”Cīnies labo ticības cīņu”

VAI varat iedomāties karavīru, kas atteiktos karadarbības laikā atgriezties mājās un pavadīt laiku kopā ar sievu un ģimeni?

Šāds rīkojums tika dots kādam karavīram Izraēlas ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā. Pats ķēniņš ataicināja pie sevis hetieti Ūriju un lika tam doties mājās. Taču Ūrija nebija ar mieru. Kad viņu lūdza paskaidrot savas neparastās rīcības iemeslus, viņš atbildēja, ka derības šķirsts, kas simbolizēja Dieva klātbūtni, un izraēliešu karaspēks ir kaujas laukā. ”Kā tad lai es ietu savā namā, lai ēstu un dzertu un lai gulētu pie savas sievas?” Ūrija jautāja. Pēc viņa domām, tik grūtā laikā šādi rīkoties būtu neiedomājami. (2. Samuēla 11:8—11.)

Ūrijas rīcība liek pārdomāt dažus nopietnus jautājumus, jo arī mēs savā ziņā dzīvojam kara apstākļos. Karš, kas patlaban plosās, nelīdzinās nevienam no kariem, kuros ir cīnījušās pasaules tautas. Salīdzinājumā ar to abi pasaules kari ir nenozīmīgi konflikti, un tajā esam iesaistīti mēs visi. Likmes ir ļoti augstas, un ienaidnieks ir ārkārtīgi nopietns. Šajā karā neskan šāvieni un nesprāgst bumbas, tomēr karadarbība prasa maksimālu koncentrāciju.

Pirms kāds dodas karā, viņam jāzina, vai tas ir morāli attaisnojams un par ko viņš cīnīsies. Vai cīnīties vispār ir vērts?  Mūsu cīņas mērķi paskaidro apustulis Pāvils savā vēstulē Timotejam: ”Cīnies labo ticības cīņu.” Šajā karā ir jāaizstāv nevis kāds cietoksnis, bet ticība — visa Bībelē atklātā kristīgā patiesība. Lai cīnītos par šo ”ticību” un gūtu uzvaru, ir nepieciešama stingra pārliecība par tās patiesumu. (1. Timotejam 6:12.)

Saprātīgs karavīrs cenšas iepazīt savu pretinieku. Pretinieks, kas stājas pretī šajā cīņā, ilgus gadus ir krājis pieredzi kara stratēģijā, un viņa rīcībā ir milzīgi resursi un plašs ieroču arsenāls. Tas ir nevis kāds cilvēks, bet ļauns varmāka bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem — Sātans. (1. Pētera 5:8.) Šo pretinieku nevar pieveikt ar parastiem ieročiem, un cilvēku izdomātās viltības pret viņu nepalīdz. (2. Korintiešiem 10:4.) Kādi ieroči tad ir vajadzīgi, lai cīnītos šajā karā?

Galvenais ierocis ir ”gara zobens, tas ir, Dieva vārds”. (Efeziešiem 6:17.) Apustulis Pāvils paskaidro, cik iedarbīgs tas ir: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12.) Ar ieroci, kas ir tik ass un precīzs, ka var iespiesties cilvēka apslēptākajās domās un motīvos, katrā ziņā jārīkojas prasmīgi un uzmanīgi.

Protams, karaspēks var būt apgādāts ar vismodernākajiem ieročiem, bet no tiem nebūs nekāda labuma, ja karavīri nemācēs ar tiem apieties. Arī mums ir jāmācās efektīvi izmantot savu zobenu. Par laimi, mūs mācīt ir gatavi paši pieredzējušākie cīnītāji. Jēzus viņus visus kopā nosauca par ”uzticīgo un gudro kalpu”, kam ir uzticēts pienākums īstajā laikā sagādāt garīgo uzturu jeb pamācības viņa sekotājiem. (Mateja 24:45.) Šo kalpu var pazīt pēc tā, cik cītīgi tas pilda savu uzdevumu mācīt citus un brīdina par ienaidnieka taktiku. Fakti liecina, ka šim aprakstam atbilst ar garu svaidītie Jehovas liecinieku kristīgās draudzes locekļi. (Atklāsmes 14:1.)

Kalpa grupa ne tikai māca citus. Šiem kristiešiem ir tāds pats gars kā apustulim Pāvilam, kurš rakstīja draudzei Tesalonikā: ”Mēs jūsu starpā esam bijuši saudzīgi kā māte, kas lolo savus bērnus. Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties nevien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši.” (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.) No katra kristieša paša ir atkarīgs, cik lielā mērā viņš izmanto ar mīlestību sniegtās pamācības.

Visi Dieva ieroči

Lai mēs varētu sevi aizsargāt, ir pieejams pilns garīgo ieroču komplekts. Šo ieroču uzskaitījums ir atrodams Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļas 13.—18. pantā. Piesardzīgs karavīrs nedodas cīņā, ja kāds no viņa garīgajiem ieročiem ir pazudis vai nav lietošanas kārtībā.

