Gals visiem kariem

”Mums ir tikai 12 gadi. Mēs nespējam ietekmēt politiku un karus, bet mēs gribam dzīvot. Mēs gaidām mieru. Vai mēs to kādreiz piedzīvosim?” (Piektās klases skolēni.)

”Mēs gribam mācīties skolā un iet ciemos pie draugiem un radiniekiem, nebaidoties, ka mūs nolaupīs. Es ceru, ka valdība mūs uzklausīs. Mēs gribam labāku dzīvi. Mēs gribam mieru.” (Alhadži, 14 gadi.)

TIEŠI uz to, uz karadarbības beigām, no visas sirds cer daudzi jaunieši, kas gadiem ilgi ir cietuši pilsoņu karos. Viņi vēlas tikai vienu — dzīvot normālu dzīvi. Taču panākt, lai vēlēšanās piepildītos, nepavisam nav viegli. Vai mēs pieredzēsim laiku, kad pasaulē vairs nebūs karu?

Mūsdienās starptautiskas organizācijas reizēm cenšas atrisināt pilsoņu karu problēmu, piespiežot karojošās puses parakstīt miera līgumu. Dažas valstis sūta uz konfliktu vietām savas karaspēka vienības, tā dēvētos miera uzturēšanas spēkus, lai nodrošinātu šādu līgumu ievērošanu. Taču nav daudz valstu, kurām ir pietiekami daudz līdzekļu un pietiekami stipra vēlēšanās rūpēties par kārtību tālās zemēs, kur dziļi iesakņojies naids un savstarpēja neuzticība jebkādus līgumus starp konfliktā iesaistītajām pusēm padara labākajā gadījumā nestabilus. Bieži vien gadās, ka dažus mēnešus vai pat tikai nedēļas pēc tam, kad parakstīta vienošanās par karadarbības pārtraukšanu, kaujas atsākas no jauna. Kā norāda SIPRI, ”ir grūti nodibināt mieru, kamēr karotājiem ir gan vēlēšanās, gan iespēja turpināt karu”.

Šie nebeidzamie konflikti, kas risinās tik daudzās pasaules malās, kristiešiem atgādina kādu Bībeles pravietojumu. Atklāsmes grāmatā runāts par kādu kritisku vēstures posmu, kurā simbolisks jātnieks ”atņem zemei mieru”. (Atklāsmes 6:4.) Nemitīgie kari ir daļa no zīmes, kas liecina, ka mēs patlaban dzīvojam laikā, kas Bībelē nosaukts par pastarajām jeb pēdējām dienām. * (2. Timotejam 3:1.) Taču Bībelē ir arī apsolīts, ka pēc šīm pēdējām dienām uz zemes beidzot iestāsies miers.

Kā var redzēt no 46. psalma 10. panta, lai panāktu īstu mieru, karam ir jābeidzas nevis kādā atsevišķā reģionā, bet visā pasaulē. Šajā psalmā ir minēta arī Bībeles laikos izplatīto ieroču — stopu un šķēpu — iznīcināšana. Protams, lai cilvēki uz zemes varētu dzīvot mierā, ir jātiek likvidētiem arī mūsdienu ieročiem.

Taču karu dziļākais cēlonis ir naids, alkatība un varaskāre, nevis lodes un šautenes. Lai atbrīvotos no šīm īpašībām, kas nereti izraisa vardarbību, cilvēkiem ir jāmaina sava  domāšana. Viņiem ir jāmācās dzīvot mierā. Senais pravietis Jesaja reālistiski sacīja, ka kari beigsies tikai tad, kad ļaudis ”nemācīsies vairs karot”. (Jesajas 2:4.)

Tomēr pagaidām mēs dzīvojam pasaulē, kur gan pieaugušie, gan bērni bieži vien tiek mācīti augstu vērtēt nevis mieru, bet gan kaujas slavu. Diemžēl pat bērnus māca nogalināt.

