Sekojiet patiesības Dievam

”Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni.” (EFEZIEŠIEM 5:1.)

1. Ko daudzi cilvēki domā par patiesību, un kāpēc viņu spriedumi ir aplami?

”KAS ir patiesība?” (Jāņa 18:38.) Šis jautājums, ko pirms nepilniem 2000 gadiem ciniski uzdeva Poncijs Pilāts, satur mājienu, ka patiesība ir kaut kas pārāk netverams, lai to būtu jēga meklēt. Mūsdienās daudzi ir tādās pašās domās. Tiek apšaubīts pats patiesības jēdziens. Iespējams, jūs esat dzirdējuši apgalvojumus, ka patiesība katram ir sava, ka patiesība ir relatīva vai ka tā visu laiku mainās. Taču šādi spriedumi ir aplami. Kad cilvēki veic pētījumus un apgūst zināšanas, viņu mērķis ir noskaidrot faktus jeb uzzināt patiesību par pasauli, kurā mēs dzīvojam. Patiesība nav atkarīga no personiskā viedokļa. Piemēram, cilvēka dvēsele vai nu ir nemirstīga, vai nav; Sātans vai nu pastāv, vai nepastāv; dzīvei vai nu ir jēga, vai nav. Katrā no šiem gadījumiem var būt tikai viena pareiza atbilde. Patiess var būt tikai viens apgalvojums, nevis abi.

2. Kāpēc Jehovu var saukt par patiesības Dievu, un kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

² Iepriekšējā rakstā bija runa par to, ka Jehova ir patiesības Dievs. Viņš zina patiesību par visu. Atšķirībā no sava viltīgā pretinieka Sātana Velna, Jehova vienmēr ir patiesīgs. Turklāt viņš labprāt atklāj patiesību citiem. Apustulis Pāvils mudināja kristiešus: ”Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni.” (Efeziešiem 5:1.) Kā mēs, Jehovas liecinieki, varam viņam sekot, runājot patiesību un dzīvojot saskaņā ar to? Kāpēc ir svarīgi tā rīkoties? Un kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ir labvēlīgs pret visiem, kas cenšas būt patiesi? Mēģināsim to noskaidrot.

3., 4. Kā apustuļi Pāvils un Pēteris aprakstīja to, kas notiks pēdējās dienās?

³ Mēs dzīvojam laikmetā, kurā ir ļoti daudz reliģiskas nepatiesības. Kā jau, Dieva iedvesmots, bija paredzējis apustulis Pāvils, daudziem šajās pēdējās dienās piemīt ārēja dievbijība, bet tās spēks viņu dzīvē nav redzams. Ir tādi cilvēki, kas pretojas patiesībai, jo ir ”pavisam samaitāti savā prātā”. Turklāt ”ļauni cilvēki un krāpnieki iestieg arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies”. Kaut arī šādi cilvēki vienmēr mācās, viņi nekad nenāk pie ”patiesības atziņas”. (2. Timotejam 3:1, 5, 7, 8, 13.)

 ⁴ Par pēdējām dienām rakstīja arī apustulis Pēteris. Viņš pravietoja, ka cilvēki ne tikai noraidīs patiesību, bet arī izsmies Dieva Rakstos teikto un tos, kas sludina tajos ietverto patiesību. Šādi smējēji ”ar nolūku” (JD) ignorē faktu, ka Noas laikā pasaule gāja bojā plūdos, un toreizējie notikumi ir norāde uz nākotnē gaidāmo tiesas dienu. Tā kā šie cilvēki ir savu ilūziju varā, viņi ies bojā, kad pienāks Dieva noteiktais laiks iznīcināt bezdievīgos. (2. Pētera 3:3—7.)

