Paļaujieties uz Jehovu

”Tu — mana cerība, Dievs Kungs, uz Tevi es paļaujos kopš jaunām dienām!” (PSALMS 71:5, VDP.)

1. Kādā situācijā bija nonācis jaunais gans Dāvids?

ŠĪ VĪRA augums bija gandrīz trīs metri. Nebija nekāds brīnums, ka nevienam no izraēliešu karapulka nepietika drosmes stāties viņam pretī. Vairākas nedēļas pēc kārtas katru rītu un vakaru filistiešu milzis Goliāts izaicināja izraēliešu karaspēku, mudinādams sūtīt kādu, kas būtu gatavs ar viņu cīnīties. Beigu beigās šo izaicinājumu pieņēma nevis karavīrs, bet kāds jauneklis. Jaunais gans Dāvids salīdzinājumā ar savu pretinieku izskatījās pavisam sīks. Varētu būt, ka Goliāta bruņas un ieroči svēra vairāk par viņu! Tomēr šis jauneklis stājās pretī Goliātam, un ar savu drosmi viņš ir slavens vēl mūsdienās. (1. Samuēla 17:1—51.)

2., 3. a) Kā Dāvids spēja tik drosmīgi stāties pretī Goliātam? b) Kādi divi priekšnoteikumi paļāvībai uz Jehovu tālāk tiks apskatīti?

² No kurienes Dāvidam radās tāda drosme? Pievērsīsim uzmanību vārdiem, ko acīmredzot ir rakstījis Dāvids sava mūža otrajā pusē: ”Tu — mana cerība, Dievs Kungs, uz Tevi es paļaujos kopš jaunām dienām!” (Psalms 71:5, VDP.) Jau jaunībā Dāvids stipri paļāvās uz Jehovu. Viņš devās cīņā ar Goliātu, teikdams: ”Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu un ar kaujas vāli, bet es eju tev pretī tā Kunga Cebaota vārdā, kas ir Israēla kaŗa pulku Dievs, kuŗu tu esi izaicinājis lamādamies.” (1. Samuēla 17:45.) Goliāts paļāvās uz savu lielo spēku un uz ieročiem, bet Dāvids paļāvās uz Jehovu. Dāvida pusē bija Visuma augstākais valdnieks — kādēļ lai viņš baidītos no parasta cilvēka, lai cik spēcīgs un labi apbruņots tas būtu?

³ Vai, lasot par Dāvidu, jūs nepārņem vēlēšanās, kaut jūsu paļāvība uz Jehovu būtu stiprāka? Tādas izjūtas droši vien ir daudziem. Tāpēc apskatīsim divus priekšnoteikumus  paļāvībai uz Jehovu. Pirmkārt, mums jāpārvar kāds izplatīts šķērslis, kas traucē veidot šādu paļāvību, un, otrkārt, mums jāsaprot, ko nozīmē paļauties uz Jehovu.

Šķērslis, kas daudziem liedz paļauties uz Jehovu

4., 5. Kāpēc daudziem cilvēkiem ir grūti paļauties uz Dievu?

⁴ Kas cilvēkiem traucē paļauties uz Dievu? Ļoti bieži viņi nespēj saprast, kāpēc pastāv ļaunums. Daudziem ir mācīts, ka ciešanās ir vainojams Dievs. Ja ir notikusi kāda nelaime, mācītāji varbūt apgalvo, ka Dievs ir ”paņēmis” cilvēku pie sevis debesīs. Turklāt daudzi reliģiskie vadītāji māca, ka Dievs jau sen ir noteicis visu, kas pasaulē notiek, arī visas nelaimes un ļaundarības. Paļauties uz šādu bezsirdīgu Dievu būtu visai grūti. Sātans, kas apstulbo neticīgo sirdis, visādi izplata šādas ”demonu mācības”. (1. Timotejam 4:1; 2. Korintiešiem 4:4.)

⁵ Sātans grib, lai cilvēki zaudētu paļāvību uz Jehovu. Šis Dieva ienaidnieks nevēlas, ka mēs zinātu patiesos cilvēku ciešanu cēloņus. Ja mēs esam uzzinājuši, kādi šie cēloņi ir, Sātans mēģina panākt, lai mēs tos aizmirstu. Tāpēc laiku pa laikam ir noderīgi atkārtot trīs galvenos iemeslus, kāpēc pasaulē pastāv ciešanas. Šādi rīkojoties, mēs pārliecināsim savu sirdi, ka Jehova nav vainojams grūtībās, ar kādām mēs dzīvē saskaramies. (Filipiešiem 1:9, 10.)