Mācīti nogalināt

Alhadži bija tikai desmit gadi, kad viņu sagūstīja nemiernieku armijas kareivji un apmācīja rīkoties ar automātu. Piespiedu kārtā kļuvis par karavīru, Alhadži piedalījās uzbrukumos, kas tika rīkoti, lai iegūtu pārtiku, un dedzināja mājas. Viņš arī nogalināja un sakropļoja cilvēkus. 14 gadu vecumā Alhadži tika demobilizēts, bet viņam ir grūti aizmirst karu un pielāgoties mierlaika dzīvei. Kāds cits mazgadīgs kareivis, vārdā Ābrahams, arī bija iemācījies nogalināt un ļoti negribēja šķirties no sava ieroča. Viņš teica: ”Ja man liks doties projām bez ieroča, nezinu, kur lai es eju un kā lai iztieku.”

Daudzajos pilsoņu karos, kas risinās uz mūsu planētas, joprojām cīnās vairāk nekā 300 tūkstoši mazgadīgu kareivju, kā zēnu, tā meiteņu. Kāds nemiernieku vadonis saka: ”Viņi klausa pavēlēm un neilgojas atgriezties mājās pie sievas un bērniem, turklāt viņi nepazīst baiļu.” Taču šie bērni vēlas labāku dzīvi, un viņi to ir pelnījuši.

Attīstītajās zemēs šī drausmīgā problēma — bērnu pārvēršana par kareivjiem — varbūt liekas kaut kas pavisam tāls un svešs. Tomēr rietumu pasaulē daudzi bērni mācās karot paši savās mājās. Kā tas iespējams?

Piemēram, var minēt gadījumu ar kādu spāņu pusaudzi, vārdā Hosē. Šis zēns ar lielu aizrautību apguva austrumu cīņas, un viņa lielākais dārgums bija samuraja zobens, ko tēvs viņam bija uzdāvinājis Ziemassvētkos. Hosē ļoti patika arī videospēles, īpaši tādas, kurās bija attēlota vardarbība. 2000. gada 1. aprīlī viņš notēloja dzīvē kādu no saviem videospēļu varoņiem un agresijas uzplūdā ar tēva dāvināto zobenu nogalināja tēvu, māti un māsu. ”Es vēlējos būt viens uz pasaules un negribēju, ka vecāki mani uzmana,” viņš paskaidroja policijai.

Runājot par vardarbīgas izklaides iespaidu, militārais psihologs Deivs Grosmens sacīja: ”Mēs sākam notrulināties līdz tādai pakāpei, ka sāpju un ciešanu izraisīšana pārvēršas par izklaides avotu: iejušanās agresora tēlā sagādā baudu, nevis riebumu. Mēs mācāmies ne tikai nogalināt, bet arī gūt no tā prieku.”

Gan Alhadži, gan Hosē iemācījās nogalināt. Neviens no viņiem nebija gribējis kļūt par slepkavu, bet tas, kas viņiem tika mācīts, izkropļoja viņu domāšanu. Tas, ko cilvēki tieši vai netieši mācās, bieži vien sēj kara un citas vardarbības sēklas.

Kā mācīties dzīvot mierā

Nav iespējams nodibināt ilgstošu mieru, kamēr cilvēki joprojām mācās nogalināt cits citu. Pirms daudziem gadsimtiem pravietis Jesaja rakstīja: ”Kaut jel tu ievērotu [Dieva] baušļus! Tad tava labklājība [”tavs miers”, LB-26] būtu kā straume.” (Jesajas 48:17, 18.) Kad cilvēki iegūst precīzas zināšanas no Bībeles, Dieva Svētajiem Rakstiem, un mācās mīlēt Dieva likumus, viņos veidojas riebums pret vardarbību un karu. Jau tagad vecāki var rūpēties par to, lai viņu bērni nespēlētu spēles, kas mudina uz vardarbību. Pieaugušie var mācīties arī pārvarēt naidu un alkatību. Jehovas liecinieki atkal un atkal pieredz gadījumus, kas apstiprina, ka Svētie Raksti spēj mainīt cilvēkus. (Ebrejiem 4:12.)

