1. Mozus grāmata (pirmā daļa)
Jehovas vārdi ir dzīvi
1. Mozus grāmata (pirmā daļa)
PIRMAJĀ Mozus grāmatā ir stāstīts par to, kā radās Visums, kā zeme tika sagatavota dzīvošanai un kā uz tās parādījās cilvēki. Tāpēc šai grāmatai ļoti piemērots ir nosaukums ”Genesis”, kas tai dots Septuagintā, jo tas nozīmē ”izcelsme”, ”dzimšana”. Grāmatu Sinaja tuksnesī ir sarakstījis Mozus, un tā droši vien pabeigta 1513. gadā p.m.ē.
Kas ir ietverts Pirmajā Mozus grāmatā? Tajā var lasīt, kāda bija pasaule pirms lielajiem plūdiem, kas notika pēc plūdiem un kā Dievs Jehova izturējās pret Ābrahāmu, Īzāku, Jēkabu un Jāzepu. Šajā rakstā apskatītas interesantas domas no grāmatas sākuma līdz 11. nodaļas 9. pantam — aptuveni līdz tai vietai, kur sākas stāstījums par patriarhu Ābrahāmu.
PASAULE PIRMS LIELAJIEM PLŪDIEM
Vārds ”iesākumā”, ar ko sākas Pirmā Mozus grāmata, attiecas uz notikumiem, kas risinājušies pirms daudziem miljardiem gadu. Radīšanas ”dienas” ir laikposmi, kuros tika veikti noteikti radīšanas darbi, un sešu dienu notikumi ir aprakstīti tā, kā tos būtu redzējis cilvēks, kas tos vērotu no zemes. Sestās dienas beigās Dievs rada cilvēkus. Drīz cilvēki savas nepaklausības dēļ tiek izdzīti no paradīzes, taču Jehova viņiem dod cerību. Jau pašā pirmajā pravietojumā, kas lasāms Bībelē, ir minēts ”dzimums”, kas novērsīs grēka sekas un sadragās Sātanam galvu.
Nākamo 1600 gadu laikā Sātanam izdodas novērst no Dieva visus cilvēkus, izņemot nedaudzus, kas paliek uzticīgi Dievam; starp tiem ir Ābels, Ēnohs un Noa. Ļauno darbu ir daudz, piemēram, Kains noslepkavo savu taisnīgo brāli Ābelu. Cilvēki ”sāk piesaukt Dieva vārdu”, taču acīmredzot dara to necienīgi. Varmācīgais tā laika gars atspoguļojas Lameha vārdos par to, ka viņš it kā pašaizsardzības nolūkā ir nogalinājis kādu jaunekli. Stāvoklis vēl vairāk pasliktinās, kad Dievam nepaklausīgie eņģeļi apprec sievietes un viņu pēcnācēji kļūst par varmācīgiem milžiem. Taču dievbijīgais Noa būvē šķirstu, bezbailīgi brīdina citus par gaidāmajiem plūdiem un kopā ar savu ģimeni tiek tajos pasargāts.
Bībeles pantu skaidrojums.
1:16. Kā Dievs jau pirmajā dienā varēja likt atspīdēt gaismai, ja spīdekļi tika radīti tikai ceturtajā dienā? Senebreju valodas vārds, kas iztulkots ”radīja” 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 16. pantā, nav tas pats, kas šādi tulkots 1., 21. un 27. pantā. ”Debesis”, kurās bija arī spīdekļi, tika radītas jau ilgi pirms ”pirmās dienas” sākuma, taču tolaik gaisma vēl nenonāca līdz zemei. Pirmajā dienā ”gaisma tapa”, proti, izkliedēta gaisma izlauzās cauri mākoņu slāņiem un kļuva redzama uz zemes. Turpmāk, zemei griežoties ap savu asi, diena mijās ar nakti. (1. Mozus 1:1—3, 5.) Gaismas avotus no zemes joprojām nevarēja saskatīt, bet tā bija tikai līdz ceturtajai radīšanas dienai, kad Dievs lika ”spīdēt pār zemi” saulei, mēnesim un zvaigznēm. (1. Mozus 1:17.) ”Dievs radīja” tos tādā nozīmē, ka tagad tie bija saredzami no zemes.
