pildot šo uzdevumu un gaidot Jehovas ”lielo dienu”, mums jābūt tādam pašam viedoklim par cilvēkiem, kāds ir viņam. (Cefanjas 1:14.) Norādīdams uz to, kāds ir Dieva viedoklis, apustulis Pēteris rakstīja: ”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:9.) Dievs uzskata, ka cilvēki ir spējīgi ”nākt pie atgriešanās”. Viņš ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Jehovam ir prieks vienmēr, kad ”bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo”. (Ecēhiēla 33:11.)

² Vai mums ir tāds pats viedoklis par cilvēkiem, kāds ir Jehovam? Vai mēs uzskatām, ka ikvienas tautības pārstāvji var kļūt par viņa ”ganības avīm”? (Psalms 100:3; Apustuļu darbi 10:34, 35.) Pievērsīsim uzmanību diviem piemēriem, kas palīdz saprast, cik svarīgi ir veidot tādu viedokli par cilvēkiem, kāds ir Dievam. Abos notikumos, ko mēs apskatīsim, cilvēkiem draudēja iznīcināšana un Jehovas kalpiem tas laikus tika darīts zināms. Šos divus piemērus ir sevišķi svarīgi pārdomāt tagad, kad tik tuvu ir Jehovas lielā diena.

Ābrahāmam bija tāds pats viedoklis kā Jehovam

3. Kāda bija Jehovas attieksme pret Sodomas un Gomoras iedzīvotājiem?

³ Vispirms padomāsim par dievbijīgo patriarhu Ābrahāmu un notikumiem Sodomā un Gomorā. Kad līdz Jehovam nonāca ”sūdzības par Sodomu un Gomoru”, viņš neiznīcināja abas pilsētas un tās iedzīvotājus uzreiz. Vispirms Jehova gribēja pārbaudīt, kas īsti notiek šajās pilsētās. (1. Mozus 18:20, 21.) Dieva sūtīti, divi eņģeļi devās uz Sodomu un apmetās taisnīgā Lata namā. Tajā pašā naktī ”Sodomas pilsētas vīri aplenca namu, sākot ar zēniem un beidzot ar sirmgalvjiem, visādi ļaudis no visām malām”. Viņi gribēja  stāties homoseksuālās attiecībās ar Lata ciemiņiem. Sodomas iedzīvotāju pagrimums bija tik liels, ka pilsēta bija pelnījusi vienīgi iznīcību. Bet, pirms Sodoma tika iznīcināta, eņģeļi Latam jautāja: ”Vai tev te vēl ir kāds znots, savi dēli un savas meitas? Tos, kā arī visus citus savējos, kas tev ir šinī pilsētā, izved ārā.” Tā Jehova deva iespēju izglābties vairākiem Sodomas iedzīvotājiem, kaut gan beigu beigās dzīvi palika vienīgi Lats un abas viņa meitas. (1. Mozus 19:4, 5, 12, 16, 23—26.)

4., 5. Kāpēc Ābrahāms lūdza par Sodomas iedzīvotājiem, un vai viņa viedoklis bija saskaņā ar Jehovas viedokli?

⁴ Bet atgriezīsimies pie tā, kas notika tad, kad Jehova bija darījis zināmu savu nodomu pārbaudīt, kas notiek Sodomā un Gomorā. Toreiz Ābrahāms jautāja Jehovam: ”Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šīs pilsētas vidū? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nepataupītu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū? Ne mūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezdievim. Nekad nevar notikt, ka tas, kas visu zemi tiesā, nespriestu taisnu tiesu.” Ābrahāms teica tādus vārdus kā ”ne mūžam Tu tā nedarīsi” un ”nekad nevar notikt”, jo viņš no paša pieredzes labi zināja, ka Jehova neiznīcina taisnos kopā ar bezdievjiem. Jehova apliecināja, ka viņš neiznīcinās Sodomu, ja tajā būs piecdesmit taisnīgu cilvēku, bet Ābrahāms turpināja uzdot jautājumus, minēdams aizvien mazāku skaitu, kamēr nonāca līdz desmit. (1. Mozus 18:22—33.)

⁵ Vai Jehova būtu uzklausījis Ābrahāma jautājumus, ja tie nebūtu saskaņā ar viņa paša viedokli? Protams, nebūtu. Tā kā Ābrahāms bija ”Dieva draugs”, viņš acīmredzot zināja, kāds ir Dieva viedoklis, un bija to pārņēmis. (Jēkaba 2:23.) Kad Jehova pievērsa uzmanību Sodomai un Gomorai, viņš bija gatavs uzklausīt Ābrahāma lūgumus, jo viņš ”negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”.

