Gileādas skolas absolventi tiek mudināti sludināt ”Dieva lielos darbus”

UZ SARGTORŅA Bībeles Gileādas skolas 115. grupas izlaidumu, kas notika 2003. gada 13. septembrī, bija ieradušies 6635 cilvēki no 52 valstīm.

Viņi klausījās, kā runātāji, balstoties uz Bībeli, mudināja jaunos misionārus vēstīt ”Dieva lielos darbus” cilvēkiem citās zemēs. (Apustuļu darbi 2:11.) Četrdesmit astoņi 115. grupas absolventi tika norīkoti kalpot par misionāriem 17 valstīs.

Ievadvārdos Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Stīvens Lets, kas vadīja izlaiduma programmu, absolventiem atgādināja: ”Kad jūs ieradīsieties savās norīkojuma vietās — lai kur tas būtu un lai ko jūs pieredzētu —, atcerieties, ka to, kas ir ar jums, ir vairāk nekā to, kas ir pret jums.” Atsaucoties uz 2. Ķēniņu grāmatas 6. nodaļu, brālis Lets absolventiem atgādināja, ka, darīdami citiem zināmus ”Dieva lielos darbus”, viņi var droši cerēt uz Dieva Jehovas un viņa eņģeļu pulku palīdzību. (2. Ķēniņu 6:15, 16.) Kristieši pirmajā gadsimtā, sludinot un mācot cilvēkus, saskārās ar pretestību un vienaldzību, un to pašu pieredz arī misionāri mūsdienās. Tomēr viņi var paļauties uz atbalstu no debesīm, kā arī no Jehovas zemes organizācijas. (Psalms 34:8; Mateja 24:45.)

Sludināt ”Dieva lielos darbus”

Pēc izlaiduma programmas vadītāja ievadvārdiem Harolds Korkerns, Jehovas liecinieku ASV filiāles komitejas loceklis, teica runu ”Reālistiskas cerības — priecīgas un sekmīgas kalpošanas priekšnoteikums”. Brālis Korkerns atzīmēja, ka nepiepildītas cerības var radīt vilšanos, kā teikts Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 12. pantā. Taču vilšanās iemesls bieži ir nereālistiskas cerības. Absolventiem ir nepieciešams līdzsvarots un reālistisks viedoklis par sevi un citiem. Viņiem ir jārēķinās ar to, ka viņi palaikam kļūdīsies, taču tam nevajadzētu viņus pārlieku skumdināt, kad viņi centīsies palīdzēt citiem saprast ”Dieva lielos darbus”. Brālis Korkerns mudināja jaunos misionārus paļauties uz Jehovu, kas ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.)

Nākamais orators bija Vadošās padomes loceklis Denjels Sidliks, kura runa saucās ”Kas ir kristīgā cerība?”. Viņš sacīja: ”Cerība ir kaut kas tāds, kas nepieciešams katram kristietim. Tā palīdz iegūt labas attiecības ar Dievu. Cilvēkam, kas nav kristietis, nevar būt tādas cerības kā mums.” Tālāk brālis Sidliks minēja vairākus kristīgās cerības aspektus, kas palīdz saglabāt optimismu, pat sastopoties ar dzīves grūtībām. ”Cerība mums ļauj dzīvot ar jauniem spēkiem un līksmu garu.” Cerība kristietim palīdz paturēt prātā, ka Jehova ir Dievs, kas īsteno savus nodomus, un tā palīdz ar prieku kalpot viņam. (Romiešiem 12:12.)

