”Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa”

”Darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (MATEJA 28:19.)

1., 2. a) Ko Jēzus uzdeva saviem mācekļiem? b) Kā pirmā gadsimta kristiešiem izdevās tik plaši sludināt?

NEILGI pirms atgriešanās debesīs Jēzus saviem mācekļiem deva kādu uzdevumu. Viņš teica: ”Darait pār mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mateja 28:19.) Šis uzdevums patiešām bija grandiozs.

² 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos 120 mācekļi saņēma svēto garu un sāka pildīt minēto uzdevumu, stāstot ļaudīm, ka Jēzus ir bijis ilgi gaidītais Mesija, kas var dot glābšanu. (Apustuļu darbi 2:1—36.) Kā tik maza grupa varēja sludināt ”visām tautām”? Raugoties no cilvēku viedokļa, tas bija neiespējami, bet ”Dievam visas lietas iespējamas”. (Mateja 19:26.) Agrīnajiem kristiešiem palīdzēja Jehovas svētais gars, un viņi saprata, ka sludināšanu nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku. (Cakarijas 4:6; 2. Timotejam 4:2.) Tāpēc Pāvils jau pēc dažiem gadu desmitiem varēja teikt, ka labā vēsts ir sludināta ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23.)

3. Kas guva virsroku pār patiesajiem kristiešiem jeb ”kviešiem”?

³ Patiesā pielūgsme vērsās plašumā gandrīz visu pirmo gadsimtu. Taču Jēzus bija pravietojis, ka pienāks laiks, kad Sātans iesēs ”nezāli” un tā uz daudziem gadsimtiem — līdz pat pļaujas laikam — gūs virsroku pār ”kviešiem”, tas ir, patiesajiem kristiešiem. Pēc apustuļu nāves šis pravietojums sāka īstenoties. (Mateja 13:24—39.)

Straujš pieaugums mūsdienās

4., 5. Kādu darbu svaidītie kristieši sāka veikt 1919. gadā, un kāpēc tas bija grūts?

⁴ 1919. gadā bija pienācis laiks, kad kviešiem jeb patiesajiem kristiešiem bija jātiek atdalītiem no nezālēm. Ar garu svaidītie kristieši zināja, ka Jēzus uzticētais lielais uzdevums joprojām ir jāpilda. Viņi bija pilnīgi pārliecināti, ka dzīvo ”pastarajās dienās”, un viņi saprata Jēzus pravietojumu: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (2. Timotejam 3:1; Mateja 24:14.) Viņi zināja, ka priekšā vēl ir daudz darba.

⁵ Tāpat kā mācekļiem 33. gadā, arī šiem svaidītajiem kristiešiem bija jāsastopas ar grūtu uzdevumu. Viņu bija tikai daži tūkstoši dažās valstīs. Kā viņi varēja sludināt labo vēsti ”visā pasaulē”? Zemeslodes iedzīvotāju skaits bija krasi pieaudzis — Romas impērijas laikā pasaulē dzīvoja, iespējams, 300 miljoni cilvēku, bet pēc Pirmā pasaules kara zemeslodes iedzīvotāju bija gandrīz  2 miljardi. Turklāt visu 20. gadsimtu cilvēku skaits strauji palielinājās.

6. Cik plaši svaidītie kristieši bija sludinājuši labo vēsti līdz 30. gadu vidum?

⁶ Tomēr Jehovas svaidītie kalpi, tāpat kā viņu brāļi pirmajā gadsimtā, ķērās pie sava darba, pilnībā paļaudamies uz Jehovu, un Jehovas gars bija ar viņiem. 20. gadsimta 30. gadu vidū Bībeles patiesību 115 valstīs izplatīja 56 tūkstoši sludinātāju, un tas nozīmēja, ka daudz jau bija padarīts, taču daudz darba vēl bija priekšā.

7. a) Kādu jaunu uzdevumu saņēma svaidītie kristieši? b) Kā ar ”citu avju” atbalstu ir sekmējusies Dieva kalpu pulcināšana?

⁷ Tad labāka sapratne par Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. pantā minēto ”lielo pulku” izvirzīja svaidītajiem jaunu uzdevumu, bet līdz ar to radās arī izredzes saņemt palīdzību sludināšanā. Svaidītie kristieši bija sapratuši, ka ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām” ir jāvāc ”citas avis”, proti, cilvēki, kam būs cerība dzīvot mūžīgi uz zemes. (Jāņa 10:16.) Šie cilvēki kalpos Jehovam ”dienām un naktīm”. (Atklāsmes 7:15.) Tas nozīmē, ka viņi palīdzēs svaidītajiem kristiešiem sludināt un gatavot jaunus mācekļus. (Jesajas 61:5.) Svaidītie kristieši bija bezgala priecīgi, kad redzēja, kā nāk klāt desmitiem tūkstošu un vēlāk miljoni jaunu labās vēsts sludinātāju. 2003. gadā labo vēsti ir izplatījis 6 429 351 cilvēks, vairāk nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no viņiem ir lielā pulka locekļi. * Svaidītie kristieši ir pateicīgi par viņu palīdzību, un ”citas avis” savukārt ir priecīgas par iespēju atbalstīt savus svaidītos brāļus. (Mateja 25:34—40.)

