Sievietes, kas iepriecināja Jehovas sirdi

”Tas Kungs lai atmaksā tev tavu labo darbu, un tava alga lai ir pilnīga no Viņa!” (RUTES 2:12.)

1., 2. Ko mēs varam gūt, pārdomājot, kā Bībelē minētās sievietes priecēja Jehovas sirdi?

BIJĪBA pret Dievu pamudināja divas sievietes nepakļauties faraonam. Ticība lika kādai netiklei riskēt ar dzīvību, lai glābtu divus izraēliešu izlūkus. Gudrība un pazemība sarežģītā situācijā kādai sievietei palīdzēja glābt dzīvību daudziem cilvēkiem un pasargāt Jehovas svaidīto no vainas asinsizliešanā. Ticība Dievam Jehovam un viesmīlība rosināja kādu atraitni atdot Dieva pravietim pēdējo pārtiku, ko būtu ēdusi viņa pati un viņas dēls. Tie ir tikai daži no Bībelē minētajiem gadījumiem, kad sievietes iepriecināja Jehovas sirdi.

² Jehovas attieksme pret šīm sievietēm un svētības, kādas viņš tām dāvāja, liecina, ka viņš gan vīriešos, gan sievietēs par svarīgāko uzskata viņu labās īpašības. Mūslaiku pasaulē, kurā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ārienei, nav viegli par galvenajām savā dzīvē izvirzīt garīgas vērtības. Taču tas ir iespējams, un to pierāda vairāki miljoni dievbijīgu sieviešu, kas veido lielu daļu no Dieva tautas. Šīs kristietes apliecina, ka viņām piemīt tāda pati ticība, gudrība, viesmīlība un citas labas īpašības, kādas raksturoja Bībelē minētās dievbijīgās sievietes. Protams, arī vīriešiem ir vajadzīgas tādas pašas īpašības, kādas raksturoja priekšzīmīgas seno laiku Dieva kalpotājas. Lai uzzinātu, kā mēs šādas īpašības varam attīstīt, apskatīsim sīkāk Bībelē aprakstītos gadījumus, kas bija pieminēti sākumā. (Romiešiem 15:4; Jēkaba 4:8.)

Sievietes, kas nepakļāvās faraonam

3., 4. a) Kāpēc Sifra un Pua nepildīja faraona pavēli nogalināt visus jaundzimušos izraēliešu zēnus? b) Kā Jehova atalgoja abas vecmātes par viņu drosmi un dievbijību?

³ Nirnbergas procesā, kas pēc Otrā pasaules kara notika Vācijas pilsētā Nirnbergā, daudzi, kas tika apsūdzēti masu slepkavībās, apgalvoja, ka viņi tikai esot izpildījuši dotās pavēles. Bet salīdziniet šos cilvēkus ar divām izraēliešu vecmātēm, Sifru un Puu, kas dzīvoja senajā Ēģiptē kāda vārdā nenosaukta, tirāniska faraona laikā. Faraons, ko biedēja ebreju skaita straujais pieaugums, lika Sifrai un Puai nogalināt visus jaundzimušos ebreju zēnus. Kā vecmātes rīkojās, izdzirdējušas briesmīgo pavēli? Viņas ”nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis”. Kāpēc Sifra un Pua nepadevās bailēm no cilvēkiem? Tāpēc, ka viņas ”bijās Dieva”. (2. Mozus 1:15, 17, LB-65r; 1. Mozus 9:6.)

⁴ Šīs vecmātes paļāvās uz Jehovu, un viņš kļuva tām par ”vairogu” un aizsargāja tās no faraona dusmām. (2. Samuēla 22:31; 2. Mozus 1:18—20.) Taču Jehovas svētības ar to nebeidzās. Viņš Sifrai un Puai pašām dāvāja ģimeni un pat pagodināja viņas ar to, ka viņu vārdi un darbi tika ierakstīti Svētajos Rakstos, lai par viņām varētu lasīt nākamās paaudzes, turpretī faraona vārds ir nogrimis aizmirstībā. (2. Mozus 1:21, LB-26; 1. Samuēla 2:30b; Salamana Pamācības 10:7.)