 Gileādas skolas sekretārs Volass Liveranss vērsās pie absolventiem ar pamudinošu runu ”Staigājiet garā”. (Galatiešiem 5:16.) Viņš runāja par to, kā Jeremijas sekretārs Baruhs gandrīz pārstāja staigāt garā. Baruhs bija sācis pagurt un meklēt sev kaut ko lielu. (Jeremijas 45:3, 5.) Brālis Liveranss minēja arī to, ka daudzi pārstāja sekot Jēzum un atraidīja garīgo patiesību, kas bija nepieciešama, lai izglābtos. Tas notika tāpēc, ka viņi nebija sapratuši to, ko Jēzus mācīja, un bija vīlušies, ka viņu cerības vēl nav īstenojušās. (Jāņa 6:26, 27, 51, 66.) Ko no tā var mācīties misionāri, kuru pienākums ir vērst citu uzmanību uz Radītāju un viņa nodomu? Viņi tika mudināti necensties iegūt noteiktu stāvokli vai saņemt atzinību no cilvēkiem un neizmantot teokrātisko norīkojumu personiska labuma gūšanai.

”Vai jūs būsiet tie, kas dod, vai tie, kas ņem?” savā runā jautāja Gileādas skolas pasniedzējs Marks Nūmers. Viņa runa bija balstīta uz Soģu grāmatas 5. nodaļas 2. pantu, kurā cildināti tie izraēlieši, kas brīvprātīgi bija pieteikušies Baraka karapulkā. Gileādas skolas absolventi tika slavēti par to, ka viņi ar gatavību ir atsaukušies uz Lielākā Baraka — Jēzus Kristus — aicinājumu iesaistīties garīgajā  cīņā. Jēzus Kristus kareivjiem ir jācenšas iegūt tā atzinību, kurš viņus ir saucis šajā cīņā. Brālis Nūmers absolventiem atgādināja: ”Kad mēs sākam vairāk domāt par to, kā izdabāt sev, mēs pārstājam cīnīties pret ienaidnieku. [..] Misionāra kalpošanā galvenais neesat jūs. Tajā galvenais ir Jehova, viņa augstākā vara un viņa griba, kas ir jāpilda. Mēs nekļūstam par misionāriem tāpēc, ka gribam, lai Jehova darītu mūs laimīgus, mēs kalpojam viņam tāpēc, ka mīlam viņu.” (2. Timotejam 2:4.)

Gileādas skolas pasniedzējs Lorenss Bauens vadīja programmas daļu, kas saucās ”Svētī tos patiesībā”. (Jāņa 17:17.) Viņš atzīmēja, ka 115. grupas absolventi ir svētīti Dieva kalpotāji. Mācību laikā viņi piedalījās sludināšanā, meklējot godprātīgus cilvēkus, kas mīl patiesību. Līdzīgi Jēzum un viņa agrīnajiem mācekļiem, nākamie misionāri nerunāja ”no sevis”. (Jāņa 12:49, 50.) Viņi dedzīgi sludināja Dieva iedvesmotos patiesības vārdus, kas var dot dzīvību. Demonstrējumi un stāstījumi par absolventu pieredzētajiem gadījumiem liecināja, cik spēcīgi Bībele ietekmē cilvēkus, kas uzklausa tās vēsti.

Padomi un citu pieredzētais uzmundrina

Entonijs Peress un Entonijs Grifins, Jehovas liecinieku ASV filiāles kalpošanas nodaļas pārstāvji, intervēja vairākus filiāļu komiteju locekļus, kas bija ieradušies no dažādām pasaules malām. Šie brāļi runāja par to, ar kādām grūtībām nākas saskarties jaunajiem misionāriem, un sniedza praktiskus padomus, kas sakņojās pašu pieredzētajā. Grūtības var sagādāt kultūru atšķirības, tropiskais klimats, kā arī reliģiskā un politiskā situācija, kas var atšķirties no tās, pie kuras jaunie misionāri ir pieraduši. Kas viņiem var palīdzēt pielāgoties jaunajiem apstākļiem? Mīlestība pret Jehovu, mīlestība pret cilvēkiem, kā arī spēja nedomāt pārāk daudz par pagātni un nerīkoties pārsteidzīgi. Kāds filiāles komitejas loceklis izteicās: ”Tajā zemē, uz kuru mēs tikām norīkoti, cilvēki ir dzīvojuši jau gadsimtiem. Tātad arī mums bija jāvar pierast pie dzīves tajā. Katras grūtības, ko mēs pieredzējām, mēs uzskatījām par iespēju veidot raksturu. Lūdzot Jehovu un paļaujoties uz viņa gara palīdzību, var pieredzēt, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Es esmu pie jums.”” (Mateja 28:20.)

