Neļausim sevi maldināt

”Uzmanait, ka neviens jūs nesavaldzina ar.. tukšu maldināšanu.” (KOLOSIEŠIEM 2:8.)

1.—3. a) Kas liecina par to, ka maldināšana ir ļoti izplatīta? b) Kāpēc melu izplatībai mūs nevajadzētu pārsteigt?

”VAI jūsu vidū ir kāds, kam neviens klients nekad nav melojis?” Šādu jautājumu pirms dažiem gadiem savām auditorijām regulāri uzdeva kāds jurisprudences profesors. Rakstīdams par savas aptaujas rezultātiem, viņš izteicās šādi: ”Esmu saņēmis atbildes no vairākiem tūkstošiem juristu un advokātu, bet līdz šim tikai viens ir teicis, ka viņam klienti nav melojuši. Tas bija kāds jurists, kas tikko bija sācis strādāt lielā firmā un vēl nebija paspējis runāt ne ar vienu klientu.” Profesora vērojumi apstiprina mums labi zināmu un bēdīgu patiesību, proti: meli un maldināšana mūsdienās ir kļuvuši par pierastu lietu.

² Meli mēdz būt ļoti dažādi, un ar apzinātu maldināšanu var sastapties visdažādākajās dzīves jomās. Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļi ziņo par politiķiem, kas pieķerti melos, grāmatvežiem un juristiem, kas devuši nepatiesas ziņas, ražotājiem, kas ar reklāmu palīdzību maldinājuši pircējus, un cilvēkiem, kas slēpuši patiesību, lai dabūtu lielas summas no apdrošinātājiem. Tie ir tikai daži piemēri, kas liecina par melu izplatību. Par maldināšanu ir saucams arī tas, ko dara daudzas reliģijas. Garīdznieki maldina cilvēkus ar tādām viltus  mācībām kā dvēseles nemirstība, elle un trīsvienība. (2. Timotejam 4:3, 4.)

³ Šādai melu izplatībai mūs nevajadzētu pārsteigt. Bībelē ir teikts, ka pēdējās dienās ”ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies”. (2. Timotejam 3:1, 13.) Kristiešiem jābūt uzmanīgiem, lai meli un maldināšana viņus nenovērstu no patiesības. Tāpēc padomāsim par diviem svarīgiem jautājumiem: kāpēc mūsdienās meli ir tik izplatīti, un ko mēs varam darīt, lai neļautu sevi maldināt?

Kāpēc tik daudz nepatiesības?

4. Kā Bībele palīdz saprast melu izplatības cēloni?

⁴ Bībelē ir skaidri norādīts, kāpēc pasaulē ir tik daudz melu. Apustulis Jānis rakstīja, ka pasaule atrodas ”ļaunā varā”. (1. Jāņa 5:19, NW.) Šis ļaunais ir Sātans Velns, par kuru Jēzus teica: ”Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” Tas, kas notiek mūsdienās, skaidri parāda, kāds ir šis ”melu tēvs”, kādas ir viņa atbalstītās vērtības un kā viņš prot maldināt cilvēkus. (Jāņa 8:44; 14:30; Efeziešiem 2:1—3.)

5. Ko Sātans dara mūsdienās, un pret ko viņš vēršas īpaši neatlaidīgi?

⁵ Šīs pasaules beigu laikā Sātans ir īpaši aktīvs. Kopš Sātans ir padzīts no debesīm, viņš zina, ka viņam maz laika atlicis, un tāpēc viņu ir pārņēmušas lielas dusmas. Tā kā Sātans vēlas aizraut sev līdzi pēc iespējas vairāk cilvēku, viņš ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9, 12.) Šīs pasaules valdnieks ir ļoti neatlaidīgs savos centienos maldināt cilvēkus. * Viņš izmanto visus iespējamos paņēmienus, lai ”apstulbotu neticīgās sirdis” un neļautu cilvēkiem tuvoties Dievam. (2. Korintiešiem 4:4.) Sevišķi neatlaidīgi Sātans vēršas pret tiem, kas pielūdz Dievu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24; 1. Pētera 5:8.) Nekad neaizmirsīsim Sātana apgalvojumu, ka viņš varot novērst no Dieva visus cilvēkus. (Ījaba 1:9—12.) Bet tagad pievērsīsim uzmanību dažiem no viltīgajiem paņēmieniem, ko Sātans izmanto, un padomāsim, kā mēs varam sevi pasargāt. (Efeziešiem 6:11.)

