”Kungs, māci mums Dievu lūgt”

”Kāds no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: ”Kungs, māci mums Dievu lūgt.”” (LŪKAS 11:1.)

1. Kāpēc kāds Jēzus māceklis lūdza, lai Jēzus iemāca lūgt Dievu?

REIZ mūsu ēras 32. gadā kāds Jēzus māceklis redzēja viņu lūdzam Dievu. Māceklis nevarēja dzirdēt, ko Jēzus saka savam Tēvam, jo lūgšana acīmredzot tika teikta pie sevis. Tomēr, kad Jēzus beidza lūgt, māceklis viņam sacīja: ”Kungs, māci mums Dievu lūgt.” (Lūkas 11:1.) Kāpēc Jēzus māceklis izteica šādu lūgumu? Lūgšanas bija neatņemama ebreju dzīves un reliģijas sastāvdaļa. Ebreju rakstu grāmatās, piemēram, psalmos, ir ietvertas daudzas lūgšanas. Tātad māceklis nelūdza, lai viņam iemāca kaut ko tādu, par ko viņš neko nezināja un ko nekad nebija darījis. Viņš noteikti bija dzirdējis jūdaisma reliģisko vadītāju formālās lūgšanas. Bet tagad šis cilvēks bija redzējis, kā Dievu lūdz Jēzus, un varēja saskatīt milzīgo atšķirību starp rabīnu svētulīgajām lūgsnām un Jēzus lūgšanām. (Mateja 6:5—8.)

2. a) Kas liecina par to, ka Jēzus negribēja, lai parauglūgšanu atkārto vārds vārdā? b) Kāpēc mūs interesē tas, kā lūgt Dievu?

² Aptuveni pusotru gadu iepriekš Kalna runā Jēzus saviem mācekļiem bija devis lūgšanas paraugu. (Mateja 6:9—13.) Māceklis, kas uzrunāja Jēzu, varbūt nebija dzirdējis Kalna runu, un Jēzus laipni atkārtoja parauglūgšanas galvenās domas. Jāpievērš uzmanība, ka viņš neatkārtoja lūgšanu vārds vārdā, tātad tā nebija domāta kā liturģiska lūgšana, kas jāskaita bez domāšanas. (Lūkas 11:1—4.) Tāpat kā Jēzus māceklim, kura vārds Bībelē nav minēts, arī mums jāmācās lūgt tā, lai lūgšanas mūs tuvinātu Jehovam. Tāpēc apskatīsim sīkāk parauglūgšanas izvērsto variantu, ko pierakstījis apustulis Matejs. Tajā ir iekļauti septiņi lūgumi, no kuriem trīs ir saistīti ar Dieva nodomiem un četri — ar mūsu ikdienas vajadzībām un garīgumu. Šajā rakstā būs runa par pirmajiem trim lūgumiem.

Mīlošs Tēvs

3., 4. Uz ko norāda tas, ka uzrunājam Jehovu ar vārdiem ”mūsu Tēvs”?

³ Jau pašā sākumā Jēzus norādīja, ka lūgšanām jāatspoguļo sirsnīgas, bet cieņas pilnas attiecības ar Jehovu. Galvenokārt domādams par saviem mācekļiem, kas kalna nogāzē bija sapulcējušies viņa tuvumā, Jēzus sacīja, ka pie Jehovas jāvēršas ar vārdiem ”Mūsu Tēvs debesīs”. (Mateja 6:9.) Kāds speciālists atzīmē, ka neatkarīgi no tā, vai Jēzus runāja tolaik izplatītajā ebreju valodas formā vai aramiešu valodā, viņa lietotais vārds, kas tulkots ”Tēvs”, skan ļoti mīļi un liek domāt par to, kā runā mazs bērns. Tas, ka Jehova tiek uzrunāts kā  ”mūsu Tēvs”, liecina par sirsnīgām, uzticības pilnām attiecībām ar viņu.

⁴ Ar vārdiem ”mūsu Tēvs” mēs atzīstam arī to, ka piederam pie lielas saimes cilvēku, kas uzskata Jehovu par savu dzīvības devēju. (Jesajas 64:8; Apustuļu darbi 17:24, 28.) No gara dzimušie kristieši ir pieņemti par ”Dieva bērniem” un var viņu ”saukt: Aba — Tēvs”. (Romiešiem 8:14, 15.) Par uzticamiem viņu līdzgaitniekiem ir kļuvuši vairāki miljoni citu cilvēku, kas ir devuši solījumu kalpot Jehovam un apliecinājuši to kristījoties. Bībelē šie cilvēki ir saukti par ”citām avīm”, un arī viņi Jēzus vārdā var tuvoties Jehovam, sakot: ”Mūsu Tēvs.” (Jāņa 10:16; 14:6.) Mēs varam regulāri vērsties pie debesu Tēva lūgšanās, lai viņu slavētu, pateiktos par viņa labestības izpausmēm un mestu uz viņu savas nastas ar pārliecību, ka viņš par mums gādā. (Filipiešiem 4:6, 7; 1. Pētera 5:6, 7.)

