Lasītāju jautājumi

Daudzviet pasaulē ir paradums kāzās pasniegt dāvanas. Kādi Bībeles principi būtu jāņem vērā, dodot un saņemot šādas dāvanas?

Par dāvanām, kas tiek dotas ar pareiziem motīviem un atbilstošā gadījumā, Bībelē ir runāts ar atzinību. Tajā patiesie kristieši tiek mudināti līdzināties viņu devīgajam Dievam Jehovam. (Jēkaba 1:17.) Apustulis Pāvils aicināja savus ticības biedrus: ”Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuŗi Dievam labi patīk.” Tātad kristiešiem ir jābūt devīgiem. (Ebrejiem 13:16; Lūkas 6:38.)

Ko var teikt par dāvanu sarakstiem, kādus mēdz sastādīt pāri, kas plāno drīzumā apprecēties? Dažās valstīs līgava un līgavainis izvēlas kādu veikalu, izpēta tā piedāvājumu un izveido to preču sarakstu, kuras viņi gribētu saņemt dāvanā. Pēc tam radiniekiem un draugiem tiek pateikts, kurā veikalā atrodas sastādītais saraksts, un tie dodas uz šo veikalu un iegādājas kādu no sarakstā minētajām lietām. Šāds iekārtojums ir visai praktisks, jo dāvinātājiem nav jāpavada garas stundas, meklējot piemērotu dāvanu, savukārt saņēmēji tiek atbrīvoti no neērtībām, kādas varētu sagādāt nevajadzīgo dāvanu nogādāšana atpakaļ veikalā.

Vai līgava un līgavainis nolemj sastādīt dāvanu sarakstu vai ne, tas ir viņu personiskās izvēles jautājums. Tomēr kristiešiem būtu jābūt piesardzīgiem, lai viņi nerīkotos pretrunā ar Bībeles principiem. Piemēram, ja līgava un līgavainis izveidotu sarakstu, kurā būtu iekļautas ļoti dārgas lietas, varētu gadīties, ka tie, kuru līdzekļi ir ierobežoti, nespētu viņiem neko uzdāvināt vai varbūt nolemtu uz kāzām nemaz neiet, lai nebūtu jājūtas neveikli, pasniedzot jaunlaulātajiem mazāk vērtīgu dāvanu. Kāda kristiete rakstīja: ”Tas ir kļuvis par smagu slogu. Es esmu centusies būt devīga, bet pakāpeniski mans dāvināšanas prieks ir apsīcis.” Ir ļoti skumji, ja kāzas kādam kļūst par iemeslu šādam sarūgtinājumam.

Nav šaubu: radīt cilvēkos sajūtu, ka viņu dāvana tikai tad būs pietiekami laba, ja tā tiks nopirkta kādā noteiktā veikalā vai būs maksājusi kādu noteiktu naudas summu, nav pareizi. Jēzus Kristus norādīja, ka Dievam ir svarīga nevis dāvanu materiālā vērtība, bet gan dāvinātāja sirds nostāja. (Lūkas 21:1—4.) Kad apustulis Pāvils rakstīja par ziedošanu trūkumā nonākušajiem ticības biedriem, viņš izteica līdzīgu domu: ”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7.)

No Bībeles viedokļa nekas nav iebilstams, ja dāvinātājs dara zināmu, ka attiecīgā dāvana ir no viņa, piemēram, pievienojot dāvanai kartīti. Taču dažviet pastāv paradums minēt dāvinātāju vārdus visu viesu klātbūtnē. Šāda paraža var radīt problēmas. Starp dāvinātājiem, iespējams, ir tādi, kas nevēlas sev nevajadzīgi piesaistīt citu cilvēku uzmanību. Viņi rīkojas saskaņā ar principu, kas pierakstīts Mateja 6:3, kur Jēzus teica: ”Kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara.” Citi varbūt uzskata, ka dāvana ir kaut kas personisks, kas attiecas tikai uz tās devēju un saņēmēju. Turklāt, sekojot paražai darīt zināmus dāvinātāju vārdus, pastāv risks, ka dāvanas tiks salīdzinātas un dāvinātāju starpā izveidosies sacensības gars. (Galatiešiem 5:26.) Kristieši nekādā gadījumā negrib ievērot paražas, kas kādā varētu izraisīt samulsumu un neveiklības sajūtu. (1. Pētera 3:8.)

Ņemsim vērā Dieva Rakstu principus — tad dāvināšana arī turpmāk mums būs patiesa prieka avots! (Apustuļu darbi 20:35.)