”Gudro mācība” ir dzīvības avots

”KĀDS Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!” izsaucās apustulis Pāvils. (Romiešiem 11:33.) Savukārt dievbijīgais patriarhs Ījabs sacīja, ka Dievs Jehova ir ”gudrs savā sirdsprātā”. (Ījaba 9:4.) Debesu un zemes Radītāja gudrība ir nepārspējama. Bet kādi ir Radītāja likumi, kas ietverti viņa rakstītajos vārdos?

Psalmu sacerētājs dziedāja: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalms 19:8, 9.) Senās Izraēlas ķēniņš Salamans noteikti saprata, cik patiesi ir šie vārdi. Viņš rakstīja: ”Gudro mācība dzīvības avots — lai izbēgtu no nāves slazdiem.” (Salamana Pamācības 13:14, VDP.) Iepriekšējos trīspadsmit šīs nodaļas pantos Salamans paskaidro, kā Dieva Rakstu padomi ļauj padarīt mūsu dzīvi labāku un nepakļaut dzīvību briesmām.

Esiet gatavi mācīties

”Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 1. pantā. Pārmācība, ko īsteno tēvs, var būt gan maiga, gan barga. Sākumā tēvs varbūt tikai pamāca dēlu, bet, ja tas nepieņem padomus, ir vajadzīgs sods. Dēls rīkojas gudri, ja pieņem pārmācību.

”Ko tas Kungs mīl, to viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko viņš pieņem,” teikts Bībelē. (Ebrejiem 12:6.) Viens līdzeklis, ar kura palīdzību debesu Tēvs mūs pārmāca, ir viņa Raksti — Bībele. Ja ar cieņu lasām Bībeli un ņemam vērā to, kas tur teikts, Dieva Raksti mūs patiesībā pārmāca. Viss, ko Jehova saka, mums nāk par labu. (Jesajas 48:17.)

Pārmācība var būt arī aizrādījums, ko izsaka kāds ticības biedrs, kuram rūp mūsu garīgums. Jebkurš noderīgs padoms, kas ir saskaņā ar Dieva Rakstiem, būtu jāuztver kā tāds, kas nāk nevis no šī cilvēka, bet no izcilā patiesības Avota. Mēs rīkojamies gudri, ja pieņemam šādu padomu tā, it kā to būtu devis Jehova. Ja mēs to darām un ļaujam padomam ietekmēt mūsu domas, padziļināt mūsu sapratni par Rakstiem un labot mūsu rīcību, mēs gūstam labumu no pārmācības. To pašu var teikt par padomiem, ko saņemam kristiešu sapulcēs, kā arī par tiem, kas lasāmi uz Bībeli balstītās publikācijās. Atsaukdamies uz padomiem, ko esam lasījuši vai dzirdējuši, mēs disciplinējam paši sevi.

Turpretī smējējs nepakļaujas pārmācībai. ”Viņš domā, ka pats visu zina labāk, un neņem vērā pamācības,” teikts kādā Bībeles komentārā. Šāds cilvēks neuzklausa pat  rāšanu — stingrāku pārmācības formu. Bet vai viņam ir pamats apgalvot, ka pārmācība, ko īsteno Tēvs, ir nepareiza? Jehova nekad nav darījis neko nepareizu un nekad to arī nedarīs. Noraidīdams pārmācību, smējējs padara pats sevi smieklīgu. Tā Salamans ar dažiem precīzi izraudzītiem vārdiem paskaidro, cik vērtīgi ir būt gatavam mācīties.

Sargiet savu mēli!

Lai paskaidrotu, cik svarīgi ir saskaņot savu runu ar Dieva vārdiem, Izraēlas ķēniņš salīdzina muti ar augļu koku. Viņš raksta: ”Cik mute prot izrunāt, tik tiek tai laba [”Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem”, LB-26], bet viltvāržiem tīk tik varmācība.” (Salamana Pamācības 13:2, VDP.) Mutes augļi ir izrunātie vārdi, un cilvēks pļauj to, ko ir sējis ar saviem vārdiem. ”Ja viņa vārdiem ir laipns nolūks un tie ir vērsti uz draudzīgu attiecību nodibināšanu ar apkārtējiem, tad viņš baudīs labumu, proti, dzīvos laimīgi un mierīgi,” norāda kāds speciālists. Pavisam citādi ir ar viltvāržiem. Šādi cilvēki grib rīkoties varmācīgi un nodarīt ļaunu citiem. Viņi plāno varmācību, bet paši krīt par tās upuriem, jo viņu durvju priekšā ir nāves slazdi.

”Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet kas neapdomīgi ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties,” turpina Salamans. (Salamana Pamācības 13:3.) Cilvēks, kas izrunājas neapdomīgi un muļķīgi, var sabojāt savu reputāciju un attiecības ar citiem, nodarīt sev un citiem emocionālas sāpes un pat kaitēt fiziski. Turklāt tas, kurš ļauj mutei visu vaļu, var izpelnīties Dieva nelabvēlību, jo Dievs no cilvēkiem prasa atbildību par to, ko viņi runā. (Mateja 12:36, 37.) Ja kontrolēsim to, ko sakām, mēs paglābsimies no posta. Bet kā lai iemācās pasargāt savu muti?

Viens vienkāršs paņēmiens ir nerunāt pārāk daudz. ”Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka,” sacīts Bībelē. (Salamana Pamācības 10:19.) Ļoti svarīgi ir arī vispirms padomāt un tikai tad runāt. Dieva iedvesmots sakāmvārds skan: ”Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduŗ kā ar zobenu.” (Salamana Pamācības 12:18.) Ja kāds nedomā par to, ko saka, viņš var sāpināt gan pats sevi, gan klausītājus. Tāpēc Bībelē ir dots praktisks padoms: ”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild.” (Salamana Pamācības 15:28.)

Esiet čakli

”Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū,” norāda Salamans, ”bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana Pamācības 13:4.) Kādā Bībeles komentārā rakstīts: ”[Šī sakāmvārda] doma ir tāda, ka vēlēšanās pati par sevi neko nedod; svarīgs ir strādīgums. Sliņķi allaž pēc kaut kā kāro.., šīs vēlmes viņus pārņem savā varā, bet tām nav nekādu rezultātu.” Čaklajiem turpretī visa kā ir papilnam.

Ko lai saka par cilvēkiem, kas vilcinās veltīt sevi Jehovam, jo negrib uzņemties atbildību? Viņi, bez šaubām, vēlas dzīvot Dieva jaunajā pasaulē, bet vai viņi ir gatavi arī paši kaut ko darīt? Tiem, kas ”nāk no lielajām bēdām”, ir nepieciešama ticība Jēzus izpirkuma upurim, viņiem jābūt devušiem solījumu kalpot Jehovam un jābūt kristītiem. (Atklāsmes 7:14, 15.)

 Var padomāt arī par brāļiem, kas tiecas pēc pārrauga pienākumiem draudzē. Vēlēšanās pildīt šo teicamo darbu ir slavējama, un Bībelē tā ir atbalstīta. (1. Timotejam 3:1.) Taču ar vēlēšanos vien nepietiek. Lai cilvēks varētu būt pārraugs, viņam jāattīsta noteiktas īpašības un spējas, un tas prasa neatlaidīgas pūles.

Taisnīgums mūs pasargā

Taisnīgs cilvēks attīsta Dievam tīkamas īpašības un runā patiesību. Viņš apzinās, ka melošana ir pret Jehovas likumiem. (Salamana Pamācības 6:16—19; Kolosiešiem 3:9.) Salamans par to raksta: ”Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.” (Salamana Pamācības 13:5.) Taisnīgs cilvēks ne tikai nemelo, bet arī ienīst melus. Viņš zina, ka meli, lai cik nevainīgi tie liktos, grauj labas attiecības cilvēku starpā. Turklāt, ja cilvēks ir samelojis, citi viņam vairs neuzticas. Bezdievis ar savu apkaunojošo rīcību, vai tie būtu meli vai kaut kas cits, liek apsmieklā pats sevi.

Paskaidrodams, ka ir noderīgi darīt to, ko Dievs uzskata par taisnīgu, gudrais ķēniņš raksta: ”Taisnība pasarga nevainīgo savā ceļā, bet grēcinieku viņa bezdievīgā būtība ieved pazušanā.” (Salamana Pamācības 13:6.) Taisnīgums pasargā cilvēku kā cietoksnis, bet bezdievība ved viņu postā.

