Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vajāti taisnības dēļ

Vajāti taisnības dēļ

Vajāti taisnības dēļ

”Svētīgi taisnības dēļ vajātie.” (MATEJA 5:10.)

1. Kāpēc Jēzus atradās Poncija Pilāta priekšā, un ko Jēzus sacīja?

”TĀPĒC es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Kad Jēzus teica šos vārdus, viņš stāvēja romiešu ieceltā Jūdejas pārvaldnieka Poncija Pilāta priekšā. Jēzus nebija pats nolēmis atnākt pie Pilāta, nedz arī ieradies pēc viņa uzaicinājuma. Jēzus tur atradās tāpēc, ka jūdu reliģiskie vadītāji bija nepatiesi apsūdzējuši viņu ļaundarībās, kas sodāmas ar nāvi. (Jāņa 18:29—31.)

2. Kā Jēzus rīkojās, un kāds bija iznākums?

2 Jēzus ļoti labi zināja, ka Pilātam ir vara viņu atlaist vai notiesāt uz nāvi. (Jāņa 19:10.) Bet tas viņu nekavēja drosmīgi runāt ar Pilātu par Valstību. Lai gan Jēzus dzīvība bija briesmās, viņš izmantoja izdevību dot liecību augstākajai vietējai amatpersonai. Par spīti šai liecībai, Jēzum piesprieda nāves sodu, un viņš savas pārliecības dēļ mira mokošā nāvē pie staba. (Mateja 27:24—26; Marka 15:15; Lūkas 23:24, 25; Jāņa 19:13—16.)

Liecinieks vai moceklis?

3. Ko vārds martis nozīmēja Bībeles laikos, bet kādu papildu nozīmi tas ieguva vēlāk?

3 Mūsdienās tos, kas gatavi ciest un mirt pārliecības dēļ, daudzi uzskata par fanātiķiem vai ekstrēmistiem. Ja cilvēks ir gatavs atdot dzīvību par savu pārliecību, īpaši par reliģisko pārliecību, bieži vien rodas aizdomas, ka viņš apdraud sabiedrību vai varbūt pat ir terorists. Taču grieķu vārds martis, kas laika gaitā ieguva papildu nozīmi ”moceklis” — cilvēks, kas zaudējis dzīvību, liecinādams par savu ticību, vai devis liecību ar savu nāvi —, Bībeles laikos nozīmēja ”liecinieks” — cilvēks, kas apliecina (piemēram, tiesas procesā), ka tas, kam viņš tic, ir patiess.

4. Kādā nozīmē vārds martis galvenokārt attiecas uz Jēzu?

4 Uz Jēzu vārds martis attiecas pirmām kārtām ar nozīmi ”liecinieks”. Kā Jēzus paskaidroja Pilātam, viņš bija nācis, ”lai apliecinātu patiesību”. Cilvēki ļoti dažādi atsaucās uz Jēzus liecību. Daļu no vienkāršajiem ļaudīm dziļi iespaidoja tas, ko viņi redzēja un dzirdēja, un viņi sāka ticēt Jēzum. (Jāņa 2:23; 8:30.) Turpretī ļaužu pūļi kopumā un jo īpaši reliģiskie vadītāji reaģēja ļoti naidīgi. Jēzus saviem neticīgajiem ģimenes locekļiem sacīja: ”Jūs pasaule nevar nīst, bet mani viņa nīst, jo es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.” (Jāņa 7:7.) Tāpēc ka Jēzus liecināja par patiesību, tautas vadoņi viņu ienīda un galu galā panāca viņa nogalināšanu. Jēzus tiešām bija ”uzticīgais un patiesīgais liecinieks (martis)”. (Atklāsmes 3:14.)

”Jūs būsit visu ienīsti”

5. Ko Jēzus savas kalpošanas sākumposmā teica par vajāšanām?

5 Jēzus ne tikai pats pieredzēja niknu vajāšanu, bet arī brīdināja savus sekotājus, ka viņiem būs jāsaskaras ar tādu pašu pretestību. Savas kalpošanas sākumposmā Jēzus Kalna runā sacīja: ”Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs.” (Mateja 5:10—12.)

