Slavējiet Jehovu ”draudzes vidū”

KRISTIEŠU sapulces ir Jehovas iekārtojums, ko viņš ir izveidojis, lai viņa kalpi varētu saglabāt garīgu spēku. Regulāri apmeklējot sapulces, mēs apliecinām savu pateicību par to, ko Jehova mums ir sagādājis. Turklāt sapulcēs mums paveras iespēja ”paskubināt [brāļus] uz mīlestību un labiem darbiem”, un tas ir būtisks veids, kā mēs cits citam varam apliecināt mīlestību. (Ebrejiem 10:24; Jāņa 13:35.) Bet kā mēs sapulcēs varam paskubināt ticības biedrus uz mīlestību un labiem darbiem?

Publisks ticības apliecinājums

Savulaik ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Es paudīšu Tavu vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu. Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē.” ”Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.” ”Tavu taisnīgumu es sludināju lielā sanāksmē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!” (Psalms 22:23, 26; 35:18; 40:10.)

Arī apustuļa Pāvila laikā, kad kristieši pulcējās kopā, viņi publiski apliecināja savu ticību Jehovam un runāja par viņa godību. Tā viņi cits citu uzmundrināja un paskubināja uz mīlestību un labiem darbiem. Gan kopš Dāvida, gan Pāvila dienām ir aizritējuši jau simtiem gadu, un mēs šobrīd dzīvojam laikā, kad tik tiešām ”redzam tuvojamies to [Jehovas] dienu”. (Ebrejiem 10:24, 25.) Sātana sistēmas gals neatvairāmi tuvojas, un pasaulē samilst arvien nopietnākas problēmas. Mums ”vajaga pacietības” tik ļoti kā vēl nekad agrāk. (Ebrejiem 10:36.) Kas gan cits mums palīdzēs izturēt līdz galam, ja ne mūsu ticības biedri?

Tāpat kā agrākos laikos, arī mūsdienās ir izveidots  iekārtojums, kas katram Dieva kalpam ļauj apliecināt savu ticību ”draudzes vidū”. Šāda iespēja visiem rodas, piemēram, tajās reizēs, kad draudzes sapulcēs klātesošajiem tiek uzdoti jautājumi. Nekad nenovērtēsim par zemu to, cik liela nozīme ir atbildēm. Piemēram, ja draudzes locekļi savos komentāros paskaidro, kā tikt galā ar grūtībām vai izvairīties no tām, ticības biedros nostiprinās apņēmība ievērot savā dzīvē Bībeles principus. Savukārt tad, ja mēs atbildēs paskaidrojam Bībeles pantus, kas tekstā ir minēti, bet nav citēti, vai arī ja atbildēs izskan informācija, ko esam atraduši, dziļāk izpētot kādu jautājumu, mēs varam pamudināt citus uzlabot savus studēšanas paradumus.

Apziņai, ka, atbildot sapulcēs, ieguvēji būsim gan mēs paši, gan citi, mūs būtu jārosina pārvarēt kautrību un nedrošību. Īpaši svarīgi to ņemt vērā ir draudzes vecākajiem un kalpošanas palīgiem, jo no viņiem tiek gaidīts, ka viņi būs gan priekšzīmīgi atbildētāji, gan regulāri sapulču apmeklētāji. Bet ko mēs varētu darīt, ja konstatējam, ka šis būtiskais kristīgās darbības aspekts mums sagādā grūtības?

Praktiski ieteikumi

Paturiet prātā, ka runa ir par Jehovas pielūgsmi. Kāda kristiete, kas dzīvo Vācijā, paskaidroja, kā viņa raugās uz piedalīšanos sapulcēs: ”Tā ir mana atbilde uz Sātana mēģinājumiem atturēt Dieva kalpus no ticības apliecināšanas.” Savukārt kāds nesen kristīts brālis, kas pieder pie tās pašas draudzes, par sevi stāstīja: ”Lai varētu atbildēt sapulcēs, es ļoti dedzīgi lūdzu Dievu.”

Labi sagatavojieties. Ja mēs neesam sagatavojušies sapulcēm, atbildēt ir grūti un mūsu atbildes nav tik labas, kā varētu būt. Ieteikumus, kā atbildēt draudzes sapulcēs, var atrast grāmatā Teokrātiskās kalpošanas skola palīdz pilnveidot prasmi runāt un mācīt *, 70. lappusē.