Nemēģiniet tēlot

Parādīdams labu izpratni par cilvēka dabu, Izraēlas ķēniņš atzīmē: ”Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.” (Salamana Pamācības 13:7.) Cilvēks ne vienmēr ir tas, par ko viņš uzdodas. Reizēm nabadzīgi cilvēki izliekas bagāti — varbūt tādēļ, lai izrādītos citu priekšā, radītu iespaidu, ka ir guvuši panākumus, vai vienkārši spodrinātu savu reputāciju. Bagātie turpretī mēdz izlikties nabadzīgi, lai slēptu savu bagātību.

Ne izlikties bagātam, ne slēpt bagātību nav labi. Ja trūcīgs cilvēks tērē naudu luksusa precēm tikai tāpēc, lai radītu turīguma iespaidu, viņam pašam vai viņa ģimenei var pietrūkt paša nepieciešamākā. Savukārt bagātnieks, kas izliekas nabadzīgs, var kļūt par sīkstuli, un tad viņam iet secen lepnums un prieks, ko izjūt devīgs cilvēks. (Apustuļu darbi 20:35.) Dzīvot godīgi ir labāk.

 Nekārojiet neko lielu

”Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību [”Cits savu dzīvību ar mantu izpērk”, VDP], bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi,” raksta Salamans. (Salamana Pamācības 13:8.) Kāda pamācība ir ietverta šajos gudrajos vārdos?

Ja cilvēks ir bagāts, tas dod noteiktas priekšrocības, tomēr bagātība ne vienmēr ir svētība. Trauksmainajos laikos, kādos mēs dzīvojam, bagātiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem bieži vien draud briesmas, ka viņi tiks nolaupīti un par viņiem tiks pieprasīts izpirkums. Reizēm bagātnieks, samaksājot izpirkumu, izglābj pats savu vai sava tuvinieka dzīvību, taču dažkārt nolaupītais cilvēks tiek nogalināts. Bagātajiem pastāvīgi draud šādas briesmas.

Bet trūcīgam cilvēkam ne no kā tamlīdzīga nav jābaidās. Viņam varbūt nav pieejamas daudzās ērtības un mantas, kas ir bagātnieka rīcībā, taču viņam ir daudz mazāka iespēja tikt nolaupītam. Tā ir viena no priekšrocībām, kādu dod tas, ka nekārojam neko lielu un netērējam laiku un spēkus, dzenoties pēc bagātības. (2. Timotejam 2:4, NW.)

Priecājieties gaismā

Tālāk Salamans izvērš domu par to, ka rīkoties saskaņā ar Jehovas gribu ir mūsu pašu interesēs. Viņš raksta: ”Taisnīgo gaismas izstarotājs deg priecīgā gaišumā, bet bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.” (Salamana Pamācības 13:9.)

Gaismeklis simbolizē to, kas mums dzīvē apgaismo ceļu. Taisnīga cilvēka ”kāju spīdeklis un gaišums uz [viņa] ceļiem” ir Dieva vārds. (Psalms 119:105.) Dieva vārdos ir atrodamas Radītāja neizsmeļamās zināšanas un gudrība. Jo labāk mēs izprotam Dieva gribu un nodomu, jo spožāka kļūst garīgā gaisma, kas mūs vada. Ir ārkārtīgi patīkami to apzināties. Kāpēc lai mēs sāktu pievērst uzmanību pasaulīgai gudrībai vai ”nepareizi tā dēvētajai atziņai”? (1. Timotejam 6:20; 1. Korintiešiem 1:20; Kolosiešiem 2:8.)

Turpretī bezdievja gaismeklis izdzisīs, lai cik spožs tas pašreiz liktos un lai cik labi šādam cilvēkam šobrīd klātos. Viņa ceļa gals būs tumsā, kur viņš katrā ziņā paklups. ”Ļaunajam nav ne uz ko, ko cerēt.” (Salamana Pamācības 24:20.)

Bet kas būtu jādara, ja īsti nezinām, kas konkrētajā situācijā ir pareizākais? Varbūt mēs pat nesaprotam, vai mums vispār ir tiesības kaut ko uzsākt. Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 10. pantā (VDP) ir lasāms brīdinājums: ”No lepnības ceļas ķildas.” Lepns cilvēks mēdz rīkoties, kaut arī nepārzina situāciju un nav pilnvarots neko darīt, un tādā gadījumā neizbēgami rodas nesaskaņas. Vai nebūtu labāk vispirms apspriesties ar citiem, kam ir zināšanas  un spriestspēja? ”Kas ieklausās padomā, tam gudrība,” atzīst gudrais ķēniņš.