6. Kādu brīdinājumu Jēzus izteica, kad viņš sūtīja divpadsmit apustuļus sludināt?

6 Vēlāk, kad Jēzus divpadsmit apustuļus sūtīja sludināt, viņš tiem teica: ”Sargaities no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās, un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību.” Taču bija paredzams, ka reliģiskie vadītāji nebūs vienīgie, kas vajās mācekļus. Jēzus arī sacīja: ”Brālis brāli nodos nāvē, un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs. Un jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja 10:17, 18, 21, 22.) Notikumi ar pirmā gadsimta kristiešiem apstiprina šo vārdu patiesumu.

Uzticīgi līdz galam

7. Kā Stefans zaudēja dzīvību ticības dēļ?

7 Neilgi pēc Jēzus nāves tika nogalināts Stefans — pirmais no kristiešiem, kas gāja bojā tāpēc, ka liecināja par patiesību. Viņš bija ”pilns ticības un spēka” un ”darīja brīnumus un lielas zīmes tautā”. Reliģiskie pretinieki ”nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja”. (Apustuļu darbi 6:8, 10.) Saniknoti viņi sagrāba Stefanu un atveda uz sinedriju, jūdu augstāko tiesu, kur Stefans aizstāvējās pret viltus apsūdzībām, dodams spēcīgu liecību. Tomēr galu galā ienaidnieki nogalināja uzticamo liecinieku Stefanu. (Apustuļu darbi 7:59, 60.)

8. Kā mācekļi, kas dzīvoja Jeruzalemē, reaģēja uz vajāšanām, kas izcēlās pēc Stefana nāves?

8 Pēc Stefana nāves ”izcēlās lielas vajāšanas, kas vērsās pret draudzi Jeruzālemē; un visi izklīda pa Jūdejas un Samarijas novadiem, izņemot apustuļus”. (Apustuļu darbi 8:1.) Vai vajāšanu dēļ kristieši pārtrauca liecināt par patiesību? Nē, gluži otrādi: Bībelē var lasīt, ka ”izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evanģeliju”. (Apustuļu darbi 8:4.) Viņi noteikti domāja tāpat kā apustulis Pēteris, kas iepriekš bija teicis: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.) Lai kādas bija vajāšanas, šie uzticīgie un drosmīgie mācekļi neatlaidīgi turpināja stāstīt patiesību, kaut arī viņi zināja, ka tāpēc viņiem būs jāpiedzīvo vēl lielākas grūtības. (Apustuļu darbi 11:19—21.)

9. Kā turpinājās Jēzus sekotāju vajāšanas?

9 Grūtības, kas piemeklēja mācekļus, tiešām bija smagas. Vispirms Sauls, kas bija atbalstījis Stefana nomētāšanu ar akmeņiem, ”vēl draudus un nāvi šņākdams pret tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā pŗiestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības piekritējus, vīriešus vai sievietes, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi”. (Apustuļu darbi 9:1, 2.) Vēlāk, ap mūsu ēras 44. gadu, ”ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu. Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli.” (Apustuļu darbi 12:1, 2.)

10. Par kādām vajāšanām var uzzināt no Apustuļu darbiem un Atklāsmes grāmatas?

10 Tālāk Apustuļu darbu grāmatā var lasīt par pārbaudījumiem, ieslodzījumiem un vajāšanām, ko izturēja tādi uzticīgi kristieši kā, piemēram, Pāvils, kādreizējais vajātājs, kas kļuva par apustuli un acīmredzot ap 65. gadu pēc Romas imperatora Nerona pavēles ticības dēļ tika sodīts ar nāvi. (2. Korintiešiem 11:23—27; 2. Timotejam 4:6—8.) No Atklāsmes grāmatas, kas uzrakstīta pirmā gadsimta beigās, mēs uzzinām, ka apustulis Jānis sirmā vecumā bija izsūtīts uz Patmas salu ”Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ”. Atklāsmes grāmatā pieminēts arī Antipa, ”uzticīgais liecinieks”, kas ”tapa nokauts” Pergamā. (Atklāsmes 1:9; 2:13.)

