Kāpēc mums jālūdz bez mitēšanās?
Kāpēc mums jālūdz bez mitēšanās?
”Lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi!” (1. TESALONIĶIEŠIEM 5:17, 18.)
1., 2. Kas liecina par to, ka Daniēls augstu vērtēja iespēju lūgt Dievu, un kā tas ietekmēja viņa attiecības ar Dievu?
PRAVIETIM Daniēlam bija paradums trīs reizes dienā lūgt Dievu. Viņš mēdza nomesties ceļos pie savas augšistabas loga, kas izgāja uz Jeruzalemes pusi, un izteikt Dievam savus lūgumus. (1. Ķēniņu 8:46—49; Daniēla 6:10.) Pat tad, kad ar valdnieka pavēli tika aizliegts lūgt jebkuru citu, izņemot mēdiešu valdnieku Dāriju, Daniēls nesvārstījās ne mirkli. Vienalga, vai tas apdraudēja viņa dzīvību vai ne, šis dievbijīgais vīrs lūdza Jehovu bez mitēšanās.
2 Kāds bija Jehovas viedoklis par Daniēlu? Kad eņģelis Gabriēls ieradās, lai atbildētu uz vienu no Daniēla lūgšanām, viņš nosauca pravieti par ”it īpaši iemīļotu vīru”. (Daniēla 9:20—23.) Ecēhiēla pravietojumā Jehova atzina Daniēlu par taisnīgu cilvēku. (Ecēhiēla 14:14, 20.) Gadu gaitā Daniēls ar lūgšanu palīdzību bija izveidojis ciešas attiecības ar savu Dievu, un to atzina pat Dārijs. (Daniēla 6:16.)
3. Kā notikumi ar kādu misionāru parāda, ka lūgšanas var palīdzēt saglabāt uzticību Dievam?
3 Regulāras lūgšanas var palīdzēt smagos pārbaudījumos. To apstiprina notikumi ar Heroldu Kingu, kas bija misionārs Ķīnā, kur viņam tika piespriests piecu gadu ieslodzījums vieninieku kamerā. Brālis Kings vēlāk stāstīja par pieredzēto: ”Mani varēja nošķirt no citiem cilvēkiem, bet neviens mani nevarēja nošķirt no Dieva. [..] Katrs, kas gāja garām manai kamerai, varēja redzēt, ka trīs reizes dienā es metos ceļos un skaļi lūdzu Jehovu, tāpat kā to bija darījis Daniēls, par ko stāstīts Bībelē. [..] Tādās reizēs es jutu, ka Dieva gars man palīdz domāt pozitīvi un sniedz iekšēju mieru. Lūgšanas man ļāva izjust lielu garīgu spēku un mierinājumu.”
4. Kādi ar lūgšanām saistīti jautājumi tiks apskatīti šajā rakstā?
4 Bībelē teikts: ”Lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi!” (1. Tesaloniķiešiem 5:17, 18.) Ņemot vērā šo padomu, apskatīsim šādus jautājumus: kāpēc mums jāpārdomā, kādas ir mūsu lūgšanas? Kāpēc mums pastāvīgi jātuvojas Jehovam? Un ko varētu darīt, ja savu vājību dēļ jūtamies necienīgi lūgt Dievu?
Lūgšanas palīdz veidot draudzību ar Dievu
5. Kādu īpašu draudzību palīdz veidot lūgšanas?
5 Vai jūs gribētu, lai Jehova jūs uzskata par savu draugu? Tāda bija Jehovas attieksme pret patriarhu Ābrahāmu. (Jesajas 41:8; Jēkaba 2:23.) Jehova vēlas, lai mēs izveidotu ar viņu šādas attiecības, un viņš mūs aicina sev tuvoties. (Jēkaba 4:8.) Tā kā Jehova ir izteicis šādu uzaicinājumu, mums būtu nopietni jāpārdomā, cik unikāla ir iespēja viņu lūgt. Ir ļoti grūti sarunāt tikšanos ar kādu augstu valdības amatpersonu, vēl jo vairāk — kļūt par šī cilvēka draugu. Bet Visuma Radītājs mūs mudina brīvi tuvoties viņam lūgšanā, kad vien mēs jūtam tādu vēlēšanos vai vajadzību. (Psalms 37:5.) Nemitīgas lūgšanas mums ļauj būt tuviem Jehovas draugiem.
