Valstības sludinātāji stāsta

Televīzijas raidījums, kas palīdzēja atrast patiesību

KĀ RAKSTĪJA apustulis Pāvils, ”daži naida un strīda dēļ, bet citi ar labu prātu sludina Kristu”. (Filipiešiem 1:15.) Var gadīties, ka arī tie, kas mēģina celt neslavu Jehovas tautai, neviļus palīdz godprātīgiem cilvēkiem atrast patiesību.

1998. gada novembrī Francijas nacionālā televīzija parādīja dokumentālus kadrus no Bēteles — Jehovas liecinieku Francijas filiāles, kas atrodas Luvjē pilsētā. Lai gan šajā raidījumā par Jehovas lieciniekiem izskanēja nelabvēlīga informācija, dažus cilvēkus tas tomēr iespaidoja labvēlīgi.

Raidījumu noskatījās kāda sieviete, vārdā Anna Pola, kas dzīvo 60 kilometrus no Bēteles. Anna Pola ir šķīrusies divu bērnu māte, un tolaik viņa meklēja darbu. Nākamajā rītā pēc raidījuma viņa piezvanīja uz Bēteli un jautāja, vai tur nav vajadzīgi darbinieki. ”Pēc televīzijas raidījuma man radās iespaids, ka Bētele ir jauka vieta un ka darbs, kas tur tiek veikts, ir ļoti noderīgs,” viņa teica. Sieviete bija ļoti izbrīnīta, uzzinot, ka visi Bēteles darbinieki ir brīvprātīgie, kas par savu darbu nesaņem atalgojumu. Pēc īsas sarunas par Jehovas liecinieku darbību viņa piekrita, lai viņu apmeklē kāds Jehovas liecinieks.

Pie Annas Polas atnāca Lena — kristiete, kas kalpo pilnu slodzi. Starp sievietēm iesākās ilga saruna, kuras beigās Anna Pola pieņēma no Lenas grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi *. Līdz nākamajam apmeklējumam Anna Pola bija izlasījusi visu grāmatu, un viņa vēlējās uzzināt atbildes uz milzum daudz jautājumiem. Anna Pola ar prieku piekrita regulāri mācīties Bībeli. Vēlāk viņa teica: ”Tā bija laba iespēja iepazīt Dieva Rakstus. Iepriekš es Bībeli pat rokās nebiju turējusi.”

Janvārī Anna Pola devās ekskursijā uz Bēteli un nedēļu vēlāk pirmo reizi apmeklēja kristiešu draudzes sapulci. Drīz vien viņa sāka mācīt Bībeli saviem bērniem un sludināt draugiem. ”Es nevarēju paturēt pie sevis to, ko biju uzzinājusi,” viņa sacīja. ”Es vēlējos mierināt citus un darīt viņiem zināmu Bībeles patiesību.” Anna Pola izcīnīja īstu cīņu ar personiskajām vājībām un problēmām un sāka regulāri apmeklēt kristiešu sapulces. Viņa garīgi auga un 2002. gada 5. maijā kristījās.

Turklāt Annas Polas priekšzīmīgā uzvedība un dedzīgā sludināšana ietekmēja viņas māti, kas arī sāka studēt Bībeli un drīzumā tika kristīta. ”Es tik ļoti par to priecājos,” saka Anna Pola. ”Katru dienu es pateicos Jehovam, ka man bija iespēja viņu iepazīt un ka viņš mani ir tik bagātīgi svētījis.”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 8. lpp.]

Augšā: Anna Pola

Apakšā: ieeja Jehovas liecinieku Francijas filiālē