6. Kādu ciešanu cēloni atklāj 1. Pētera vēstules 5. nodaļas 8. pants?

⁶ Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki cieš, ir tas, ka Sātans cenšas salauzt Jehovas kalpu uzticību. Viņš mēģināja panākt, lai Ījabs novērstos no Jehovas. Toreiz Sātans cieta neveiksmi, taču viņš nav padevies. Būdams šīs pasaules valdnieks, viņš pūlas ”aprīt” Jehovas uzticīgos kalpus. (1. Pētera 5:8.) Briesmas draud mums visiem! Sātans vēlas, lai mēs pārstātu kalpot Jehovam, tāpēc viņš bieži izraisa vajāšanas. Protams, tas nav patīkami, tomēr mums ir nopietni iemesli palikt nelokāmiem. Tā mēs palīdzam pierādīt, ka Sātans ir melis, un iepriecinām Jehovu. (Ījaba 2:4; Salamana Pamācības 27:11.) Jūtot, kā Jehova mūs stiprina pārbaudījumos, aug mūsu paļāvība uz viņu. (Psalms 9:10, 11.)

7. Uz kādu ciešanu cēloni norādīts Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 7. pantā?

⁷ Vēl vienu iemeslu, kāpēc cilvēki cieš, palīdz saprast šāds princips: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Reizēm cilvēki ”sēj”, pieņemot nepareizus lēmumus, un pēc tam izjūt to bēdīgās sekas. Varbūt viņi pārgalvīgi brauc ar automašīnu un iekļūst avārijā. Daudzi cilvēki smēķē un saslimst ar sirds slimībām vai plaušu vēzi. Savukārt tie, kas rīkojas netikumīgi, bieži vien pieredz, ka izjūk attiecības ģimenē, zaudē pašcieņu, saslimst ar seksuāli transmisīvajām slimībām, un sievietēm var iestāties nevēlama grūtniecība. Cilvēki, iespējams, vaino tajā visā Dievu, bet patiesībā viņi cieš paši savu nepareizo lēmumu dēļ. (Salamana Pamācības 19:3.)

8. Kā Salamana Mācītāja grāmatas 9. nodaļas 11. pantā paskaidrots, kāpēc cilvēki cieš?

⁸ Trešais ciešanu cēlonis ir minēts Salamana Mācītāja grāmatas 9. nodaļas 11. pantā: ”Es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam kaŗā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļņas darbā maize nedz arī pašiem sapratīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” Reizēm cilvēki gluži vienkārši nepareizā laikā atrodas nepareizā vietā. Lai kādas būtu mūsu stiprās un vājās puses, mums visiem jebkurā brīdī negaidīti var uzbrukt ciešanas, un mēs varam pat nomirt. Piemēram, Jēzus laikā Jeruzalemē sabruka kāds tornis, un šajā nelaimes gadījumā gāja bojā 18 cilvēki. Jēzus paskaidroja, ka Dievs nav sodījis šos cilvēkus par viņu grēkiem. (Lūkas 13:4.) Jehovu nevar vainot ciešanās, kas cilvēkiem jāpieredz.

9. Ko daudziem cilvēkiem ir grūti saprast?

 ⁹ Ir svarīgi saprast, kas izraisa ciešanas. Taču daudziem ir grūti izprotams šāds jautājums: kāpēc Dievs Jehova pieļauj ciešanas?

Kāpēc Jehova pieļauj ciešanas?

10., 11. a) Kas ir noticis ar ”visu radību”, kā norādīts Vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 19.—22. pantā? b) Kā var noteikt, kurš ir pakļāvis radību iznīcībai?

¹⁰ Šo svarīgo jautājumu paskaidro kāda vieta apustuļa Pāvila vēstulē romiešiem. Pāvils rakstīja: ”Visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība [”tā dēļ, kas to pakļāva, dodams cerību”, JD]. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:19—22.)