5. Kas mūsu laikos līdzinās Sifrai un Puai, un kā Jehova viņas atalgos?

 ⁵ Vai arī mūsu laikos ir tādas sievietes kā Sifra un Pua? Protams, ir. Daudz kristīgo māsu, riskēdamas ar brīvību vai pat dzīvību, bezbailīgi sludina Bībeles vēsti par Dieva Valstību tādās zemēs, kur ar ”valdnieka pavēlēm” tas ir aizliegts. (Ebrejiem 11:23; Apustuļu darbi 5:28, 29.) Viņas mīl Dievu un tuvāko un tāpēc nepieļauj, ka aizliegumi viņas atturētu no labās vēsts sludināšanas. Šī iemesla dēļ daudzas kristietes sastopas ar pretestību un vajāšanu. (Marka 12:30, 31; 13:9—13.) Bet, tāpat kā Jehova ievēroja Sifru un Puu, viņš labi zina, ko paveic šīs drosmīgās kristietes, un Jehova pierādīs savu mīlestību pret viņām, ierakstīdams viņu vārdus ”dzīvības grāmatā”, ja viņas paliks uzticīgas līdz galam. (Filipiešiem 4:3; Mateja 24:13.)

Kādreizējā netikle sagādā prieku Jehovam

6., 7. a) Ko Rahāba zināja par Jehovu un viņa tautu, un kā šīs zināšanas viņu ietekmēja? b) Kā Rahāba ir pagodināta Dieva Rakstos?

⁶ 1473. gadā p.m.ē. kanaāniešu pilsētā Jērikā dzīvoja kāda netikle, vārdā Rahāba. Pēc visa spriežot, Rahāba labi zināja daudzus svarīgus vēsturiskus notikumus. Kad viņas namā meklēja patvērumu divi izraēliešu izlūki, sarunā ar tiem atklājās, ka viņa sīki zina par izraēliešu brīnumaino izglābšanos no ēģiptiešiem, lai gan tas bija noticis pirms 40 gadiem. Viņa labi zināja arī par vēlākajām izraēliešu uzvarām pār amoriešu ķēniņiem Sihonu un Ogu. Ievērojiet, kā Rahābu bija iespaidojušas šīs zināšanas — viņa izlūkiem teica: ”Es zinu, ka tas Kungs jums ir devis šo zemi.. ..jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesīs un pār zemi, kas ir apakšā zem tām.” (Jozuas 2:1, 9—11.) Tas, ko Rahāba bija uzzinājusi par Jehovu un viņa darbiem izraēliešu labā, viņu bija dziļi iespaidojis, un viņa bija sākusi ticēt Jehovam. (Romiešiem 10:10.)

⁷ Ticība pamudināja Rahābu rīkoties. Viņa ”draudzīgi uzņēma pie sevis” izraēliešu izlūkus un, kad izraēlieši uzbruka Jērikai, paklausīja izlūku norādījumiem, tā glābjot  savu dzīvību. (Ebrejiem 11:31; Jozuas 2:18—21.) Nav šaubu, ka Rahābas rīcība, kas liecināja par viņas ticību, iepriecināja Jehovas sirdi, jo māceklis Jēkabs, Jehovas iedvesmots, minēja par priekšzīmi kristiešiem ne vien Dieva draugu Ābrahāmu, bet arī Rahābu. Jēkabs rakstīja: ”Līdzīgi arī Rahaba, netikle, vai ne no darbiem viņa tika taisnota, sūtņus uzņemdama un pa citu ceļu izlaizdama?” (Jēkaba 2:25.)

8. Kā Jehova svētīja Rahābu par viņas ticību un paklausību?

⁸ Jehova Rahābu bagātīgi atalgoja. Vispirms Jehova brīnumainā veidā saglabāja dzīvību viņai un tiem, kas bija meklējuši patvērumu viņas namā, tas ir, viņas tēva dzimtai un visai viņas saimei. Pēc tam Jehova ļāva viņiem visiem dzīvot ”Israēla vidū”, un izraēliešiem bija jāizturas pret viņiem tāpat kā pret saviem tautiešiem. (Jozuas 2:13; 6:22—25; 3. Mozus 19:33, 34.) Bet tas vēl nebija viss. Jehova pagodināja Rahābu, ļaudams tai kļūt par vienu no Jēzus Kristus priekštecēm. * Tā tiešām bija ļoti liela žēlastība pret kanaānieti, kas agrāk bija kalpojusi elkiem. (Psalms 130:3, 4.)