Veltīgas cerības ir bīstamas

Nauda var būt noderīga. Materiāli nodrošināts cilvēks ir labākā situācijā nekā tāds, kam pastāvīgi jātaupa līdzekļi vai kas grimst nabadzībā. (Salamans Mācītājs 7:11, 12.) Taču šķietamais labums, ko dod negodīgā ceļā iegūta bagātība, var būt mānīgs. Salamans brīdina: ”Bagātība saŗūk, ja to šķiež [”Kam žigla manta, tam rūk”, VDP], bet ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.” (Salamana Pamācības 13:11.)

Padomāsim, piemēram, par azartspēlēm. Cilvēks, kas spēlē azartspēles, varbūt iztērē grūti pelnītu naudu, cerēdams gūt lielu laimestu, bet ļoti bieži viņš tikai iztērē naudu, kas būtu vajadzīga ģimenei. Un kas notiek, ja viņš laimē? Tā kā nauda ir iegūta viegli, cilvēks droši vien izturas pret to vieglprātīgi, turklāt viņš, iespējams, nemaz nemāk pareizi izmantot līdzekļus, kas viņam tagad ir. Vai nebūs tā, ka visu savu mantu viņš zaudēs tikpat strauji, kā to ir ieguvis? Toties bagātība, kas ir uzkrāta pakāpeniski, darot labus darbus, arvien vairojas un var tikt izmantota lietderīgi.

”Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks,” atzīst Salamans. (Salamana Pamācības 13:12.) Nepiepildītas cerības neizbēgami rada vilšanos, kas grauž sirdi, un ikdienas dzīvē tā reizēm gadās. Taču tā nekad nenotiek ar cerībām, kas ir stingri pamatotas uz Dieva vārdiem. Mēs varam droši paļauties, ka šādas cerības piepildīsies. Pat ja tas nenotiks tik drīz, kā mēs ceram, mums nav nekāda pamata izjust vilšanos.

Piemēram, mēs zinām, ka Dieva jaunā pasaule noteikti būs. (2. Pētera 3:13.) Ar lielu sajūsmu un prieku mēs gaidām Dieva solījumu piepildīšanos. Kā mēs jūtamies, ja izmantojam atlikušo laiku, aktīvi piedalīdamies ”tā Kunga darbā”, uzmundrinādami ticības biedrus un veidodami arvien tuvākas attiecības ar Jehovu? Tad nekas mums ”negrauž sirdi”, gluži otrādi — mēs esam prieka pilni. (1. Korintiešiem 15:58; Ebrejiem 10:24, 25; Jēkaba 4:8.) Kad ilgi lolotā cerība piepildās, tas tiešām ir dzīvības koks — kaut kas ļoti spēcinošs un spirdzinošs.

Dieva mācība — dzīvības avots

Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 13. pantā ir paskaidrots, cik svarīgi ir paklausīt Dievam: ”Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet kas bīstas Dieva baušļus, tam tiek tas arī atlīdzināts.” Ja mēs nepaklausītu Dieva baušļiem, mēs kaitētu paši sev. Ko mēs tad zaudētu?

”Gudro mācība dzīvības avots — lai izbēgtu no nāves slazdiem.” (Salamana Pamācības 13:14, VDP.) Cilvēks, kas neņem vērā bezgalīgi gudrā Dieva Jehovas mācību, atsakās no vadības, kas viņam ļautu dzīvot ilgi un labi. Cik tas būtu milzīgs zaudējums! Tātad ir gudri pievērst nopietnu uzmanību Dieva vārdiem un ļaut tiem ietekmēt mūsu domas, runu un rīcību. (2. Korintiešiem 10:5; Kolosiešiem 1:10.)

[Attēli 23. lpp.]

Ja atsaucamies uz Bībelē dotajiem padomiem, mēs disciplinējam paši sevi

[Attēli 24., 25. lpp.]

”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild”

[Attēli 24., 25. lpp.]

Aktīva līdzdalība ”tā Kunga darbā” sagādā lielu prieku