¹¹ Lai saprastu šo pantu jēgu, vispirms ir jāatbild uz dažiem jautājumiem. Piemēram: kas radību ir pakļāvis iznīcībai? Daži ir izteikuši domu, ka tas ir Sātans, citi — ka Ādams. Tomēr šādi pieņēmumi nevarētu atbilst patiesībai. Pievērsiet uzmanību: tas, kurš radību ir pakļāvis iznīcībai, to ir darījis, ”dodams cerību”. Viņš ir dāvājis cerību, ka dievbijīgie cilvēki tiks ”atsvabināti no iznīcības verdzības”. Ne Ādams, ne Sātans šādu cerību nevarēja piedāvāt — to varēja vienīgi Jehova. Tātad tieši Jehova bija tas, kurš pakļāva radību iznīcībai.

12. Kādas neskaidrības ir radušās jautājumā par to, kas ir ”visa radība”, un kāda ir pareizā atbilde?

¹² Bet kas ir ”visa radība”, par ko runāts šajos pantos? Daži apgalvo, ka vārdi ”visa radība” apzīmē dzīvo dabu kopumā, arī dzīvnieku un augu valsti. Bet vai dzīvniekiem un augiem ir cerība iegūt ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”? Nē, nav. (2. Pētera 2:12.) Tātad ”visa radība” var būt tikai cilvēce. Tieši tā ir radība, kuru Ēdenē notikušā dumpja dēļ ir skāris grēks un nāve un kurai ir ļoti vajadzīga cerība. (Romiešiem 5:12.)

13. Kādas sekas cilvēce izjūt Ēdenē notikušā dumpja dēļ?

¹³ Kādas sekas cilvēce izjūt šī dumpja dēļ? Pāvils tās raksturo ar vienu vārdu: iznīcība. * Kādā Bībeles komentārā sacīts, ka šis vārds  apzīmē ”tāda objekta nelietderīgumu, kurš nedarbojas tā, kā tam būtu jādarbojas”. Bija paredzēts, ka cilvēki dzīvos mūžīgi un, būdami nevainojama, vienota ģimene, kopīgiem spēkiem rūpēsies par paradīzi uz zemes. Bet pašreizējā realitāte ir pavisam cita: dzīve ir īsa, tajā ir daudz ciešanu un vilšanos. Ījaba vārdiem runājot, ”cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera”. (Ījaba 14:1.) Beigās viņu gaida iznīcība.

14., 15. a) Kāpēc Jehovas spriedumu cilvēcei var nosaukt par taisnīgu? b) Kāpēc Pāvils rakstīja, ka radība tika pakļauta iznīcībai ”nevis aiz savas patikas”?

¹⁴ Bet tagad ir jāatbild uz vissvarīgāko jautājumu: kāpēc ”tas, kas visu zemi tiesā,” ir pakļāvis cilvēci šādai sāpju un ciešanu pilnai dzīvei? (1. Mozus 18:25.) Vai viņš ir rīkojies taisnīgi? Mums jāpatur prātā, ko izdarīja pirmie cilvēki. Saceldamies pret Dievu, viņi nostājās Sātana pusē, kurš nekaunīgi apstrīdēja Jehovas augstāko varu. Ar savu rīcību viņi atbalstīja apgalvojumu, ka cilvēkiem būtu labāk iztikt bez Jehovas un valdīt pašiem pār sevi, pakļaujoties dumpīgas garīgas būtnes ietekmei. Spriežot tiesu dumpiniekiem, Jehova viņiem būtībā piešķīra to, ko viņi paši lūdza. Viņš atļāva cilvēkiem valdīt pār sevi un pakļauties Sātana ietekmei. Vai gan šādos apstākļos kāds lēmums varēja būt vēl taisnīgāks nekā pakļaut cilvēci iznīcībai, bet vienlaikus dot tai cerību?