Kā Jona raudzījās uz cilvēkiem

6. Kā rīkojās Nīnives iedzīvotāji, kad dzirdēja Jonas sludināto vēsti?

⁶ Otrs piemērs, kam mēs pievērsīsim uzmanību, ir pravieša Jonas attieksme pret cilvēkiem. Jehova bija nolēmis iznīcināt Nīnivi, un Jonam bija jāsludina, ka Jehovam ir  kļuvuši zināmi šīs pilsētas iedzīvotāju ļaunie darbi. (Jonas 1:2.) Nīnive kopā ar tās priekšpilsētām aizņēma lielu platību — lai to pārstaigātu, ”bija vajadzīgas trīs dienas”. Kad Jona beidzot pakļāvās Dieva pavēlei, viņš sāka sludināt Nīnivē un paziņoja tās iedzīvotājiem: ”Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” ”Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un ..uzvilka mugurā maisus.” Pat Nīnives ķēniņš nožēloja savus grēkus. (Jonas 3:1—6.)

7. Kā Jehova raudzījās uz nīniviešu grēku nožēlu?

⁷ Nīnives iedzīvotāju nostāja bija pilnīgs pretstats sodomiešu nostājai. Kāda bija Jehovas attieksme pret nīniviešiem, kas bija nožēlojuši savus grēkus? Jonas grāmatas 3. nodaļas 10. pantā ir sacīts: ”Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” Redzēdams, ka nīnivieši ir gatavi mainīties, Jehova tos nesodīja. Jehova neatteicās no saviem principiem, viņš tikai mainīja savu lēmumu, tāpēc ka Nīnives iedzīvotāji bija nožēlojuši savus ļaunos darbus. (Maleahija 3:6.)

8. Kāpēc Jona bija neapmierināts?

⁸ Kad Jona saprata, ka Nīnive netiks iznīcināta, viņa viedoklis bija pavisam citāds nekā Jehovam. ”Tas sagādāja Jonam lielu vilšanos, un viņš iedegās dusmās. Viņš tad piesauca lūgšanā to Kungu un teica: ”Ak Kungs, vai tas nav tieši tas, ko es teicu, kad es biju vēl savā zemē? Tādēļ es priekšlaikus steidzos aizbēgt uz Taršišu, jo es zināju, ka Tu esi žēlīgs un mīlestības pilns Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā, kam paredzamā ļaunuma pašam žēl.” (Jonas 4:1, 2.) Jona labi zināja, kādas īpašības piemīt Jehovam. Taču šajā brīdī viņš ļāva sevi pārņemt neapmierinātībai un neraudzījās uz nīniviešiem tā, kā uz tiem raudzījās Dievs.

9., 10. a) Kādu pamācību no Jehovas saņēma Jona? b) Kāpēc mēs varam uzskatīt, ka vēlāk Jona izveidoja tādu pašu uzskatu par cilvēkiem, kāds bija Jehovam?

⁹ Jona izgāja no Nīnives, uzcēla sev nelielu būdiņu un ”apsēdās tās paēnā, lai nogaidītu un redzētu, kas notiks ar pilsētu”. Jehova lika izaugt ”ricinus kokam”, kas deva Jonam pavēni, taču jau nākamajā dienā augs nokalta. Jonu tas sadusmoja, bet Jehova viņam teica: ”Tev sāp sirds par ricinus koku.. Un kā tad lai Man nebūtu žēl Ninives, tādas tik lielas pilsētas, ar vairāk kā simts divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, kas vienkārši nezina atšķirt savu labo roku no savas kreisās un kuŗiem pieder daudz lopu?” (Jonas 4:5—11.) Jona saņēma labu pamācību par to, kā Jehova raugās uz cilvēkiem.

¹⁰ Mēs nezinām, ko Jona teica pēc tam, kad Dievs bija runājis par žēlsirdību pret Nīnives iedzīvotājiem. Tomēr, pēc visa spriežot, Jona mainīja savu viedokli par nīniviešiem. Par to liek domāt fakts, ka Jehova iedvesmoja Jonu pierakstīt šos notikumus.

 Kāds ir mūsu viedoklis par cilvēkiem?