6. Ko par lūgšanām var mācīties no Jēzus piemēra?
6 Bet lūgšanas ir viegli atstāt novārtā. Ikdienas dzīves raizes mūs var pārņemt tādā mērā, ka mēs vairs necenšamies atlicināt laiku, lai runātu ar Dievu. Jēzus mudināja savus mācekļus neatlaidīgi lūgt Dievu, un to darīja arī viņš pats. (Mateja 26:41.) Lai gan Jēzus vienmēr bija aizņemts no rīta līdz vēlam vakaram, viņš atrada laiku, lai runātu ar savu debesu Tēvu. Dažkārt Jēzus, lai lūgtu Dievu, cēlās ”no rīta gaiļos”. (Marka 1:35.) Citos gadījumos viņš dienas beigās devās uz kādu nomaļu vietu un runāja ar Jehovu. (Mateja 14:23.) Jēzus vienmēr izbrīvēja laiku lūgšanām, un tāpat jārīkojas arī mums. (1. Pētera 2:21.)
7. Kādās situācijās mums katru dienu būtu jālūdz Jehova?
7 Piemēroti brīži personīgām lūgšanām katru dienu rodas bieži — kad sastopamies ar grūtībām un kārdinājumiem un kad jāpieņem lēmumi. (Efeziešiem 6:18.) Kad lūdzam Dieva vadību visās dzīves jomās, mūsu draudzība ar viņu kļūst ciešāka. Ja divi draugi kopīgi pārvar grūtības, viņu attiecības nostiprinās. (Salamana Pamācības 17:17.) Kaut kas līdzīgs notiek, kad mēs paļaujamies uz Jehovu un izjūtam viņa palīdzību. (2. Laiku 14:10.)
8. Ko no Nehemijas, Jēzus un Annas piemēra var mācīties par to, cik garām jābūt personīgām lūgšanām?
8 Mēs varam būt priecīgi, ka Dievs nav noteicis ierobežojumus, cik ilgi un cik bieži mēs drīkstam viņu lūgt. Nehemija domās vērsās pie Jehovas īsā lūgšanā, pirms izteica savu lūgumu Persijas valdniekam. (Nehemijas 2:4, 5.) Arī Jēzus teica īsu lūgšanu, kad viņam vajadzēja Jehovas spēku, lai pieceltu no nāves Lācaru. (Jāņa 11:41, 42.) Turpretī Anna ”ilgi lūdzās tā Kunga priekšā”, stāstīdama viņam visu, kas bija uz sirds. (1. Samuēla 1:12, 15, 16.) Mūsu personīgās lūgšanas atkarībā no vajadzībām un no apstākļiem var būt gan īsas, gan garas.
9. Kāpēc lūgšanās būtu jāslavē Jehova un jāpateicas par visu, ko viņš dara mūsu labā?
9 Daudzās lūgšanās, kas lasāmas Bībelē, izpaužas sirsnīga pateicība par Jehovas augsto stāvokli un viņa brīnišķīgajiem darbiem. (2. Mozus 15:1—19; 1. Laiku 16:7—36; 145. psalms.) Apustulis Jānis parādībā redzēja 24 vecajus — visus svaidītos kristiešus debesu godā — slavējam Jehovu ar šādiem vārdiem: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (Atklāsmes 4:10, 11.) Arī mums ir pamats regulāri slavēt Radītāju. Vecāki ir ļoti priecīgi, ja bērns viņiem par kaut ko no sirds pateicas. Pārdomājot, cik brīnišķīga ir Jehovas laipnība, un paužot dziļu pateicību par to, mēs varam uzlabot savas lūgšanas.