9. Kāda bija Jehovas attieksme pret Rahābu un dažām pirmā gadsimta kristietēm, un kā tas var uzmundrināt dažas kristietes mūsu laikos?

⁹ Gan pirmajā gadsimtā, gan mūsu laikos ir bijušas sievietes, kas, līdzīgi Rahābai, ir pametušas amorālu dzīvesveidu, lai iegūtu Dieva labvēlību. (1. Korintiešiem 6:9—11.) Bez šaubām, dažas no viņām ir augušas tādos apstākļos, kas līdzinās apstākļiem senajā Kanaānā, kur netiklība bija plaši izplatīta un pat tika uzskatīta par normālu dzīvesveidu. Tomēr viņas ir mainījušas savu dzīvi, jo uz to viņas ir pamudinājusi ticība, kas balstīta uz precīzām Bībeles zināšanām. (Romiešiem 10:17.) Tāpēc arī par šīm kristietēm var teikt: ”Dievs netur par kaunu, ka [tās] viņu sauc par savu Dievu.” (Ebrejiem 11:16.) Tas tiešām ir liels gods.

Svētīta savas gudrības dēļ

10., 11. Kādi notikumi lika Abigailai rīkoties?

¹⁰ Senatnē daudz ticīgu sieviešu apliecināja izcilu gudrību, kas viņas padarīja par ļoti vērtīgām Jehovas kalpotājām. Viena no viņām bija Abigaila — bagāta izraēliešu zemes īpašnieka Nābala sieva. Abigaila ar savu gudrību paglāba daudzus cilvēkus no nāves un pasargāja Dāvidu, nākamo izraēliešu ķēniņu, no vainas asinsizliešanā. Mēs varam lasīt par Abigailu 1. Samuēla grāmatas 25. nodaļā.

¹¹ Dāvids un viņa sekotāji bija apmetušies netālu no Nābala ganāmpulkiem, un aiz laipnības pret savu tautas brāli viņi dienu un nakti bez jebkādas samaksas apsargāja tā ganāmpulkus. Kad Dāvidam beidzās pārtikas krājumi, viņš aizsūtīja pie Nābala desmit puišus ar lūgumu iedot pārtiku.  Tā Nābalam radās iespēja atlīdzināt Dāvidam par viņa laipnību un viņu pagodināt, jo Dāvids bija Jehovas svaidītais. Taču Nābals rīkojās pilnīgi pretēji. Dusmu uzplūdā viņš izteicās nicinoši par Dāvidu un aizsūtīja puišus prom tukšām rokām. Kad Dāvids to uzzināja, viņš sasauca 400 bruņotu vīru un kopā ar tiem devās ceļā, lai atriebtos Nābalam. Bet Abigaila, izdzirdējusi, cik rupji bija izturējies viņas vīrs, nekavējoties aizsūtīja Dāvidam daudz pārtikas un pēc tam pati devās satikt Dāvidu. (2.—20. pants.)

12., 13. a) Kā Abigaila apliecināja savu gudrību, kā arī uzticību Jehovam un tā svaidītajam? b) Ko Abigaila, atgriezusies mājās, darīja, un ko viņa pieredzēja pēc tam?

¹² Kad Abigaila satika Dāvidu, viņa pazemīgi lūdza žēlastību, un viņas lūgums liecina par dziļu cieņu pret Jehovas svaidīto. ”Tas Kungs nenoliedzami uzcels manam kungam pastāvīgu namu, tāpēc ka mans kungs kaŗo tā Kunga kaŗus,” viņa teica un piebilda, ka Jehova cels Dāvidu par valdnieku Izraēlam. (28.—30. pants.) Vienlaikus Abigaila pauda lielu drosmi, jo brīdināja Dāvidu, ka neapvaldīta atriebības kāre var izraisīt veltīgu asins izliešanu. (26., 31. pants.) Abigailas pazemība, dziļā cieņa un viņas minētie prātīgie apsvērumi lika Dāvidam apdomāties, un viņš atbildēja Abigailai: ”Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi šodien ir man pretī sūtījis! Un slavēta lai ir tava gudrība un lai slavēta esi tu pati: tu esi mani šodien atturējusi, ka es neesmu kritis asins grēkā!” (32., 33. pants.)