Par programmas kulmināciju kļuva Vadošās padomes locekļa Semjuela Hērda runa ”Sludiniet Dieva lielos darbus”. Kad 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos pār Jēzus mācekļiem tika izliets svētais gars, viņi juta pamudinājumu dedzīgi sludināt ”Dieva lielos darbus”. Kas jaunajiem misionāriem mūsdienās var palīdzēt ar tādu pašu dedzību runāt par Dieva Valstību? Tas pats, kas palīdzēja Jēzus mācekļiem, — svētais gars. Brālis Hērds mudināja absolventus būt ”dedzīgiem garā”, priecāties par savu norīkojumu un nekad neaizmirst to, ko viņi ir iemācījušies Gileādas skolā. (Romiešiem 12:11.) ”Bībele ir viens no Dieva lielajiem darbiem,” sacīja brālis Hērds. ”Nekad nenovērtējiet par zemu tās spēku. Tās vēsts ir dzīva. Tā vienmēr skar pašu lietas būtību. Izmantojiet to, lai labotu savā dzīvē to, kas labojams. Ļaujiet tai mainīt savu domāšanu. Sargājiet savu spriestspēju, lasot, studējot un pārdomājot Dieva Rakstus.. Centieties pēc iespējas labāk izmantot Gileādas skolā gūto apmācību, lai sludinātu ”Dieva lielos darbus”.”

Pēc tam, kad bija nolasīti no dažādām pasaules vietām saņemtie sveicieni un pasniegti diplomi, viens no absolventiem visu absolventu vārdā nolasīja vēstuli, kurā bija izteikta pateicība par mācībām Gileādas skolā. Brālis Lets nobeidza priecīgo pasākumu, atsaucoties uz vārdiem no 2. Laiku grāmatas 32. nodaļas 7. panta un 5. Mozus grāmatas 20. nodaļas 1. un 4. panta. Sasaistīdams savus vārdus ar to, ko viņš bija teicis pasākuma ievadā, viņš sacīja: ”Dārgie absolventi, dodoties garīgajā cīņā savā jaunajā norīkojuma vietā, atcerieties, ka Jehova būs ar jums. Vienmēr paturiet prātā, ka to, kas ir ar jums, ir vairāk nekā to, kas ir pret jums.”

[Papildmateriāls 25. lpp.]

ZIŅAS PAR ABSOLVENTIEM

Pārstāvētās valstis: 7

Valstis, uz kurām dosies misionāri: 17

Absolventi: 48

Vidējais vecums: 33,7

Vidējais gadu skaits patiesībā: 17,8

Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 13,5

[Attēls 26. lpp.]

Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 115. izlaidums

Rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi ir uzskaitīti no kreisās uz labo.

1) T. Brauna, S. Golere, E. Hofmane, Ž. Bruzīza, S. Treihana; 2) N. Smārta, F. Kešmena, K. Garsija, M. Lohana, S. Sīferta, K. Greja; 3) M. Beketa, S. Nikolsa, K. Smita, A. Guljāra, A. Rapenekera; 4) S. Grejs, K. Vaceka, M. Fleminga, L. Betela, T. Hermansone, P. Hermansons; 5) G. Rapenekers, D. Lohans, Š. Dikija, K. Kima, Ā. Treihans, A. Vašingtons, Š. Smārts; 6) L. Golers, T. Burghofere, D. Guljāra, R. Nikolss, Š. Vašingtone, J. Kims; 7) M. Bekets, Dž. Dikijs, R. Smits, R. Garsija, Ā. Hofmanis, R. Sīferts, H. Brauns; 8) Š. Flemings, P. Bruzīzs, V. Burghofers, T. Betels, Dž. Kešmens, K. Vaceks.