Vai ir reāli gaidīt, ka Dievs iejauksies cilvēku dzīvē?

ASTOTAJĀ gadsimtā pirms mūsu ēras 39 gadus vecais Jūdas ķēniņš Hiskija uzzināja, ka ir nedziedināmi slims. Šīs ziņas satriekts, Hiskija gaužām lūdza, lai Dievs viņu izdziedinātu. Ar sava pravieša starpniecību Dievs atbildēja ķēniņam: ”Es dzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras. Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadu.” (Jesajas 38:1—5.)

Kāpēc šajā gadījumā Dievs iejaucās notikumu gaitā? Jau vairākus gadsimtus iepriekš Dievs taisnīgajam ķēniņam Dāvidam bija apsolījis: ”Tavs nams un tava ķēniņa valstība, — tie pastāvēs nešaubīgi uz mūžīgiem laikiem manā  priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!” Dievs arī bija pavēstījis, ka Mesija nāks no Dāvida pēcnācējiem. (2. Samuēla 7:16; Psalms 89:21, 27—30; Jesajas 11:1.) Kad Hiskija saslima, viņam vēl nebija dēla, tāpēc pastāvēja briesmas, ka ķēnišķīgā Dāvida dzimta varētu iznīkt. Hiskijas dzīvē Dievs iejaucās ar īpašu mērķi — saglabāt dzimtu, kurā bija jāpiedzimst Mesijam.

Lai īstenotu savus nodomus, pirmskristiešu laikos Jehova daudzkārt palīdzēja saviem kalpiem. Norādot uz iemeslu, kāpēc izraēlieši tika atbrīvoti no Ēģiptes, Mozus savulaik sacīja: ”Taisni tāpēc vien, ka Viņš jūs ir mīlējis un jums tur solījumu, ko Viņš jūsu tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis, tāpēc tas Kungs ir jūs izvedis ar stipru roku.” (5. Mozus 7:8.)

Arī pirmajā gadsimtā Dievs dažkārt iejaucās notikumu gaitā, lai īstenotu savus nodomus. Piemēram, kad kāds jūds, vārdā Sauls, bija ceļā uz Damasku, lai vajātu Kristus mācekļus, viņš tika atturēts no šī kļūmīgā soļa ar brīnumainas parādības palīdzību. Sauls, kas vēlāk kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils, pievērsās kristīgajai ticībai, un tam bija milzīga nozīme labās vēsts izplatīšanā cittautiešu vidū. (Apustuļu darbi 9:1—16; Romiešiem 11:13.)

Vai Dievs bieži iejaucas notikumos?

Vai Dieva iejaukšanās cilvēku dzīvē ir ikdienišķa parādība vai tikai izņēmums? No Bībeles ir skaidri redzams, ka šāda veida iejaukšanos nekādā ziņā nebūtu jāuzskata par ikdienišķu. Kaut gan Dievs savā laikā izglāba trīs jaunus ebrejus no nāvessoda nokaitētā ceplī un pravieti Daniēlu no nāves lauvu bedrē,  daudzus citus savus praviešus viņš neizglāba no nāves. (2. Laiku 24:20, 21; Daniēla 3:21—27; 6:16—22; Ebrejiem 11:37.) Pēteris tika brīnumainā kārtā izglābts no cietuma, kurā viņš bija ieslodzīts pēc Hēroda Agripas l pavēles. Tomēr šis pats ķēniņš lika sodīt ar nāvi apustuli Jēkabu, un šoreiz Dievs neiejaucās, lai šo noziegumu nepieļautu. (Apustuļu darbi 12:1—11.) Kaut gan Dievs apveltīja apustuļus ar spēju dziedināt slimības un pat celt augšā mirušos, viņš neatbrīvoja apustuli Pāvilu no ”dzeloņa miesā”, iespējams, kādas fiziskas kaites, kas to mocīja. (2. Korintiešiem 12:7—9; Apustuļu darbi 9:32—41; 1. Korintiešiem 12:28.)

Dievs neiejaucās notikumu gaitā, lai pasargātu kristiešus no nežēlīgām vajāšanām, kas tika sarīkotas pēc Romas imperatora Nerona pavēles. Kristieši tika spīdzināti, sadedzināti dzīvi un nomesti saplosīšanai plēsīgu zvēru priekšā. Tomēr agrīnie kristieši nebūt nebrīnījās par šīm vajāšanām, un tās nekādā gadījumā neiedragāja viņu ticību tam, ka Dievs pastāv. Jēzus taču bija brīdinājis savus mācekļus, ka viņus vedīs tiesas priekšā un ka viņiem ir jābūt gataviem ciest un pat mirt par savu ticību. (Mateja 10:17—22.)

Tāpat kā agrākos laikos, arī mūsdienās Dievs nenoliedzami spēj izglābt savus kalpus no bīstamām situācijām, un nebūtu vietā kritizēt cilvēkus, kas uzskata, ka ir izjutuši šādu Dieva aizsardzību. Tomēr ir grūti pateikt pilnīgi droši, vai Dievs šajos gadījumos tiešām ir iejaucies. Dievs neiejaucās notikumos, kad pirms kāda laika daži uzticīgi Dieva kalpi cieta sprādzienā, kas Tulūzā notika kādā ķīmiskajā rūpnīcā, un viņš neizglāba tūkstošiem uzticīgu kristiešu, kas nomira nacistu un komunistu nometnēs vai citos traģiskos apstākļos. Bet kāpēc gan nav tā, ka Dievs vienmēr palīdz tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši viņa labvēlību? (Daniēla 3:17, 18.)