Maldināšana, kas nāk no atkritējiem

6., 7. a) Ko apgalvo daudzi atkritēji? b) Kā Bībelē ir norādīts uz to, ko atkritēji patiesībā vēlas panākt?

⁶ Dieva kalpu maldināšanai Sātans jau sen izmanto atkritējus. (Mateja 13:36—39.) Atkritēji varbūt apgalvo, ka viņi kalpo Jehovam un tic Bībelei, taču viņi nevēlas atzīt Jehovas organizāciju uz zemes. Daļa atkritēju pat atgriežas pie mācībām, kas ceļ neslavu Dievam un ir raksturīgas ”lielajai Bābelei” — viltus reliģijas pasaules impērijai. (Atklāsmes 17:5; 2. Pētera 2:19—22.) Dieva iedvesmoti, Bībeles grāmatu sarakstītāji lietoja ļoti stingrus vārdus, lai atmaskotu atkritēju motīvus un metodes.

⁷ Ko īsti atkritēji vēlas panākt? Viņi parasti neapmierinās ar to, ka aiziet no reliģijas, kuru kādreiz ir uzskatījuši par patieso. Viņi vēlas vest sev līdzi arī citus. Taču viņi nevis meklē jaunus sekotājus, bet cenšas ”aizraut [Kristus] mācekļus sev līdzi”. (Apustuļu darbi 20:29, 30.) Brīdinādams sargāties no tiem, kas izplata nepatiesas mācības, apustulis Pāvils rakstīja: ”Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta.” (Kolosiešiem 2:8, LB-65r.) Šie vārdi ļoti labi raksturo to, ko cenšas izdarīt atkritēji. Līdzīgi noziedzniekiem, kas nolaupa cilvēkus, viņi uzglūn tiem draudzes locekļiem, kuri viņiem uzticas, un cenšas tos aizvest prom no draudzes.

8. Kādus paņēmienus izmanto atkritēji?

⁸ Lai sasniegtu savu mērķi, atkritēji mēdz izmantot sagrozītus faktus, puspatiesības un klajus melus. Jēzus jau iepriekš paredzēja, ka viņa sekotājus vajās cilvēki, kas ”ar meliem  par [tiem] runās visu ļaunu”. (Mateja 5:11.) Šādi cilvēki apzināti izplata nepatiesību, lai maldinātu citus. Arī apustulis Pēteris rakstīja par atkritējiem, kas izplata ”izdomātus vārdus”, lieto viltības un ”sagroza” Dieva iedvesmotos rakstus. (2. Pētera 2:3, 13; 3:16.) Diemžēl atkritējiem izdodas ”sagrozīt dažiem ticību”. (2. Timotejam 2:18.)

9., 10. a) Ko mēs varam darīt, lai atkritēji mūs nepieviltu? b) Kāpēc nebūtu jāuztraucas par to, ka laika gaitā kaut kas mainās mūsu izpratnē par Dieva nodomiem?

⁹ Ko mēs varam darīt, lai neļautu sevi maldināt? Mēs varam sekot Bībeles padomam: ”Ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairaities no viņiem!” (Romiešiem 16:17.) Vairīties no atkritējiem nozīmē neklausīties viņos ne personiskās sarunās, ne arī ar viņu izdotās literatūras vai interneta starpniecību. Šādai stingrai nostājai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, uz to mēs tiekam mudināti Bībelē, un mēs nešaubāmies, ka Jehovas dotie norādījumi mums pašiem vienmēr nāk par labu. (Jesajas 48:17, 18.)

¹⁰ Otrkārt, mēs patiesi vēlamies būt organizācijā, kas mums ir palīdzējusi uzzināt tās patiesības, kuru dēļ mēs varam palikt pilnīgi nošķirti no ”lielās Bābeles”. Mēs, protams, atzīstam, ka mūsu zināšanas par Dieva nodomiem nav pilnīgas, tāpēc gadu gaitā priekšstati par vairākiem jautājumiem ir kļuvuši skaidrāki un kaut kas ir ticis mainīts. Uzticīgi kristieši ir gatavi paļauties uz Jehovas vadību un palīdzību šādu jautājumu izpratnē. (Salamana Pamācības 4:18.) Bet mēs noteikti nevēlamies pamest organizāciju, pret kuru Dievs ir labvēlīgs, jo mēs skaidri redzam pierādījumus, kas apliecina, ka viņš svētī tās darbību. (Apustuļu darbi 6:7; 1. Korintiešiem 3:6.)