11. Kā Ābrahāms, visticamāk, izturētos pret cilvēkiem, kas dzīvo mūsdienās?

¹¹ Arī mūsdienās ir gaidāma iznīcināšana — kad būs pienākusi Jehovas lielā diena, ies bojā visa ļaunā sistēma, kas pastāv pašlaik. (Lūkas 17:26—30; Galatiešiem 1:4; 2. Pētera 3:10.) Ko Ābrahāms domātu par cilvēkiem, kas dzīvo mūsdienās? Droši vien viņš būtu norūpējies par tiem, kas vēl nav dzirdējuši labo vēsti par Valstību. (Mateja 24:14.) Ābrahāms vairākkārt griezās pie Dieva, vēlēdamies uzzināt, vai tomēr nevarētu būt, ka Sodomā dzīvo arī taisnīgi cilvēki. Vai mums rūp tie cilvēki, kuri varētu atteikties no tā, kas pierasts Sātana pārvaldītajā pasaulē, ja viņiem tiktu dota iespēja nožēlot savu rīcību un sākt kalpošanu Dievam? (1. Jāņa 5:19; Atklāsmes 18:2—4.)

12. Kāpēc varētu notikt tā, ka mēs par cilvēkiem savā sludināšanas teritorijā sāktu domāt tāpat, kā Jona domāja par nīniviešiem, un ko mēs varam darīt, lai mums neizveidotos šāda attieksme?

¹² Ilgoties pēc laika, kad ļaunuma vairs nebūs, nav nepareizi. (Habakuka 1:2, 3.) Tomēr mums jāuzmanās no tā, ka mums varētu izveidoties tāda pati attieksme kā Jonam un mums vairs nerūpētu tie cilvēki, kas vēl varētu atgriezties pie Dieva. It īpaši viegli tā varētu notikt tad, ja, sludinādami vēsti par Valstību, mēs pastāvīgi satiekam cilvēkus, kas ir vienaldzīgi, neiecietīgi vai pat naidīgi noskaņoti. Šādos apstākļos mēs varētu aizmirst par tiem, ko Jehova vēl izvedīs no pašreizējās ļaunās sistēmas. (Romiešiem 2:4.) Ja godīgas pašpārbaudes laikā atklājas, ka mūsu attieksme pret cilvēkiem kaut nedaudz līdzinās Jonas sākotnējai attieksmei pret Nīnives iedzīvotājiem, mums būtu jālūdz Jehovam, lai viņš palīdz mūsu domas saskaņot ar viņa viedokli.

13. Kā mēs zinām, ka Jehovam rūp visi cilvēki?

¹³ Jehovam rūp tie cilvēki, kas vēl nav sākuši viņam kalpot, un viņš uzklausa savu uzticīgo kalpu lūgumus. (Mateja 10:11.) Jehova ir gatavs atbildēt uz savu kalpu lūgšanām un ”viņu lietu izlemt visai drīz”. (Lūkas 18:7, 8.) Turklāt Jehova paša noteiktajā laikā izpildīs visus savus solījumus un īstenos visus savus nodomus. (Habakuka 2:3.) Dievs iznīcinās visu ļaunumu uz zemes, gluži tāpat kā viņš iznīcināja Nīnivi pēc tam, kad tās iedzīvotāji bija atgriezušies pie saviem ļaunajiem darbiem. (Nahuma 3:5—7.)

14. Kas mums būtu jādara, gaidot Jehovas lielo dienu?

 ¹⁴ Vai mēs esam gatavi pacietīgi gaidīt un pildīt Jehovas gribu, līdz kamēr pienāk viņa lielā diena un pašreizējā ļaunā sistēma tiek iznīcināta? Mēs nezinām, cik daudz vēl tiks sludināts pirms Jehovas lielās dienas, taču mēs skaidri zinām, ka labā vēsts par Valstību ir jāsludina visā pasaulē tik lielā mērā, cik to par nepieciešamu uzskata Jehova. Un mums noteikti ir dzīvi jāinteresējas par ”tautu bagātībām”, ar kurām Jehova vēl joprojām pilda savu pielūgsmes namu. (Hagaja 2:7, LB-65r.)