Kāpēc ”jālūdz bez mitēšanās”?
10. Kā lūgšanas var stiprināt ticību?
10 Regulāras lūgšanas ir saistītas ar mūsu ticību. Kad Jēzus bija paskaidrojis, kāpēc ir svarīgi ”aizvien.. lūgt Dievu un nepagurt”, viņš jautāja: ”Vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” (Lūkas 18:1—8.) Saturīgas, izjustas lūgšanas stiprina ticību. Kad patriarhs Ābrahāms jau bija kļuvis vecs, bet viņam vēl nebija pēcnācēju, viņš par to runāja ar Dievu. Atbildot Jehova vispirms aicināja viņu paraudzīties debesīs un saskaitīt zvaigznes, ja viņš to var. Pēc tam Dievs Ābrahāmam teica: ”Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” Iznākums bija tāds, ka Ābrahāms ”paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību”. (1. Mozus 15:5, 6.) Ja mēs lūgšanā stāstīsim Jehovam par visu, kas mūs uztrauc, ņemsim vērā to, ko viņš mums saka ar Bībeles starpniecību, un paklausīsim viņam, viņš stiprinās mūsu ticību.
11. Kā lūgšanas var palīdzēt grūtībās?
11 Lūgšanas var palīdzēt grūtās situācijās. Daudziem dzīvē ir jāsastopas ar smagiem pārbaudījumiem un sarežģītiem apstākļiem. Bībelē ir sacīts: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.) Ja mums nav viegli pieņemt kādu lēmumu, mēs varam sekot Jēzus piemēram. Viņš pavadīja visu nakti lūgšanās, pirms izraudzījās divpadsmit apustuļus. (Lūkas 6:12—16.) Naktī pirms savas nāves Jēzus lūdza Dievu tik dedzīgi, ka ”viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi”. (Lūkas 22:44.) Un tas nebija velti — ”savas godbijības dēļ Viņš tika uzklausīts”. (Ebrejiem 5:7, JD.) Dedzīgas, nemitīgas lūgšanas arī mums var palīdzēt saspringtās situācijās un nopietnos pārbaudījumos.
12. Kāpēc tas, ka mēs varam lūgt Jehovu, apliecina viņa interesi par mums?
12 Vēl viens iemesls tuvoties Jehovam lūgšanā ir tas, ka tad viņš savukārt tuvojas mums. (Jēkaba 4:8.) Vai gan tad, kad no sirds lūdzam Jehovu, mēs nejūtam, ka viņš interesējas par mūsu vajadzībām un maigi rūpējas par mums? Tā mēs varam ļoti personīgi izjust Dieva mīlestību. Jehova nevienam citam nav uzticējis pienākumu uzklausīt katru lūgšanu, ar ko viņa kalpi vēršas pie viņa — sava debesu Tēva. (Psalms 66:19, 20; Lūkas 11:2.) Viņš mūs aicina ”visu savu zūdīšanos mest uz viņu, jo viņš gādā par [mums]”. (1. Pētera 5:6, 7.)
13., 14. Ko dod tas, ka lūdzam bez mitēšanās?
13 Lūgšanas var vairot mūsu dedzību kalpošanā un spēcināt mūs, ja cilvēku vienaldzības vai pretestības dēļ sāk zust vēlēšanās sludināt. (Apustuļu darbi 4:23—31.) Tāpat lūgšanas mūs var pasargāt no ”velna viltībām”. (Efeziešiem 6:11, 17, 18.) Kad cenšamies izturēt pārbaudījumus, ar kuriem sastopamies ikdienā, mēs vienmēr varam lūgt spēku Dievam. Jēzus parauglūgšanā ir ietverts arī lūgums, lai Jehova ”atpestī mūs no ļauna” — pasargā no Sātana Velna. (Mateja 6:13.)
