Uzticēšanās — svarīgs laimīgas dzīves priekšnoteikums

SAINDĒTIES ar pārtiku ir ļoti nepatīkami. Ja kādam tas gadās vairākkārt, viņam, iespējams, jāpievērš lielāka uzmanība saviem ēšanas paradumiem. Bet, lai izvairītos no saindēšanās ar pārtiku, nebūtu saprātīgi atteikties no ēdiena vispār. Pieņemot šādu lēmumu, ļaunuma būtu vairāk nekā labuma, jo bez ēšanas cilvēks nevar dzīvot.

Līdzīgi ir ar uzticēšanos. Ja uzticība, ko dāvājam citiem, atkal un atkal neattaisnojas, būtu labi pārdomāt, kādu sabiedrību mēs sev izvēlamies. Tomēr pilnībā atrauties no cilvēkiem, lai nodrošinātos pret vilšanos, nebūtu īstais risinājums. Kāpēc ne? Tāpēc, ka, pastāvīgi skatīdamies uz citiem ar aizdomām, mēs liegtu sev iespēju justies laimīgiem. Lai izjustu apmierinātību ar dzīvi, mums ir nepieciešamas attiecības, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos.

Kā bija sacīts grāmatā Jugend 2002, ”savstarpēja uzticēšanās ir viens no cilvēku attiecību stūrakmeņiem”. ”Ikviens ilgojas pēc uzticības,” atzīmēts laikrakstā Neue Zürcher Zeitung. Uzticēšanās tik lielā mērā uzlabo dzīves kvalitāti, ka ”cilvēks nevar bez tās iztikt”, piebilsts laikrakstā.

Tātad mums ir vajadzība kādam uzticēties, bet vai ir kāds, kam mēs varam uzticēties, nebaidoties, ka mūsu uzticība tiks pievilta?

Paļaujieties uz Dievu

”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 3:5.) Šādi mudinājumi paļauties uz mūsu Radītāju, Dievu Jehovu, un uzticēties viņam Svētajos Rakstos izskan vairākas reizes.

Kāpēc mēs varam Dievam uzticēties? Viens iemesls ir tas, ka viņš ir svēts. Pravietis Jesaja rakstīja: ”Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs!” (Jesajas 6:3.) Iespējams, doma par Dieva svētumu drīzāk atgrūž, nevis piesaista. Taču šādām jūtām nav pamata, jo Jehovas svētums nozīmē, ka viņš ir absolūti nevainojams, ka viņam nav nekā kopīga ar ļaundarību un ka uz viņu var droši paļauties. Viņš nekad nerīkosies negodīgi vai varmācīgi un nepievils  mūsu uzticību — viņa svētums to padara pilnīgi neiespējamu.

Mēs varam uzticēties Dievam arī tāpēc, ka viņš spēj un vēlas atbalstīt tos, kas viņam kalpo. Dieva neaptveramais spēks ļauj viņam rīkoties. Viņa nevainojamais taisnīgums un gudrība nosaka viņa rīcību, un viņa izcilā mīlestība pamudina viņu rīkoties. ”Dievs ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:8.) Dieva mīlestība ietekmē visu, ko viņš dara. Jehovas svētums un citas viņa izcilās īpašības padara viņu par ideālu Tēvu, kuram var pilnībā uzticēties. Nav neviena cita, uz ko varētu paļauties drošāk kā uz Jehovu.

Prieks, ko sagādā paļaušanās uz Jehovu

Vēl viens iemesls, kāpēc mēs varam Jehovam uzticēties, ir tas, ka viņš saprot mūs labāk par jebkuru citu. Viņš zina, ka ikvienam cilvēkam ir nepieciešamas stabilas, pastāvīgas un uzticības pilnas attiecības ar savu Radītāju. Tie, kam šādas attiecības ir, iegūst lielāku drošības sajūtu. ”Svētīts tas vīrs, kas uz Kungu paļaujas,” secināja ķēniņš Dāvids. (Psalms 40:5, VDP.) Mūsdienās miljoniem cilvēku no visas sirds pievienojas šiem Dāvida vārdiem.