¹³ Atgriezusies mājās, Abigaila droši devās pie vīra, lai pastāstītu, ko bija izdarījusi. Taču vīrs ”bija ļoti piedzēries”, tāpēc viņa pagaidīja, līdz tas atskurbst, un tad pastāstīja visu, kas bija noticis. Nābals, to izdzirdējis, pilnīgi apstulba, un viņam iestājās paralīze. Pēc desmit dienām ”tas Kungs sita Nābalu, ka tas nomira”. Kad Dāvids uzzināja par Nābala nāvi, viņš bildināja Abigailu, ko patiesi apbrīnoja un dziļi cienīja, un Abigaila pieņēma Dāvida bildinājumu. (34.—42. pants.)

Vai jūs varat līdzināties Abigailai?

14. Kādas īpašības, kas piemita Abigailai, jūs vēlētos izpaust lielākā mērā?

¹⁴ Vai jūs saskatāt Abigailā tādas īpašības, kādas jūs gribētu attīstīt lielākā mērā? Varbūt gan vīrieši, gan sievietes vēlas iemācīties gudri rīkoties grūtās situācijās. Varbūt daudzi vēlas, kaut prastu runāt mierīgi un prātīgi, kad citi ir iekaisuši. Vai tādā gadījumā nebūtu jālūdz Jehova, lai viņš palīdzētu šajā jautājumā? Jehova visiem, kas ”lūdz ticībā”, ir apsolījis dot gudrību, spriestspēju un apdomību. (Jēkaba 1:5, 6; Salamana Pamācības 2:1—6, 10, 11.)

15. Kādos gadījumos kristietēm ir īpaši svarīgi paust tādas pašas īpašības, kādas bija Abigailai?

¹⁵ Tas īpaši ir vajadzīgs tām kristietēm, kurām ir neticīgs vīrs, kas nepievērš uzmanību Bībeles principiem un varbūt pat mēdz piedzerties. Mēs ceram, ka šādi vīri mainīsies. Daudzi to jau ir izdarījuši, un tas ir noticis tāpēc, ka sievas pret viņiem ir izturējušās laipni, pazemīgi un ar dziļu cieņu. (1. Pētera 3:1, 2, 4.)

16. Kā kristiete var apliecināt, ka neatkarīgi no situācijas mājās viņa augstāk par visu citu vērtē labas attiecības ar Jehovu?

¹⁶ Lai kādas grūtības mājās jums būtu jāiztur, atcerieties, ka Jehova vienmēr ir gatavs jums palīdzēt. (1. Pētera 3:12.) Tāpēc centieties stiprināt savu garīgumu un lūdziet no Jehovas gudrību un sirdsmieru. Tuvojieties Jehovam, regulāri studējot Bībeli un to pārdomājot, lūdzot Jehovu un uzturot ciešas attiecības ar citiem kristiešiem. Abigailas vīrs nebija garīgi noskaņots, taču tas nebija ietekmējis viņas pašas  mīlestību pret Dievu un viņas attieksmi pret Dieva svaidīto kalpu. Viņa rīkojās, taisnīgu principu vadīta. Bet kristietei ir jāpūlas pašai uzturēt savu garīgumu arī tad, ja viņas vīrs ir priekšzīmīgs Dieva kalps. Protams, Bībelē ir teikts, ka vīram ir pienākums rūpēties par sievu garīgi un materiāli, taču viņai pašai ir jādarbojas ”savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā”. (Filipiešiem 2:12, JD; 1. Timotejam 5:8.)