Mīlestība pret Jehovas vārdu

5. Kāds ir pirmais parauglūgšanā ietvertais lūgums, un kāpēc ir pareizi, ka tas ir pirmais?

⁵ Pirmais lūgums, ko minēja Jēzus, uzreiz izceļ pašu svarīgāko. Tas skan šādi: ”Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Pirmām kārtām mums būtu jādomā par Jehovas vārda svētīšanu, jo mēs viņu mīlam un mums ir sāpīgi redzēt, kā viņa vārds tiek nonievāts. Saceldamies pret Dievu Jehovu un pamudinādams pirmos cilvēkus neklausīt Dievam, Sātans apmeloja Dieva vārdu, proti, apšaubīja to, kā Dievs īsteno savu augstāko varu Visumā. (1. Mozus 3:1—6.) Turklāt visā vēstures gaitā Jehovas vārdu ar savu rīcību un mācībām ir apkaunojuši cilvēki, kas uzdodas par viņa pārstāvjiem.

6. No kā mums jāatturas, ja lūdzam par Jehovas vārda svētīšanu?

⁶ Lūdzot, lai tiktu svētīts Jehovas vārds, mēs parādām savu nostāju jautājumā par augstāko varu Visumā un apliecinām pilnīgu atbalstu Jehovas tiesībām valdīt pār visu. Jehova vēlas, lai Visumā dzīvotu saprātīgas būtnes, kas labprāt un ar prieku pakļaujas viņa taisnīgajai augstākajai varai aiz mīlestības pret viņu un pret visu, ko simbolizē viņa vārds. (1. Laiku 29:10—13; Psalms 8:2; 148:13.) Mīlestība pret Jehovas vārdu mums palīdz atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu sagādāt šim svētajam vārdam negodu. (Ecēhiēla 36:20, 21; Romiešiem 2:21—24.) Mierīgu apstākļu pastāvēšana Visumā un tajā dzīvojošo būtņu miers ir atkarīgs no Jehovas vārda svētīšanas un no tā, vai visi, mīlestības mudināti, pakļaujas viņa augstākajai varai. Tāpēc var  teikt, ka tad, kad lūdzam: ”Svētīts lai top tavs vārds,” — mēs paužam pārliecību, ka Jehovas nodoms piepildīsies viņam par godu un slavu. (Ecēhiēla 38:23.)

Valstība, par ko lūdzam

7., 8. a) Kas ir Valstība, par ko Jēzus mācīja lūgt? b) Ko par Valstību var uzzināt no Daniēla grāmatas un Atklāsmes grāmatas?

⁷ Nākamais parauglūgšanā ietvertais lūgums ir šāds: ”Lai nāk tava valstība.” (Mateja 6:10.) Šis lūgums ir cieši saistīts ar iepriekšējo. Sava vārda svētīšanai Jehova izmantos mesiānisko Valstību jeb debesu valdību, par kuras Ķēniņu ir iecelts viņa Dēls Jēzus Kristus. (Psalms 2:1—9.) Daniēla pravietojumā mesiāniskā Valstība ir attēlota kā ”akmens”, kas atdalās no ”kalna”. (Daniēla 2:34, 35, 44, 45.) Kalns simbolizē Jehovas augstāko varu Visumā, tātad Valstība, ko attēlo akmens, ir jauna Jehovas augstākās varas izpausme. Pravietojumā šis akmens pats ”kļūst par lielu kalnu, kas piepilda visu zemi”, un tas nozīmē, ka mesiāniskā Valstība pārstāvēs Dieva varu, valdot pār zemi.

⁸ Bez Kristus Valstībā ir vēl 144 tūkstoši citu, kas ”atpirkti.. no cilvēkiem”, lai līdz ar viņu būtu ķēniņi un priesteri. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:1—4; 20:6.) Daniēls viņus sauc par ”Visuaugstā svētajiem” un ”Visuaugstā svēto tautu”, kas kopā ar Kristu, savu Galvu, saņem ”ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstīm apakš debesīm.. Tās valstība ir mūžīga, un visas varas tai kalpos un būs padotas.” (Daniēla 7:13, 14, 18, 27.) Tāda ir debesu valdība, par ko Kristus mācīja savus sekotājus lūgt.

Kāpēc joprojām jālūdz, lai Valstība nāk?