Nemānīsim paši sevi

11. Kāpēc nepilnīgi cilvēki mēdz padoties pašapmānam?

¹¹ Nepilnīgi cilvēki viegli var paši sākt mānīt sevi, un Sātans šo vājību veikli izmanto. ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga,” teikts Jeremijas grāmatas 17. nodaļas 9. pantā, un Jēkaba vēstulē teikts: ”Katru kārdina viņa paša kārība.” (Jēkaba 1:14.) Ja mūsu sirds sāk kārot pēc kāda grēka, tā mūs vilina to darīt un liek raudzīties uz to kā uz kaut ko patīkamu un nekaitīgu. Ja mēs piekrītam savas sirds balsij šādos gadījumos, mēs sevi mānām, jo grēkam vienmēr ir sliktas sekas. (Romiešiem 8:6.)

12. Kā mēs varētu sākt paši sevi maldināt?

¹² No pašapmāna nav pasargāts neviens cilvēks. Sirds var atrast ļoti labus paskaidrojumus, kāpēc mēs netiekam vaļā no kādas  vājības vai esam izdarījuši kādu nopietnu grēku. (1. Samuēla 15:13—15, 20, 21.) Sirds var sameklēt ”nopietnus” attaisnojumus apšaubāmai rīcībai. Piemēram, tas var notikt, kad mēs izvēlamies, kā izklaidēties. Lai gan daudzi izklaides veidi ir labi un noderīgi, lielākā daļa izklaides, kas tiek piedāvāta mūsdienās — vai tās būtu kinofilmas, televīzijas pārraides vai interneta vietnes —, satur daudz neķītrību un morālas netīrības. Cilvēks varētu sev viegli iestāstīt, ka viņu apšaubāma izklaide nekādi neietekmē. Daži pat spriež apmēram tā: ”Mana sirdsapziņa man to atļauj, tāpēc es tajā neredzu nekādu problēmu.” Tie, kas tā domā, ”paši sevi maldina”. (Jēkaba 1:22.)

13., 14. a) Kāds piemērs no Bībeles palīdz saprast, ka ne vienmēr sirdsapziņa ved pa pareizo ceļu? b) Kā mēs varam sevi pasargāt no pašapmāna?

¹³ Kā mēs varam sevi pasargāt no pašapmāna? Vispirms mēs nedrīkstam aizmirst, ka uz sirdsapziņu ne vienmēr var paļauties. To var vieglāk saprast, ja padomā par apustuļa Pāvila dzīvi. Bija laiks, kad Pāvils vajāja Kristus sekotājus. (Apustuļu darbi 9:1, 2.) Acīmredzot viņš toreiz nejuta  nekādus sirdsapziņas pārmetumus, taču tas nenozīmē, ka viņš rīkojās pareizi. ”Es nezinādams esmu darījis to neticībā,” teica Pāvils vēlāk, kad viņš bija kļuvis par kristieti. (1. Timotejam 1:13.) Tātad tas vien, ka sirdsapziņa mums neko nesaka par izklaidi, kādu mēs izvēlamies, vēl nenozīmē, ka mūsu izvēle ir laba. Pareizā virzienā cilvēku vada tikai tāda sirdsapziņa, kas ir pienācīgi apmācīta uz Dieva Rakstu pamata.

¹⁴ Pasargāt sevi no pašapmāna mēs varam arī tad, ja ņemam vērā labus padomus. Mēs varam lūgt Jehovu un godīgi pārbaudīt sevi. (Psalms 26:2; 2. Korintiešiem 13:5.) Šādas pašpārbaudes mums dod iespēju ieraudzīt, kas mums jāmaina savos uzskatos un rīcībā. Ļoti vērtīgi ir arī uzklausīt, ko saka citi. (Jēkaba 1:19.) Pārbaudot sevi, mums nav viegli būt objektīviem, tāpēc ir saprātīgi uzklausīt nobriedušu ticības biedru domas. Ja mēs atklātu, ka pieredzējuši un līdzsvaroti ticības biedri uzskata mūsu lēmumus vai rīcību par apšaubāmiem, būtu saprātīgi pārdomāt jautājumu: ”Varbūt mana sirdsapziņa nav pienācīgi apmācīta, un varbūt mana sirds mani maldina?” Mums noteikti jācenšas regulāri uzņemt garīgo barību ar Bībeles un bībelisku publikāciju palīdzību. (Psalms 1:2.) Ja mēs ņemsim vērā šos ieteikumus, mums būs vieglāk saskaņot savas domas, uzskatus un vēlmes ar Dieva principiem.

