Vai mums tiešām ir vajadzīgi citi?

”JA MĒS izpētām savu dzīvi un centienus, mēs drīz vien redzam, ka tikpat kā visas mūsu darbības un vēlmes ir saistītas ar citu cilvēcisku būtņu eksistenci,” rakstīja slavenais zinātnieks Alberts Einšteins. ”Mēs ēdam produktus, ko ir ražojuši citi, nēsājam drēbes, ko ir šuvuši citi, dzīvojam mājās, ko ir būvējuši citi. [..] Kas indivīds ir un kāda ir viņa nozīme, tas vairāk ir atkarīgs nevis no viņa individualitātes, bet no piederības pie lielas cilvēku sabiedrības, kas virza viņa materiālo un garīgo eksistenci no šūpuļa līdz kapam.”

Dzīvnieku pasaulē bieži var vērot instinktīvu sadarbību. Ziloņi, piemēram, dzīvo baros un rūpīgi sargā savus mazuļus. Lauvenes medī grupās un dalās laupījumā ar lauvu tēviņiem. Delfīni rotaļājas cits ar citu un briesmu gadījumā dažkārt aizstāv citus dzīvniekus un pat cilvēkus.

Taču cilvēku vidū sociologi ir ievērojuši tendenci, kas vieš aizvien lielākas bažas. Kā bija stāstīts kādā Meksikas laikrakstā, daļa zinātnieku uzskata, ka ”cilvēku norobežošanās no apkārtējiem un sabiedriskās dzīves sairšana, kas turpinās jau vairākus gadu desmitus, ārkārtīgi negatīvi ir ietekmējusi ASV sabiedrību”. Laikrakstā bija sacīts, ka ”nācijas labklājība ir atkarīga no plašām sociālām pārmaiņām, tostarp arī no sabiedriskās dzīves atjaunošanas”.

Minētā tendence sevišķi smagi ir skārusi attīstītās valstis, kur cilvēki arvien vairāk nošķiras no citiem. Viņi vēlas ”dzīvot paši savu dzīvi” un neparko negrib pieļaut, ka citi ielauztos viņu ”privātajā teritorijā”. Pēc dažu speciālistu domām, šāda attieksme ir veicinājusi emocionālu problēmu, depresijas un pašnāvību izplatību.

Psihiatrs Denjels Golmens raksta: ”Sociālā izolācija — stāvoklis, kad cilvēkam nav neviena, ar ko dalīties savos personiskajos pārdzīvojumos un uzturēt ciešu kontaktu, — divkāršo slimības vai nāves risku.” Kādā rakstā, kas bija publicēts žurnālā Science, bija izteikts secinājums, ka sociālā izolācija ”ietekmē mirstības līmeni tikpat būtiski kā smēķēšana, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids”.

Tātad dažādu iemeslu dēļ mums tiešām ir vajadzīgi citi. Mēs nevaram iztikt tikai paši ar sevi. Bet kā lai atrisina izolācijas problēmu? Kas var piešķirt dzīvei īstu saturu? Par šiem jautājumiem būs runa nākamajā rakstā.

[Izceltais teksts 3. lpp.]

”Tikpat kā visas mūsu darbības un vēlmes ir saistītas ar citu cilvēcisku būtņu eksistenci.” (Alberts Einšteins.)