3:8. Vai Dievs Jehova pats runāja ar Ādamu? No Bībeles var redzēt, ka tad, kad Dievs runāja ar cilvēkiem, viņš to bieži darīja ar kāda eņģeļa starpniecību. (1. Mozus 16:7—11; 18:1—3, 22—26; 19:1; Soģu 2:1—4; 6:11—16, 22; 13:15—22.) Galvenais Dieva pārstāvis bija viņa vienpiedzimušais Dēls, kas tika saukts par ”Vārdu”. (Jāņa 1:1.) Ļoti iespējams, ka Dievs runāja ar Ādamu un Ievu, izmantodams ”Vārdu”. (1. Mozus 1:26—28; 2:16; 3:8—13.)
3:17. Kādā ziņā zeme tika nolādēta, un uz cik ilgu laiku? Zemes nolādēšana nozīmēja, ka turpmāk to būs ļoti grūti apstrādāt. Lāsta dēļ no zemes izauga ”ērkšķi un dadži”, un Ādama pēcnācējiem neklājās viegli, piemēram, Noas tēvs Lamehs runāja par ”mūsu roku darbu, kas cēlies no zemes, ko Dievs ir nolādējis”. (1. Mozus 5:29.) Pēc plūdiem Jehova svētīja Nou un viņa dēlus, paziņodams savu nodomu, ka tiem jāpiepilda zeme. (1. Mozus 9:1.) Liekas, ka zemei uzliktais lāsts tajā laikā tika atcelts. (1. Mozus 13:10.)
4:15. Kādā nozīmē Jehova ”pielika Kainam zīmi”? Nebūtu jāsecina, ka šī ”zīme” tika uzvilkta uz Kaina ķermeņa. Pēc visa spriežot, par zīmi ir saukts Dieva rīkojums, kuru citi zināja un ievēroja un kura nolūks bija nepieļaut, ka atriebības dēļ Kains tiktu nogalināts.
4:17. Kur Kains ņēma sev sievu? Ādams ”dzemdināja dēlus un meitas”. (1. Mozus 5:4.) Tātad Kains apprecēja kādu no savām māsām vai varbūt kādu no savām brāļameitām vai māsasmeitām. Vēlāk bauslībā, ko Dievs deva izraēliešiem, miesīga brāļa un māsas laulības bija aizliegtas. (3. Mozus 18:9.)
5:24. Kā Dievs ”ņēma pie sevis” Ēnohu? Ēnoham, šķiet, draudēja nāves briesmas, bet Dievs nepieļāva, ka ienaidnieki viņam nodarītu kaut ko ļaunu. ”Ēnohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi,” rakstīja apustulis Pāvils. (Ebrejiem 11:5.) Tas nenozīmē, ka Dievs Ēnohu paņēma uz debesīm, kur Ēnohs būtu dzīvojis tālāk. Jēzus bija pirmais, kas pacēlās debesīs. (Jāņa 3:13; Ebrejiem 6:19, 20.) Vārdi ”aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi,” var nozīmēt, ka Dievs Ēnoham lika iegrimt īpašā stāvoklī, kurā viņš redzēja pravietisku parādību, un tad, kamēr vēl Ēnohs bija šajā stāvoklī, aprāva viņa dzīvi. Tādā gadījumā Ēnoham nebija jāmirst jeb ”jāredz nāve” savu ienaidnieku dēļ.
6:6. Kādā nozīmē Jehovam ”kļuva žēl”, ka viņš ir radījis cilvēkus? Šajā pantā senebreju valodas vārds, kas iztulkots ”kļuva žēl”, apzīmē nostājas vai nolūka maiņu. Jehova ir pilnīgs un, radīdams cilvēku, nebija pieļāvis kļūdas. Taču viņš mainīja savu nostāju pret bezdievīgo cilvēku paaudzi, kas dzīvoja pirms plūdiem. Būdams neapmierināts ar cilvēku ļaunumu, viņš, kaut gan pats bija radījis cilvēkus, nolēma tos iznīcināt. Tā kā Dievs neiznīcināja visus cilvēkus, var secināt, ka viņa nožēla attiecās tikai uz tiem, kas bija kļuvuši ļauni. (2. Pētera 2:5, 9.)
