Kā apmierināt garīgās vajadzības

”PĒDĒJOS desmit gados grāmatveikalus ir pārplūdinājušas grāmatas par garīguma nozīmi darbavietā, šajos gados par šo tēmu ir sarakstītas vairāk nekā 300 grāmatas — sākot ar grāmatu Jēzus mācības uzņēmumu vadītājiem un beidzot ar Dao veiksmīgam uzņēmējam,” bija atzīmēts U.S.News & World Report. Šis fakts liecina par to, ka daudzās pārtikušās valstīs cilvēki arvien vairāk izjūt vajadzību pēc vadības garīgos jautājumos. Biznesa žurnālā Training & Development bija atzīts: ”Mūsdienās, kad tehnoloģija ienāk tikpat kā visās mūsu dzīves jomās, mēs meklējam dziļāku jēgu un mērķi, dziļāku apmierinājumu personiskajā dzīvē.”

 Bet kur meklēt pienācīgu vadību garīgos jautājumos? Agrāk dziļākas jēgas un mērķa meklējumos cilvēki vērsās pie oficiālās reliģijas. Mūsdienās daudzi no tās ir novērsušies. Kādā aptaujā, kurā piedalījās 90 augsta ranga uzņēmumu vadītāji, noskaidrojās, ka ”cilvēki krasi nošķir reliģiju un garīgumu”, sacīts Training & Development. Aptaujātie izteicās, ka uzskata reliģiju par ”neiecietīgu un šķeltniecisku”, turpretī garīgums viņu uztverē saistās ar kaut ko ”universālu un visaptverošu”.

Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs, kur sabiedrība ir spēcīgi sekularizējusies, daudzi jaunieši nošķir reliģiju un garīgumu. Profesore Rūta Vēbere žurnālā Youth Studies Australia rakstīja: ”Lielākoties jaunieši tic Dievam vai kādam augstākam spēkam, tomēr viņi neuzskata, ka baznīcai būtu svarīga nozīme vai ka tā viņiem varētu palīdzēt izkopt garīgumu.”

Patiesā reliģija stiprina garīgumu

Nebūtu jābrīnās, ka daudziem ir tik skeptisks viedoklis par reliģiju. Daudzas reliģiskas organizācijas ir iestigušas politiskās intrigās, ir pazīstamas ar savu liekulību morāles jomā un ir vainojamas tajā, ka neskaitāmos reliģiskos karos ir izliets milzums nevainīgu asiņu. Tomēr ir skumji, ka dažkārt cilvēkiem izveidojas noraidoša attieksme ne vien pret reliģiskām organizācijām, kas ir vainojamas liekulībā un krāpšanā, bet arī pret Bībeli, jo viņi kļūdaini spriež, ka tajā šāda rīcība ir attaisnota.

Patiesībā Bībelē ir nosodīta liekulība un netaisnība. Reiz sava laika reliģiskajiem vadoņiem Jēzus sacīja šādus vārdus: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārienes izskatās jauki, bet no iekšienes ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. Tā arī jūs, no ārienes gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšķīgi esat pilni liekulības un netaisnības.” (Mateja 23:27, 28.)

Turklāt Bībelē kristieši tiek mudināti neiesaistīties politiskajās norisēs. Tajā ir teikts, ka kristiešiem nevis jākaro savā starpā, bet gan jābūt gataviem atdot savu dzīvību ticības biedru labā. (Jāņa 15:12, 13; 18:36; 1. Jāņa 3:10—12.) Patiesā reliģija, kas ir pamatota uz Bībeli, nav ”neiecietīga un šķeltnieciska”, gluži pretēji — tā ir ”visaptveroša”. Apustulis Pēteris savulaik sacīja: ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Uzticama vadība garīgos jautājumos meklējama Bībelē

Bībelē ir stāstīts, ka cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. (1. Mozus 1:26, 27.) Tas nenozīmē, ka cilvēki ir veidoti līdzīgi Dievam fiziskā ziņā, bet gan ka cilvēkiem ir dota spēja atspoguļot Dieva īpašības un viņi ir apveltīti ar garīguma potenciālu.

Ņemot to vērā, ir loģiski domāt, ka Dievs ir parūpējies, lai mēs varētu apmierināt savas garīgās vajadzības, kā arī devis pienācīgu vadību, kas ļauj atšķirt, kas mums garīgā ziņā nāk par labu, bet kas nodara ļaunu. Gluži tāpat kā Dievs mums ir piešķīris brīnišķīgu imūnsistēmu, kas cīnās ar slimībām, aizsargājot mūsu veselību, viņš mūs ir apveltījis arī ar sirdsapziņu — iekšēju balsi, kas mums palīdz pieņemt pareizus lēmumus un izvairīties no rīcības, kura varētu izraisīt fizisku vai garīgu ļaunumu. (Romiešiem 2:14, 15.) Kā zināms, mums ir kārtīgi jāēd, lai mūsu imūnsistēma būtu izturīga. Tāpat arī mūsu sirdsapziņa pienācīgi darbojas vienīgi tad, ja mēs uzņemam kvalitatīvu garīgo barību.

Norādot uz to, kas cilvēkam ir vajadzīgs, lai nodrošinātu labu garīgo veselību, Jēzus teica: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.) Dieva Jehovas vārdi ir atrodami Bībelē, un tie ir ”noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai  taisnībā”. (2. Timotejam 3:16.) No mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs uzņemam šo garīgo barību. Jo vairāk mēs uzzinām no Bībeles un jo lielākā mērā cenšamies izmantot Bībeles principus savā dzīvē, jo veiksmīgāka mūsu dzīve var veidoties gan garīgā, gan fiziskā ziņā. (Jesajas 48:17, 18.)

Vai ir vērts pūlēties?