Jehovas kalpi zina patiesību

5. Kam, saskaņā ar pravieša Daniēla teikto, bija jānotiek ”pēdējā beigu laikā”, un kā šis pravietojums ir piepildījies?

⁵ Runādams par ”pēdējo beigu laiku”, pravietis Daniēls paredzēja pavisam citu situāciju Dieva kalpu vidū — viņš minēja reliģiskās patiesības atjaunošanu. Daniēls rakstīja: ”Daudzi [Rakstus] tad izpētīs, un atziņas vairosies!” (Daniēla 12:4.) Lielais krāpnieks nav spējis piemānīt Jehovas kalpus. Pētot to, kas teikts Bībelē, viņi ir ieguvuši patiesas atziņas jeb zināšanas. Pirmajā gadsimtā Jēzus daudz ko paskaidroja saviem mācekļiem. Viņš ”tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata”. (Lūkas 24:45.) Mūsdienās Jehova dara to pašu. Ar savu Rakstu, sava gara un savas organizācijas starpniecību viņš miljoniem cilvēku ir palīdzējis saprast to, ko viņš pats jau zina, — patiesību.

6. Kādas Bībeles patiesības mūsdienās ir zināmas cilvēkiem, kas pieder pie Dieva tautas?

⁶ Tā kā mēs piederam pie Dieva tautas, mēs saprotam daudz ko tādu, ko citādi nezinātu. Mums ir zināmas atbildes uz jautājumiem, uz kuriem no pasaules viedokļa gudrie cilvēki nespēj atbildēt jau gadu tūkstošiem. Piemēram, mēs zinām, kāpēc pastāv ciešanas, kāpēc cilvēki mirst un kāpēc viņi nespēj panākt mieru un vienotību visā pasaulē. Mums nav noslēpums, kas ir gaidāms nākotnē, — Dieva Valstība, paradīze uz zemes, pilnība un mūžīga dzīve. Mēs esam iepazinuši Jehovu, Visaugstāko Dievu. Mums ir atklājusies viņa pievilcīgā personība, un mēs esam uzzinājuši, kas jādara, lai viņš mūs svētītu. Patiesības zināšanas mums palīdz saprast, kas nav patiess. Rīkojoties saskaņā ar patiesību, mēs varam izvairīties no neauglīgiem darbiem, izmantot savu dzīvi vislabākajā veidā un iegūt brīnišķīgu cerību uz nākotni.

7. Kam ir saprotama Bībeles patiesība, un kam tā nav saprotama?

⁷ Vai jūs saprotat Bībeles patiesību? Ja tā ir, jūs esat saņēmuši izcilu svētību. Kad rakstnieks saraksta grāmatu, tā parasti ir domāta konkrētam lasītāju lokam. Ir grāmatas ļoti izglītotiem cilvēkiem, ir grāmatas bērniem, un ir grāmatas kādas nozares speciālistiem. Bībele ir pieejama visiem cilvēkiem, tomēr tā ir veidota tā, lai to saprastu un novērtētu noteikta cilvēku grupa. Jehova ir paredzējis Bībeli pazemīgiem, lēnprātīgiem cilvēkiem. Šādi cilvēki spēj uztvert Bībeles jēgu, lai kāda būtu viņu izglītība, kultūra, sabiedriskais stāvoklis un tautība. (1. Timotejam 2:3, 4.) Un otrādi — Bībeles patiesību nespēj saprast tie, kas nav pareizi noskaņoti, lai cik inteliģenti un labi izglītoti viņi būtu. Augstprātīgi, lepni cilvēki nevar aptvert brīnišķīgās patiesības, kas atrodamas Dieva Rakstos. (Mateja 13:11—15; Lūkas 10:21; Apustuļu darbi 13:48.) Tikai Dievs varēja parūpēties, lai tiktu sarakstīta šāda grāmata.

Jehovas kalpi ir patiesīgi

8. Kāpēc Jēzu var saukt par patiesības iemiesojumu?

⁸ Tāpat kā Jehova, viņa uzticīgie liecinieki ir patiesīgi. Jēzus Kristus, izcilākais Jehovas liecinieks, apstiprināja patiesību ar to, ko  viņš mācīja, kā viņš dzīvoja un mira. Viņš apliecināja Jehovas vārdu un solījumu patiesumu. Tāpēc Jēzu var saukt par patiesības iemiesojumu, un arī viņš pats uz to norādīja. (Jāņa 14:6; Atklāsmes 3:14; 19:10.)