Minēsim dažus piemērus. Dorisa, kas ir dzīvojusi Dominikānas Republikā, Vācijā, Grieķijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, stāsta: ”Es ar prieku uzticos Jehovam. Viņš zina, kā par mani rūpēties fiziskā, garīgā un emocionālā ziņā. Viņš ir labākais draugs, kādu vien var vēlēties.” Volfgangs, pēc profesijas juriskonsults, paskaidro: ”Ir tik brīnišķīgi uzticēties kādam, kam no sirds rūp tava labklājība un kas vienmēr rīkojas ar mērķi dot tev pašu labāko.” Hams, kurš ir dzimis Āzijā, bet tagad dzīvo Eiropā, saka: ”Es esmu pārliecināts, ka Jehova visu pārrauga un viņš nekad nekļūdās, tāpēc man ir prieks uz viņu paļauties.”

Protams, mums ir svarīgi uzticēties ne tikai mūsu Radītājam, bet arī cilvēkiem. Tāpēc Jehova kā gudrs un pieredzējis draugs mūs pamāca, kādiem cilvēkiem mēs varam uzticēties. Uzmanīgi lasot Bībeli, mēs redzam, kādi ir viņa ieteikumi šajā jautājumā.

Cilvēki, kuriem varam uzticēties

”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” rakstīja psalmu sacerētājs. (Psalms 146:3.) Šie Dieva iedvesmotie vārdi palīdz saprast, ka daudzi cilvēki nav mūsu uzticības vērti. Pat fakts, ka cilvēks pasaulē tiek augstu vērtēts, būdams, piemēram, kādas nozares speciālists, vēl nenozīmē, ka viņš automātiski pelna mūsu uzticēšanos. Šādu cilvēku padomi bieži vien ir kļūdaini, un uzticēšanās šiem ”lielajiem kungiem” var sagādāt rūgtu vilšanos.

Tas, protams, nenozīmē, ka nevar uzticēties nevienam. Taču mums noteikti ir jābūt uzmanīgiem, izvēloties cilvēkus, kuriem  nolemjam uzticēties. To, pēc kādiem kritērijiem mums būtu jāvadās, palīdz saprast kāds piemērs no seno izraēliešu vēstures. Kad Mozum bija jāieceļ cilvēki atbildīgu pienākumu veikšanai, viņam bija dots padoms izraudzīt ”no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dievu, uzticamus vīrus, kas nav uzpērkami”. (2. Mozus 18:21.) Ko mēs no tā mācāmies?

Pirms iecelšanas amatos, kas bija saistīti ar cilvēku uzticēšanos, šie vīrieši bija attīstījuši Dievam tīkamas īpašības. Viņi bija pierādījuši, ka bīstas Dievu — ka viņiem piemīt dziļa cieņa pret Radītāju un veselīgas bailes izraisīt viņa nepatiku. Ikviens varēja redzēt, ka šie vīrieši stingri ievēro Dieva normas. Tas, ka viņi nebija uzpērkami, liecināja, ka viņiem piemīt morāls spēks, kas nepieciešams, lai vara viņus nesabojātu un lai viņi ļaunprātīgi neizmantotu citu uzticēšanos ar mērķi iegūt kādu labumu sev, saviem radiniekiem vai draugiem.

Vai nebūtu saprātīgi pēc līdzīgiem kritērijiem izvēlēties cilvēkus, ar kuriem dibināt uzticības pilnas attiecības? Vai mēs pazīstam cilvēkus, kuru rīcība liecina par dievbijību? Vai viņi ievēro Dieva noteiktās normas un ir godīgi? Vai viņi nedara to, kas nepareizs, un necenšas ikvienu situāciju izmantot savās interesēs? Nav šaubu, ka cilvēki, kas atbilst šim raksturojumam, ir mūsu uzticības cienīgi.

Nepadodieties, ja gadās vilties

Izvēloties, kādiem cilvēkiem uzticēties, ir svarīgi nesteigties. Mēs rīkotos gudri, ja veidotu pret cilvēku uzticēšanos pakāpeniski, soli pa solim. Sākumā mēs kādu laiku varētu pavērot, kā šis cilvēks rīkojas dažādās situācijās. Vai viņš ir uzticams mazās lietās? Piemēram, ja viņš kādu lietu ir aizņēmies, vai viņš to atdod tad, kad ir solījis? Ja ar viņu ir norunāta tikšanās, vai viņš ierodas laikā? Ja viņš būs uzticams šādos samērā maznozīmīgos jautājumos, mēs varēsim viņam uzticēties arī nopietnākos. Tas ir saskaņā ar principu: ”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams.” (Lūkas 16:10.) Apdomība draugu izvēlē un pacietība var palīdzēt mums izvairīties no lielas vilšanās.

