Jautājumu daudz — atbilžu maz

VISU svēto dienas rītā, 1755. gada 1. novembrī, kad lielākā daļa pilsētnieku bija sapulcējušies baznīcās, Lisabonā sākās spēcīga zemestrīce. Toreiz sabruka neskaitāmas ēkas un aizgāja bojā tūkstošiem cilvēku.

Neilgi pēc šīs traģēdijas franču rakstnieks Voltērs publicēja savu ”Poēmu par Lisabonas katastrofu”, kurā viņš noraidīja apgalvojumu, ka zemestrīce būtu bijusi Dieva sods par cilvēku grēkiem. Pauzdams uzskatu, ka šādu nelaimju cēloņus cilvēki nespēj saprast un izskaidrot, Voltērs rakstīja:

Daba ir mēma, tai jautāt ir velti;

Mums vajadzīgs Dievs, kas cilvēcei atbildēt spēj.

Protams, Voltērs nebūt nebija pirmais, kam radās jautājumi par Dievu. Redzot dažādas traģēdijas un katastrofas, kas ir risinājušās vēstures gaitā, cilvēku prātā ir rosījušies daudzi neatbildēti jautājumi. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem patriarhs Ījabs, kas nesen bija zaudējis visus bērnus un cieta no briesmīgas slimības, uzdeva jautājumu: ”Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds?” (Ījaba 3:20, LB-26.) Mūsdienās, kad cilvēki pieredz ārkārtīgi lielas ciešanas un netaisnību, daudzi nespēj saprast, kā labs un mīlošs Dievs var uz to visu noraudzīties, nemaz neiejaucoties notikumu gaitā.

Saskaroties ar skarbo dzīves realitāti — badu, kariem, slimībām un nāvi —, daudzi kategoriski noraida domu, ka varētu pastāvēt Radītājs, kam rūp cilvēce. Kāds filozofs ateists reiz izteicās: ”Tam, ka Dievs pieļauj bērna ciešanas, nav nekāda attaisnojuma, ..protams, izņemot faktu, ka viņa nemaz nav.” Dažādas neaptveramas traģēdijas cilvēces vēsturē, piemēram, holokausts Otrā pasaules kara laikā, cilvēkiem ir likušas nonākt pie līdzīgiem secinājumiem. Kādā laikrakstā kāds ebrejs rakstīja šādus vārdus: ”Vienkāršākais izskaidrojums Aušvicas zvērībām ir tāds, ka Dievs, kas varētu iejaukties cilvēces lietās, neeksistē.” Francijā, kas visā visumā tiek uzskatīta par katolisku zemi, 1997. gadā tika veikta aptauja, kurā noskaidrojās, ka tādi genocīdi kā, piemēram, masveida slepkavības, kas 1994. gadā notika Ruandā, aptuveni 40 procentiem valsts iedzīvotāju ir radījuši šaubas par Dieva esamību.

 Šķērslis ticībai Dievam?

Kāpēc Dievs neiejaucas un nenovērš traģiskus notikumus? Pēc kāda katoļu autora vārdiem, šis jautājums, kas bieži paliek bez atbildes, daudziem ir ”nopietns šķērslis ticībai Dievam”. ”Tiešām, vai gan ir iespējams ticēt Dievam, kas bezpalīdzīgi noraugās, kā mirst miljoniem nevainīgu cilvēku un kā tiek slaktētas veselas tautas, un kas nedara neko, lai to novērstu?” viņš jautā.

Katoļu laikraksta La Croix redakcijas slejā izskanēja līdzīga doma: ”Vienalga, vai cilvēki pieredz vēsturiskas traģēdijas, industriālas katastrofas, dabas stihijas, organizētās noziedzības izraisītās ciešanas vai tuva cilvēka nāvi, katrreiz viņi vērš savas šausmu pilnās acis pret debesīm. ”Kur gan ir Dievs?” viņi sašutumā jautā. ”Vai viņam ir gluži vienalga, kas ar mums notiek?””

1984. gadā pāvests Jānis Pāvils ll izdeva apustulisku vēstuli Salvifici Doloris, kurā viņš apskatīja jautājumu par ciešanām un Dievu. Pāvests rakstīja: ”Kaut gan mūsu pasaules esamība, tēlaini runājot, atver cilvēka dvēseles acis, lai viņš varētu ieraudzīt, ka Dievs pastāv, un saskatīt Dieva gudrību, spēku un varenību, taču ļaunums un ciešanas, šķiet, aizmiglo šo tēlu, reizēm pat visai krasi to aptumšo, īpaši, ja ņem vērā, cik bieži cieš nevainīgi cilvēki un tiek nodarīts ļaunums, par ko neviens nesaņem pienācīgu sodu.”

Vai gan, ņemot vērā cilvēku ciešanas, ir iespējams ticēt mīlošam un visvarenam Dievam, par kādu ir stāstīts Bībelē? Vai viņš iejaucas notikumu gaitā, lai nepieļautu atsevišķu cilvēku vai plaša mēroga traģēdijas? Vai viņš mūsdienās kaut ko dara mūsu labā? Vai, Voltēra vārdiem runājot, pastāv ”Dievs, kas cilvēcei atbildēt spēj”? Par to būs stāstīts nākamajā rakstā.

[Attēli 3. lpp.]

Pēc tam, kad 1755. gadā zemestrīce izpostīja Lisabonu, Voltērs izteicās, ka cilvēki nespēj izskaidrot, kāpēc notiek šādas traģēdijas

[Norādes par autortiesībām]

Voltērs: No grāmatas Great Men and Famous Women; Lisabona: J.P. Le Bas, Praça da Patriarcal depois do terramoto de 1755. Foto: Museu da Cidade/Lisboa

[Attēls 4. lpp.]

Domājot par ciešanām, ko izraisa tādas traģēdijas kā genocīds Ruandā, daudzi apšauba Dieva eksistenci

[Norāde par autortiesībām]

AFP PHOTO

 [Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]

VĀKS. Bērni: USHMM, courtesy of Main Commišion for the Prosecution of the Crimes against the Polish Nation