Neklausīsim Sātana meliem

15., 16. a) Kādus melus Sātans izmanto cilvēku maldināšanai? b) Kas mūs var pasargāt no šiem meliem?

¹⁵ Meli, kurus Sātans izmanto cilvēku maldināšanai, ir ļoti dažādi. Viņš cenšas mūs pārliecināt, ka manta un nauda nes laimi, kaut gan bieži vien notiek gluži pretējais. (Salamans Mācītājs 5:9—11.) Fakti nepārprotami liecina, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”, bet Sātans grib, lai mēs sāktu domāt, ka ļaunā pasaule pastāvēs mūžīgi. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) Lai gan ir zināms, ka tie, kas dzenas pēc baudām, bieži vien paši sev nodara pāri, Sātans mudina cilvēkus domāt, ka tikumības normu pārkāpšanai nav nekādu sliktu seku. (Galatiešiem 6:7.) Kas mūs var pasargāt no šādiem aplamiem uzskatiem?

¹⁶ Mēs varam pārdomāt piemērus, kas minēti Bībelē. Dieva Rakstos var lasīt, kas senatnē notika ar cilvēkiem, kuri noticēja Sātana meliem. Bībelē ir stāstīts gan par cilvēkiem, kas mīlēja mantu, gan par tiem, kas aizmirsa, kādos laikos viņi dzīvo, gan par tiem, kas padevās netiklībai. Viņu piemērs ir minēts kā brīdinājums mums. (Mateja 19:16—22; 24:36—42; Lūkas 16:14; 1. Korintiešiem 10:8—11.) Būtu noderīgi mācīties arī no tā, kas notiek mūsdienās. Diemžēl ir daži kristieši, kas vairs neizjūt situācijas nopietnību un sāk domāt, ka viņi zaudēs kaut ko vērtīgu, ja turpinās kalpošanu Dievam. Viņi atsakās no patiesības un sāk tiekties pēc tā sauktajām baudām. Bet tie, kas tā rīkojas, nonāk ”uz slidena ceļa” un agrāk vai vēlāk sajutīs savu lēmumu nepatīkamās sekas. (Psalms 73:18, 19.) Mēs rīkojamies gudri, ja mācāmies no citu kļūdām. (Salamana Pamācības 22:3.)

17. Kāpēc Sātans mudina cilvēkus domāt, ka Jehova viņus nemīl un par viņiem neinteresējas?

¹⁷ Vēl vieni meli, ko Sātans sekmīgi izmanto, ir apgalvojums, ka Jehova mūs nemīl un ka mēs viņam neko nenozīmējam. Sātans ir vērojis cilvēkus vairākus gadu tūkstošus un labi zina, ka nomāktība mums atņem spēkus. (Salamana Pamācības 24:10.) Tāpēc viņš maldina cilvēkus, liekot viņiem domāt, ka viņi ir nevērtīgi Dieva acīs. Ja mēs ”esam satriekti” un sākam domāt, ka Jehovam ir vienalga, kas ar mums notiek, mums var rasties pārliecība, ka vispār nav vērts neko darīt. (2. Korintiešiem 4:9.) Tieši to Sātanam arī vajag. Tāpēc mums kaut kas jādara, lai pretotos viņa meliem.

18. Kā Bībelē ir apliecināts, ka Jehova mūs mīl?

¹⁸ Būtu labi pārdomāt, kas Bībelē teikts par Dieva mīlestību. Bībelē ir atrodami  aizkustinoši salīdzinājumi, kas mums palīdz saprast, ka Jehova ievēro un mīl katru no mums. Jehova ir mūsu ”asaras savācis savā traukā”, kas nozīmē, ka viņš redz un atceras visu, kas mums bijis jāpārcieš tāpēc, ka mēs gribam būt viņam uzticīgi. (Psalms 56:9.) Ja mums ir ”salauzta sirds”, Jehova to zina un ir tuvu mums. (Psalms 34:19.) Viņš zina par mums itin visu — pat mūsu ”galvas mati ir visi skaitīti”. (Mateja 10:29—31.) Jehova ir atdevis par mums ”savu vienpiedzimušo Dēlu”. (Jāņa 3:16; Galatiešiem 2:20.) Varbūt reizēm mums ir grūti ticēt tam, ka šie panti attiecas uz mums personīgi. Bet vai ir pamatots iemesls apšaubīt to, ko Jehova saka? Viņš vēlas, lai mēs ticētu, ka viņš mīl ne tikai savus kalpus kopumā, bet arī katru no tiem personīgi.