Kristiešiem ir vajadzīgs pilns apbruņojums, bet īpaši vērtīgs ir lielais ticības vairogs. Tāpēc Pāvils rakstīja: ”Satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas.” (Efeziešiem 6:16.)

Vairogs, kas aizsedza visu karavīra ķermeni, simbolizē ticību. Mums stipri jātic Jehovas vadībai un bez svārstīšanās jāpaļaujas, ka visi viņa solījumi piepildīsies. Mūsu attieksmei jābūt tādai, it kā šie solījumi jau būtu piepildījušies. Ne mirkli nešaubīsimies, ka Sātana varā esošā pasaules sistēma  drīz tiks iznīcināta, zeme tiks pārveidota par paradīzi un Dievam uzticīgie cilvēki atgūs pilnību. (Jesajas 33:24; 35:1, 2; Atklāsmes 19:17—21.)

Bet patlaban cīņa vēl turpinās, un tajā mums ir vajadzīgs uzticams draugs. Kara laikā starp cīņubiedriem veidojas tuvas un biedriskas attiecības, viņi cits citu uzmundrina un aizsargā, reizēm pat izglābj no nāves. Šādi tuvi līdzgaitnieki ir ārkārtīgi vērtīgi, bet mūsu cīņā dzīvi paliks tikai tie, kam ir draudzīgas attiecības ar pašu Jehovu. Tieši tāpēc Pāvils pabeidz Dieva ieroču uzskaitījumu ar vārdiem: ”Un garā lūdziet Dievu ik brīdi, visādi viņu piesaucot un pielūdzot.” (Efeziešiem 6:18.)

Jebkuram cilvēkam patīk būt kopā ar tuvu draugu, un ir dabiski meklēt iespējas atrasties šāda drauga sabiedrībā. Ja regulāri lūdzam Jehovu, viņš mums kļūst tikpat reāls kā uzticams draugs. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.)

Ienaidnieka taktika

Cīņa ar šo pasauli reizēm līdzinās pastaigai pa mīnu lauku. Uzbrukums var nākt no jebkuras puses, un ienaidnieks cenšas mūs pārsteigt negaidot. Tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ir sagādājis visu aizsardzībai nepieciešamo. (1. Korintiešiem 10:13.)

Varbūt ienaidnieka trieciens ir vērsts pret Bībeles patiesībām, kas ir mūsu ticības pamatā. Atkritēji mēdz runāt skaistus vārdus, glaimot un izteikt aplamus spriedumus, bet viņu mērķis nav mums palīdzēt. Salamana Pamācību grāmatas 11. nodaļas 9. pantā ir teikts: ”Viltnieka un liekuļa [”atkritēja”, NW] valodas dēļ viņa tuvākais top postā likts, bet taisnie to novēro un paglābjas.”

Būtu kļūda domāt, ka ir nepieciešams uzklausīt atkritējus vai lasīt viņu publikācijas, lai atspēkotu viņu argumentus. Viņu paustās aplamības ir kā inde, un tās var graut garīgumu un kaitēt ticībai kā sērga, kas strauji izplatās. (2. Timotejam 2:16, 17, LB-65r.) To, kādai jābūt mūsu attieksmei pret atkritējiem, var mācīties no Jehovas, par kuru Ījabs sacīja: ”Neviens bezdievis vai viltnieks [”atkritējs”, NW] nevar nākt Viņa vaiga priekšā.” (Ījaba 13:16.)

Ienaidnieks var izmēģināt arī citu taktiku, kas reizēm dod panākumus. Armijas rindās var rasties sajukums, ja karavīrus izdodas pamudināt uz izlaidīgu, amorālu rīcību.

Mūsdienās iedarbīgs pievilināšanas paņēmiens ir pasaulīga izklaide, piemēram, amorāla satura filmas un televīzijas programmas, kā arī mežonīga mūzika. Daži apgalvo, ka viņi varot skatīties amorālas ainas vai lasīt amorālu literatūru un neļaut tam visam sevi ietekmēt. Bet kāds cilvēks, kas regulāri bija skatījies seksuālas ievirzes filmas, godīgi atzina: ”Šīs ainas vairs neiziet  no prāta, un, jo vairāk par tām domā, jo vairāk gribas pašam tā rīkoties ... Šādas filmas rada cilvēkam sajūtu, ka viņš dzīvē kaut ko palaiž garām.” Vai ir vērts riskēt un pakļaut sevi šādām grūti pamanāmām briesmām?

Vēl viens ierocis ienaidnieka arsenālā ir materiālisms. To bieži vien ir grūti pamanīt, jo visiem cilvēkiem ir materiālas vajadzības. Mums ir kaut kur jādzīvo, kaut kas jāēd un jāvelk mugurā, un nav nekas slikts iegādāties kaut ko tādu, kas mums patīk. Briesmas slēpjas tajā, kā cilvēks uz to visu raugās. Nauda viņam var kļūt svarīgāka par garīgiem jautājumiem, un viņš var kļūt mantkārīgs. Ir svarīgi sev atgādināt, ka bagātība ir īslaicīga, bet garīgie dārgumi paliek uz visiem laikiem. (Mateja 6:19, 20.)