9. Kāpēc ir pareizi lūgt, lai Dieva Valstība nāk?

⁹ Parauglūgšanā Kristus mācīja lūgt, lai nāk Dieva Valstība. Bībeles pravietojumu piepildīšanās liecina, ka mesiāniskā Valstība jau 1914. gadā tika nodibināta debesīs. * Vai, ņemot to vērā, joprojām ir pareizi lūgt, lai Valstība ”nāk”? Jā, noteikti ir. Daniēla pravietojumā mesiāniskā Valstība, ko simboliski attēlo akmens, vēršas pret cilvēku politiskajām valdībām, ko savukārt attēlo milzīgais tēls. Vēl joprojām nākotnē ir laiks, kad akmens sadursies ar tēlu un satrieks to drumstalās. Daniēla pravietojumā ir runāts par valsti, kuras ”vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.)

10. Kāpēc mēs ilgojamies, lai Dieva Valstība nāktu?

¹⁰ Mēs ilgojamies pieredzēt, kā Dieva Valstība dosies uzbrukumā Sātana ļaunajai sistēmai, jo tad tiks svētīts Jehovas vārds un ies bojā visi, kas pretojas viņa augstākajai varai. Mēs dedzīgi lūdzam: ”Lai nāk  tava valstība,” un līdz ar apustuli Jāni sakām: ”Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!” (Atklāsmes 22:20.) Mēs gaidām, kad Jēzus nāks, lai svētītu Jehovas vārdu un apstiprinātu viņa tiesības uz augstāko varu, jo tad piepildīsies psalmu sacerētāja vārdi: ”Lai viņi atzīst, ka vienīgi Tavs vārds pastāv, ak Kungs, Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.” (Psalms 83:19.)

”Tavs prāts lai notiek”

11., 12. a) Ko mēs lūdzam, kad lūgšanā sakām, lai Dieva prāts ”notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”? b) Ko vēl nozīmē lūgums, lai notiek Jehovas prāts?

¹¹ Tālāk Jēzus mācīja savus mācekļus lūgt: ”Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.) Pēc Jehovas gribas jeb prāta ir radies Visums. Varenas debesu būtnes sauc: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (Atklāsmes 4:11.) Jehovam ir savs nodoms par ”to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. (Efeziešiem 1:8—10.) Lūdzot, lai notiek Dieva prāts, mēs faktiski lūdzam, lai Jehova īsteno savu nodomu. Turklāt tā mēs apliecinām, ka vēlamies, lai Dieva griba tiktu pildīta visā Visumā.

¹² Ar šo lūgšanu mēs arī parādām, ka vēlamies saskaņot savu dzīvi ar Jehovas prātu. Jēzus teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Tāpat kā Jēzum, kristiešiem ir prieks pildīt Dieva gribu. Mīlestība pret Jehovu un viņa Dēlu mūs mudina ”vairs nedzīvot cilvēku kārībām, bet Dieva gribai”. (1. Pētera 4:1, 2; 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Mēs pūlamies nedarīt to, kas ir pret Jehovas gribu. (1. Tesaloniķiešiem 4:3—5.) Izbrīvējot laiku Bībeles lasīšanai un studēšanai, mēs ”cenšamies saprast, kāds ir.. Kunga prāts”, un tas nozīmē arī aktīvi piedalīties ”valstības evanģelija” sludināšanā. (Efeziešiem 5:15—17; Mateja 24:14.)

Jehovas prāts debesīs

13. Kā Dieva prāts tika pildīts jau ilgi pirms Sātana sacelšanās?

¹³ Jehovas prāts debesīs tika pildīts jau ilgi pirms tam, kad viens no viņa garīgajiem dēliem sadumpojās un kļuva par Sātanu. Salamana Pamācību grāmatā Dieva pirmdzimtais Dēls ir tēlaini attēlots kā gudrība. No šī apraksta var redzēt, ka neaptverami ilgu laiku Dieva vienpiedzimušais Dēls ”vienmēr līksmojās Viņa priekšā”, ar prieku pildīdams sava Tēva gribu. Viņš bija Jehovas ”palīgs”, kad tika radītas ”visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās”. (Salamana Pamācības 8:22—31, LB-65r; Kolosiešiem 1:15—17.) Jēzus bija arī Jehovas pārstāvis jeb Vārds. (Jāņa 1:1—3.)

14. Ko no 103. psalma var uzzināt par to, kā eņģeļi debesīs pilda Jehovas gribu?

¹⁴ Psalmu sacerētāja vārdi liecina, ka Jehovas augstākajai varai ir pakļauti pilnīgi visi un ka eņģeļu pulki klausa viņa norādījumiem un pavēlēm. Psalmā ir sacīts: ”Tas Kungs ir debesīs uzcēlis savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu. Teiciet to Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi! Teiciet to Kungu, visi Viņa kaŗa pulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa prātu! Teiciet to Kungu, visi Viņa darbi visās Viņa valstības malās!” (Psalms 103:19—22.)