Lai iedziļinātos Bībelē un smeltos no tās garīgus spēkus, protams, ir nepieciešams laiks. Bet tā vien šķiet, ka brīvs laiks mūsdienās ir arvien retāka greznība. Tomēr ir vērts pūlēties, lai atrastu savā dzīvē vietu Bībeles pētīšanai. Ieklausīsimies, kā daži cilvēki, kas ir aizņemti savā profesijā, paskaidro, kāpēc viņu skatījumā ir svarīgi atvēlēt laiku garīguma stiprināšanai.

Marina, kas pēc profesijas ir ārste, stāsta: ”Kamēr es vēl nestrādāju slimnīcā, kur mani līdz sirds dziļumiem sāka skart cilvēku ciešanas, es nekad tā īsti nebiju domājusi par savu garīgumu. Bet toreiz es sapratu, ka tad, ja es vēlos izjust gandarījumu un iekšēju mieru, man ir jāatzīst, ka man ir noteiktas garīgās vajadzības un ka man tās ir jāapmierina, jo cilvēku, kas strādā manā profesijā, visai viegli var nomākt pārmērīgs stress, kas rodas no spraigā ikdienas ritma un pastāvīgajām rūpēm par citiem.

Tagad es mācos Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem. Tas man palīdz konstruktīvi analizēt savu rīcību un motīvus, kā arī domāt pozitīvāk un līdz ar to dzīvot līdzsvarotāk. Darbs man sagādā lielu gandarījumu. Taču es apzinos, ka tieši zināšanas, ko esmu ieguvusi no Bībeles, man ir ļāvušas uzlabot emocionālo stāvokli, jo tās man ir palīdzējušas kontrolēt negatīvās emocijas, mazināt spriedzi un mācīties būt pacietīgākai un līdzjūtīgākai pret cilvēkiem. Bībeles principu ievērošana ir nākusi par labu arī manai laulībai. Bet galvenais ir tas, ka es esmu iepazinusi Jehovu un pārpilnībā izjutusi svētā gara atbalstu, kas ienes manā dzīvē dziļāku jēgu.”

Nikolass, pēc profesijas arhitekts, dalās savā pieredzē: ”Kamēr es nebiju sācis mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, mani neinteresēja garīgi jautājumi. Mans vienīgais mērķis dzīvē bija profesionālā karjera. Iegūstot zināšanas par Bībeli, es sapratu, ka dzīvei ir dziļāka jēga un ka Jehovas gribas pildīšana sniedz patiesu un ilgstošu laimi.

Es jūtu gandarījumu par savu darbu, tomēr no Bībeles es esmu iemācījies, cik svarīgi ir dzīvot vienkāršu dzīvi, galveno uzmanību pievēršot garīgiem jautājumiem. Šāda attieksme pret dzīvi mums ar sievu ir aiztaupījusi daudz raižu, ko mēdz radīt materiālistisks dzīvesveids. Turklāt, kontaktējoties ar cilvēkiem, kas, tāpat kā tagad mēs, visaugstāk dzīvē vērtē garīgās vērtības, mēs esam ieguvuši daudzus tuvus draugus.”

Vinsents ir jurists, un viņš saka līdzīgus vārdus: ”Veiksmīga karjera  var sniegt zināmu gandarījumu. Tomēr es esmu sapratis, ka ar to ir daudz par maz, lai cilvēks būtu laimīgs un justu dzīvē piepildījumu. Atceros, kā tajā laikā, kad vēl nezināju, kas Bībelē teikts par šo jautājumu, es kādu dienu atskārtu, cik dzīve ir bezjēdzīga — cilvēks piedzimst, uzaug, apprecas, strādā kādu darbu, lai uzturētu savu ģimeni un varētu audzināt bērnus, māca bērniem dzīvē tiekties pēc tādiem pašiem mērķiem un beigu beigās noveco un nomirst.

Tikai Bībeles nodarbībās, kuras vadīja Jehovas liecinieki, es ieguvu saturīgas atbildes uz jautājumiem par dzīves jēgu. Bībeles nodarbības man palīdzēja iepazīt un no sirds iemīlēt Jehovu. Tas ir galvenais, kas man ļauj saglabāt veselīgu, garīgu skatījumu uz dzīvi un nosaka manu rīcību. Mums ar sievu dziļu gandarījumu sagādā apziņa, ka mēs cenšamies izmantot savu dzīvi tik pilnvērtīgi, cik vien tas ir iespējams.”

Iedziļinoties Bībelē, arī jūs varat pieredzēt, ka dzīve iegūst dziļāku jēgu. Jehovas liecinieki labprāt jums palīdzētu šajā ziņā. Tāpat kā Marina, Nikolass un Vinsents, jūs varat izjust gandarījumu, ko sniedz tas, ka cilvēks iepazīst Dievu Jehovu un uzzina par viņa nodomiem attiecībā uz cilvēci kopumā un katru personiski. Iepazīstot Dievu, jūs varat ne tikai apmierināt savas garīgās vajadzības, bet arī iegūt mūžīgu dzīvi un nevainojamu veselību. Tā ir perspektīva, kas paveras vienīgi tiem, kas ”apzinās savas garīgās vajadzības”. (Mateja 5:3, NW.)

Viena iespēja stiprināt garīgumu ir griezties lūgšanās pie Dieva. Jēzus mācīja savus sekotājus, kā lūgt Dievu, — lai to paskaidrotu, viņš teica parauglūgšanu, kas parasti tiek saukta par tēvreizi. Kāda nozīme šai lūgšanai ir mūsdienās? Ko mēs no tās varam mācīties? Par to būs runāts nākamajos divos rakstos.

[Attēli 6. lpp.]

Marina

[Attēli 7. lpp.]

Nikolass

[Attēli 7. lpp.]

Vinsents