9. Kas Bībelē teikts par patiesības runāšanu?

⁹ Jēzus bija ”pilns žēlastības un patiesības”, un ”viltības nebija viņa mutē”. (Jāņa 1:14; Jesajas 53:9.) Patiesie kristieši seko Jēzus priekšzīmei un ir godīgi attiecībās ar citiem. Pāvils deva ticības biedriem šādu padomu: ”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.” (Efeziešiem 4:25.) Jau agrāk pravietis Cakarija bija rakstījis: ”Runājiet patiesību cits ar citu.” (Cakarijas 8:16.) Kristieši ir patiesi, jo vēlas patikt Dievam. Jehova ir patiess un zina, kādu ļaunumu var nodarīt nepatiesība. Tāpēc viņš pamatoti gaida, ka viņa kalpi runās patiesību.

10. Kāpēc cilvēki mēdz melot, un kādas ir melošanas sekas?

¹⁰ Daudzi varbūt uzskata melošanu par ērtu paņēmienu, kā iegūt sev kādu labumu. Cilvēki melo, lai izvairītos no soda, gūtu materiālu labumu vai izpelnītos uzslavas no citiem. Taču melošana ir ļoti slikts paradums, turklāt meļi nevar iegūt Dieva labvēlību. (Atklāsmes 21:8, 27; 22:15.) Ja mēs esam pazīstami kā patiesi cilvēki, tad citi tic tam, ko sakām, un mums uzticas. Bet, ja kaut reizi atklājas, ka esam melojuši, turpmāk cilvēki var apšaubīt visu, ko mēs sakām. Kāds latviešu sakāmvārds skan: ”Kas vienreiz melo, tam otrreiz netic.”

11. Kāpēc var teikt, ka būt patiesam nozīmē ne tikai runāt patiesību?

¹¹ Būt patiesam nozīmē ne tikai runāt patiesību. Patiesīgums ir dzīvesveids, tas raksturo mūs kā cilvēkus. Mēs citiem darām zināmu patiesību ne tikai ar to, ko sakām, bet arī ar to, ko darām. ”Citus tu māci — un pats sevi nemāci?” jautāja apustulis Pāvils. ”Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi? Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāpi?” (Romiešiem 2:21, 22.) Lai paskaidrotu patiesību citiem, mums jābūt patiesiem it visā. Ja mums būs patiesu un godīgu cilvēku reputācija, citi daudz labprātāk uzklausīs to, ko mēs viņiem mācām.

12., 13. Ko par patiesīgumu rakstīja kāda meitene, un kāpēc viņa vēlējās dzīvot pēc augstām morāles normām?

¹² Arī gados jauni Jehovas liecinieki saprot, cik svarīgi ir būt patiesiem. Lūk, ko savā domrakstā minēja Dženija, kurai tolaik bija 13 gadu: ”Godīgums manās acīs ir ļoti vērtīga īpašība. Diemžēl mūsdienās nav daudz cilvēku, kas visā būtu godīgi. Pati sev es esmu nosolījusies vienmēr rīkoties godīgi. Es būšu godīga arī tad, ja patiesības teikšana man vai maniem draugiem nedos nekādu tūlītēju labumu. Par saviem draugiem es izvēlos tādus cilvēkus, kas runā patiesību un ir godīgi.”

¹³ Dženijas skolotāja par šo domrakstu teica: ”Tu vēl esi ļoti jauna, bet tev dzīvē jau ir skaidri morāles un ētikas principi. Es nešaubos, ka tu šos principus ievērosi arī turpmāk, jo tev ir stiprs raksturs.” Kas bija šīs skolnieces morālā spēka pamatā? Sava domraksta ievadā Dženija atzina, ka viņas vērtību sistēmu nosaka viņas reliģija. Kopš tā laika ir pagājuši septiņi gadi, un Dženija, kas ir Jehovas lieciniece, joprojām dzīvo pēc augstām morāles normām, kā jau viņas skolotāja bija domājusi.

