”Pie mūsu durvīm pieklauvēja divas sievietes”

”IR PAGĀJUŠI divi gadi, kopš nomira mūsu meitiņa, un mums tās ir bijušas neaprakstāmas bēdas.” Šādiem vārdiem sākas vēstule, kas tika publicēta Senetjēnas (Francija) laikrakstā Le Progrès.

”Melisa bija trīs mēnešus veca, un viņa cieta no briesmīga sindroma, kura pamatā ir astoņpadsmitās hromosomas trisomija. No tādas traģēdijas, kas liekas tik netaisnīga, nav iespējams pilnībā atgūties. Kaut gan mēs bijām uzaudzināti katoļu ticībā, mēs visu laiku uzdevām sev jautājumu: ja Dievs tiešām pastāv, kāpēc viņš pieļauj, ka notiek kaut kas tāds?” Kā redzams, šo vēstuli bija rakstījusi māte, kas jūtas nomākta un izmisusi.

Tālāk vēstulē bija teikts: ”Neilgi pēc šīs nelaimes pie mūsu durvīm pieklauvēja divas sievietes. Es uzreiz sapratu, ka tās ir Jehovas liecinieces, un jau grasījos pieklājīgi pateikt, ka neko nevēlos, bet tad ieraudzīju brošūru, ko viņas gribēja man piedāvāt. Šī brošūra bija par to, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Es viņas ieaicināju iekšā, jo gribēju atspēkot viņu argumentus — es domāju, ka manai ģimenei ir nācies pārdzīvot pārāk daudz ciešanu un mēs esam dzirdējuši pietiekami daudz tādu banālu frāžu kā, piemēram, ”Dievs ir devis jums meitu, un viņš to arī ir paņēmis”. Liecinieces palika pie manis nedaudz vairāk par stundu. Viņas klausījās manī ar dziļu līdzjūtību, un, kad viņas gāja prom, es jutos daudz labāk un pat biju ar mieru satikties vēlreiz. Tas viss notika pirms diviem gadiem. Lai gan neesmu kļuvusi par Jehovas liecinieci, es esmu piekritusi, ka liecinieki studē ar mani Bībeli, un es apmeklēju viņu sapulces, kad vien varu.”