Par mūsu viedokli liecina mūsu rīcība

15. Kas mums palīdz veidot pozitīvu attieksmi pret sludināšanu?

¹⁵ Varbūt vietā, kur mēs dzīvojam, cilvēki neuzklausa labo vēsti, un varbūt mēs nevaram pārcelties uz vietu, kur ir vairāk ieinteresētu cilvēku. Bet pieņemsim, ka mūsu sludināšanas teritorijā pirms ļaunās sistēmas bojāejas vēl izdosies atrast desmit cilvēkus, kas vēlēsies kalpot Dievam. Vai mēs uzskatām, ka šos desmit ir vērts meklēt? Kad Jēzus ”ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:36.) Iedziļinoties Bībelē un rūpīgi lasot žurnālus Sargtornis un Atmostieties!, mēs varam labāk izprast, kādas ciešanas cilvēkiem sagādā dzīve mūsdienu pasaulē. Tas savukārt palīdz vēl skaidrāk apzināties, cik svarīgi ir sludināt labo vēsti. Turklāt, pilnvērtīgi izmantojot bībeliskās publikācijas, kas tiek dotas ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību, mēs varēsim sludināt ar vēl lielāku pārliecību, un tas lieti noderēs teritorijā, kur tiek sludināts bieži. (Mateja 24:45—47; 2. Timotejam 3:14—17.)

16. Ko mēs varam darīt, lai sludināšana būtu sekmīgāka?

¹⁶ Ja mēs domājam par cilvēkiem, kas vēl varētu atsaukties uz Bībeles vēsti un iemantot dzīvību, mēs cenšamies rūpīgi apsvērt, kāds laiks sludināšanai mūsu teritorijā ir piemērotākais un kādi paņēmieni varētu būt iedarbīgākie. Ja, sludinot pa mājām, mēs satiekam maz cilvēku, būtu labi izmēģināt dažādus sludināšanas laikus, kā arī sludināt dažādās vietās. Zvejnieki dodas zvejā tādā laikā, kad zivis ķeras vislabāk. Vai mēs nevarētu darīt to pašu savā garīgajā zvejā? (Marka 1:16—18.) Mēs varam sludināt pievakarē, kā arī sludināt pa telefonu, ja likumi to atļauj. Daudzi sludinātāji ir pārliecinājušies, ka ļoti produktīvas sludināšanas teritorijas var būt automašīnu stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas un lielveikali. Ja mums ir tāda pati attieksme pret cilvēkiem, kāda bija Ābrahāmam, mēs izmantojam arī neformālas sludināšanas iespējas.

17. Kā mēs varam atbalstīt misionārus un citus Jehovas kalpus, kas sludina svešās zemēs?

¹⁷ Daudzi miljoni cilvēku vēl nav dzirdējuši vēsti par Valstību. Ir vairāki veidi, kā mēs varam apliecināt savu interesi par šiem cilvēkiem, pat neizejot no mājām. Piemēram, ja mums ir pazīstami misionāri vai citi pilnas slodzes sludinātāji, kas ir pārcēlušies uz kādu svešu zemi, mēs varam viņiem rakstīt vēstules un apliecināt, cik augstu mēs vērtējam viņu darbu. Kāds tam sakars ar interesi par cilvēkiem, kam nav sludināts? Vistiešākais. Mūsu vēstules ar uzmundrinājuma un uzslavas vārdiem var palīdzēt misionāriem turpināt sludināšanu savā norīkojuma vietā un darīt zināmu patiesību vēl daudziem cilvēkiem. Turklāt mēs varam lūgt Dievu par misionāriem un tiem cilvēkiem, kas citās zemēs ir izslāpuši pēc patiesības. (Efeziešiem 6:18—20.) Vēl viens veids, kā mēs apliecinām, ka domājam par cilvēkiem, ir mūsu ziedojumi, ar kuriem tiek atbalstīta Jehovas liecinieku darbība visā pasaulē. (2. Korintiešiem 8:13, 14; 9:6, 7.)

 Vai mēs varētu pārcelties uz citu sludināšanas teritoriju?

18. Ko dara daudzi kristieši, lai izplatītu vēsti par Valstību savā dzimtajā zemē?

¹⁸ Jehovas liecinieki, kas ir pārcēlušies uz tādām vietām, kur ir daudz darāmā sludināšanā, par savu pašaizliedzību ir saņēmuši bagātīgas svētības. Ir arī daudz tādu sludinātāju, kas ir iemācījušies kādu svešvalodu, lai palīdzētu iebraucējiem no citām zemēm. Arī viņu pūles ir nesušas bagātus augļus. Piemēram, septiņi Jehovas liecinieki, kas kādā Teksasas (ASV) pilsētā sludina ieceļotājiem no Ķīnas, 2001. gada Kunga vakarēdienu atzīmēja kopā ar vēl 114 cilvēkiem. Jehovas kalpi, kas sludina šādās teritorijās, ir pārliecinājušies, ka tās ir gatavas pļaujai. (Mateja 9:37, 38.)