Jehovas kalpi atklāj patiesību citiem

14. Kāpēc Dieva kalpiem ir īpašs pienākums aizstāvēt to, kas ir patiess?

¹⁴ Protams, Jehovas liecinieki nav vienīgie cilvēki, kas runā patiesību un cenšas būt godīgi. Taču mums, Dieva kalpiem, ir īpašs pienākums aizstāvēt to, kas  ir patiess. Mums ir uzticēta Bībeles patiesība — patiesība, kas cilvēkiem var dot mūžīgu dzīvību. Tāpēc mums jādalās šajās zināšanās ar citiem. Jēzus teica: ”No katra, kam daudz dots, daudz prasīs.” (Lūkas 12:48.) No tiem, kas ir ieguvuši nenovērtējamās zināšanas par Dievu, katrā ziņā tiek prasīts daudz.

15. Vai iespēja stāstīt citiem Bībeles patiesību jums sagādā prieku?

¹⁵ Darīt citiem zināmu Bībeles patiesību ir ļoti patīkami. Tāpat kā Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā, mēs sludinām labo vēsti — iepriecinošu vēsti, kas var sniegt cerību cilvēkiem, kuri ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana,” un kuri ir pievilti un apjukuši ”demonu mācību” dēļ. (Mateja 9:36; 1. Timotejam 4:1.) Apustulis Jānis rakstīja: ”Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.” (3. Jāņa 4.) Jāņa ”bērni” — iespējams, cilvēki, kas no viņa bija uzzinājuši patiesību, — bija uzticīgi Dievam, un tas Jānim sagādāja lielu prieku. Arī mums ir prieks, kad cilvēki ar pateicību uzklausa to, kas teikts Dieva Rakstos.

16., 17. a) Kāpēc ne visi cilvēki pieņem patiesību? b) Kāpēc iespēja sludināt Bībelē ietverto patiesību sagādā prieku?

¹⁶ Protams, ne visi pieņem patiesību. Jēzus stāstīja patiesību par Dievu arī tad, ja citiem tas nepatika. Saviem pretiniekiem no ebreju vidus viņš teica: ”Kāpēc jūs neticat man? Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.” (Jāņa 8:46, 47.)

¹⁷ Mēs, tāpat kā Jēzus, nevilcināmies stāstīt cilvēkiem patiesību par Jehovu. Mēs negaidām, ka visi piekritīs tam, ko mēs viņiem stāstām, jo arī Jēzum daudzi neticēja. Taču prieku mums sagādā apziņa, ka mēs darām to, kas ir pareizs. Jehova savā žēlastībā vēlas, lai patiesība tiktu atklāta visai cilvēcei, un kristieši, kas zina patiesību, kļūst  par gaismas nesējiem tumsas pārņemtā pasaulē. Ar saviem vārdiem un darbiem ļaujot spīdēt patiesības gaismai, mēs palīdzam citiem godāt debesu Tēvu. (Mateja 5:14, 16.) Mēs visiem darām zināmu, ka noraidām to, ko par patiesību cenšas iztēlot Sātans, un atbalstām tikai to, kas teikts Dieva Rakstos. Patiesība, ko mēs zinām un stāstām citiem, var darīt patiesi brīvus visus, kas to pieņem. (Jāņa 8:32.)

Vienmēr esiet patiesi

18. Kā Jēzus apliecināja savu labvēlību pret Nātānaēlu, un kāpēc viņš to darīja?

¹⁸ Jēzus mīlēja patiesību un runāja patiesību. Kalpodams uz zemes, viņš labvēlīgi izturējās pret tiem, kas bija patiesi. Par Nātānaēlu Jēzus teica: ”Redzi, patiesi israēlietis, kuŗā nav viltības!” (Jāņa 1:47.) Vēlāk Nātānaēls, ko acīmredzot sauca arī par Bartolomeju, tika izraudzīts par vienu no divpadsmit apustuļiem. (Mateja 10:2—4.) Tas tiešām bija liels gods.

