Vai reliģija ir cilvēces problēmu cēlonis?

”KAD reliģija nemudina uz konfliktiem, tā darbojas kā narkotika, kas notrulina sirdsapziņu un pilda prātu ar nereālistiskām fantāzijām. [..] Reliģija padara cilvēkus aizspriedumainus, māņticīgus, naida un baiļu pilnus.” Minējis šos reliģijas pretinieku apgalvojumus, kāds bijušais metodistu misionārs atzina: ”Šīs apsūdzības ir patiesas. Ir laba reliģija, un ir arī slikta reliģija.” (Start Your Own Religion.)

Kāds droši vien teiks, ka tā ir nepamatota kritika. Bet kurš gan var noliegt vēstures faktus? Vēsture liecina, ka reliģija, kas kādā avotā definēta kā Dieva vai pārdabisku spēku pielūgsme un kalpošana tiem, bieži vien ir bijusi vainojama briesmīgās ļaundarībās. Tai būtu jāapgaismo un jāiedvesmo cilvēki uz labu, taču daudzos gadījumos tā īstenībā mudina uz konfliktiem, neiecietību un naidu. Kāpēc tā notiek?

”Gaismas eņģelis”, kas maldina cilvēkus

Bībelē ir atrodama pavisam vienkārša atbilde uz šo jautājumu. Izlikdamies par ”gaismas  eņģeli”, Sātans ir apkrāpis miljoniem cilvēku un panācis, ka tie ievēro viņa, nevis Dieva mācības. (2. Korintiešiem 11:14.) Norādīdams uz to, cik liela ir Sātana ietekme, apustulis Jānis rakstīja, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā [”atrodas ļaunā varā”, NW]”. (1. Jāņa 5:19.) Jānis zināja, ka Sātans ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.)

Kādas ir šīs krāpšanas sekas? Sātans ir sekmējis tādu reliģisku sistēmu izveidi, kuras ārēji rada svētuma iespaidu, proti, ”izrāda ārēju svētbijību”, bet kuru ļaunie darbi atklāj to patieso dabu. (2. Timotejam 3:5; Mateja 7:15—20.) Tāpēc reliģija nevis palīdz risināt cilvēces problēmas, bet pati kļūst par problēmu avotu.

Nesteidzieties noraidīt šo domu kā pārspīlētu vai absurdu. Jāatceras, ka tieši tāda ir krāpšanas būtība — apkrāptajam nav ne jausmas, ka viņš tiek pievilts. Apustulis Pāvils minēja šādas situācijas piemēru, rakstīdams: ”Ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam.” (1. Korintiešiem 10:20.) Cilvēki, par kuriem viņš runāja, droši vien būtu bijuši šokēti, ja saprastu, ka patiesībā viņi pielūdz ļaunus garus. Viņi paši domāja, ka pielūdz kādu labu dievu vai dievus. Taču viņus bija apkrāpuši ”ļaunie gari pasaules telpā”, kas atbalsta Sātanu viņa centienos pievilt cilvēkus. (Efeziešiem 6:12.)

Aplūkosim, piemēram, kā Sātanam ir izdevies pievilt daudzus, kas uzskata sevi par kristiešiem, bet neņem vērā apustuļa Jāņa brīdinājumu sargāties no šīs ļaunās ietekmes. (1. Korintiešiem 10:12.)

Jēzus mācības nāca no Dieva

”Mana mācība nav manis paša,” teica Jēzus Kristus, ”bet tā, kas mani sūtījis.” (Jāņa 7:16.) Tas, ko viņš mācīja, nāca no Visvarenā Dieva. Tāpēc Jēzus mācībām bija spēcīga pozitīva ietekme uz tiem, kas viņu uzklausīja. Tās nenotrulināja cilvēku sirdsapziņu un nepiepildīja prātu ar nereālistiskām fantāzijām. Gluži otrādi, Jēzus mācības palīdzēja cilvēkiem atbrīvoties no aplamiem reliģiskiem uzskatiem un filozofijām, kuras radījusi pasaule, kas, Sātana apmānīta, ir ”aptumšojusies savā garā”. (Efeziešiem 4:18; Mateja 15:14; Jāņa 8:31, 32.)

Patiesus kristiešus varēja pazīt nevis pēc vārdos paustas dievbijības, bet pēc ticības, kas izpaudās labajās īpašībās, kuras palīdz attīstīt Dieva svētais gars. (Galatiešiem 5:22; Jēkaba 1:22; 2:26.) Izcilākā no šīm īpašībām ir mīlestība — patiesās kristietības pazīšanas zīme. (Jāņa 13:34, 35.)

Taču jāņem vērā kāds būtisks apstāklis — nedz pats Jēzus, nedz viņa apustuļi nedomāja, ka kristiešu draudze turpinās pastāvēt tādā pašā formā, kādā tā tika nodibināta. Viņi zināja, ka notiks atkrišana no ticības un būs kāds laika posms, kad patieso reliģiju būs aizēnojušas nepatiesas mācības.

Patiesā reliģija kādu laiku nav saskatāma

Stāstīdams līdzību par kviešiem un nezālēm, Jēzus paredzēja, ka būs laiks, kad patiesā reliģija vispār nebūs saskatāma. Izlasiet šo līdzību Mateja evaņģēlija 13. nodaļā, 24.—30. pantā un 36.—43. pantā. Tur stāstīts, ka Jēzus apsēja tīrumu ar ”labu sēklu”, kas simbolizēja viņa uzticīgos mācekļus, no kuriem tika izveidota sākotnējā kristiešu draudze. Jēzus brīdināja, ka ”ienaidnieks”, proti, Sātans Velns, kviešu starpā iesēs ”nezāli”, kas simbolizē cilvēkus, kuri apgalvo, ka  seko Jēzum Kristum, bet īstenībā atmet viņa mācības.