19. Kas būtu jādara tiem, kas vēlas doties sludināt uz svešu zemi?

¹⁹ Varbūt jūsu ģimene uzskata, ka ir spējīga pārcelties uz sludināšanas teritoriju, kur ir ļoti vajadzīgi Valstības sludinātāji? Pirms jūs to darāt, būtu saprātīgi ”aprēķināt izdevumus”, tas ir, visu rūpīgi pārdomāt. (Lūkas 14:28.) Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja jūs domājat pārcelties uz dzīvi svešā zemē. Katram, kas domā par šādu iespēju, vispirms ir jāatbild sev uz šādiem jautājumiem: ”Vai es spēšu apgādāt sevi un savu ģimeni? Vai es spēšu nokārtot uzturēšanās atļauju? Vai es protu tās zemes valodu? Ja es to neprotu, vai es esmu gatavs to iemācīties? Vai es esmu padomājis, ko nozīmēs dzīvot šīs zemes klimatā un pierast pie svešas kultūras? Vai es varēšu atbalstīt ticības biedrus un nekļūšu viņiem par nastu?” (Kolosiešiem 4:10, 11.) Ja jūs vēlaties noskaidrot, cik liela ir vajadzība pēc Valstības sludinātājiem tajā zemē, uz kuru vēlaties doties, lūdzu, uzrakstiet vēstuli Jehovas liecinieku filiālei, kas rūpējas par sludināšanu šajā zemē. *

20. Ko ir darījis kāds jauns kristietis, lai palīdzētu cilvēkiem svešā zemē?

²⁰ Kāds kristietis, kas piedalījās Valstības zāļu celtniecībā Japānā, uzzināja, ka tādam pašam nolūkam ir vajadzīgi celtniecības speciālisti Paragvajā. Tā kā šis brālis nebija precējies un viņam bija daudz jaunības spēka, viņš pārcēlās uz Paragvaju un astoņus mēnešus piedalījās Valstības zāles celtniecībā, būdams vienīgais pilnas slodzes strādnieks. Šajā laikā viņš iemācījās runāt spāniski un mācīja Bībeli vairākiem cilvēkiem. Viņš saprata, ka Paragvajā ir liela vajadzība pēc Valstības sludinātājiem. Neilgu laiku pavadījis Japānā, jaunais brālis atgriezās Paragvajā un sāka sludināt, aicinādams cilvēkus pievienoties draudzei tajā pašā Valstības zālē, kuras celtniecībā viņš bija piedalījies.

21. Kam mums jāveltī galvenā uzmanība laikā pirms Jehovas lielās dienas, un kādai jābūt mūsu attieksmei?

²¹ Dievs parūpēsies, lai sludināšana tiktu veikta pilnā apjomā, saskaņā ar viņa gribu. Viņš gādā, lai garīgā pļauja noritētu arvien ātrāk. (Jesajas 60:22.) Gaidīdami Jehovas dienu, būsim dedzīgi šajā pļaujā un raudzīsimies uz cilvēkiem tā, kā uz viņiem raugās Dievs.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret cilvēkiem laikā pirms Jehovas dienas?

• Kāda bija Ābrahāma attieksme pret taisnīgajiem, kas varētu būt Sodomā?

• Kāda bija Jonas attieksme pret Nīnives iedzīvotājiem, kas bija nožēlojuši savus grēkus?

• Kā mēs varam apliecināt, ka par cilvēkiem, kas vēl nav dzirdējuši labo vēsti, mums ir tāds pats viedoklis kā Jehovam?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 16. lpp.]

Ābrahāmam bija tāds pats viedoklis par cilvēkiem kā Jehovam

[Attēls 17. lpp.]

Jona iemācījās raudzīties uz nīniviešiem tāpat, kā uz viņiem raudzījās Jehova

[Attēli 18. lpp.]

Ja mēs domājam par cilvēkiem, mēs cenšamies sludināt dažādos laikos un izmantot dažādus sludināšanas paņēmienus