8. Kā Jehovas liecinieki rīkojās ārkārtīgi grūtajos apstākļos Otrā pasaules kara laikā?

⁸ Kad kvieši atkal bija kļuvuši skaidri redzami, Sātans pret tiem uzsāka niknu cīņu. (Atklāsmes 12:17.) Bet ko Sātans darīja, kad sāka parādīties lielais pulks? Viņš ļoti nežēlīgi vērsās arī pret lielā pulka locekļiem. Nav ne mazāko šaubu, ka tieši viņš Otrā pasaules kara laikā visā pasaulē izraisīja uzbrukumu patiesajai pielūgsmei. Abās karojošajās pusēs kristiešus ar varu spieda atteikties no savas pārliecības. Daudzi brāļi un māsas pārcieta briesmīgus pārbaudījumus, un daži ticības dēļ pat gāja bojā. Tomēr viņi pierādīja, ka viņi domā tāpat kā psalmu dziesminieks, kas teica: ”Uz Dievu, kuŗa vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt?” (Psalms 56:5; Mateja 10:28.) Jehovas gara spēcināti, svaidītie kristieši un ”citas avis” palika vienoti un nelokāmi. (2. Korintiešiem 4:7.) Tāpēc ”Dieva vārds auga augumā”. (Apustuļu darbi 6:7.) Kā liecina pārskati, 1939. gadā, kad izcēlās karš, sludināja 72 475 uzticīgi kristieši. Bet 1945. gadā, kad karš beidzās, pārskati, kaut arī tie bija nepilnīgi, liecināja, ka labo vēsti izplatīja 156 299 cilvēki. Tā tiešām bija Sātana sakāve.

9. Kas tika organizēts Otrā pasaules kara laikā?

⁹ Dramatiskie Otrā pasaules kara notikumi nelika Jehovas lieciniekiem šaubīties par to, ka visā pasaulē vēl tiks sludināts. 1943. gadā, kad karš ritēja pilnā sparā, Jehovas liecinieki izveidoja teokrātiskās kalpošanas skolu un Sargtorņa Bībeles Gileādas skolu. Pirmā bija paredzēta, lai ikviens draudzes loceklis  iemācītos labi sludināt un gatavot mācekļus, bet otrajā sāka gatavot misionārus sludināšanai ārzemēs. Kad Otrais pasaules karš beidzās, patiesie kristieši bija gatavi izvērst savu darbību vēl plašāk nekā agrāk.

10. Kā 2003. gadā ir bijusi redzama Jehovas kalpu dedzība?

¹⁰ Viņi ir paveikuši patiesi apbrīnojamu darbu. Jauni un veci, vecāki un bērni un pat fiziski nevarīgi cilvēki — visi, kas mācās teokrātiskās kalpošanas skolā, pilda Jēzus uzticēto uzdevumu. (Psalms 148:12, 13; Joēla 3:1, 2.) 2003. gadā ik mēnesi vidēji 825 185 sludinātāji ir piedalījušies kādā pionieru kalpošanas veidā, tā pauzdami savu dedzību. Bet kopā Jehovas liecinieki 2003. gadā ir pavadījuši 1 234 796 477 stundas, stāstot citiem labo vēsti par Valstību. Jehovu noteikti iepriecina šāda viņa kalpu dedzība.

Sludināšana svešās zemēs

11., 12. Kādi piemēri liecina par misionāru darbības panākumiem?

¹¹ Gadu gaitā ļoti daudz ir paveikuši Gileādas un Kalpošanas mācību skolas absolventi. Piemēram, Brazīlijā 1945. gadā, kad tur ieradās pirmie misionāri, bija mazāk nekā 400 sludinātāju. Šiem pirmajiem misionāriem vēlāk pievienojās citi, un viņi visi ir dedzīgi darbojušies kopā ar brazīliešu brāļiem, un Jehova ir bagātīgi svētījis viņu pūles. Visiem, kas atceras darbību Brazīlijā pirmajos pēckara gados, noteikti ir ļoti uzmundrinoši uzzināt, ka Brazīlijā atkal ir kļuvis vairāk sludinātāju — pagājušajā gadā to bija 607 362.