19.—21. Kā cilvēks, kas pirms tam bija bijis neredzīgs, tika svētīts par savu drosmi un patiesīgumu?

¹⁹ Vesela nodaļa Jāņa evaņģēlijā ir atvēlēta stāstījumam par vēl kādu godīgu cilvēku, kam Jēzus palīdzēja. Mēs nezinām šī cilvēka vārdu, mēs tikai zinām, ka viņš bija ubags, kas no dzimšanas bija neredzīgs. Ļaudis brīnījās, kad Jēzus viņu padarīja redzīgu. Ziņas par brīnumaino dziedināšanu nonāca līdz farizejiem, patiesības nīdējiem, kuri bija vienojušies izslēgt no sinagogas ikvienu, kas tic Jēzum. Zinādami to, bijušā neredzīgā vecāki sameloja farizejiem un teica, ka nezinot, kā viņu dēls tagad var redzēt un kas to ir izdziedinājis. (Jāņa 9:1—23.)

²⁰ Izdziedinātajam cilvēkam lika vēlreiz ierasties pie farizejiem. Nebīdamies no iespējamām sekām, viņš drosmīgi pateica patiesību. Viņš pastāstīja, kā bija izdziedināts, un neslēpa, ka to ir izdarījis Jēzus. Pārsteigts par šo ievērojamo un izglītoto cilvēku neticību tam, ka Jēzus ir no Dieva, izdziedinātais vīrietis bezbailīgi mudināja viņus atzīt acīm redzamo: ”Ja viņš [Jēzus] nebūtu no Dieva, viņš neko nevarētu darīt.” Pretargumentu farizejiem nebija, tāpēc viņi vienkārši apsūdzēja vīrieti nekaunībā un izdzina to ārā. (Jāņa 9:24—34.)

²¹ Kad Jēzus uzzināja par notikušo, mīlestība viņu rosināja sameklēt šo vīrieti. Atradis viņu, Jēzus stiprināja viņa ticību un atklāti par sevi pateica, ka ir Mesija. Tā kādreiz neredzīgais cilvēks tika svētīts par to, ka bija runājis patiesību. Nav šaubu, ka Dievs ir labvēlīgs pret cilvēkiem, kas runā patiesību. (Jāņa 9:35—37.)

22. Kāpēc mums jābūt patiesiem?

²² Mums nopietni jāizturas pret to, lai mēs vienmēr rīkotos patiesīgi, jo tikai tā ir iespējams izveidot un saglabāt labas attiecības ar cilvēkiem un ar Dievu. Būt patiesam nozīmē būt atklātam, neliekuļotam, pieejamam un uzticamam, un šī īpašība ļauj iegūt Jehovas labvēlību. (Psalms 15:1, 2.) Būt nepatiesam nozīmē būt viltīgam, neuzticamam un melīgam, un šāda nostāja izraisa Jehovas nelabvēlību. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Tāpēc apņemsimies būt patiesi. Lai līdzinātos patiesības Dievam, mums jāzina patiesība, jārunā patiesība un jādzīvo saskaņā ar patiesību.

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mēs varam būt pateicīgi par to, ka zinām patiesību?

• Kā mēs varam sekot Jehovam un būt patiesīgi?

• Kādu labumu dod tas, ka darām Bībeles patiesību zināmu citiem?

• Kāpēc ir svarīgi būt patiesiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 17. lpp.]

Kristiešiem ir uzticēta Bībeles patiesība, un viņi to dedzīgi stāsta citiem

 [Attēli 18. lpp.]

Neredzīgais cilvēks, ko Jēzus izdziedināja, tika svētīts, jo runāja patiesību