Viņa saņēma ”pravieša algu”

17., 18. a) Ar kādu neparastu ticības pārbaudījumu sastapās kāda atraitne Sareptā? b) Kā atraitne atsaucās uz Elijas lūgumu, un kā Jehova viņu atalgoja?

¹⁷ Tas, kā pravieša Elijas dzīves laikā Jehova parūpējās par kādu nabadzīgu atraitni, pierāda, ka viņš augstu vērtē cilvēkus, kas atbalsta patieso pielūgsmi, ziedojot tai savu laiku, spēku un līdzekļus. Toreiz zemē bija izcēlies liels sausums, kas ieilga, un tāpēc daudziem draudēja bads. Tas draudēja arī kādai atraitnei un viņas dēlam, kuri dzīvoja Sareptā. Kad viņi grasījās no pēdējiem pārtikas krājumiem pagatavot sev maltīti, pie viņiem ieradās kāds viesis. Tas bija pravietis Elija, un viņš izteica visai neparastu lūgumu. Lai gan Elija labi zināja sievietes apstākļus, viņš tai lūdza izcept viņam ”mazu rausi” no pēdējiem miltiem un eļļas. Taču viņš piebilda: ”Jo tā ir sacījis tas Kungs, Israēla Dievs: Milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kuŗā tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.” (1. Ķēniņu 17:8—14.)

¹⁸ Kā jūs būtu reaģējuši uz tik neparastu lūgumu? Atraitne acīmredzot saprata, ka Elija ir Jehovas pravietis, un ”izpildīja, kā Elija to bija sacījis”. Kā rīkojās Jehova, kad redzēja tādu viesmīlību? Visu laiku, kamēr turpinājās sausums, viņš brīnumainā veidā sagādāja sievietei, viņas dēlam un Elijam pārtiku. (1. Ķēniņu 17:15, 16.) Jehova šai atraitnei deva ”pravieša algu”, lai gan viņa nebija izraēliete. (Mateja 10:41.) Arī Dieva Dēls pagodināja atraitni no Sareptas, minēdams viņu par paraugu savas dzimtās pilsētiņas Nācaretes neticīgajiem iedzīvotājiem. (Lūkas 4:24—26.)

19. Kā mūsu laikos daudzas kristietes rīkojas līdzīgi atraitnei no Sareptas, un kā to vērtē Jehova?

¹⁹ Mūsu laikos daudzas kristietes rīkojas līdzīgi šai atraitnei. Piemēram, kristīgās māsas, no kurām daudzas pašas ir trūcīgas un kurām jāgādā par ģimeni, viesmīlīgi uzņem savās mājās ceļojošos pārraugus un viņu sievas, kas ik nedēļu  apmeklē citu draudzi. Citas māsas aicina pusdienās pilnas slodzes kalpotājus, palīdz trūcīgajiem un ziedo savu laiku, spēku un līdzekļus Valstības darbam. (Lūkas 21:4.) Vai Jehova to ievēro? Protams, viņš to redz. ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.)

20. Par ko būs runa nākamajā rakstā?

²⁰ Pirmajā gadsimtā vairākām dievbijīgām sievietēm bija priekšrocība kalpot Jēzum un viņa apustuļiem. Nākamajā rakstā būs runa par to, kā šīs sievietes iepriecināja Jehovas sirdi, un par to, kā mūsu laikos kristietes no visas sirds kalpo Jehovam, darīdamas to pat grūtos apstākļos.

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojumam

• Kā tālāk minētās sievietes iepriecināja Jehovas sirdi?

• Sifra un Pua

• Rahāba

• Abigaila

• Atraitne Sareptā

• Kā ikvienam no mums var palīdzēt pārdomas par šīm sievietēm? Miniet piemēru.

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 9. lpp.]

Daudzas ticīgas sievietes ir kalpojušas Dievam, kaut gan ar ”valdnieka pavēli” tas ir bijis aizliegts

[Attēls 10. lpp.]

Kāpēc Rahābas ticība ir izcils piemērs?

[Attēls 10. lpp.]

Kādas Abigailas īpašības jūs gribētu sevī attīstīt?

[Attēls 12. lpp.]

Daudzas kristietes mūsu laikos rīkojas līdzīgi atraitnei no Sareptas