Pareizi māciet Dieva vārdu

”Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. TIMOTEJAM 2:15.)

1., 2. a) Kāpēc strādniekiem ir nepieciešami darbarīki? b) Kāds darbs ir uzticēts kristiešiem, un kā mēs varam apliecināt, ka dzenamies papriekšu pēc Valstības?

LAI paveiktu kādu darbu, cilvēki parasti izmanto instrumentus. Turklāt ar kuru katru instrumentu nepietiek — strādniekam jāpaņem īstais darbarīks un jāprot ar to apieties. Piemēram, ja kāds celtu nojumi un gribētu piesist vienu dēli pie otra, ar āmuru un naglām vien būtu par maz. Viņam būtu jāmāk iedzīt dēlī naglu, to nesaliecot. Ja viņš neprastu rīkoties ar āmuru, iesist naglu būtu grūti un mēģinājumi to darīt sagādātu tikai vilšanos. Toties cilvēks, kas lieto darbarīkus pareizi, paveic iecerēto un gūst gandarījumu.

² Mums, kristiešiem, ir uzticēts kāds darbs, un tas ir ļoti svarīgs darbs. Jēzus Kristus mudināja savus sekotājus: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības.” (Mateja 6:33.) Ko tas sevī ietver? Pirmkārt, mums dedzīgi jāsludina Valstība un jāgatavo mācekļi. Otrkārt, visam, ko darām kalpošanā, jābūt stingri pamatotam uz Dieva Rakstiem. Treškārt, mūsu dzīvesveidam jābūt nevainojamam. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Apustuļu darbi 8:25; 1. Pētera 2:12.) Lai paveiktu kristiešiem uzticēto darbu un gūtu no tā prieku, mums ir nepieciešami piemēroti ”darbarīki” un jāmāk pareizi tos izmantot. Lielisku priekšzīmi, kā kristiešiem būtu ”jāstrādā”, rādīja apustulis Pāvils, un viņš aicināja ticības biedrus sekot viņa paraugam. (1. Korintiešiem 11:1; 15:10.) Ko mēs no Pāvila varam mācīties?

Pāvils — dedzīgs Valstības sludinātājs

3. Kāpēc var apgalvot, ka apustulis Pāvils bija dedzīgs sludinātājs?

³ Kāds strādnieks bija Pāvils? Viņš katrā ziņā bija dedzīgs. Pāvils nežēloja pūles, lai izplatītu labo vēsti plašā apvidū ap Vidusjūru. Paskaidrodams, kāpēc viņš ar tādu iedvesmu sludina Valstību, šis nenogurdināmais apustulis teica: ”Kad es sludinu evanģeliju,  tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evanģeliju!” (1. Korintiešiem 9:16.) Vai Pāvilam rūpēja tikai savas dzīvības glābšana? Nē, viņš nebija savtīgs cilvēks. Pāvils vēlējās, lai labā vēsts nāktu par labu arī citiem, tāpēc viņš rakstīja: ”Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.” (1. Korintiešiem 9:22.)

4. Kādu ”darbarīku” kristieši vērtē visaugstāk?

⁴ Apustulis Pāvils bija pazemīgs strādnieks, kas saprata, ka nevar paļauties tikai uz saviem spēkiem. Tāpat kā galdnieks nevar iztikt bez āmura, Pāvilam bija vajadzīgs ”darbarīks”, kas ļautu iedēstīt Dieva atklāto patiesību viņa klausītāju sirdī. Šai nolūkā viņš galvenokārt izmantoja Svētos Rakstus. Mums tagad ir pieejama visa Bībele, un tā ir mūsu galvenais ”darbarīks” mācekļu gatavošanā.

5. Ko vēl bez Svēto Rakstu citēšanas jāprot darīt prasmīgam sludinātājam?

⁵ Pāvils zināja, ka pareizi mācīt Dieva vārdus nozīmē ne tikai citēt Rakstus. Viņš centās pārliecināt klausītājus. (Apustuļu darbi 28:23.) Pāvils prasmīgi lietoja Dieva rakstītos vārdus, pārliecinādams daudzus pieņemt patiesību par Valstību. Viņš sarunājās ar cilvēkiem un pamatoja savus uzskatus. Trīs mēnešus Pāvils sludināja Efesas sinagogā, ”sarunādamies un pārliecinādams par Dieva valstību”. ”Daži nocietināja savas sirdis un neticēja”, bet citi uzklausīja Pāvila teikto. Pāvila kalpošana Efesā nesa augļus — ”mācība auga un kļuva stipra tā Kunga spēkā”. (Apustuļu darbi 19:8, 9, 20.)

6., 7. Kā Pāvils turēja godā savu darbu, un kā mēs varam darīt to pašu?

⁶ Pāvils bija dedzīgs Valstības sludinātājs, kas ”turēja godā savu darbu”. (Romiešiem 11:13.) Viņš necentās izcelt sevi un nekaunējās būt pazīstams kā Dieva darba biedrs. Pāvils uzskatīja viņam uzticēto darbu par izcilu pagodinājumu un mācīja Dieva vārdus prasmīgi un ar labiem panākumiem. Redzot viņa sekmes kalpošanā, citi izjuta vēlēšanos veikt savu kalpošanu vēl lielākā mērā, un arī šādā ziņā Pāvila darbs tika turēts godā.

⁷ Tāpat kā Pāvils, mēs varam turēt godā savu kalpošanu, bieži un prasmīgi izmantojot Dieva vārdus. Visās tīruma kalpošanas jomās mūsu mērķim būtu jābūt pastāstīt kādu domu no Bībeles pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Kā to izdarīt tā, lai mūsu vārdi skanētu pārliecinoši? Mums jāņem vērā trīs faktori. Pirmkārt, ir jāpievērš uzmanība Bībelei, cenšoties vairot cilvēku cieņu pret to. Otrkārt, taktiski jāpaskaidro Bībeles pants un jānorāda, kā tas attiecas uz apspriežamo jautājumu. Treškārt, loģiski jārisina doma, pamatojoties uz Bībelē teikto.

8. Kādus ”darbarīkus” mēs varam izmantot sludināšanā, un kā tie jums ir palīdzējuši?

⁸ Mūsdienās Valstības sludinātājiem ir tādi ”darbarīki”, kas Pāvilam nebija pieejami, piemēram, grāmatas, žurnāli, brošūras, bukleti, audiokasetes un videofilmas. Pagājušā gadsimta sākumā sludināšanā tika izmantotas liecības kartītes, gramofoni, ar skaļruņiem aprīkoti automobiļi, kā arī tika sludināts pa radio. Protams, vislabākais ”instruments”, kas ir mūsu rīcībā, ir Bībele, un mums jācenšas to likt lietā pēc iespējas labāk.

Kalpošanas pamats ir Dieva Raksti

9., 10. Ko no Pāvila padoma Timotejam var mācīties par Dieva Rakstu izmantošanu?

⁹ Lai kalpošanā prasmīgi izmantotu Dieva Rakstus, mums jāņem vērā vārdi, ko Pāvils rakstīja savam līdzstrādniekam Timotejam: ”Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Timotejam 2:15.) Ko nozīmē ”pareizi mācīt patiesības vārdu”?

 ¹⁰ Grieķu valodas vārds, kas pārtulkots ”pareizi māca”, burtiski nozīmē ”taisni nogriezt” vai ”izcirst taisnu ceļu”. Pamudinājums, ko Pāvils izteica Timotejam, ir vienīgā vieta Kristiešu grieķu rakstos, kur šis vārds ir lietots. To pašu vārdu varēja attiecināt uz taisnas vagas dzīšanu tīrumā. Ja pieredzējis zemnieks arot izdzītu vagu šķībi, viņš droši vien justos neveikli. Lai Timotejs būtu ”darbinieks, kam nav ko kaunēties”, Pāvils viņam atgādināja, ka nav pieļaujams novirzīties no patiesajām Dieva Rakstu mācībām. Timotejs nedrīkstēja mācīt citiem savus personiskos uzskatus. Sludinot un mācot cilvēkus, viņam bija jābalstās tikai un vienīgi uz Svētajiem Rakstiem. (2. Timotejam 4:2—4.) Tā viņš varēja palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem saskaņot savas domas ar Jehovas viedokli, nevis vadīties pēc pasaules gudrības. (Kolosiešiem 2:4, 8.) Tas pats princips ir spēkā mūsdienās.

Mūsu dzīvesveidam jābūt nevainojamam

11., 12. Kā mūsu dzīvesveids ir saistīts ar to, vai pareizi mācām Dieva vārdus?

¹¹ Ar to, ka pareizi mācām Dieva vārdus, pasludinot tajos ietvertās patiesības, ir par maz. Arī mūsu dzīvesveidam jābūt saskaņā ar Dieva Rakstiem. ”Mēs esam Dieva darba biedri”, tāpēc nedrīkstam būt liekulīgi strādnieki. (1. Korintiešiem 3:9.) Dieva Rakstos ir teikts: ”Citus tu māci — un pats sevi nemāci? sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi? Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāpi? Ar riebumu novērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus?”  (Romiešiem 2:21, 22.) Teikt, ka mēs pareizi mācām Dieva vārdus, varēs tikai tad, ja paklausīsim aicinājumam: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

¹² Ko mēs varam panākt, ja pareizi mācām Dieva vārdu? Rakstītie Dieva vārdi var ļoti spēcīgi ietekmēt godprātīgu cilvēku dzīvi.

Dieva vārdi spēj pārveidot cilvēku dzīvi

13. Kā cilvēku var ietekmēt tas, ka viņš attiecina uz sevi Dieva vārdos teikto?

¹³ Ja cilvēks atzīst Dieva vārdos ietverto vēsti par autoritatīvu, tā viņu spēcīgi ietekmē un palīdz veikt dzīvē ievērojamas izmaiņas. Pāvils bija pārliecinājies, ka Dieva vārdi tiešām ir iedarbīgi, un bija redzējis to labvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem, kas bija kļuvuši par kristiešiem senajā Tesalonikā. Viņš tiem rakstīja: ”Mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Šie kristieši apzinājās, ka cilvēku nepilnīgie spriedumi nevar līdzināties Dieva izcilajai gudrībai, un tāds ir visu patieso Kristus sekotāju viedoklis. (Jesajas 55:9.) Tesaloniķieši ”uzņēma sludināto vārdu Svētā Gara priekā, panesdami daudz spaidu,” un kļuva par priekšzīmi citiem ticīgajiem. (1. Tesaloniķiešiem 1:5—7.)

14., 15. Cik spēcīga ir Dieva vārdos ietvertā vēsts, un kāpēc tā ir?

¹⁴ Dieva vārdi ir dinamiski, jo tāds ir to Avots — Jehova. Tie nāk no ”dzīvā Dieva”, ar kura vārdu ”ir radītas debesis”, un tie vienmēr ”izpilda savu uzdevumu, kādēļ [ir sūtīti]”. (Ebrejiem 3:12; Psalms 33:6; Jesajas 55:11.) Kāds Bībeles speciālists norādīja: ”Dievs nenorobežojas no saviem vārdiem. Viņš no tiem neatsakās, it kā tie būtu kaut kas viņam svešs. [..] Tāpēc Dieva vārdi nekad nav nedzīvi, tos ietekmē citu attieksme pret tiem; tie veido saikni ar dzīvo Dievu.”

¹⁵ Cik spēcīga ir Dieva vārdos ietvertā vēsts? Tai piemīt milzīgs spēks. Pāvils rakstīja: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12.)

16. Cik lielā mērā Dieva vārds var izmainīt cilvēku?

¹⁶ Bībeles vēsts ir ”asāka par katru abās pusēs griezīgu zobenu”. Pēc sava iedarbības spēka tā pārspēj jebkuru cilvēku veidotu instrumentu. Dieva vārds iespiežas pašos cilvēka sirds dziļumos un var izmainīt viņa personību, ietekmējot to, kā viņš domā un ko viņš mīl, un padarot viņu par Dievam pieņemamu strādnieku. Šāds ”darbarīks” tiešām ir ļoti vērtīgs.

17. Kā Dieva vārdi var pārveidot cilvēku?

¹⁷ Dieva vārdi atklāj cilvēka patieso būtību, nevis to, ko viņš pats par sevi domā vai ko viņš ļauj saskatīt citiem. (1. Samuēla 16:7.) Pat ļaunam cilvēkam dažreiz izdodas noslēpt savu īsto dabu aiz labvēlīguma vai svētbijības maskas. Ļaundari rīkojas liekulīgi nekrietnu iemeslu dēļ. Lepni cilvēki mēdz izrādīt ārēju pazemību, lai citi viņus apbrīnotu. Bet Dieva vārdi palīdz noteikt, kas ir cilvēka sirdī, un, ja viņš ir pazemīgs, pamudina viņu novilkt veco cilvēku un ”apģērbt jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. (Efeziešiem 4:22—24.) Turklāt Dieva Rakstu mācības var padarīt cilvēkus, kas pēc dabas ir kautrīgi, par drosmīgiem Jehovas lieciniekiem un dedzīgiem Valstības sludinātājiem. (Jeremijas 1:6—9.)

18., 19. Izmantojot šajās rindkopās aprakstīto notikumu vai kādu gadījumu no pašu pieredzes, paskaidrojiet, kā Bībeles patiesība var ietekmēt cilvēkus!

 ¹⁸ Dieva vārdu spēja pārveidot cilvēka personību daudzus ir ietekmējusi ļoti labvēlīgi. Piemēram, Valstības sludinātāji no Kambodžas galvaspilsētas Pnompeņas divas reizes mēnesī sludināja Kampongtjamas provincē. Kāda turienes mācītāja, kas bija dzirdējusi citus garīdzniekus negatīvi izsakāmies par Jehovas lieciniekiem, nolēma pati parunāt ar lieciniekiem, kad tie ieradīsies nākamreiz. Satikusi lieciniekus, viņa tos apbēra ar jautājumiem par svētku svinēšanu un uzmanīgi klausījās, kad brāļi sniedza uz Bībeli pamatotas atbildes. Pēc tam viņa izsaucās: ”Tagad es saprotu, ka citi mācītāji man nav stāstījuši taisnību par jums. Viņi apgalvoja, ka jūs nelietojot Bībeli, bet šorīt jūs tikai to vien šķirstāt!”

¹⁹ Šī sieviete turpināja pārrunāt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, lai gan viņu piedraudēja atstādināt no mācītājas amata. Viņa pastāstīja par šīm sarunām savai draudzenei, kura drīz vien palūdza, lai Jehovas liecinieki viņai mācītu Bībeli. Šo draudzeni uzzinātais tik ļoti iedvesmoja, ka reiz savā baznīcā, apmeklēdama dievkalpojumu, viņa aicināja klātesošos: ”Ejiet un studējiet Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem!” Pēc neilga laika Bībeles nodarbības uzsāka arī bijusī mācītāja un vēl citi cilvēki.

20. Kā notikums ar sievieti Ganā apliecina Dieva vārdu spēku?

²⁰ Dieva vārdu spēks spilgti izpaudās arī tajā, kas notika ar Paulīni, kura dzīvo Ganā. Kāda pilnas slodzes sludinātāja mācīja viņai Bībeli ar grāmatas Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi * palīdzību. Paulīne dzīvoja poligāmā laulībā un saprata, ka tas nav pareizi, bet vīrs un visi viņas radinieki stingri iebilda pret viņas nodomu kaut ko mainīt. Paulīnes vectēvs, kas bija tiesnesis un kādas baznīcas vecajs, mēģināja viņu atrunāt no šķiršanās, atsaukdamies uz Mateja evaņģēlija 19. nodaļas 4.—6. pantu. Tiesneša teiktais skanēja autoritatīvi, bet Paulīne ātri vien saprata, ka šī situācija ir līdzīga tai, kurā Sātans sagrozīja Rakstus, kārdinādams Jēzu Kristu. (Mateja 4:5—7.) Viņa atcerējās Jēzus nepārprotamos vārdus par laulību, proti, ka Dievs ir radījis cilvēkus kā vīru un sievu, nevis vīru un sievas un ka par vienu miesu jākļūst diviem, nevis trijiem. Viņa neatkāpās no sava lēmuma un galu galā saņēma atļauju šķirties. Drīz viņa jau bija kristījusies un ar prieku sludināja Valstību.

Arī turpmāk pareizi māciet Dieva vārdu

21., 22. a) Kāda apņēmība ir vajadzīga visiem, kas sludina Valstību? b) Par ko ir runāts nākamajā rakstā?

²¹ Dieva rakstītie vārdi tik tiešām ir lielisks ”darbarīks”, kas mums noder, lai palīdzētu citiem izmainīt savu dzīvi un tuvoties Jehovam. (Jēkaba 4:8.) Prasmīgi strādnieki ar instrumentu palīdzību var padarīt ļoti daudz, un arī mums būtu jāapņemas nežēlot pūles, lai prasmīgi izmantotu Dieva vārdus, Bībeli, Valstības sludināšanā — darbā, ko mums ir uzticējis Dievs.

²² Kā varētu vēl labāk izmantot Bībeli, gatavojot mācekļus? Skolotājam ļoti svarīga ir spēja pārliecināt citus. Nākamajā rakstā ir runāts par to, kā mācīt citus un palīdzēt viņiem pieņemt vēsti par Valstību.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādus palīglīdzekļus var izmantot Valstības sludinātāji?

• Kāpēc Pāvilu var saukt par priekšzīmīgu strādnieku?

• Ko nozīmē pareizi mācīt Dieva vārdu?

• Cik iedarbīgi ir rakstītie Dieva vārdi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 10. lpp.]

Daži palīglīdzekļi, ko kristieši izmanto, sludinot Valstību