Kas palīdz stiprināt laulību

IEDOMĀSIMIES laika zoba sagrauztu māju. Sienām ir atlupusi krāsa, jumtā rēgojas vairāki caurumi, un pamati ir ieauguši nātrēs. Acīmredzot par māju neviens nav rūpējies, un lietus, sniegs un vējš ir padarījuši savu darbu. Bet vai šāda māja nav nekam derīga un tā ir jānojauc? Ļoti iespējams, tas nav nepieciešams. Ja ēkas karkass un pamati joprojām ir stipri, māju droši vien var atjaunot.

Ko jūs varētu darīt, ja jūsu laulība pašreiz līdzinās šādai mājai? Varbūt gadu gaitā jūsu laulību ir pārbaudījuši dažādi nelabvēlīgi apstākļi. Varbūt jūs abi neesat pietiekami rūpējušies par savām attiecībām. Varbūt jums ir tāda pati sajūta kā Sendijai, kādai sievietei, kas par 15 laulībā pavadītiem gadiem teica: ”Mums nebija nekā kopīga kā vienīgi tas, ka mēs bijām precējušies. Bet ar to taču nepietiek.”

Pat tad, ja jūsu laulība ir nonākusi tik bēdīgā stāvoklī, nevajadzētu pārsteigties un nolemt, ka neatliek nekas cits kā šķirties. Jūsu laulību ir iespējams atjaunot, bet tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik stipra ir jūsu apņemšanās palikt kopā. Ja dzīvesbiedriem ir šāda apņemšanās, laulība var izturēt arī ļoti grūtus pārbaudījumus. Mēs aicinām jūs padomāt par to, kā Bībeles principi palīdz saglabāt un stiprināt laulību.

Pienākuma apziņa

Viens no stipras laulības priekšnoteikumiem ir pienākuma apziņa. Vārdi ”pienākuma apziņa” bieži vien tiek lietoti, runājot par apzinīgu attieksmi pret darbu vai saistībām, ko cilvēks ir uzņēmies. Tā, piemēram, celtnieks, kas ir slēdzis līgumu par ēkas celtniecību, uzskata par savu pienākumu padarīt darbu kārtīgi un līdz galam. Pat tad, ja viņš nepazīst darba pasūtītāju, pienākuma apziņas mudināts, viņš dara visu, lai turētu doto vārdu.

Protams, laulību nevar salīdzināt ar darba līgumu, tomēr arī laulībā daudz kas ir atkarīgs no tā, cik liela ir dzīvesbiedru pienākuma apziņa. Kad jūs stājāties laulībā, jūs cilvēku un varbūt arī Dieva priekšā solījāt palikt kopā visu mūžu. Jēzus teica: ”Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies  pie savas sievas. ..ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:4—6.) Ja laulībā rodas problēmas, jums abiem jāturas pie tā, ko jūs apņēmāties, stādamies laulībā. * Kāda sieviete par to izteicās šādi: ”Mūsu laulības dzīve sāka uzlaboties tikai pēc tam, kad mēs bijām atmetuši domu par iespēju šķirties.”

Bet, lai laulība būtu stipra, nepietiek tikai ar pienākuma apziņu — ir vajadzīgs vēl kaut kas.

Gatavība sadarboties

Stipra laulība nenozīmē to, ka dzīvesbiedriem nekad nerodas nekādas domstarpības. Taču viņiem ir stingra apņemšanās tās risināt — ne tikai tāpēc, ka viņi ir devuši laulības solījumu, bet arī tāpēc, ka viņus saista stipras emocionālas saites. Jēzus teica, ka vīrs un sieva ”nav vairs divi, bet viena miesa”.

”Viena miesa”. Ko tas nozīmē? Apustulis Pāvils rakstīja, ka ”vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu”. (Efeziešiem 5:28, 29.) Tātad būt ”vienai miesai” nozīmē dzīvesbiedra jūtām un vajadzībām pievērst tikpat lielu uzmanību kā savējām. Kad divi cilvēki stājas laulībā, viņiem jāmaina sava domāšana no ”mans” un ”es” uz ”mūsu” un ”mēs”. Kāda laulības konsultante rakstīja: ”Abiem partneriem savā dziļākajā būtībā jākļūst no neprecētiem par precētiem cilvēkiem.”