14 Ja nemitēsimies lūgt palīdzību cīņā ar savām grēcīgajām tieksmēm, mēs izjutīsim Jehovas atbalstu. Mums ir dots apliecinājums: ”Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13.) Apustulis Pāvils pats pieredzēja, kā Jehova ļoti dažādās situācijās viņu stiprināja un gādāja par viņu. ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru,” viņš rakstīja. (Filipiešiem 4:13; 2. Korintiešiem 11:23—29.)
Esiet neatlaidīgi lūgšanās par spīti savām vājībām
15. Kas var notikt, ja esam izdarījuši kaut ko tādu, kas neatbilst Dieva normām?
15 Lai mūsu lūgšanas tiktu uzklausītas, mēs nedrīkstam ignorēt Dieva Rakstos dotos padomus. ”Visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no viņa, jo mēs turam viņa baušļus un darām to, kas viņam patīkams,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 3:22.) Bet kas varētu notikt, ja esam izdarījuši kaut ko tādu, kas neatbilst Dieva normām? Kad Ādams un Ieva sagrēkoja Ēdenes dārzā, viņi paslēpās. Iespējams, arī mums rodas vēlēšanās paslēpties ”tā Kunga priekšā” un pārstāt viņu lūgt. (1. Mozus 3:8.) ”Esmu ievērojis, ka pirmais kļūmīgais solis, ko sper cilvēki, kuri tiek ”aizskaloti projām” no Jehovas un no viņa organizācijas, tikpat kā vienmēr ir tāds, ka viņi pārstāj lūgt Dievu,” saka Klauss, kas ir pieredzējis ceļojošais pārraugs. (Ebrejiem 2:1.) Tieši tā notika ar Hosē Anhelu. Viņš stāsta: ”Gandrīz astoņus gadus es reti lūdzu Jehovu. Man likās, ka neesmu cienīgs ar viņu runāt, kaut arī joprojām uzskatīju viņu par savu debesu Tēvu.”
16., 17. Miniet piemērus, kas parāda, ka regulāras lūgšanas var palīdzēt cilvēkam, kas ir garīgi atslābis!
16 Kāds varētu justies necienīgs lūgt Dievu, jo ir garīgi atslābis vai arī izdarījis kādu pārkāpumu. Taču tieši tādās situācijās iespēja lūgt Dievu būtu jāizmanto it īpaši. Jona bēga, lai viņam nebūtu jāpilda saņemtais uzdevums, bet pēc tam Jona ”piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja..; [Jona] kliedza no pazemes dziļumiem, un [Jehova] sadzirdēja [viņa] saucienu”. (Jonas 2:3.) Jona lūdza Jehovu, Jehova atbildēja uz viņa lūgšanu, un Jona atguva garīgo spēku.
17 Arī Hosē Anhels dedzīgi lūdza Dievam palīdzību. Viņš atceras: ”Es atklāti runāju par savām jūtām un lūdzu Dievam piedošanu. Un viņš man tiešām palīdzēja. Ja nebūtu lūgšanu, es diez vai būtu atgriezies patiesībā. Tagad es lūdzu Dievu regulāri katru dienu, un jau iepriekš es gaidu, kad varēšu to darīt.” Mums nekad nebūtu jābaidās atklāti runāt ar Dievu par savām kļūdām un pazemīgi lūgt viņam piedošanu. Kad ķēniņš Dāvids atzinās savos pārkāpumos, Jehova viņam piedeva grēkus. (Psalms 32:3—5.) Jehova vēlas mums palīdzēt, nevis mūs pazudināt. (1. Jāņa 3:19, 20.) Garīgā ziņā stiprinošas ir arī draudzes vecāko lūgšanas, jo šādām lūgšanām ir ”savs spēks”. (Jēkaba 5:13—16.)
18. Par ko Dieva kalpi var būt pārliecināti, lai cik tālu viņi būtu novirzījušies no ceļa?
18 Kurš tēvs atstumtu dēlu, kas pazemīgi lūdz viņam palīdzību un padomu pēc tam, kad ir kļūdījies? Līdzība par pazudušo dēlu ļauj saprast, ka neatkarīgi no tā, cik tālu mēs esam novirzījušies no ceļa, debesu Tēvs priecājas, ja atgriežamies pie viņa. (Lūkas 15:21, 22, 32.) Jehova mudina visus, kas ir kļūdījušies, viņu piesaukt, ”jo Viņš ir bagāts žēlastībā”. (Jesajas 55:6, 7.) Lai gan Dāvids bija izdarījis vairākus nopietnus grēkus, viņš piesauca Jehovu, teikdams: ”Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu un neesi nedzirdīgs pret manas sirds nopūtām!” Dāvids rakstīja arī šos vārdus: ”Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš [Jehova] uzklausīs manu balsi.” (Psalms 55:2, 18.) Cik uzmundrinoši ir to zināt!
19. Kāpēc nebūtu jāsecina, ka lūgšanas, uz kurām šķietami nav atbildes, liecina par Dieva nelabvēlību?
19 Bet ko lai dara, ja lūgšanai neseko tūlītēja atbilde? Mums jāpārliecinās, vai lūgums ir saskaņā ar Jehovas gribu un vai tas ir izteikts Jēzus vārdā. (Jāņa 16:23; 1. Jāņa 5:14.) Māceklis Jēkabs runāja par kristiešiem, kuru lūgšanas palika bez atbildes, jo viņi ”ar ļaunām sirdīm lūdza”. (Jēkaba 4:3.) Bet mums arī nevajadzētu pārsteidzīgi secināt, ka lūgšanas, uz kurām šķietami nav atbildes, liecina par Dieva nelabvēlību. Dažreiz Jehova ļauj saviem uzticīgajiem kalpiem kādu laiku lūgt par vienu un to pašu jautājumu, pirms kļūst redzama viņa atbilde. ”Lūdziet, tad jums taps dots,” teica Jēzus. (Mateja 7:7.) Tātad mums jābūt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās”. (Romiešiem 12:12.)
Lūdziet regulāri
20., 21. a) Kāpēc tagad, pēdējās dienās, ir jālūdz Dievs bez mitēšanās? b) Ko mēs iegūsim, ja ik dienas pieiesim pie Jehovas žēlastības troņa?
20 Ritot pēdējām dienām, kurās ir iestājušies ”grūti laiki”, pārbaudījumu un problēmu kļūst arvien vairāk. (2. Timotejam 3:1.) Šie pārbaudījumi var lielā mērā aizņemt mūsu domas. Tomēr, lūdzot Dievu bez mitēšanās, mēs varam joprojām pievērst galveno uzmanību garīgiem jautājumiem, kaut arī mums bieži būtu jāsastopas ar problēmām un kārdinājumiem un jāizjūt vilšanās. Katru dienu lūdzot Jehovu, mēs varam iegūt atbalstu, kas mums ir ārkārtīgi nepieciešams.
21 Jehova, kas ”uzklausa lūgšanas”, nekad nav pārāk aizņemts, lai mūs uzklausītu. (Psalms 65:3.) Nebūsim arī mēs pārāk aizņemti, lai runātu ar viņu! Draudzība ar Dievu ir visdārgākais, kas mums ir, un mēs to nedrīkstam uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. ”Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebrejiem 4:16.)
Kā jūs atbildētu?
• Ko par lūgšanu vērtīgumu var mācīties no pravieša Daniēla?
• Kā mēs varam stiprināt savu draudzību ar Jehovu?
• Kāpēc mums jālūdz Dievs bez mitēšanās?
• Kāpēc nedrīkstētu pieļaut, ka nevērtīguma sajūtas dēļ mēs pārstātu lūgt Jehovu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 16. lpp.]
Nehemija domās teica īsu lūgšanu, pirms runāja ar valdnieku
[Attēls 17. lpp.]
Anna ”ilgi lūdzās tā Kunga priekšā”
[Attēli 18. lpp.]
Jēzus lūdza Dievu visu nakti, pirms izraudzījās divpadsmit apustuļus
[Attēli 20. lpp.]
Iespējas lūgt Dievu dienas gaitā rodas daudzkārt