Izvirziet mērķi katrā sapulcē atbildēt vismaz vienu reizi. Lai tas būtu iespējams, būtu jāsagatavo atbildes uz vairākiem jautājumiem, — jo biežāk jūs celsiet roku, jo lielāka būs iespēja, ka brālis, kas vada sapulci, aicinās jūs atbildēt. Jūs pat varat pirms sapulces pateikt viņam, uz kuriem jautājumiem esat sagatavojušies atbildēt. Īpaši noderīgi tas varētu būt tad, ja piedalīšanās sapulcēs jums ir kaut kas jauns. Tā kā jums, iespējams, nav viegli pacelt roku ”lielā draudzē”, apziņa, ka šī ir jūsu rindkopa un ka sapulces vadītājs zālē meklēs tieši jūsu roku, var palīdzēt saņemties un atbildēt.

Atbildiet sapulces sākumā. Grūts uzdevums nekļūst vieglāk paveicams, ja to atliek uz vēlāku laiku. Tāpēc ir labi censties atbildēt jau sapulces sākumā. Ja jūs pārvarēsiet nedrošību, lai atbildētu pirmo reizi, jūs pārliecināsieties,  ka otro un trešo reizi atbildēt ir daudz vieglāk.

Izvēlieties zālē piemērotu vietu. Daži ir ievērojuši, ka viņiem ir vieglāk atbildēt, ja viņi sēž zāles priekšpusē. Šeit mazāk tiek novērsta uzmanība un pastāv mazāka varbūtība, ka brālis, kas vada sapulci, neievēros pacelto roku. Ja jūs sēžat kādā no priekšējām rindām, centieties atbildēt pietiekami skaļi, lai visi zālē jūs varētu dzirdēt, it īpaši, ja jūsu draudzē netiek izmantoti mikrofoni.

Uzmanīgi klausieties. Ja jūs būsiet uzmanīgi klausījušies, jūs neatkārtosiet savās atbildēs tās domas, ko tikko jau ir pateicis kāds cits. Turklāt, klausoties citu atbildes, jums var ienākt prātā kāda Rakstu vieta vai doma, kas papildina tikko teikto. Dažkārt ir vietā pastāstīt kādu gadījumu, kas apstiprina domu, kura tiek apspriesta. Šādi komentāri ir ārkārtīgi vērtīgi.

Mācieties atbildēt saviem vārdiem. Nolasot atbildi no studējamā materiāla, cilvēks apliecina, ka ir atradis pareizo atbildi, un tas var būt labs veids, kā sākt atbildēt sapulcēs. Tomēr, ja cilvēks iemācās atbildēt saviem vārdiem, kļūst redzams, ka viņš ir uztvēris jautājuma būtību. Nav nepieciešams burtiski atkārtot to, kas rakstīts mūsu publikācijās. Jehovas liecinieki neatkārto domas no savām publikācijām automātiski.

Nenovirzieties no tēmas. Nebūtu vietā atbildēs runāt par to, kas neattiecas uz apspriežamo materiālu vai novērš uzmanību no svarīgākajām domām. Atbildēm jāattiecas uz jautājumu, kas tajā brīdī tiek apspriests. Šādas atbildes bagātina attiecīgās tēmas apspriešanu un uzmundrina klausītājus.

Izvirziet mērķi uzmundrināt citus. Viens no būtiskākajiem atbilžu mērķiem ir uzmundrināt citus, tāpēc mums būtu jācenšas, lai mēs nepateiktu kaut ko tādu, kas citiem būtu nepatīkami. Turklāt būtu labi neatbildēt tik izsmeļoši, ka citiem vairs neatliek, ko piebilst. Ja atbildes ir garas un sarežģītas, parasti klausītājiem ir grūtāk uztvert to jēgu. Ļoti iedarbīgas var būt atbildes, kas sastāv tikai no pāris vārdiem, un šādas atbildes arī iesācējus pamudina sniegt īsus komentārus.

Kas jāņem vērā sapulču vadītājiem

Brālim, kas vada sapulci, ir uzticēta ļoti liela atbildība: viņam jārūpējas par to, lai sapulce būtu uzmundrinoša. Viņš apliecina patiesu interesi par katru atbildi, ja viņš uzmanīgi klausās, ko cilvēks saka, un saglabā ar to acu kontaktu, nevis atbildes laikā dara kaut ko citu. Būtu ļoti nepatīkami, ja sapulces vadītājs nebūtu uzmanīgi klausījies un tāpēc nevajadzīgi atkārtotu to pašu domu, kas tikko jau ir pateikta, vai arī uzdotu jautājumu, gribēdams sagaidīt atbildi, kas tikko jau ir izskanējusi.