15. Kā tas, ka Jēzus saņēma Valstības varu, ietekmēja to, cik lielā mērā Dieva prāts tiek pildīts debesīs?

¹⁵ Kā redzams no Ījaba grāmatas, Sātans arī pēc tam, kad bija nostājies pret Jehovu, varēja uzturēties debesīs. (Ījaba 1:6—12; 2:1—7.) Taču Atklāsmes grāmatā tika pravietots, ka pienāks laiks, kad Sātans un  viņa dēmoni tiks izdzīti no debesīm. Pēc visa spriežot, tas notika neilgi pēc tam, kad Jēzus Kristus 1914. gadā saņēma Valstības varu. Kopš tā laika dumpiniekiem vairs nav vietas debesīs un viņi drīkst atrasties tikai zemes apkārtnē. (Atklāsmes 12:7—12.) Debesīs vairs nav dzirdamas balsis, kas sēj nesaskaņas, tur skan tikai balsis, kas vienoti slavē ”Jēru” — Jēzu Kristu — un padevīgi cildina Jehovu. (Atklāsmes 4:9—11.) Tagad debesīs nekas netraucē pildīt Jehovas prātu.

Jehovas prāts uz zemes

16. Kādā ziņā kristīgās baznīcas mācība par to, kas cilvēkus gaida nākotnē, ir pretrunā ar parauglūgšanu?

¹⁶ Kristīgās baznīcas māca, ka visi labie cilvēki nokļūst debesīs, līdz ar to iznāk, ka Dieva nodoms neattiecas uz zemi. Taču Jēzus mācīja lūgt: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.) Vai var teikt, ka mūsdienās uz zemes, kur cilvēkiem jāsastopas ar varmācību, netaisnību, slimībām un nāvi, viss notiek pēc Dieva gribas? Tā tas noteikti nav. Tāpēc mums no sirds jālūdz, lai uz zemes notiek Dieva prāts, par ko apustulis Pēteris rakstīja: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis [mesiānisko Valstību, kurā valda Kristus] un jaunu zemi [taisnīgu cilvēku sabiedrību], kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.)

17. Kāds ir Jehovas nodoms attiecībā uz zemi?

¹⁷ Kad Jehova radīja zemi, viņam bija konkrēts nodoms. Pravietis Jesaja rakstīja: ”Tā saka tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota. — ”Vienīgi Es esmu tas Kungs, cita nav neviena!”” (Jesajas 45:18.) Novietojis pirmos divus cilvēkus paradīzes dārzā, Dievs viņiem deva norādījumu: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Mozus 1:27, 28; 2:15.) Tātad Radītāja nodoms ir tāds, lai nevainojami, taisnīgi cilvēki, kas ar prieku pakļaujas viņa augstākajai varai, mūžīgi dzīvotu Kristus apsolītajā paradīzē uz zemes. (Psalms 37:11, 29; Lūkas 23:43.)

18., 19. a) Kam vēl jānotiek, lai uz zemes pilnībā īstenotos Dieva prāts? b) Kādi lūgumi, ko Jēzus iekļāva parauglūgšanā, tiks apskatīti nākamajā rakstā?

¹⁸ Jehovas nodoms nevar pilnībā īstenoties, kamēr uz zemes dzīvo cilvēki, kas nepakļaujas viņa augstākajai varai. Dievs izmantos varenas garīgas būtnes Kristus vadībā, lai ”samaitātu tos, kas zemi samaitā”. Uz mūžīgiem laikiem tiks iznīcināta visa Sātana ļaunā sistēma, pie kuras pieder viltus reliģija, korumpētā politika, alkatīgā un negodīgā biznesa pasaule un kareivīgās militārās aprindas. (Atklāsmes 11:18; 18:21; 19:1, 2, 11—18.) Tad tiks apstiprinātas Jehovas tiesības uz augstāko varu un svētīts viņa vārds. Par to visu mēs lūdzam, kad sakām: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.)

¹⁹ Taču parauglūgšanā Jēzus minēja arī personiskas dabas jautājumus. Nākamajā rakstā runāts par to, ko var mācīties no šīm viņa pamācībām.

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojuma jautājumi

• Kāpēc ir pareizi vērsties pie Jehovas ar vārdiem ”mūsu Tēvs”?

• Kāpēc pats svarīgākais ir lūgt par Jehovas vārda svētīšanu?

• Kāpēc mēs lūdzam, lai nāk Dieva Valstība?

• Ko nozīmē lūgums, lai Dieva prāts notiek kā debesīs, tā arī uz zemes?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 9. lpp.]

Jēzus lūgšanas ļoti atšķīrās no svētulīgajām farizeju lūgšanām

[Attēls 10. lpp.]

Kristieši lūdz, lai nāk Dieva Valstība, lai tiek svētīts viņa vārds un lai notiek viņa prāts