¹² Bet, lūk, kā sludināšana ir noritējusi Japānā. Pirms Otrā pasaules kara šajā austrumu zemē bija tikai ap simts sludinātāju. Kara gados nežēlīgu vajāšanu dēļ viņu skaits saruka, un kara beigās garīgi un fiziski dzīvi bija pavisam nedaudzi Jehovas liecinieki. Šie daži uzticīgie Dieva kalpi noteikti bija ļoti iepriecināti, kad 1949. gadā Japānā ieradās pirmie 13 misionāri, kas bija mācījušies Gileādas skolā, un misionāri drīz vien iemīlēja dedzīgos, viesmīlīgos japāņu brāļus. Kopš tā laika ir pagājis vairāk nekā 50 gadu, un pagājušajā gadā Japānā, spriežot pēc pārskatiem, bija 217 508 sludinātāji. Šajā zemē Jehova patiešām ir bagātīgi svētījis savus kalpus. Līdzīgi ir noticis arī daudzās citās valstīs. Brāļi un māsas, kam ir bijusi iespēja sludināt svešās zemēs, ir devuši lielu ieguldījumu labās vēsts izplatīšanā, un 2003. gadā tā bija dzirdama 235 zemēs.

”No visām.. ciltīm, tautībām un valodām”

13., 14. Kā Jehova parādīja, ka ir svarīgi sludināt labo vēsti ”visās.. valodās”?

¹³ Pēc mācekļu svaidīšanas ar svēto garu, kas notika 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, pirmais brīnums, par ko vēstī Bībele, bija tas, ka viņi ar sanākušajiem ļaudīm sāka runāt dažādās valodās. Visi, ar ko mācekļi runāja, droši vien prata arī kādu no tā laika starptautiskajām valodām, piemēram, grieķu valodu. Tā kā šie cilvēki ir nosaukti par ”dievbijīgiem vīriem”, viņi acīmredzot saprata arī ebreju valodu, kādā tika vadītas ceremonijas templī. Taču, kad viņi izdzirdēja labo vēsti tajā valodā, kādā bija runājuši no agras bērnības, viņi klausījās ar visdziļāko interesi. (Apustuļu darbi 2:5, 7—12.)

¹⁴ Arī mūsu dienās tiek sludināts daudzās valodās. Bija pravietots, ka lielais pulks nāks  ne tikai no visām tautām, bet arī ”ciltīm, tautībām un valodām”. Jehova jau agrāk ar Cakarijas starpniecību bija paredzējis: ”Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.) Kaut arī Jehovas lieciniekiem vairs nav brīnumainu spēju runāt dažādās valodās, viņi zina, cik vērtīgi ir mācīt Bībeles patiesību cilvēkiem viņu dzimtajā valodā.

15., 16. Kā misionāri un citi sludinātāji ir veikuši uzdevumu sludināt vietējo iedzīvotāju valodās?

¹⁵ Tagad pasaulē dažas valodas tiek lietotas ļoti plaši, piemēram, angļu, franču un spāņu valoda. Tomēr tie sludinātāji, kas ir devušies kalpot uz svešām zemēm, mācās šo zemju iedzīvotāju valodas, lai cilvēki, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”, varētu viegli saprast labo vēsti. (Apustuļu darbi 13:48, NW.) Dažreiz viņiem jāsastopas ar grūtībām. Kad salu valstī Tuvalu radās vajadzība pēc literatūras tuvaliešu valodā, to uzņēmās tulkot kāds misionārs. Diemžēl tuvaliešu valodā nebija nevienas vārdnīcas, un misionārs pats sāka tādu veidot. Pēc kāda laika šajā valodā jau tika iespiesta grāmata Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes *. Kad misionāri ieradās Kirasao, papiamento valodā, ko runā šajā salā, nebija ne literatūras par Bībeli, ne vārdnīcu, turklāt pastāvēja dažādi viedokļi par to, kādai jābūt rakstībai papiamento. Tomēr jau divus gadus pēc pirmo misionāru atbraukšanas šajā valodā tika iespiests pirmais buklets par Bībeles tēmu. Tagad papiamento ir viena no tām 133 valodām, kurās brāļi Sargtorņa studējamos rakstus var studēt tajā pašā nedēļā, kad tiek studēti angļu valodas izdevuma raksti.

