Viņš īstenoja dzīvē mīlestību

2003. gada 22. martā 82 gadu vecumā miris Miltons Henšels, kas ilgus gadus bija Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis.

Miltons Henšels jau agrā jaunībā sāka strādāt Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē un darīja to vairāk nekā 60 gadus. Viņš ātri vien kļuva pazīstams ar savu labo spriestspēju un patieso interesi par Valstības sludināšanu. 1939. gadā viņš kļuva par toreizējā Jehovas liecinieku Bruklinas tipogrāfijas pārrauga N. Nora sekretāru. 1942. gadā, kad N. Nors sāka pārraudzīt Jehovas liecinieku darbību visā pasaulē, viņš paturēja brāli Henšelu par savu palīgu. 1956. gadā M. Henšels apprecējās ar Lusilu Benetu, ar kuru turpmāk dalīja dzīves priekus un grūtības.

Brālis Henšels cieši sadarbojās ar N. Noru līdz pat tā nāvei 1977. gadā. Bieži viņi kopīgi devās ceļojumos, un laika gaitā brālis Henšels apmeklēja vairāk nekā 150 zemes, apciemodams un uzmundrinādams tur dzīvojošos Jehovas lieciniekus, īpaši misionārus un filiāļu darbiniekus. Šādi ceļojumi bija nogurdinoši un reizēm pat bīstami. 1963. gadā Libērijā, kur brālis Henšels bija ieradies uz kongresu, viņš kļuva par niknu vajāšanu upuri, jo līdz ar citiem lieciniekiem atteicās piedalīties patriotiskā ceremonijā. * Tomēr tas nekavēja brāli Henšelu jau pēc dažiem mēnešiem atgriezties Libērijā, kur viņš tikās ar šīs valsts prezidentu un mēģināja panākt, lai Jehovas lieciniekiem tur tiktu piešķirta lielāka reliģijas brīvība.

Brālim Henšelam bija tāda cilvēka reputācija, kurš sarežģītās situācijās meklē praktiskus risinājumus, ir elastīgs un saprātīgs. Cilvēki, kas ar viņu sadarbojās, augstu vērtēja viņa kārtīgumu, pazemību un humora izjūtu. Viņam bija ļoti laba atmiņa, un viņš mēdza pārsteigt misionārus visdažādākajās pasaules malās, nosaukdams tos vārdā vai pateikdams kaut ko vietējā valodā. Tāpat brālim Henšelam patika iepriecināt sarunu biedrus ar kādu asprātīgu piezīmi, ko viņš mēdza izteikt ar draisku liesmiņu acīs.

Mihas grāmatas 6. nodaļas 8. pantā ir sacīts, ka Dievs Jehova vēlas, lai mēs ”īstenotu dzīvē mīlestību”. Miltons Henšels paliks mūsu atmiņā kā cilvēks, kas šajā ziņā bija ļoti labs piemērs. Lai gan viņam bija daudz dažādu pienākumu, viņš vienmēr bija pieejams, laipns un mīlestības pilns. Viņš mēdza teikt: ”Ja jūs skaidri nezināt, kā rīkoties, atcerieties: laipnība vienmēr ir īstais ceļš.” Mēs sērojam par mūsu mīļotā brāļa nāvi, taču priecājamies, ka viņš palika uzticīgs līdz galam un ir saņēmis balvu — ”dzīvības vainagu”. (Atklāsmes 2:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 31. lpp.]

M. Henšels un N. Nors

[Attēls 31. lpp.]

Ar sievu Lusilu