Jehovas radītā krāšņums

”Atdzirdīti ir Kunga koki”

VAI esat kādreiz stāvējuši mežā un vērojuši, kā saules stari plūst starp koku varenajiem stumbriem? Vai dzirdat, kā lapas šalc, zariem ietrīsoties vējā? (Jesajas 7:2.)

Dažās zemeslodes daļās koku lapas rudenī iedegas visdažādākajos sarkanas, oranžas un dzeltenas krāsas toņos, tā ka šķiet — meži liesmo ugunsgrēkā. Šis laiks raisa noskaņas, kas sabalsojas ar vārdiem: ”Paceliet priecīgi savu balsi, jūs kalni, mežs un visi koki, kas tanī!” (Jesajas 44:23.) *

Meži klāj gandrīz trešdaļu mūsu planētas sauszemes teritorijas, un kopā ar daudzveidīgo dzīvību, kas tajos mīt, tie nes godu un slavu savam Radītājam Dievam Jehovam. ”Teiciet to Kungu.. [..] ..augļu koki un visi ciedru koki!” Dieva iedvesmots, dziedāja psalmu sacerētājs. (Psalms 148:7—9.)

”Koki cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgi gan no materiālā, gan estētiskā viedokļa,” teikts grāmatā The Trees Around Us (Koki ap mums). Meži aizsargā, saglabā un uzlabo cilvēcei tik ļoti nepieciešamos saldūdens krājumus. Koki arī attīra gaisu. Apbrīnojamajā fotosintēzes procesā lapu šūnas no ogļskābās gāzes, ūdens, minerālvielām un saules gaismas ražo organiskās vielas un skābekli.

Mežs saviļņo ar savu skaistumu un harmoniju. Visiespaidīgākie tajā parasti ir varenie, vecie koki, starp kuriem aug zāle, papardes, sūnas, vīteņaugi, krūmi un puķes. Šie lakstaugi un krūmi ir atkarīgi no koku radītās vides — lai augtu, tiem vajadzīgs meža mitrums un ēna.

Rudenī dažos lapukoku mežos uz viena hektāra zemes nokrīt līdz 25 miljoniem lapu. Kas ar tām notiek? Kukaiņi, sēnītes, tārpi un citas radības visu šo organisko materiālu pamazām pārstrādā humusā, kas piešķir augsnei auglību. Šie nemanāmie ”strādnieki” sagatavo augsni jaunam augšanas ciklam, nekam neļaujot iet zudumā.

Zem nobirušo lapu slāņa meža augsnē kūsāt kūsā dzīvība. Grāmatā The Forest (Mežs) rakstīts: ”Collu [2,5 centimetrus] dziļā augsnes gabalā, kura laukums ir viena kvadrātpēda [aptuveni 0,1 kvadrātmetrs], var atrast pat 1350 dzīvu būtņu.., turklāt šajā skaitā nav ietverti visi tie miljardi mikroskopisko organismu, ko satur katra augsnes sauja.” Mežā mājo arī liels daudzums rāpuļu, putnu, kukaiņu un zīdītāju. Kam pienākas slava par visu šo skaistumu un daudzveidību? Radītājs ar pilnām tiesībām saka: ”Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos.” (Psalms 50:10.)

Daži dzīvnieki ir radīti ar neparastu spēju likties ziemas guļā un tādā stāvoklī pārciest bargo salu un ilgstošo barības trūkumu. Protams, ne visi dzīvnieki ziemā guļ. Pat pašā ziemas vidū var ieraudzīt, piemēram, briežu baru aizlēkšojam pār lauku. Brieži neguļ ziemas miegā un neveido barības krājumus, bet klejo apkārt, grauzdami maigos koku zariņus un jaunos dzinumus, kā var redzēt šajā fotoattēlā, kas uzņemts Vācijā.

 Bībelē bieži ir runāts par augu valsti. Kādā avotā norādīts, ka Bībelē minēti gandrīz 130 dažādi augi, starp kuriem ir aptuveni 30 koku sugas. Runājot par šo Bībeles iezīmi, botāniķis Maikls Zoharijs raksta: ”Pat laicīgās grāmatās, ja vien tās nepieder pie speciālās literatūras, nevar atrast tik biežas norādes uz augiem un to saistību ar dažādām cilvēku dzīves jomām.”

Koki un meži ir brīnišķīga dāvana no mīloša Radītāja. Pastaigājoties mežā, gribas teikt kopā ar psalmu dziesminieku: ”Atdzirdīti ir Kunga koki, Lebanonas ciedri, ko Viņš iestādījis, kur putni taisa ligzdas.” (Psalms 104:16, 17, VDP.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 9. lpp.]

Tuvajos Austrumos viens no krāšņākajiem augļu kokiem ir mandeļkoks. Pašā pavasara sākumā, kad pārējie koki lielākoties vēl ir kaili, tas atmostas no ziemas miega. Senie ebreji sauca mandeļkoku par ”to, kurš mostas”, tāpēc ka tas zied tik agri pavasarī, tērpdamies maigi sārtu vai baltu ziedu segā. (Salamans Mācītājs 12:5.)

Aptuveni pieci tūkstoši no kādām deviņtūkstoš zināmajām putnu sugām tiek pieskaitīti pie dziedātājputniem. Daudzi no tiem mīt mežos un kliedē meža klusumu ar savām skanīgajām dziesmām. (Psalms 104:12.) Tādiem putniņiem kā Ziemeļamerikā sastopamajiem dziedātājzvirbuļiem ir jautra un priecīga dziesmiņa. Citi ne tikai jauki dzied, bet arī priecē acis ar savām košajām krāsām, piemēram, šajā attēlā redzamais Amerikas ķauķu dzimtas pārstāvis, kas lepojas ar lieliski saskaņotu pelēku, dzeltenu un olīvzaļu toņu salikumu. (Psalms 148:1, 10.)

[Attēls 9. lpp.]

Mežs Normandijā (Francija)