¹⁶ Pirmajiem misionāriem Namībijā neviens vietējais Jehovas liecinieks nevarēja palīdzēt tulkot literatūru. Turklāt namu valodā, kurā runā daudzi vietējie iedzīvotāji, nebija vārdu, kas apzīmē mūsu literatūrā bieži lietotus jēdzienus, piemēram, ”pilnīgs”. Kāds misionārs stāstīja: ”Sākumā literatūru parasti tulkoja skolotāji, kam mēs mācījām Bībeli. Tā kā viņiem vēl bija maz zināšanu par patiesību, man bija jāstrādā kopā ar viņiem, lai pārliecinātos par katra iztulkotā teikuma pareizību.” Tā četrās vietējo iedzīvotāju valodās ar laiku izdevās iztulkot bukletu Dzīve mierīgā jaunā pasaulē. Tagad tādās valodās kā kvanjama un ndonga regulāri tiek izdots Sargtornis.

17., 18. Kas tiek veikts Meksikā un citās valstīs?

¹⁷ Meksikā oficiālā valoda ir spāņu, bet pirms spāņu ierašanās Meksikas teritorijā  tika runātas citas valodas, no kurām daudzas tiek lietotas joprojām. Tāpēc Jehovas liecinieku literatūra tiek tulkota septiņās Meksikas iedzīvotāju valodās, arī meksikāņu zīmju valodā. Valstības Kalpošana maiju valodā bija pirmais periodiskais izdevums kādā no indiāņu valodām. Meksikā 572 530 Valstības sludinātāju vidū ir vairāki tūkstoši maiju, acteku un citu indiāņu tautu pārstāvju.

¹⁸ Pēdējos gados pasaulē miljoniem cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no savas zemes vai arī ir devušies prom no tās ekonomisku apsvērumu dēļ, un tāpēc daudzās valstīs ir izveidojušās lielas imigrantu kopienas. Jehovas liecinieki sludina arī šiem cilvēkiem. Piemēram, Itālijā ir izveidotas draudzes un grupas, kurās runā ne vien itāliešu valodā, bet arī 22 citās valodās. Lai palīdzētu brāļiem, kas vēlas sludināt ieceļotājiem, nesen tika organizēti 16 valodu kursi, un tāpat ir rīkoti kursi itāliešu zīmju valodas apguvei. Arī daudzās citās valstīs Jehovas liecinieki sludina lielām imigrantu kopienām. Ar Jehovas palīdzību lielais pulks patiešām nāk no daudzām, daudzām tautām.

”Pa visu zemi”

19., 20. Kādi Pāvila vārdi piepildās mūsu laikos? Paskaidrojiet.

¹⁹ Pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils rakstīja: ”Vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! ”Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi.”” (Romiešiem 10:18.) Šie vārdi piepildījās pirmajā gadsimtā, bet vēl lielākā mērā tie ir piepildījušies mūsu laikos. Miljoniem cilvēku — iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk vēstures gaitā — saka: ”Es slavēšu to Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē.” (Psalms 34:2.)

²⁰ Mūsu aktivitāte nemazinās — Valstības sludinātāju skaits aizvien pieaug, un sludināšanai tiek veltīts arvien vairāk un vairāk laika. Ir veikti miljoniem atkārtotu apmeklējumu, un tiek pasniegts simtiem tūkstošu Bībeles stundu. Joprojām daudz cilvēku ieinteresējas par patiesību, un pagājušajā gadā tas sevišķi bija redzams Jēzus nāves atceres vakarā, ko apmeklēja 16 097 622 cilvēki — atkal vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ir skaidrs, ka vēl ir daudz darba. Tāpēc centīsimies palikt tikpat nelokāmi kā brāļi, kas ir izturējuši spēcīgas vajāšanas, un būsim tikpat dedzīgi kā tie, kas no 1919. gada ir pašaizliedzīgi kalpojuši Jehovam. Atsauksimies uz psalmu dziesminieka aicinājumu: ”Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu!” (Psalms 150:6.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Ko brāļi sāka darīt 1919. gadā, un kāpēc tas nebija viegli?

• Kādu ļaužu grupu sāka pulcināt vēlāk, un kā tā palīdz sludināšanā?

• Kādi panākumi ir bijuši misionāru un citu sludinātāju kalpošanai svešās zemēs?

• Kādus pierādījumus jūs varat minēt, lai apliecinātu, ka Jehova mūsdienās svētī savas tautas darbību?

[Jautājumi studēšanai]

 [Tabula 18.—21. lpp.]

JEHOVAS LIECINIEKU 2003. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS

 (Skatīt sējumā)

[Attēli 14., 15. lpp.]

Otrā pasaules kara traģiskie notikumi nelika kristiešiem šaubīties, ka labā vēsts vēl tiks sludināta

[Norāde par autortiesībām]

Sprādziens: U.S. Navy photo; citi attēli: U.S. Coast Guard photo

[Attēli 16., 17. lpp.]

Lielais pulks nāk no visām ”ciltīm.. un valodām”