Ja armijā zūd kaujas gars, izredzes uz uzvaru samazinās. ”Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs.” (Salamana Pamācības 24:10.) Negatīvas emocijas ir ierocis, ko Sātans izmanto ļoti prasmīgi. Tām pretoties palīdz ”pestīšanas cerības bruņu cepure”. (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Centīsimies saglabāt tikpat stipru cerību, kāda bija Ābrahāmam. Kad Ābrahāmam tika dots norādījums upurēt savu dēlu Īzāku, viņš nesāka vilcināties. Ābrahāms ticēja, ka Dievs izpildīs savu solījumu svētīt visas tautas Ābrahāma pēcnācējos un, ja būs nepieciešams, piecels Īzāku no mirušajiem, lai šis solījums piepildītos. (Ebrejiem 11:17—19.)

Nepārtrauksim cīnīties

Reizēm kāds, kas jau ilgu laiku ir drosmīgi cīnījies, pagurst un zaudē modrību. Raksta sākumā minētais Ūrijas piemērs visiem, kas ir iesaistīti garīgajā cīņā, var palīdzēt saglabāt pareizu prāta nostāju. Daudziem kristiešiem jāpieredz dažādas grūtības un briesmas, jācieš aukstums un izsalkums. Tāpat kā Ūrija, mēs nedrīkstam gremdēties domās par to, kādas ērtības varbūt varētu baudīt, un nedrīkstam padoties kārdinājumam iet vieglākās pretestības ceļu. Mums jāpaliek kopā ar Jehovam uzticīgajiem cīnītājiem un jāturpina cīņa tik ilgi, kamēr saņemsim brīnišķīgās svētības, kas mums ir sagatavotas. (Ebrejiem 10:32—34.)

Būtu bīstami atslābināt uzmanību un domāt, ka ienaidnieka izšķirīgais uzbrukums vēl ir tālā nākotnē. Par to var pārliecināties, atceroties, kas notika ar ķēniņu Dāvidu. Kaut kāda iemesla dēļ viņš nebija kopā ar savu karaspēku devies cīņā, un iznākums bija tāds, ka Dāvids izdarīja nopietnu grēku, kura mokošās un sāpīgās sekas viņam bija jāizjūt visu atlikušo mūžu. (2. Samuēla 12:10—14.)

 Vai ir vērts iesaistīties garīgajā cīņā, saskarties ar grūtībām, paciest izsmieklu un atteikties no pasaulīgām izpriecām? Tie, kas sekmīgi turpina cīņu, ir pārliecināti, ka pasaules piedāvātais varbūt arī izskatās pievilcīgs un ārēji spožs, bet, ieskatoties tuvāk, ir tukšs un nevērtīgs. (Filipiešiem 3:8.) Turklāt bieži vien šīs izpriecas tikai izraisa sāpes un vilšanos.

Kristiešiem, kas piedalās garīgajā cīņā, ir tuvas attiecības ar patiesiem draugiem, tīra sirdsapziņa un brīnišķīga cerība. Ar garu svaidītajiem kristiešiem ir perspektīva iegūt nemirstību un dzīvot debesīs kopā ar Jēzu Kristu. (1. Korintiešiem 15:54.) Lielākā daļa kristiešu cer iegūt cilvēcisko pilnību un dzīvot paradīzē uz zemes. Tās ir balvas, par kurām ir vērts cīnīties. Atšķirībā no kariem, kas notiek pasaulē, šīs cīņas dalībnieki var būt pārliecināti, ka saņems apsolīto, ja vien paliks uzticīgi Dievam. (Ebrejiem 11:1.) Turpretī pašreizējo sistēmu, kas atrodas Sātana varā, gaida pilnīga iznīcināšana. (2. Pētera 3:10.)

Turpinot cīņu, paturēsim prātā Jēzus vārdus: ”Turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa 16:33.) Jēzus uzvarēja pasauli, saglabādams modrību un palikdams uzticīgs Dievam pārbaudījumos. Arī mēs varam rīkoties tāpat.

[Izceltais teksts 27. lpp.]

Šajā karā neskan šāvieni un nesprāgst bumbas, tomēr karadarbība prasa maksimālu koncentrāciju

[Izceltais teksts 30. lpp.]

Cīņas dalībnieki var būt pārliecināti, ka saņems apsolīto, ja vien paliks uzticīgi Dievam

[Attēls 26. lpp.]

Pestīšanas cerības bruņu cepure palīdz pretoties negatīvām emocijām

Ar ticības vairogu var atvairīt Sātana ”ugunīgās bultas”

[Attēli 28. lpp.]

”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums”

[Attēls 29. lpp.]

Mums jātic, ka Dieva solījumi piepildīsies