19., 20. a) Kāpēc ir svarīgi atmaskot un noraidīt melus, ka Jehova mūs nemīl? b) Kā nomāktiem ticības biedriem ir palīdzējis kāds ceļojošais pārraugs?

¹⁹ Ļoti svarīgi ir saprast, kas ir meli, un tos noraidīt. Piemēram, ja mēs zinām, ka kāds cilvēks mēdz melot, mums ir vieglāk nepieļaut, ka viņš mūs piekrāpj. Mēs zinām, ka Sātans grib, lai mēs noticētu viņa meliem un domātu, ka Jehova mūs nemīl, un sapratne par to palīdz noraidīt Sātana melus. Kāda kristiete, kas žurnālā Sargtornis bija izlasījusi rakstu par Sātana viltīgajiem paņēmieniem, teica: ”Es nekad nebūtu domājusi, ka Sātans var izmantot manis pašas jūtas, lai mani nomāktu. Tagad es to zinu, un man ir vairāk apņēmības cīnīties ar savām negatīvajām domām.”

²⁰ Kāds ceļojošais pārraugs no Dienvidamerikas reiz stāstīja, kā viņš palīdz ticības biedriem pretoties Sātana meliem. Apmeklējot kādu, kas ir nomākts, šis brālis mēdz jautāt: ”Vai tu tici, ka Dievs ir trīsvienīgs?” Atbilde uz šo jautājumu parasti ir: ”Protams, neticu.” Tad brālis uzdod nākamo jautājumu: ”Vai tu tici, ka cilvēki tiek mocīti ellē?” Kad arī uz šo jautājumu skan atbilde: ”Protams, nē,” — ceļojošais pārraugs piemin to, ka ir vēl kāds priekšstats, kas arī ir Sātana izplatīti meli, tikai daudzi par tiem nedomā kā par meliem. Tad viņš norāda uz 249. lappusi (21. rindkopu) grāmatā Tuvojieties Jehovam *, kur ir runāts par šiem meliem — par uzskatu, ka Jehova mūs nemīl. Ceļojošais pārraugs šādi ir palīdzējis daudziem ticības biedriem saprast, kādi ir Sātana meli, un tos noraidīt.

Neļausim sevi maldināt

21., 22. Kāpēc Sātana paņēmieni mums ir labi zināmi, un ko mums jācenšas darīt arī turpmāk?

²¹ Mēs dzīvojam pēdējo dienu beigu posmā, un mums ir jārēķinās ar to, ka Sātans arī turpmāk izplatīs melus un centīsies mūs pievilt. Par laimi, Jehova mūs nav atstājis neziņā. Gan Bībelē, gan bībeliskajās publikācijās, ko mums sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”, ir skaidri norādīts, kādas metodes Sātans izmanto. (Mateja 24:45.) Zināšanas par viņa nodomiem mums palīdz aizsargāties. (2. Korintiešiem 2:11.)

²² Vairīsimies arī turpmāk no atkritējiem, sargāsimies no pašapmāna un centīsimies saskatīt un noraidīt Sātana melus. Tā mēs varēsim saglabāt labas attiecības ar ”patiesības Dievu”, kas ienīst melus un viltu. (Psalms 31:6, JDV; Salamana Pamācības 6:16—19.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc pasaulē ir tik daudz melu?

• Ko mēs varam darīt, lai mūs nepieviltu atkritēji?

• Kā mēs varam izsargāties no pašapmāna?

• Kas mums palīdz atraidīt Sātana melus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 17. lpp.]

Sevi maldināt nav saprātīgi

[Attēli 18. lpp.]

No pašapmāna mēs varam izvairīties, ja lūdzam Jehovu un pārbaudām sevi, uzklausām, ko saka citi, un regulāri uzņemam garīgo barību no Bībeles