Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Garīgums un veselības stāvoklis

Garīgums un veselības stāvoklis

Garīgums un veselības stāvoklis

DROŠI VIEN jūs veltāt daudz laika un pūļu, lai saglabātu savu veselību. Diennaktī jūs, iespējams, atvēlat kādas astoņas stundas miegam, dažas stundas ēdiena gatavošanai un ēšanai un vēl kādas astoņas stundas darbam, kas dod iespēju samaksāt par dzīvesvietu un pārtiku. Ja jūs saslimstat, jūs droši vien esat gatavi tērēt laiku un naudu, lai meklētu palīdzību pie ārsta vai pagatavotu kādu tradicionālu ārstēšanās līdzekli. Jūs tīrāt māju, mazgājaties un varbūt pat regulāri vingrojat — tam visam jūs nežēlojat pūles, lai uzturētu labu veselību.

Tomēr labu veselību nevar nodrošināt, vienīgi gādājot par fiziskajām vajadzībām; milzīga nozīme ir vēl kam citam. Kā liecina medicīniskie pētījumi, cilvēka veselība ir cieši saistīta ar garīgumu.

Tieša saikne

”Speciālisti, kas ir publicējuši pētījumus par šo tematu, ir konstatējuši, ka pastāv tieša saikne starp cilvēka garīgumu un veselību,” izteicās profesors Hedlijs Pīčs no Melburnas universitātes (Austrālija). Kā bija atzīmēts žurnālā The Medical Journal of Australia (MJA), šie pētījumi liecina, ka ”reliģiozitāte var ietekmēt.. asinsspiedienu, pazemināt holesterīna līmeni.. un pat samazināt resnās zarnas vēža risku”.

Kādā pētījumā, kas 2002. gadā tika veikts Kalifornijas universitātē Bērklijā, noskaidrojās, ka ”cilvēki, kas reizi nedēļā apmeklē reliģiskus pasākumus, dzīvo ievērojami ilgāk nekā tie, kas to dara retāk vai nedara nemaz”. Dags Omāns, viens no šī pētījuma autoriem, Sabiedrības veselības fakultātes pasniedzējs Kalifornijas universitātē Bērklijā, izteicās: ”Mēs konstatējām, ka pastāv šāda atšķirība, kaut gan ņēmām vērā arī tādus faktorus kā cilvēka sociālos kontaktus un ieradumus, kas ietekmē veselību, piemēram, smēķēšanu un vingrošanu.”

MJA bija norādīts arī uz citām jomām, kurās nāk par labu garīgs skatījums uz dzīvi: ”Austrālijā veiktie pētījumi liecina, ka reliģioziem cilvēkiem ir stabilākas laulības, viņi retāk pārmērīgi lieto alkoholu, viņu vidū ir mazāk narkomānu, zemāks pašnāvību skaits, kā arī retāk sastopama nosliece domāt par pašnāvību, šie cilvēki retāk cieš no trauksmes sajūtas un depresijas un biežāk ir gatavi uzupurēties citu labā.” Savukārt žurnālā BMJ bija teikts: ”Pēc visa spriežot, cilvēki, kuriem ir stingra reliģiska pārliecība, ātrāk un pilnīgāk atgūstas pēc tuvinieka nāves, nekā to spēj cilvēki, kam nav šādas pārliecības.”

Sabiedrībā, protams, pastāv dažādi uzskati par to, kas ir garīgums. Lai nu kā, cilvēka garīgums neapšaubāmi ir saistīts ar fizisko un emocionālo veselību. To apliecina arī vārdi, ko pirms aptuveni 2000 gadiem sacīja Jēzus Kristus: ”Laimīgi ir tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3, NW.) Tā kā cilvēka garīgums ir saistīts ar veselības stāvokli un pašsajūtu, būtu saprātīgi noskaidrot, kur meklēt uzticamu vadību garīgos jautājumos un ko īsti nozīmē būt garīgam cilvēkam.

[Norādes par attēlu autortiesībām 2. lpp.]

Izmantotie fotoattēli. 18. lpp.: Mao Dzeduns un Golda Meira: Hulton/Archive by Getty Images; Francis Ferdinands: From the book The War of the Nations; Hirohito, Č. Lindbergs un A. Einšteins: U.S. National Archives photo; Staļins: U.S. Army photo; F. Rūzvelts: Franklin D. Roosevelt Library; V. Čērčils: The Trustees of the Imperial War Museum (MH 26392)