Šādas pārmaiņas piedzīvoja, piemēram, kāds vīrietis, vārdā Ortensio, kurš pats pret savu gribu bija kļuvis par kareivi. Militārās  apmācības mērķis bija ”iedvest kareivjos vēlēšanos nogalināt citus un nebaidīties to darīt”, viņš stāsta. Ortensio cīnījās pilsoņu karā, kas ilgus gadus risinājās kādā Āfrikas valstī. ”Karš atstāja pēdas manā personībā,” viņš atzīst. ”Līdz pat šai dienai es atceros visu, ko darīju. Es ļoti nožēloju to, ko biju spiests darīt.”

Kad kāds cits kareivis pastāstīja Ortensio, kas ir rakstīts Bībelē, dzirdētais viņu saviļņoja. Sevišķi lielu iespaidu uz viņu atstāja 46. psalma 10. pantā lasāmais Dieva solījums izbeigt visus karus. Jo vairāk Ortensio pētīja Bībeli, jo mazāk viņš vēlējās cīnīties. Pēc neilga laika Ortensio kopā ar diviem biedriem tika padzīts no armijas, un viņi veltīja savu dzīvi Dievam Jehovam. ”Bībeles patiesība man palīdzēja mīlēt savus ienaidniekus,” Ortensio saka. ”Es sapratu, ka, piedalīdamies karā, es grēkoju pret Jehovu, jo viņš mums ir aizliedzis nogalināt savu tuvāko. Lai apliecinātu, ka mīlu citus, man bija jāmaina sava domāšana un jāiemācās neuzskatīt cilvēkus par ienaidniekiem.”

Kā liecina šādi piemēri, Bībeles mācības palīdz cilvēkiem dzīvot mierā. Tas arī nav nekāds pārsteigums, jo jau pravietis Jesaja ir norādījis, ka miers ir tieši saistīts ar to, ko māca Dievs. Kādā viņa pravietojumā sacīts: ”Visi tavi dēli būs Tā Kunga mācīti, un liels būs tavu dēlu miers.” (Jesajas 54:13, LB-65r.) Jesaja arī paredzēja laiku, kad cilvēki no visām tautām apvienosies Dieva Jehovas tīrajā pielūgsmē un mācīsies viņa ceļus. Pravietis teica: ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:2—4.)

Rīkodamies saskaņā ar šo pravietojumu, Jehovas liecinieki visā pasaulē īsteno izglītības programmu, kura jau vairākiem miljoniem cilvēku ir palīdzējusi atbrīvoties no naida, kas ir viens no cilvēku savstarpējo karu galvenajiem cēloņiem.

Garantija mieram visā pasaulē

Dievs ne tikai māca cilvēkus, bet arī ir izveidojis valdību jeb ”valstību”, kas spēj nodrošināt mieru visā pasaulē. Dieva izraudzītais Valdnieks Jēzus Kristus Bībelē nosaukts par ”Miera valdnieku”. Šajā grāmatā par viņu arī sacīts, ka ”viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala”. (Jesajas 9:5, 6, LB-65r.)

Kāda ir garantija, ka Kristus valdība tiešām likvidēs visus karus? Pravietis Jesaja tālāk saka: ”To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Jesajas 9:6.) Dievs gan grib, gan spēj nodibināt mieru uz visiem laikiem. Jēzus nešaubīgi paļāvās uz šo solījumu. Tieši tāpēc viņš savus sekotājus mācīja lūgt, lai nāk Dieva Valstība un lai uz zemes notiek Dieva prāts. (Mateja 6:9, 10.) Kad Dievs atbildēs uz šo dedzīgo lūgumu, visiem kariem uz zemes pienāks gals.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 7. lpp.]

Bībeles mācību apguve veicina īstu mieru