7:2. Kas noteica atšķirību starp šķīstiem un nešķīstiem dzīvniekiem? Atšķirību laikam noteica tas, kādi upuri bija pieņemami Dievam, nevis tas, kurus dzīvniekus drīkstēja un kurus nedrīkstēja ēst. Pirms plūdiem cilvēki vispār nelietoja uzturā gaļu. Apzīmējumus ”šķīsts” un ”nešķīsts” uz uzturu sāka attiecināt tikai Mozus bauslībā, un šāds iedalījums zaudēja spēku, kad bauslība tika atcelta. (Apustuļu darbi 10:9—16; Efeziešiem 2:15.) Noa acīmredzot zināja, kādi upuri Jehovam ir pieņemami. Tiklīdz viņš izgāja no šķirsta, viņš ”uzcēla tam Kungam altāri un paņēma no ikviena šķīsta dzīvnieka un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāŗa”. (1. Mozus 8:20.)
7:11. No kurienes radās ūdens, kas pārplūdināja visu pasauli? Otrajā radīšanas ”dienā”, kad izveidojās zemes atmosfēra jeb ”izplatījums”, ūdens bija gan ”zem izplatījuma”, gan ”virs izplatījuma”. (1. Mozus 1:6, 7.) ”Zem izplatījuma” bija ūdens, kas jau atradās uz zemes, bet ”virs izplatījuma” — milzīgs mitruma daudzums, kas bija uzkrājies augstu gaisā un ir saukts par ”lielajām dzelmēm”. Visi šie ūdeņi Noas laikā nolija uz zemes.
Ko mēs varam mācīties.
1:26. Tā kā cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla, viņi spēj atspoguļot Dieva īpašības. Mums jācenšas attīstīt tādas īpašības kā mīlestību, žēlsirdību, laipnību, labestību un pacietību, jo tā mēs varam līdzināties savam Radītājam.
2:22—24. Laulība ir Dieva iekārtojums. Laulības saites ir pastāvīgas un svētas, un vīrs ir ģimenes galva.
3:1—5, 16—23. Laime ir atkarīga no tā, vai mēs savā dzīvē atzīstam Jehovas varu.
3:18, 19; 5:5; 6:7; 7:23. Jehovas vārdi vienmēr piepildās.
4:3—7. Jehovam bija patīkams Ābela upuris, jo Ābels bija taisnīgs cilvēks, kam bija stipra ticība. (Ebrejiem 11:4.) Turpretī Kainam, kā redzams no viņa rīcības, pietrūka ticības. Viņa darbi bija ļauni, viņš bija skaudīgs, ienīda savu brāli un to noslepkavoja. (1. Jāņa 3:12.) Turklāt Kains, šķiet, bija tikai virspusīgi domājis par savu upuri un formāli izpildīja ar to saistītās darbības. Slavas upuriem, ko nesam Jehovam, vienmēr jānāk no sirds, un ir vajadzīga arī pareiza prāta nostāja un taisnīga rīcība.
6:22. Lai gan šķirsta būvniecība prasīja daudzus gadus, Noa visu darīja tieši tā, kā Dievs bija sacījis. Noa un viņa ģimene tika pasargāti plūdos. Ar mums Jehova runā, izmantojot savus rakstītos vārdus, un dod norādījumus ar savas organizācijas starpniecību. Mums pašiem nāks par labu, ja uzklausīsim viņa teikto un būsim paklausīgi.
7:21—24. Jehova neiznīcina taisnos kopā ar ļaunajiem.
PĒC PLŪDIEM
Pasaule, kas pastāvēja pirms plūdiem, ir gājusi bojā, un ir sācies jauns posms cilvēces vēsturē. Cilvēkiem tiek atļauts ēst gaļu, taču viņi nedrīkst lietot uzturā asinis. Jehova ievieš nāves sodu par slepkavību un slēdz varavīksnes derību, apsolīdams nekad vairs neizraisīt plūdus. Noas trīs dēli kļūst par visu cilvēku ciltstēviem, bet viņa mazmazdēls Nimrods kļūst par ”varenu mednieku”, kas pretojas Jehovam. Cilvēki nevis izklīst pa visu zemi, bet nolemj būvēt pilsētu Bābeli un torni, lai sagādātu sev slavu. Taču viņu nodoms cieš neveiksmi, jo Jehova sajauc valodas un izklīdina cilvēkus pa visu zemi.
Bībeles pantu skaidrojums.
8:11. Kur balodis varēja atrast olīvkoka lapu, ja koki bija gājuši bojā plūdos? Pastāv divas iespējas. Olīvkoki ir ļoti izturīgi, un dažu mēnešu laikā, kamēr turpinājās plūdi, kāds no tiem varbūt neaizgāja bojā zem ūdens. Ūdeņiem atkāpjoties, šāds olīvkoks atkal bija uz sauszemes un varēja izdzīt lapas. Tāpat iespējams, ka olīvas lapa, ko balodis atnesa Noam, bija no kāda pavisam jauna kociņa, kas bija izaudzis pēc plūdu ūdeņu atkāpšanās.
9:20—25. Kāpēc Noa nolādēja Kanaānu? Ļoti iespējams, Kanaāns bija vainojams kādā seksuāla rakstura pārkāpumā vai perversijā pret savu vectēvu Nou. Lai gan Kanaāna tēvs Hams to redzēja, viņš nemēģināja to novērst un pastāstīja par šo gadījumu citiem. Taču abi pārējie Noas dēli, Šems un Jafets, apsedza savu tēvu. Tāpēc viņi tika svētīti, bet Kanaāns tika nolādēts, un jācieš bija arī Hamam, jo viņa pēcnācējiem bija jāpieredz kauns.
10:25. Kāda zemes ”sadalīšana” notika Pelega dzīves laikā? Pelegs dzīvoja no 2269. līdz 2030. gadam p.m.ē. Šajā laikā Jehova sajauca Bābeles cēlēju valodas un izklīdināja viņus pa visu zemes virsu. (1. Mozus 11:9.) Šādā nozīmē Pelega dzīves laikā notika ”zemes [jeb zemes iedzīvotāju] sadalīšana”.
Ko mēs varam mācīties.
9:1; 11:9. Lai ko cilvēki pasāktu un lai kā viņi pūlētos, viņi nespēj izjaukt Jehovas nodomus.
10:1—32. Pirmajā Mozus grāmatā pirms un pēc stāstījuma par plūdiem (attiecīgi 5. un 10. nodaļā) ir atrodami divi ciltskoki, kas ļauj izsekot, kā visa cilvēce ar Noas trīs dēlu starpniecību ir cēlusies no pirmā cilvēka Ādama. Asīrieši, haldieši, ebreji, sīrieši un dažas arābu ciltis ir Šema pēcnācēji. Etiopieši, ēģiptieši, kanaānieši un dažas Āfrikas un arābu ciltis ir cēlušās no Hama. Indoeiropieši ir Jafeta pēcnācēji. Visi cilvēki ir saistīti radniecības saitēm, un visi piedzimst vienlīdzīgi Dieva priekšā. (Apustuļu darbi 17:26.) Šim faktam būtu jāietekmē mūsu attieksme pret citiem cilvēkiem.
Dieva vārdi ir spēcīgi
Pirmās Mozus grāmatas sākumdaļā ir atrodams vienīgais precīzais stāstījums par cilvēces agrīno vēsturi. Tā ļauj iegūt priekšstatu par to, kāpēc Dievs ir licis cilvēkiem dzīvot uz zemes. Ir ļoti uzmundrinoši apzināties, ka cilvēku spēkiem Dieva nodomu nevar izjaukt, kā tas neizdevās, piemēram, Nimrodam.
Kad jūs lasīsiet Bībeles nodaļas, gatavojoties iknedēļas teokrātiskās kalpošanas skolai, iedalījums ”Bībeles pantu skaidrojums” jums palīdzēs saprast dažas sarežģītas Rakstu vietas. Savukārt informācija ar nosaukumu ”Ko mēs varam mācīties” paskaidro, kādu labumu var gūt no konkrētās nedēļas Bībeles lasījuma. Reizēm to var arī izmantot, gatavojot kalpošanas sapulcē runu par draudzes vajadzībām. Jehovas vārdi tiešām ir dzīvi, un tie spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi. (Ebrejiem 4:12.)