Sliktu iespaidu varētu radīt arī tas, ja brālis, kas vada sapulci, regulāri nedaudz citiem vārdiem atkārtotu to pašu, ko kāds jau ir pateicis, it kā komentārs nebūtu bijis pietiekami labs. Toties dzirdēt, ka nākamajos komentāros attiecīgais jautājums tiek izvērsts tālāk, ir ļoti patīkami. Tādi jautājumi kā, piemēram: ”Kā tas attiecas uz mūsu draudzi?”,  ”Kāda Rakstu vieta šajā rindkopā apstiprina tikko minēto domu?” var pamudināt klātesošos sniegt uzmundrinošus komentārus, kas padarīs tēmas apspriešanu saturīgāku.

Kad sapulcēs atbild kautrīgi cilvēki vai tie, kas tikai nesen sākuši atbildēt, ir sevišķi svarīgi viņus uzslavēt. To varētu darīt pēc sapulces personiskā sarunā, lai nesamulsinātu cilvēku un, ja vajadzīgs, dotu kādu ieteikumu.

Ja sarunā ar citiem kāds cilvēks cenšas dominēt, domu apmaiņa parasti neveidojas un pārējie nejūt vēlēšanos izteikties. Viņi klausās runātājā bez īpašas intereses vai pat neklausās vispār. Kaut kas līdzīgs var notikt, ja sapulces vadītājs pārāk daudz runā pats. Laiku pa laikam viņš varētu uzdot kādu papildu jautājumu, lai pamudinātu klausītājus izteikties un padomāt par kādu apspriežamās tēmas aspektu, tomēr ar papildu jautājumiem nebūtu pārāk jāaizraujas.

Sapulces vadītājam nav vienmēr jāaicina atbildēt to cilvēku, kas pirmais ir pacēlis roku. Ja viņš tā rīkotos, draudzes locekļi, kam ir nepieciešams kāds brīdis, lai noformulētu savas domas, varētu justies apbēdināti. Pēc jautājuma uzdošanas ieturot nelielu pauzi, sapulces vadītājs varētu dot iespēju atbildēt kādam, kas to vēl nav darījis. Tāpat nebūtu labi aicināt bērnus atbildēt uz jautājumiem, kas viņiem ir pārāk sarežģīti.

Bet ko darīt tad, ja kāds ir atbildējis neprecīzi? Sapulces vadītājam nebūtu jānostāda šis cilvēks neveiklā situācijā. Arī atbildēs, kas nav gluži pareizas, bieži vien ir daļa patiesības. Ja sapulces vadītājs taktiski uzsver tās nianses, kas atbildē bija pareizas, uzdod to pašu jautājumu citiem vārdiem vai uzdod kādu papildjautājumu, viņš var izlabot neprecizitātes, nelikdams cilvēkam justies neērti.

Mēģinot pamudināt klātesošos piedalīties sapulcē, labāk neuzdot tādus nekonkrētus jautājumus kā, piemēram: ”Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo jautājumu?” Brālis, kas vada sapulci, varbūt ar vislabākajiem nodomiem vēršas pie draudzes ar vārdiem: ”Kas vēl nav atbildējis? Tagad ir pēdējā iespēja atbildēt!”, tomēr tādā veidā cilvēkus nevarēs pamudināt brīvi izteikt savas domas. Nebūtu pareizi likt klātesošajiem justies vainīgiem par to, ka viņi vēl nav piedalījušies sapulcē ar savām atbildēm. Sapulces vadītājam jācenšas iedrošināt cilvēkus dalīties savās zināšanās ar citiem, jo devīgums ir mīlestības izpausme. Būtu arī labi, ja brālis, kas vada sapulci, izsaucot kādu atbildēt, nepiebilstu: ”Pēc viņa mēs noklausīsimies, ko mums sacīs tas un tas brālis un pēc tam tā un tā māsa.” Vadītājam būtu vispirms jānoklausās atbilde un pēc tam jāizlemj, vai ir nepieciešams kāds papildinājums.

Priekšrocība atbildēt sapulcēs

Kristiešu sapulces mums ir nepieciešamas, lai mēs spētu saglabāt garīgu spēku, un iespēja atbildēt sapulcēs ir priekšrocība. Jo lielākā mērā mēs piedalāmies sapulcēs, tā slavējot Jehovu ”draudzes vidū”, jo lielākā mērā mēs sekojam Dāvida piemēram un apliecinām, ka ņemam vērā Pāvila padomu par sapulču apmeklēšanu. Piedalīdamies draudzes sapulcēs ar savām atbildēm, mēs pierādām, ka mīlam savus brāļus un piederam pie lielās Jehovas draudzes. Kur gan citur mēs vēlētos būt, ”redzot tuvojamies to dienu”, ja ne kristīgajā brāļu saimē? (Ebrejiem 10:25.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 20. lpp.]

Kristiešu sapulcēs ir svarīgi gan klausīties, gan atbildēt

[Attēls 21. lpp.]

Sapulces vadītājs vērīgi uzklausa katru atbildi