Bet ja nu par spīti visiem mūsu centieniem rodas situācija, kad šķiet, ka mūsu uzticība ir nodota? Tie, kas ir pazīstami ar Bībeles vēstījumu, droši vien atceras, ka naktī, kad Jēzus Kristus tika arestēts, viņa apustuļi viņam sagādāja rūgtu vilšanos. Jūda Iskariots viņu nodeva, bet pārējie nobijās un aizbēga. Pēteris pat trīs reizes noliedza Jēzu. Taču Jēzus redzēja, ka vienīgi Jūda ir apzināti rīkojies ļaunprātīgi. Kaut arī mācekļi Jēzu pievīla tik kritiskā brīdī, pagāja tikai dažas nedēļas un Jēzus apliecināja, ka joprojām uzticas saviem vienpadsmit apustuļiem. (Mateja 26:45—47, 56, 69—75; 28:16—20.) Ja arī mums kādreiz šķiet, ka cilvēks, kam esam uzticējušies, ir rīkojies nodevīgi, būtu labi padomāt, vai tas, ko mēs uztveram kā nodevību, ir pierādījums, ka šim cilvēkam nevar uzticēties, vai arī viņš šādi ir rīkojies mirkļa vājības iespaidā.

Vai man var uzticēties?

Cilvēkam, kas nolemj apdomīgi izraudzīties draugus, kuriem uzticēties, būtu jābūt godīgam un sev jāpavaicā: ”Bet vai man pašam var uzticēties? Kādas prasības man šajā ziņā būtu jāizvirza gan sev, gan citiem?”

Lai cilvēkam varētu uzticēties, viņam vienmēr jārunā patiesība. (Efeziešiem 4:25.) Uzticības cienīgs cilvēks nepielāgo savus vārdus klausītājiem, lai gūtu sev kādu labumu, un, ja viņš kaut ko sola, tad arī visiem spēkiem cenšas turēt doto vārdu. (Mateja 5:37.) Ja kāds viņam pastāsta kaut ko personisku, viņš patur to pie sevis un nepļāpā par uzzināto ar citiem. Šāds cilvēks ir uzticīgs savam dzīvesbiedram. Viņš neskatās pornogrāfiju, neļaujas jutekliskām fantāzijām un neflirtē. (Mateja 5:27, 28.) Cilvēks, kurš ir uzticības vērts, godīgi strādā, lai sagādātu sev un savai ģimenei iztiku, un nedzenas pēc vieglas peļņas uz citu rēķina.  (1. Timotejam 5:8.) Ja mēs turēsim prātā šīs saprātīgās un uz Bībeli balstītās normas, mums būs vieglāk atrast cilvēkus, kuriem var uzticēties. Turklāt, paši dzīvodami pēc šiem principiem, mēs būsim citu cilvēku uzticības cienīgi.

Cik patīkami būtu dzīvot pasaulē, kur visiem cilvēkiem varētu uzticēties un kur neviena cilvēka uzticība netiktu ļaunprātīgi izmantota! Vai šāda pasaule ir tikai sapnis? Cilvēki, kas Bībeles solījumus uztver nopietni, tā nedomā, jo Dieva Rakstos ir pravietots, ka drīzumā tiks izveidota ”jauna zeme”, kurā vairs nebūs krāpšanas, melu un ekspluatācijas un kurā nepazīs bēdu, slimību un pat nāves. (2. Pētera 3:13; Psalms 37:11, 29; Atklāsmes 21:3—5.) Vai nebūtu vērts par šo perspektīvu uzzināt vairāk? Jehovas liecinieki jums labprāt palīdzēs iegūt vairāk informācijas gan par šo, gan par citiem svarīgiem jautājumiem.

[Attēls 4. lpp.]

Pastāvīgi skatīdamies uz citiem ar aizdomām, mēs liedzam sev iespēju justies laimīgiem

[Attēls 5. lpp.]

Neviens nav lielākas uzticības cienīgs kā Jehova

[Attēli 7. lpp.]

Ikvienam cilvēkam ir nepieciešamas attiecības, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos