”Esiet pateicīgi!”

”Kristus miers lai valda jūsu sirdīs..; esiet pateicīgi!” (KOLOSIEŠIEM 3:15.)

1. Kāds pretstats pastāv starp kristiešu draudzi un pasauli, kas atrodas Sātana varā?

PASAULĒ ir 94 600 Jehovas liecinieku draudžu, un tajās valda pateicības pilns gars. Katra sapulce sākas un beidzas ar lūgšanu, kurā ir ietverta arī pateicība Jehovam. Kad gados jauni un padzīvojuši Jehovas liecinieki, tie, kas patiesībā ir jau ilgu laiku, un cilvēki, kas tikai nesen sākuši kalpot Jehovam, pulcējas, lai pielūgtu Dievu un uzmundrinātu cits citu, bieži ir dzirdami vārdi ”Paldies!”, ”Nav par ko!” un citi tamlīdzīgi izteicieni. (Psalms 133:1.) Šajās sapulcēs ir vērojams kaut kas pilnīgi pretējs savtīgumam, kāds raksturīgs daudziem, ”kas Dievu neatzīst un kas neklausa.. evanģelijam”. (2. Tesaloniķiešiem 1:8.) Mēs dzīvojam nepateicīgā pasaulē. Tas arī ir saprotams, ja atceramies, ka pasaules dievs ir Sātans Velns — vissavtīgākā būtne, kuras lepnums un dumpīgums atspoguļojas visā cilvēku sabiedrībā. (Jāņa 8:44; 2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 5:19.)

2. Kāds brīdinājums mums jāņem vērā, un kādi jautājumi tālāk tiks apspriesti?

² Tā kā Sātana varā esošā pasaule ir mums visapkārt, mums jāuzmanās, lai tā neietekmētu mūsu prāta nostāju. Pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils atgādināja Efesas kristiešiem: ”Reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad ir spēcīgs nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, izpildīdami miesas  un miesas prāta iegribas, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni, kā visi pārējie.” (Efeziešiem 2:2, 3.) To pašu var teikt par daudziem cilvēkiem mūsdienās. Rodas jautājums: kā saglabāt savā sirdī pateicību? Kādu palīdzību šajā ziņā sniedz Jehova? Un kā praktiski apliecināt, ka esam pateicīgi?

Iemesli būt pateicīgiem

3. Par ko mēs varam pateikties Jehovam?

³ Mums jābūt pateicīgiem Dievam Jehovam, mūsu Radītājam un Dzīvības Devējam, un tas kļūst īpaši skaidrs, ja pārdomājam dažas no viņa dāsnajām dāvanām. (Jēkaba 1:17.) Katru dienu mēs pateicamies Jehovam par to, ka esam dzīvi. (Psalms 36:10.) Sev apkārt mēs varam redzēt to, ko Jehova ir veidojis, piemēram, sauli, mēnesi un zvaigznes. Mūsu planētas bagātīgās derīgo izrakteņu iegulas, precīzi sabalansētais gāzu maisījums atmosfērā un dabā pastāvošie sarežģītie cikli — par to visu mums jāpateicas mīlošajam debesu Tēvam. Ķēniņš Dāvids dziedāja: ”Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.” (Psalms 40:6.)

4. Kāpēc mums jāpateicas Jehovam par brīnišķīgo sabiedrību, ko varam atrast draudzē?

⁴ Lai gan mūsdienās uz zemes nepastāv paradīze, Jehovas kalpi var dzīvot garīgā paradīzē. Gan draudzes sapulcēs Valstības zālē, gan kongresos mēs izjūtam, kā ticības biedru rīcībā izpaužas Dieva gara augļi. Sludinot cilvēkiem, kas nav cieši saistīti ar kādu reliģiju, daži Jehovas liecinieki izmanto vārdus, ko Pāvils rakstīja savā vēstulē galatiešiem. Vispirms viņi pievērš uzmanību šajā vēstulē minētajiem ”miesas darbiem” un pajautā, ko viņu sarunas biedrs ir novērojis. (Galatiešiem 5:19—22.) Parasti cilvēki piekrīt, ka šis apraksts precīzi raksturo mūsdienu sabiedrību. Kad viņiem tiek parādīts, kādi Dieva gara augļi minēti Bībelē, un kad viņi atnāk uz Valstības zāli un paši ierauga, kā šie augļi izpaužas, daudzi atzīst: ”Tiešām Dievs ir jūsu vidū.” (1. Korintiešiem 14:25.) Turklāt  to var teikt ne tikai par sapulcēm Valstības zālē. Jebkurā vietā pasaulē, satiekot kādu no vairāk nekā sešiem miljoniem Jehovas liecinieku, var izjust to pašu priecīgo garu. Šī brīnišķīgā sabiedrība ir vēl viens iemesls pateikties Jehovam, kurš dod savu garu, padarīdams to iespējamu. (Cefanjas 3:9; Efeziešiem 3:20, 21.)

5., 6. Kā mēs varam apliecināt pateicību par Dieva izcilāko dāvanu — izpirkumu?

⁵ Visizcilākais devums, pati pilnīgākā dāvana, ko Jehova mums ir piešķīris, ir viņa Dēla Jēzus sagādātais izpirkuma upuris. ”Ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:11.) Tātad nepietiek tikai apliecināt Jehovam, ka viņu mīlam, un pateikties viņam — mums jādzīvo tā, lai būtu redzama mūsu mīlestība pret citiem cilvēkiem. (Mateja 22:37—39.)

⁶ Vairāk par pateicību var uzzināt, pārdomājot to, kā Jehova veidoja attiecības ar senajiem izraēliešiem. Ar Mozus starpniecību viņš deva šai tautai bauslību, no kuras varēja daudz ko vērtīgu mācīties. Pārdomājot ”atziņas un patiesības redzamo veidu”, kas izpaudās bauslībā, mēs uzzināsim daudz ko tādu, kas mums palīdzēs sekot Pāvila padomam: ”Esiet pateicīgi!” (Romiešiem 2:20; Kolosiešiem 3:15.)

Trīs pamācoši norādījumi no Mozus bauslības

7. Kāds likums izraēliešiem deva iespēju pateikties Jehovam?

⁷ Mozus bauslībā Jehova bija paredzējis trīs veidus, kā izraēlieši varēja pateikties par viņa labestību. Pirmkārt, viņiem bija jādod desmitā tiesa. Desmitajai daļai zemes augļu, kā arī desmitajai daļai ”no lieliem vai sīkiem lopiem” bija jākļūst ”svētai tam Kungam”. (3. Mozus 27:30—32.) Kad izraēlieši ievēroja šo likumu, Jehova viņus bagātīgi svētīja. ””Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā manā klētī tā, lai arī manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā”, — saka tas Kungs Cebaots, — ”vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!”” (Maleahija 3:10.)

8. Ar ko brīvprātīgie ziedojumi atšķīrās no desmitās tiesas?

⁸ Otrkārt, Jehovas ieviestā kārtība bija tāda, ka bez desmitās tiesas izraēlieši varēja dot arī brīvprātīgus ziedojumus. Pēc viņa norādījuma Mozus izraēliešiem sacīja: ”Kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu, un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo tam Kungam paceļamais upuris.” Izraēliešiem vajadzēja ziedot Jehovam  ”savu skrotēto miltu pirmo rausi kā cepumu”, un tas bija jādara ”uz cilšu ciltīm”. Taču tas, cik daudz no ”skrotēto miltu pirmajiem” jāziedo, nebija noteikts. (4. Mozus 15:18—21.) Kad izraēlieši ar pateicību nesa šo ziedojumu, Jehova viņus svētīja. Līdzīgs iekārtojums ir pieminēts stāstījumā par templi, ko parādībā redzēja Ecēhiēls. Tur teikts: ”Visu jūsu augļu pirmaji un visi jūsu cilājamie upuŗi, ko jūs nesat, lai pieder priesteŗiem; arī no labākajām jūsu smalko (skrotēto) miltu šķirnēm kādu daudzumu jums būs dot priesteŗiem, lai svētība mīt jūsu namos.” (Ecēhiēla 44:30.)

9. Ko Jehova savai tautai mācīja, dodams norādījumu atstāt daļu ražas trūcīgajiem?

⁹ Treškārt, Jehova bija devis vēl kādu norādījumu. Tas bija šāds: ”Kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūŗus, un pļaujas pārpalikumi — atlikušās vārpas — tev nav pilnīgi jāsalasa. Arī sava vīna kalna augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt nedz uzlasīt sava vīna kalna nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt; — Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!” (3. Mozus 19:9, 10.) Arī šajā gadījumā nebija noteikts konkrēts daudzums. Katrs izraēlietis pats varēja izlemt, cik daudz vārpu un ogu viņš atstās trūcīgajiem. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Salamana Pamācības 19:17.) Tā Jehova mācīja izraēliešiem būt līdzjūtīgiem un palīdzēt cilvēkiem, kam dzīvē neklājās viegli.

10. Kas notika ar izraēliešiem, kad viņi pārstāja būt pateicīgi?

¹⁰ Kad izraēlieši paklausīgi deva desmito tiesu, nesa brīvprātīgos ziedojumus un rūpējās par trūcīgajiem, Jehova viņus svētīja. Bet, kad izraēlieši pārstāja būt pateicīgi, viņi zaudēja Jehovas labvēlību. Tad viņus vajāja nelaimes, un beigu beigās viņi nonāca trimdā. (2. Laiku 36:17—21.) Ko no tā visa var mācīties?

Kā būt pateicīgiem

11. Kā mēs varam pateikties Jehovam?

¹¹ Arī mums iespēja slavēt Jehovu un viņam pateikties ir saistīta ar noteiktu ”upuri”. Protams, kristiešiem nav jāievēro Mozus bauslība, kurā bija prasīts upurēt dzīvniekus un ziedot Jehovam daļu no ražas. (Kolosiešiem 2:14.) Taču apustulis Pāvils aicināja ebrejus, kas bija kļuvuši par kristiešiem: ”Nesīsim.. slavas upuri Dievam vienmēr, tas ir lūpu augli, kas viņa vārdu slavē.” (Ebrejiem 13:15.) Izmantojot savas spējas un līdzekļus un nesot Jehovam slavas upuri — vai nu sludināšanā, vai kristiešu ”draudzes sapulcēs” —, mēs varam paust sirsnīgu pateicību savam mīlošajam debesu Tēvam, Dievam Jehovam. (Psalms 26:12.) To darīt mums palīdzēs pārdomas par to, kā savu pateicību Jehovam varēja parādīt izraēlieši.

12. Ko kristieši var mācīties no likuma par desmito tiesu?

¹² Kā jau noskaidrojām, desmitā tiesa izraēliešiem bija jādod obligāti, viņiem nebija ļauts izvēlēties — darīt to vai ne. Savukārt kristiešiem ir pienākums sludināt un apmeklēt sapulces. Tas nav kaut kas tāds, ko mēs varam darīt, bet varam arī nedarīt. Savā izcilajā pravietojumā par beigu laiku Jēzus sacīja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Par kristiešu sapulcēm apustulis Pāvils rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus: ”Vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25.) Mūsu pateicība Jehovam izpaužas, ja mēs  ar prieku pildām savu pienākumu sludināt un mācīt cilvēkus, kā arī regulāri tikties ar brāļiem un māsām draudzes sapulcēs, uzskatīdami to par priekšrocību un godu.

13. Ko var mācīties, domājot par to, pēc kādiem principiem izraēlieši nesa brīvprātīgos ziedojumus un atstāja daļu ražas trūcīgajiem?

¹³ Ir noderīgi pārdomāt arī abus pārējos likumus, kas izraēliešiem ļāva parādīt savu pateicību Jehovam. Atšķirībā no desmitās tiesas, par kuru bija doti konkrēti norādījumi, brīvprātīgo ziedojumu apjoms un tas, cik liela daļa ražas jāatstāj trūcīgajiem, nebija konkretizēts. Katra Jehovas kalpa sirds viņu mudināja rīkoties atkarībā no tā, cik dziļa bija viņa pateicība Jehovam. Mūsu situācija ir līdzīga: mēs saprotam, ka līdzdalība kalpošanā un kristiešu sapulču apmeklēšana ir katra Jehovas kalpa pienākums. Bet vai mēs šo pienākumu pildām no visas sirds, ar labprātīgu garu? Vai mēs raugāmies uz to kā uz iespēju paust sirsnīgu pateicību par visu, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā? Vai mēs sludinām un apmeklējam sapulces vienmēr, kad tas ir iespējams? Vai arī mēs to uzskatām tikai un vienīgi par pienākumu, kas jāizpilda? Uz šiem jautājumiem, protams, jāatbild katram personiski. Apustulis Pāvils minēja šādu principu: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.” (Galatiešiem 6:4.)

14. Kādu kalpošanu Jehova no mums gaida?

¹⁴ Dievs Jehova labi zina, kādi ir apstākļi mūsu dzīvē. Viņš zina, ka mūsu iespējas ir ierobežotas. Viņš augstu vērtē savu kalpu labprātīgos upurus, vienalga, vai tie ir lieli vai mazi. Viņš negaida, ka mēs visi paveiksim kalpošanā vienlīdz daudz, un tas arī nav iespējams. Runādams par līdzekļu ziedošanu, apustulis Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja: ”Kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt.” (2. Korintiešiem 8:12.) Šis princips attiecas arī uz kalpošanu Dievam. To, vai mūsu kalpošana ir pieņemama Jehovam, nosaka nevis tas, cik daudz mēs darām, bet gan tas, kā mēs to darām — vai mēs kalpojam ar prieku un no sirds. (Psalms 100:1—5; Kolosiešiem 3:23.)

 Attīstīsim un saglabāsim pionieru garu

15., 16. a) Kā kalpošana par pionieri ir saistīta ar pateicību? b) Kā pionieru garu var paust tie, kas paši nevar būt pionieri?

¹⁵ Lielisku iespēju apliecināt pateicību Jehovam paver pilnas slodzes kalpošana. Mīlestība pret Jehovu un pateicība par viņa žēlastību daudzus kristiešus ir pamudinājusi veikt ievērojamas izmaiņas savā dzīvē un atvēlēt vairāk laika kalpošanai. Daļai no viņiem ir iespēja būt vispārējiem pionieriem un vidēji 70 stundas mēnesī sludināt labo vēsti un mācīt cilvēkiem patiesību. Citi, kas dažādu apstākļu dēļ to nespēj, laiku pa laikam kalpo par palīgpionieriem un sludina 50 stundas mēnesī.

¹⁶ Daudziem Jehovas kalpiem nav pa spēkam būt ne vispārējiem pionieriem, ne palīgpionieriem, taču arī viņi var paust savu pateicību, attīstot un saglabājot pionieru garu. Kā tas ir izdarāms? Viņi var uzmundrināt pionierus, ieaudzināt savos bērnos vēlēšanos kalpot Dievam pilnu slodzi un paši izmantot visas iespējas piedalīties sludināšanā. Tas, ko mēs darām kalpošanā, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik dziļa ir mūsu pateicība par visu, ko Jehova mūsu labā jau ir izdarījis, ko viņš dara tagad un ko viņš vēl paveiks.

Apliecināsim pateicību ar savu ”mantu”

17., 18. a) Kā ir iespējams paust Jehovam pateicību ar savu ”mantu”? b) Ko Jēzus teica par atraitnes ziedojumu, un kāpēc viņš teica šos vārdus?

¹⁷ ”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmatņus,” teikts Salamana Pamācību grāmatā, 3. nodaļas 9. pantā. Jehovas kalpiem vairs nav jādod desmitā tiesa. Pāvils Korintas draudzei rakstīja: ”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7.) Ar brīvprātīgiem ziedojumiem atbalstot Valstības sludināšanu visā pasaulē, mēs apliecinām Jehovam savu pateicību. Pateicība mūs mudina ziedot regulāri, piemēram, katru nedēļu, kā to darīja agrīnie kristieši. (1. Korintiešiem 16:1, 2.)

¹⁸ Mūsu pateicību Jehovam atspoguļo nevis ziedotā naudas summa, bet attieksme, ar kādu to dodam. Tieši tam pievērsa uzmanību Jēzus, kad viņš vēroja, kā ļaudis met savas dāvanas ziedojumu šķirstos tempļa teritorijā. Redzēdams kādu nabaga atraitni iemetam šķirstā divas niecīgas vērtības monētas, viņš teica: ”Tiešām, es jums saku, šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!” (Lūkas 21:1—4.)

19. Kāpēc būtu labi pārbaudīt, vai mēs izmantojam visas iespējas paust pateicību Jehovam?

¹⁹ Tagad, kad esam izlasījuši šo rakstu, būtu labi pārdomāt, kā mēs varētu paust Jehovam savu pateicību. Varbūt ir iespējams nest viņam lielāku slavas upuri vai lielākā mērā atbalstīt sludināšanu ar saviem līdzekļiem? Ja izmantosim tās iespējas, kas mums ir, tad varēsim būt pārliecināti, ka ar savu pateicību iepriecinām mūsu devīgo un mīlošo Tēvu — Jehovu.

Vai jūs atceraties?

• Kādi mums ir iemesli būt pateicīgiem Jehovam?

• Ko var mācīties no likumiem par desmito tiesu, par brīvprātīgiem ziedojumiem un par ražas pārpalikumu atstāšanu trūcīgajiem?

• Kā var attīstīt pionieru garu?

• Kā var apliecināt pateicību Jehovam ar savu ”mantu”?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 15. lpp.]

”Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes”

[Attēli 16. lpp.]

Kādi trīs pamācoši norādījumi bija doti bauslībā?

[Attēli 18. lpp.]

Ko mēs varam ziedot?