Vai jūs abi esat precēti ”savā dziļākajā būtībā”? Reizēm divi cilvēki nodzīvo laulībā daudzus gadus, bet par ”vienu miesu” šādā nozīmē tā arī nekļūst. Kādā grāmatā, kas veltīta laulības dzīvei, ir teikts, ka ”laulība ir divu cilvēku kopdzīve, tāpēc, jo vairāk viņiem ir kopīga, jo labāka ir viņu laulība”.

Pasaulē ir daudz nelaimīgu pāru, kas turpina kopdzīvi bērnu vai materiālu apsvērumu dēļ. Ir arī tādi dzīvesbiedri, kas dzīvo kopā tāpēc, ka viņiem ir principiāli iebildumi pret laulības šķiršanu, vai arī tāpēc, ka viņi baidās, ko citi teiks, ja viņi izšķirsies. Tas, ka šādi pāri cenšas saglabāt laulību, ir labi, tomēr jāatceras, ka svarīgi ir ne tikai saglabāt laulību, bet arī panākt, lai tajā valdītu mīlestība.

Nesavtība

Bībelē jau sen bija paredzēts, ka ”pēdējās dienās.. cilvēki būs patmīlīgi”. (2. Timotejam 3:1, 2, LB-65r.) Šis pravietojums  piepildās ļoti precīzi — mūsdienās cilvēki ārkārtīgi daudz domā par sevi, reizēm pat šķiet, ka viņi sevi dievina. Tāpēc arī daudzi dzīvesbiedri uzskata, ka darīt kaut ko otra labā, nesaņemot neko pretī, nozīmē parādīt savu vājumu. Labā laulībā ir pavisam citādi: abi dzīvesbiedri ir gatavi nesavtīgi dot otram. Varbūt arī jums tas jāmācās?

Abiem dzīvesbiedriem jāmācās nevis domāt: ”Ko es gūstu no šīm attiecībām?”, bet gan pastāvīgi sev jautāt: ”Ko es daru, lai stiprinātu laulību?” Bībelē kristieši tiek mudināti dzīvot, ”neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filipiešiem 2:4.) Jūs varat pārdomāt šo Bībeles principu ļoti personiski, piemēram: pamēģiniet atcerēties, kā jums ir izdevies to pildīt pagājušās nedēļas laikā. Cik bieži jūs darījāt kaut ko labu savam dzīvesbiedram, nedomājot par savu labumu? Vai jūs labprāt klausījāties ikreiz, kad dzīvesbiedrs gribēja ar jums runāt, kaut arī jums bija padomā darīt kaut ko citu? Cik bieži jūs darījāt kaut ko tādu, kas dzīvesbiedram patīk vairāk nekā jums?

Dzīvesbiedriem nebūtu jāuztraucas, ka viņu pūliņi paliks nepamanīti vai nenovērtēti. Kā teikts kādā grāmatā, kas veltīta laulības problēmu risināšanai, ”labi darbi parasti tiek atmaksāti ar labiem darbiem, tāpēc dariet visu iespējamo, lai ar saviem labajiem darbiem mudinātu dzīvesbiedru darīt labu”. Rīkojoties pašaizliedzīgi, jūs ievērojami stiprināsiet laulību, jo ar savu rīcību skaidri parādīsiet, ka attiecības ar dzīvesbiedru jums ir svarīgas un ka jūs vēlaties saglabāt laulību.

Savienība uz mūžu

Dievs Jehova ļoti augstu vērtē uzticību. Bībelē ir teikts: ”Mīliet to Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo tas Kungs ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos.” (Psalms 31:24.) Uzticība Dievam vistiešākajā veidā ir saistīta ar uzticību laulības iekārtojumam, kuru viņš ir izveidojis. (1. Mozus 2:24.)

Dzīvesbiedri, kas ir uzticīgi viens otram, raugās uz savu laulību kā uz ilgstošu savienību. Iztēlodamies, kāda būs viņu dzīve pēc vairākiem mēnešiem, gadiem un gadu desmitiem, viņi to nevar iedomāties bez sava dzīvesbiedra. Pat doma, ka viņi varētu vairs nebūt vīrs un sieva, viņiem ir sveša, un tas rada stabilitāti laulības dzīvē. Kāda sieviete par to izteicās šādi: ”Pat tad, kad es esmu ārprātīgi nikna uz [savu vīru] un mani dziļi sāpina tas, kas ar mums notiek, es uztraucos nevis par to, ka mūsu laulība varētu izjukt, bet gan par to, kā mēs atjaunosim mūsu attiecības. Es ne mirkli nešaubos, ka mēs tās atjaunosim, tikai tajā brīdī es nevaru iedomāties, kā tas būs iespējams.”