11. Kā agrīno kristiešu dzīvē piepildījās Jēzus vārdi par vajāšanām?

11 Viss minētais apstiprina to, ko Jēzus teica saviem mācekļiem: ”Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20.) Uzticīgie agrīnie kristieši bija gatavi iet nāvē — tikt nomocīti, nomesti plēsīgu zvēru priekšā vai kā citādi nogalināti —, lai izpildītu uzdevumu, ko Kungs Jēzus Kristus bija devis, teikdams: ”Jūs.. būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8.)

12. Kāpēc nevar teikt, ka kristiešu vajāšanas jau pieder pagātnei?

12 Maldās tas, kurš domā, ka tik nežēlīgi pret Jēzus sekotājiem izturējās tikai pagātnē. Pāvils, kurš, kā jau bija minēts, arī pats pieredzēja daudz grūtību, rakstīja: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:12.) Pēteris par vajāšanām sacīja: ”Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.) Līdz pat šim laikam, šīs sistēmas pēdējām dienām, Jehovas kalpi joprojām tiek ienīsti. (2. Timotejam 3:1.) Visās pasaules malās kā autoritārās, tā demokrātiskās valstīs Jehovas lieciniekiem gan individuāli, gan kā grupai ik pa laikam ir jāiztur vajāšanas.

Kāpēc viņus ienīst un vajā?

13. Kas Jehovas kalpiem jāpatur prātā, ja runa ir par vajāšanām?

13 Lai gan lielākajai daļai no mums patlaban ir iespējams samērā brīvi sludināt un netraucēti pulcēties kopā, mums jāņem vērā Bībeles atgādinājums, ka ”šīs pasaules aina mainās”. (1. Korintiešiem 7:31NW.) Apstākļi var mainīties tik strauji, ka mēs viegli varam paklupt, ja psiholoģiski, emocionāli un garīgi neesam gatavi pārmaiņām. Lai ar mums tā nenotiktu, ir svarīgi skaidri paturēt prātā, kāpēc kristieši, kas vēlas dzīvot mierā un klausa valsts likumiem, tiek ienīsti un vajāti.

14. Kādu iemeslu, kāpēc kristieši tiek vajāti, norādīja Pēteris?

14 Apustulis Pēteris runāja par šo jautājumu savā pirmajā vēstulē, ko viņš uzrakstīja ap 62.—64. gadu, kad kristieši visā Romas impērijā saskārās ar pārbaudījumiem un vajāšanām. Pēteris rakstīja: ”Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts.” Paskaidrodams savu domu, viņš turpināja: ”Neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis vai ļaundaris vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet lai pagodina Dievu ar šo vārdu.” Pēteris uzsvēra, ka viņi cieš nevis ļaunu darbu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi ir kristieši. Ja viņi peldētu līdzi ”tanī pašā posta dzīves straumē”, kurā grima apkārtējie cilvēki, tie viņus labprāt laipni uzņemtu un būtu noskaņoti draudzīgi. Agrīnie kristieši cieta tāpēc, ka viņi centās dzīvot tā, kā pienākas Kristus sekotājiem, un mūsdienās ar patiesajiem kristiešiem notiek tieši tāpat. (1. Pētera 4:4, 12, 15, 16.)

15. Kāda pretruna mūsdienās ir vērojama attieksmē pret Jehovas lieciniekiem?

15 No vienas puses, daudzās zemēs Jehovas liecinieki saņem publiskas uzslavas par vienotību un sadarbības garu, kas izpaužas viņu kongresos un celtniecības projektos, par savu godīgumu un strādīgumu, par augstajām morāles normām un priekšzīmīgo ģimenes dzīvi un pat par savu kārtīgo izskatu un pieklājīgo uzvedību. * No otras puses, šī raksta tapšanas laikā 28 zemēs Jehovas liecinieku darbība bija aizliegta vai ierobežota un daudzi liecinieki savas ticības dēļ cieš fiziskus pāridarījumus un zaudējumus. Kāpēc pastāv šāda pretrunīga situācija? Un kāpēc Dievs to pieļauj?

16. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc Dievs pieļauj, ka viņa kalpi tiek vajāti?

