Cik augstu mēs vērtējam ticības biedrus, kas ir jau gados?

SENATNĒ, kad izraēliešus ar Dievu saistīja īpaša derība, viņiem bija pavēlēts: ”Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu.” (3. Mozus 19:32.) Cienīt vecākus cilvēkus bija svēts pienākums, un, pildot šo pienākumu, izraēlieši apliecināja savu paklausību Dievam. Lai gan kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, tikko citētie vārdi mums atgādina, cik augstu Jehova vērtē savus padzīvojušos kalpus un cik dārgi tie ir viņa acīs. (Salamana Pamācības 16:31; Ebrejiem 7:18.) Vai mūsu viedoklis šajā jautājumā saskan ar Jehovas viedokli? Vai arī mēs augstu vērtējam kristīgos brāļus un māsas, kas ir jau gados?

Elīsa augstu vērtēja savu padzīvojušo draugu

Bībelē vairākās vietās ir stāstīts par to, kā būtu jāizpaužas cieņai pret veciem ļaudīm, un viena no šīm vietām ir atrodama 2. Ķēniņu grāmatā. Tur ir aprakstīts gadījums, kad pravietis Elīsa tika izraudzīts par padzīvojušā pravieša Elijas pēcteci. Pievērsīsim uzmanību tam, kā risinājās notikumi pēdējā dienā, kad Elija kalpoja par pravieti desmit cilšu valstī Izraēlā.

Šajā dienā Elija saņēma no Jehovas norādījumu doties no Gilgalas uz Bēteli, pēc tam no Bēteles uz Jēriku un tad no Jērikas līdz Jordānas upei. (2. Ķēniņu 2:1, 2, 4, 6.) Lai veiktu šo ceļojumu, Elijam bija jānoiet gandrīz 50 kilometri. Pa ceļam viņš trīsreiz piedāvāja Elīsam šķirties, taču, tāpat kā Rute, kas pirms daudziem gadsimtiem atteicās pamest savu vīramāti Naomiju, Elīsa nevēlējās pamest savu biedru. (Rutes 1:16, 17.) Elīsa trīs reizes atbildēja: ”Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvs un tava dvēsele arīdzan ir dzīva, es tevi neatstāšu!” (2. Ķēniņu 2:2, 4, 6.) Elīsa bija palīdzējis Elijam sešus gadus. Tomēr viņš vēlējās būt kopā ar Eliju tik ilgi, cik vien tas bija iespējams. Bībelē ir teikts: ”Kamēr viņi vēl, šurpu turpu staigādami, runāja, redzi, ..Elija vētrā aizbrauca.” (11. pants.) Abi pravieši sarunājās līdz pat pēdējam brīdim, ko Elija pavadīja Izraēlā. Elīsa droši vien vēlējās uzklausīt pēc iespējas vairāk padomu un pamācību no sava vecākā un pieredzējušākā biedra. Ir skaidrs, ka viņš ļoti augstu vērtēja savu draugu, uz kura pleciem jau gūlās gadu nasta.

Kā tēvi un mātes

Nav grūti saprast, kāpēc Elīsa mīlēja Eliju un uzskatīja viņu ne vien par savu draugu,  bet arī par savu garīgo tēvu. (2. Ķēniņu 2:12.) Elija pēdējo dienu kalpoja Izraēlā, taču, pirms viņš devās projām, pravietis teica Elīsam: ”Lūdz, ko man būs tev darīt, iekāms es tieku paņemts projām no tevis!” (9. pants.) Elija līdz pat pēdējam brīdim rūpējās par sava pēcteča garīgo labklājību un to, kā tas tiks galā ar Dieva uzticēto uzdevumu.

Arī mūsdienās gados veci brāļi un māsas gluži kā tēvi un mātes rūpējas par jaunākiem kristiešiem. Ir ļoti aizkustinoši redzēt, kā viņi dalās savās zināšanās un pieredzē ar tiem, kas ir krietni jaunāki. Pieredzējuši kristieši, kas ilgus gadus ir strādājuši Jehovas liecinieku filiālēs, labprāt palīdz jaunajiem Bēteles ģimenes locekļiem attīstīt iemaņas, kas ir vajadzīgas viņu pienākumu pildīšanai. Līdzīgi arī ceļojošie pārraugi un viņu sievas, kas daudzus gadus ir apmeklējuši draudzes, ar prieku dalās savā bagātīgajā pieredzē ar tiem, kas tiek apmācīti ceļojošā pārrauga darbam. Jehovas liecinieku draudzēs visā pasaulē ir ļoti daudz padzīvojušu brāļu un māsu, kas ilgus gadus ir uzticīgi kalpojuši Jehovam un kas labprāt stāsta jaunajiem draudzes locekļiem, ko viņi ir pieredzējuši savā dzīvē, kā arī palīdz tiem ar praktiskiem padomiem. (Salamana Pamācības 2:7; Filipiešiem 3:17; Titam 2:3—5.)

Redzot, kā šie dārgie brāļi un māsas sirsnīgi rūpējas par citiem, mums ir viegli viņus cienīt. Mēs vēlamies sekot Elīsas priekšzīmei un augstu vērtēt cienījamu vecumu sasniegušos ticības biedrus. Apustulis Pāvils atgādināja, kādai ir jābūt mūsu attieksmei, sacīdams, ka mums jāizturas pret ”vecāku vīru.. kā [pret] tēvu” un pret ”vecāku sievu kā [pret] māti”. (1. Timotejam 5:1, 2.) Rīkodamies saskaņā ar šiem vārdiem, mēs varam dot nozīmīgu ieguldījumu kristiešu draudžu stiprināšanā un garīgās labklājības vairošanā.

[Attēls 30. lpp.]

Elīsa vēlējās būt kopā ar Eliju tik ilgi, cik vien tas bija iespējams

[Attēli 31. lpp.]

Gados jaunie kristieši var daudz ko mācīties no padzīvojušiem brāļiem un māsām