Uzskats, ka laulība ir savienība uz mūžu, palīdz laulības dzīvē, un ir žēl redzēt, ka daudzi dzīvesbiedri tā nedomā. Piemēram,  karsta strīda laikā sieva var uzkliegt vīram: ”Viss, es eju prom!” — vai arī: ”Es atradīšu kādu, kas mani cienīs vairāk nekā tu!” Protams, bieži vien cilvēks, kas saka šādus vārdus, gluži tā nedomā. Tomēr, kā teikts Bībelē, mēle var būt ”pilna nāvīgas indes”. (Jēkaba 3:8.) Draudi un ultimāti, ko cilvēks izsaka savam dzīvesbiedram, būtībā nozīmē to, ka viņš neuzskata laulību par savienību uz mūžu un var pārtraukt kopdzīvi, kad vien viņš to vēlas. Šāda nostāja var sagraut jebkuru laulību.

Dzīvesbiedri, kas uzskata laulību par savienību uz mūžu, ir gatavi palikt kopā ne tikai priecīgos, bet arī grūtos brīžos, un tas laulībai nāk tikai par labu. Šāda nostāja dzīvesbiedriem palīdz piedot un būt pacietīgiem. (Kolosiešiem 3:13.) Iepriekš citētajā grāmatā par laulības dzīvi bija sacīts: ”Labā laulībā dzīvesbiedriem ir atļauts kļūdīties, un tā ir stabila par spīti viņu kļūdām.”

Kad jūs stājāties laulībā, jūs uzņēmāties saistības nevis pret laulības institūtu, bet pret cilvēku — jūsu topošo dzīvesbiedru. Šim faktam būtu spēcīgi jāietekmē jūsu domāšana un rīcība. Vai jūs nepiekrītat, ka jums jāpaliek kopā ne vien tāpēc, ka jūs esat cieši pārliecināti par laulības svētumu, bet arī tāpēc, ka jūs mīlat viens otru?

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Ko jūs varētu darīt

Vai jūsu laulība ir stipra? Ja tā nav stipra, ko varētu darīt, lai to nostiprinātu? Mēs piedāvājam jums apsvērt dažus ieteikumus.

● Pacentieties godīgi pārbaudīt sevi. Atbildiet sev uz šādiem jautājumiem: ”Vai es esmu precēts savā dziļākajā būtībā? Vai es neturpinu domāt un rīkoties kā neprecēts?” Painteresējieties par dzīvesbiedra domām šajā jautājumā.

● Izlasiet šos rakstus abi kopā. Mierīgi un laipni pārrunājiet, ko jūs varētu darīt, lai stiprinātu savu laulību.

● Dariet kopā kaut ko tādu, kas jūs var tuvināt, piemēram, apskatiet kāzu fotogrāfijas un fotogrāfijas, kurās iemūžināti citi jums nozīmīgi notikumi. Dariet kopā kaut ko tādu, ko jums patika darīt laikā pirms kāzām un tad, kad jūs tikko bijāt apprecējušies. Rūpīgi pārlasiet un pārrunājiet Sargtorņa un Atmostieties! rakstus, kuros runāts par laulību.

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Kas sekmē laulības dzīvi

● Pienākuma apziņa. ”Ko tu esi apsolījis, to pildi! Labāk ir vispārīgi nekādu īpašu solījumu nedot nekā solīt un nepildīt.” (Salamans Mācītājs 5:3, 4.)

● Gatavība sadarboties. ”Diviem ir labāk nekā vienam būt, ..ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām.” (Salamans Mācītājs 4:9, 10.)

● Pašaizliedzība. ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

● Apņemšanās palikt kopā visu mūžu. ”Mīlestība.. ..panes visu.” (1. Korintiešiem 13:4, 7.)

[Attēli 7. lpp.]

Vai jūs klausāties, kad otrs grib runāt?