16 Pirmām kārtām mums jāpatur prātā vārdi, kas teikti Salamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 11. pantā: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” Iemesls, kāpēc tiek pieļauta minētā situācija, ir jautājums par augstāko varu. Lai gan gadsimtu gaitā Jehovas kalpi, saglabādami uzticību, atkal un atkal ir apstiprinājuši, ka Jehovam ir taisnība, Sātans turpina viņu nievāt tāpat kā tolaik, kad dzīvoja taisnīgais Ījabs. (Ījaba 1:9—11; 2:4, 5.) Tagad, kad ir nodibināta Dieva Valstība un tās uzticamie pavalstnieki un pārstāvji dzīvo pa visu zemi, Sātans, bez šaubām, vēl neatlaidīgāk nekā agrāk pūlas pierādīt savu apgalvojumu, jo viņam ir atlikusi vairs tikai pēdējā iespēja. Vai Dieva kalpi paliks uzticīgi līdz galam, lai kādas nelaimes un grūtības viņiem būtu jāpārcieš? Tas ir jautājums, uz kuru katram no viņiem ir jādod atbilde ar saviem darbiem. (Atklāsmes 12:12, 17.)

17. Ko Jēzus gribēja teikt ar vārdiem ”viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību”?

17 Stāstīdams mācekļiem par notikumiem, kas risināsies šīs sistēmas beigu laikā, Jēzus minēja vēl vienu iemeslu, kāpēc Jehova pieļauj savu kalpu vajāšanas. Jēzus tiem teica: ”Jūs [vedīs] ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.” (Mateja 24:3, 9; Lūkas 21:12, 13.) Pats Jēzus deva liecību Hērodam un Poncijam Pilātam. Arī apustulis Pāvils tika vests ”ķēniņu un valdnieku priekšā”. Kunga Jēzus Kristus vadīts, Pāvils meklēja iespēju sludināt sava laika varenākajam valdniekam, teikdams: ”Es piesaucu ķeizaru.” (Apustuļu darbi 23:11; 25:8—12.) Arī mūsdienās sarežģītās situācijās bieži vien rodas iespēja dot labu liecību gan ierēdņiem, gan plašākai sabiedrībai. *

18., 19. a) Kādā ziņā pārbaudījumi mums var nākt par labu? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti nākamajā rakstā?

18 Grūtības un pārbaudījumi mums var nest arī personisku labumu. Kādā ziņā? Māceklis Jēkabs ticības biedriem atgādināja: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās [”sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem”, NW], zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.” Vajāšanas var nostiprināt mūsu ticību un vairot izturību. Tāpēc mums nevis jādreb bailēs no vajāšanām vai jāmēģina no tām izvairīties, pārkāpjot Bībeles principus, bet jāklausa Jēkaba aicinājumam: ”Izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2—4.)

19 Dieva Raksti mums palīdz saprast, kāpēc Dieva uzticīgie kalpi tiek vajāti un kāpēc viņš to pieļauj, tomēr tas vēl nepadara vajāšanas viegli panesamas. Kur smelties spēku, lai izturētu grūtības? Ko darīt, ja pret mums vēršas vajāšanas? Šie svarīgie jautājumi būs apskatīti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 15. rk. Skat. 2000. gada 15. oktobra Sargtorni, 32. lpp., 2002. gada 15. jūlija Sargtorni, 25. lpp., 1999. gada 8. janvāra Atmostieties!, 9. lpp., un 2000. gada 22. aprīļa Atmostieties!, 9., 10. lpp.

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kādā nozīmē vārds martis galvenokārt attiecas uz Jēzu?

• Kā pirmā gadsimta kristieši reaģēja uz vajāšanām?

• Kādu iemeslu, kāpēc agrīnie kristieši tika vajāti, norādīja Pēteris?

• Kāpēc Jehova pieļauj, ka viņa kalpi tiek vajāti?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 10., 11. lpp.]

Pirmā gadsimta kristieši cieta nevis ļaunu darbu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi bija kristieši

PĀVILS

JĒKABS

JĀNIS

ANTIPA

STEFANS