¹⁵ Protams, tāda nebija pašas radības ”patika”. Mēs piedzimstam, būdami grēka un iznīcības vergi, un mums pašiem šajā ziņā nav nekādas izvēles. Taču Jehova savā žēlastībā atļāva Ādamam un Ievai kādu laiku dzīvot un radīt pēcnācējus. Lai gan mēs, viņu pēcnācēji, esam pakļauti grēkam un nāvei, mums ir iespēja darīt to, ko Ādams un Ieva neizdarīja. Mēs varam uzklausīt Jehovu un atzīt, ka viņa augstākā vara ir taisnīga un nevainojama, turpretī cilvēki, valdot neatkarīgi no Jehovas, rada tikai sāpes, vilšanos un iznīcību. (Jeremijas 10:23; Atklāsmes 4:11.) Sātana ietekme padara situāciju vēl ļaunāku. Cilvēces vēsture apstiprina šos faktus. (Salamans Mācītājs 8:9.)

16. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova nav vainojams ciešanās, kas pastāv mūsdienās? b) Kādu cerību Jehova ar mīlestību ir devis dievbijīgajiem cilvēkiem?

¹⁶ Ir skaidrs, ka Jehovam bija pamatoti iemesli pakļaut cilvēci iznīcībai. Bet vai tas nozīmē, ka Jehova ir izraisījis ciešanas, kas cilvēkiem mūsdienās jāpieredz? Padomāsim par tiesnesi, kas pasludina taisnīgu spriedumu noziedzniekam. Soda izciešana ir ļoti nepatīkama, bet vai var teikt, ka tiesnesis ir izraisījis notiesātā ciešanas? Tā noteikti nav. Turklāt Jehova nekad nedara neko ļaunu. Jēkaba vēstules 1. nodaļas 13. pantā ir sacīts: ”Ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” Atcerēsimies arī to, ka Jehova pasludināja spriedumu, vienlaikus ”dodams cerību”. Viņš ar mīlestību parūpējās, lai Ādama un Ievas dievbijīgajiem pēcnācējiem būtu iespēja pieredzēt, kā iznīcībai pienāk gals, un priecāties par ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. Uzticīgajiem cilvēkiem, kas dzīvos mūžīgi, nebūs jāraizējas, ka visa radība atkal varētu nonākt nepatīkamajā iznīcības varā. Rīkodamies taisnīgi, Jehova uz visiem laikiem būs apstiprinājis savas tiesības uz augstāko varu. (Jesajas 25:8.)

17. Kādus secinājumus var izdarīt, pārdomājot, kāpēc pasaulē pastāv ciešanas?

¹⁷ Vai mums, ņemot vērā cilvēku ciešanu cēloņus, ir kaut mazākais pamats vainot Jehovu ļaunuma pastāvēšanā vai zaudēt paļāvību uz viņu? Gluži otrādi, mēs varam pievienoties vārdiem, ko sacīja Mozus: ”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.” (5. Mozus 32:4.) Laiku pa laikam ir vērtīgi pārdomāt šos jautājumus, lai mums joprojām būtu skaidra sapratne par tiem. Ja tā būs, tad mēs  arī pārbaudījumos spēsim pretoties Sātana centieniem sēt mūsu prātā šaubas. Bet tagad apskatīsim otro no sākumā minētajiem diviem priekšnoteikumiem paļāvībai uz Jehovu. Ko nozīmē paļauties uz Jehovu?

Ko nozīmē paļauties uz Jehovu

18., 19. Kādiem vārdiem Bībele mūs mudina paļauties uz Jehovu, un kādi maldīgi priekšstati par paļāvību ir daudziem cilvēkiem?

¹⁸ Dieva Rakstos ir lasāms mudinājums: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Tie ir brīnišķīgi, uzmundrinoši vārdi. Neviens visā Visumā nav lielākas uzticības cienīgs kā mūsu mīļotais debesu Tēvs. Tomēr lasīt šos vārdus Salamana Pamācību grāmatā ir vieglāk nekā dzīvot saskaņā ar tiem.

¹⁹ Daudziem ir maldīgi priekšstati par to, ko īsti nozīmē paļauties uz Jehovu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka šāda paļāvība ir tikai patīkama sajūta, emocijas, kas pašas no sevis rodas sirdī. Pēc citu domām, paļauties uz Dievu nozīmē gaidīt, ka viņš mūs pasargās no jebkādām grūtībām, atrisinās ikvienu problēmu un liks visam notikt tieši tā, kā mēs ceram, — turklāt nekavējoties. Taču šādiem viedokļiem nav pamata. Paļāvība ir daudz kas vairāk nekā tikai emocijas, un tā nav nereālistiska. Ja pieaudzis cilvēks uz kaut ko paļaujas, viņš pieņem apzinātus, pārdomātus lēmumus.