”Laiks un apstākļi”

Kad notiek kāda katastrofa, tajā var ciest jebkurš, arī uzticīgi Dieva kalpi. Kad Tulūzas ķīmiskajā rūpnīcā notika sprādziens, kādam pārim, Alēnam un Liliānai, tajā brīdī palaimējās nebūt mājās un līdz ar to izglābties, bet 30 cilvēki šajā katastrofā aizgāja bojā un simtiem cilvēku guva ievainojumus, kaut gan tas nenotika viņu vainas dēļ. Neskaitāmi cilvēki kļūst par noziedzības vai kara upuriem, cieš avārijās pārgalvīgu autovadītāju dēļ, un nav pamata sacīt, ka par šīm nelaimēm ir atbildīgs Dievs. Bībelē mums ir atgādināts, ka ikviena cilvēka dzīvi ietekmē ”laiks un apstākļi”. (Salamans Mācītājs 9:11.)

Turklāt visus cilvēkus skar slimības, vecums un nāve. Pat tie, kas domā, ka Dievs brīnumainā kārtā ir izglābis viņu dzīvību, vai uzskata, ka viņi negaidīti ir izveseļojušies no kādas slimības ar Dieva palīdzību, beigu beigās nomirst. Laiks, kad cilvēki tiks atbrīvoti no slimībām un nāves un kad no ļaužu acīm tiks ”nožāvētas visas asaras”, vēl ir gaidāms tikai nākotnē. (Atklāsmes 21:1—4.)

Ar to vien, ka Dievs tikai laiku pa laikam nāktu palīgā cilvēkiem grūtās situācijās, cilvēces problēmas netiktu atrisinātas — ir nepieciešama daudz vērienīgāka un krasāka iejaukšanās. Bībelē ir stāstīts par notikumu, kas tiek saukts par Jehovas ”lielo dienu”. (Cefanjas 1:14.) Šajā ”dienā” Dievs iespaidīgā veidā iejauksies pasaules notikumos un darīs galu visam ļaunumam. Pēc tam cilvēkiem tiks dota iespēja dzīvot mūžīgi pilnīgos apstākļos, kuros agrākās ”lietas vairs nepieminēs, un tās vairs nenāks prātā”. (Jesajas 65:17, LB-26.) Pat mirušie tiks celti augšā, un tā tiks novērsts vislielāko cilvēku sāpju cēlonis. (Jāņa 5:28, 29.) Dievs savā neizmērojamajā mīlestībā un labestībā reizi par visām reizēm atrisinās visas cilvēces problēmas.

 Kā Dievs ietekmē notikumus mūsdienās

Kaut gan Jehovas lielā diena ir paredzama vēl tikai nākotnē, tas nenozīmē, ka šobrīd Dievs vienaldzīgi noraugās, kā viņa radība cieš mokas. Mūsdienās Dievs visu tautību un sabiedrības slāņu cilvēkiem dod iespēju iepazīt viņu un veidot ar viņu personiskas attiecības. (1. Timotejam 2:3, 4.) Jēzus par to izteicās šādiem vārdiem: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Izmantodams savus kalpus, kas visā pasaulē sludina viņa Valstību, Dievs ”velk” godprātīgus cilvēkus pie sevis.

Turklāt Dievs ļoti tieši ietekmē to cilvēku dzīvi, kuri ir gatavi pakļauties viņa vadībai. Ar sava svētā gara starpniecību Dievs šādiem cilvēkiem ”atver sirdi”, lai tie spētu saprast viņa gribu un dzīvot saskaņā ar viņa prasībām. (Apustuļu darbi 16:14.) Dodams iespēju iepazīt sevi, saprast Bībeli un savus nodomus, Dievs apliecina savu dziļo interesi un mīlestību pret katru no mums. (Jāņa 17:3.)

Visbeidzot jāpiemin arī tas, ka Dievs mūsdienās palīdz saviem kalpiem nevis brīnumainā veidā viņus glābjot no nelaimēm, bet gan stiprinot viņus ar savu svēto garu un dodot viņiem ”spēka pārpilnību”, lai viņi spētu izturēt dažādas sarežģītas situācijas. (2. Korintiešiem 4:7.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es visu spēju tā [Dieva Jehovas] spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13.)

Kā redzams, mums ir pamatots iemesls ik dienas pateikties Dievam par dzīvību un cerību dzīvot mūžīgi pasaulē, kurā vairs nebūs nekādu ciešanu. ”Kā es atmaksāšu tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis?” jautāja psalmu dziesminieks. ”Es pacelšu svētības kausu un piesaukšu tā Kunga vārdu.” (Psalms 116:12, 13.) Regulāri lasot šo žurnālu, mums būs vieglāk saprast, ko Dievs jau ir darījis, dara un vēl darīs nākotnē, lai mēs varētu būt laimīgi un iegūtu drošu cerību uz nākotni. (1. Timotejam 4:8.)

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Tās pirmās lietas vairs nepieminēs, un tās vairs nenāks prātā.” (Jesajas 65:17, LB-26.)

[Attēli 5. lpp.]

Bībeles laikos Jehova nenovērsa Cakarijas nomētāšanu ar akmeņiem...

un neiejaucās, kad pēc Hēroda pavēles tika nogalināti daudzi nevainīgi bērni

[Attēls 7. lpp.]

Drīzumā pienāks laiks, kad ciešanu vairs nebūs un pat mirušie atdzīvosies