20., 21. Ko nozīmē paļauties uz Jehovu? Paskaidrojiet.

²⁰ Vēlreiz pievērsīsim uzmanību Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļas 5. pantam. Tajā tiek pretstatīta paļāvība uz Jehovu un paļaušanās uz savu prāta gudrību — tātad vienu ar otru nav iespējams apvienot. Vai tas nozīmē, ka mums nav atļauts spriest pašiem ar savu galvu? Nē, tā nebūtu jādomā, jo Jehova pats mums ir piešķīris prāta spējas un vēlas, lai mēs tās izmantotu, viņam kalpojot. Bet uz ko mēs paļaujamies? Vai tādā gadījumā, ja mūsu domas atšķiras no Jehovas domām, mēs atzīstam, ka viņa gudrība ir nesalīdzināmi pārāka par mūsējo? (Jesajas 55:8, 9.) Paļauties uz Jehovu nozīmē ļaut, lai viņa domas ietekmē mūsu domāšanu.

²¹ Ilustrēsim to ar kādu piemēru. Iedomāsimies šādu ainu: automašīnas aizmugurējā sēdeklī sēž bērns, bet priekšējos krēslos — viņa vecāki. Pie stūres ir tēvs. Ko darītu paklausīgs bērns, kas paļaujas uz saviem vecākiem, ja brauciena laikā rastos kādas grūtības, piemēram, nebūtu skaidrs, kurš ir īstais ceļš, pasliktinātos laika apstākļi vai arī ceļš kļūtu nelīdzens? Vai bērns no aizmugurējā sēdekļa sāktu izkliegt norādījumus, kā tēvam jāvada mašīna? Vai viņš apšaubītu vecāku lēmumus un strīdētos, kad tie viņam atgādinātu, ka ir jāpaliek piesprādzētam savā vietā? Nē, bērnam ir dabiski šādos jautājumos paļauties uz vecākiem, kaut arī tie nav pilnīgi. Jehova ir nevainojams Tēvs, tāpēc mums bez svārstīšanās jāpaļaujas uz viņu, it īpaši tad, ja esam nonākuši grūtībās. (Jesajas 30:21.)

22., 23. a) Kāpēc būtu jāpaļaujas uz Jehovu, kad sastopamies ar problēmām, un kā to var darīt? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?

²² Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļas  6. pantā minēts, ka mums ”jādomā uz to Kungu visos savos ceļos”, ne tikai grūtās situācijās. Paļāvībai uz Jehovu jāatspoguļojas lēmumos, ko mēs pieņemam ikdienā. Ja rodas problēmas, mums nebūtu jāļaujas izmisumam un bailēm un mēs nedrīkstētu pretoties Jehovas norādījumiem par to, kā būtu vispareizāk rīkoties. Mums jāraugās uz pārbaudījumiem kā uz izdevību atbalstīt Jehovas augstāko varu, apliecināt, ka Sātans ir melis, mācīties paklausību un Jehovam tīkamas īpašības. (Ebrejiem 5:7, 8.)

²³ Mēs varam paļauties uz Jehovu, lai kādos apstākļos nonāktu. To mēs apliecinām ar savām lūgšanām un ar to, ka meklējam vadību Jehovas Rakstos un viņa organizācijā. Bet varētu uzdot jautājumu: kā mēs varam paļauties uz Jehovu, kad sastopamies ar konkrētām mūsdienu pasaulē izplatītām problēmām? Par to būs runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā Dāvids apliecināja, ka viņš paļaujas uz Jehovu?

• Kādi trīs faktori izraisa cilvēku ciešanas, un kāpēc laiku pa laikam ir vērtīgi tos pārdomāt?

• Kādu spriedumu Jehova pasludināja cilvēcei, un kāpēc to var saukt par taisnīgu spriedumu?

• Ko nozīmē paļauties uz Jehovu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 8. lpp.]

Dāvids paļāvās uz Jehovu

[Attēls 10. lpp.]

Kad Jeruzalemē bija sabrucis kāds tornis, Jēzus paskaidroja, ka Jehova tajā nav vainojams