Drīz pēc Jēzus apustuļu nāves parādījās šādas ”nezāles” — cilvēki, kas deva priekšroku izkropļotām, cilvēku izdomātām mācībām, nevis ”tā Kunga vārdam”. (Jeremijas 8:8, 9; Apustuļu darbi 20:29, 30.) Iznākumā uz pasaules skatuves parādījās sagrozīta, viltota kristietība, kurā noteicošā ietekme ir ”netaisnajam” — šādi Bībelē nodēvēta pagrimusī garīdznieku kārta, kas izmanto ”visādus netaisnības līdzekļus”. (2. Tesaloniķiešiem 2:6—10.) Jēzus pravietoja, ka situācija mainīsies ”pasaules pastarā galā”. Tad kristieši, kas ir kā ”kvieši”, tiks savākti vienkopus, bet ”nezāles” galu galā tiks iznīcinātas.

Šīs viltotās kristietības dēļ turpmākajos gadsimtos kristīgajā pasaulē valdīja, kāda zinātnieka vārdiem runājot, ”galējs barbarisms” un garīga tumsa. Paredzēdams šo notikumu attīstību un visus ļaunos un nekrietnos darbus, kas pēc viltus kristietības parādīšanās tiks darīti reliģijas vārdā, apustulis Pēteris teica, ka ”viņu [viltus kristiešu] dēļ patiesības ceļš tiks zaimots”. (2. Pētera 2:1, 2.)

”Niknuma un naida teoloģija”

Protams, kristīgās pasaules baznīcas nav vienīgās, kas ir sagādājušas reliģijai sliktu slavu. Var padomāt, piemēram, par fundamentālistiskajiem novirzieniem ar tiem raksturīgo ”karojošo dievbijību”, kurus, kā atzīst bijusī mūķene Karena Ārmstronga, ir radījušas ”visas lielās reliģijas”. Pēc viņas vārdiem, ikvienai reliģijai ir jāiztur kāds būtisks pārbaudījums — tai jāpierāda, ka tā mudina savus piekritējus uz līdzcietību, kas izpaužas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Ko šajā jomā fakti liecina par reliģisko fundamentālismu? K. Ārmstronga raksta: ”Fundamentālisms, vienalga, vai tas pieder pie jūdaisma, kristietības vai musulmanisma tradīcijas, neiztur šo izšķirīgo pārbaudījumu, ja tas kļūst par niknuma un naida teoloģiju.” (The Battle for God—Fundamentalism in Judaism, Christianity and Islam.) Bet vai tikai tā dēvētais fundamentālisms ir cietis neveiksmi K. Ārmstrongas minētajā pārbaudījumā un kļuvis par ”niknuma un naida teoloģiju”? Vēsture liecina, ka to pašu var teikt arī par daudziem citiem reliģiskiem virzieniem.

Sātans ir izveidojis pasaules mēroga viltus reliģijas impēriju, ko raksturo niknums, naids un gandrīz nepārtraukta asinsizliešana. Bībelē tā ir saukta par ”lielo Bābeli, visas zemes.. negantību māti,” un simboliski attēlota kā netikle, kas sēž zvēra mugurā, kurš savukārt simbolizē politisko sistēmu. Zīmīgi, ka viņa ir atbildīga par ”visu to [asinīm], kas noslepkavoti virs zemes”. (Atklāsmes 17:4—6; 18:24.)

Visi nav piekrāpti

Tomēr visus nav izdevies pievilt. Pat vistumšākajos gadsimtos ”daudz krietnu dvēseļu darīja labu pat tad, kad visapkārt bija gandrīz viens vienīgs ļaunums”, raksta Melvins Bregs. Patiesi kristieši turpināja ”pielūgt [Dievu] garā un patiesībā”. (Jāņa 4:21—24.) Viņi norobežojās no pasaules reliģiskās sistēmas, kas bija kļuvusi par ”militārās varas balstu”. Viņi atteicās iesaistīties baznīcas un valsts savienībā, ko ”dibinājis Sātans, nevis Jēzus no Nācaretes”, kā var spriest pēc augļiem, ko tā nesusi. (Two Thousand Years—The Second Millennium: From Medieval Christendom to Global Christianity.)

Ja ielūkojas nesenākā vēsturē, var redzēt, ka tādai reliģiskai grupai kā Jehovas lieciniekiem ir bijusi pozitīva ietekme. Lai neaptraipītos ar viltus reliģijas mācībām, savu pārliecību un rīcību viņi pilnībā balsta uz Dieva iedvesmotajiem Rakstiem — Bībeli. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, viņi seko Jēzus norādījumam nebūt no pasaules. (Jāņa 15:17—19; 17:14—16.) Piemēram, nacistiskajā Vācijā viņi atteicās atkāpties  no kristīgajiem principiem un tāpēc nonāca konfliktā ar nacisma ideoloģiju un izpelnījās Hitlera naidu. Kādā skolas mācību grāmatā teikts: ”Jehovas liecinieki.. ievēroja Bībeles kategorisko aizliegumu ņemt rokās ieročus. Tāpēc viņi atteicās dienēt armijā un sadarboties ar nacistiem. SS viņiem atmaksāja, veselām ģimenēm ieslogot Jehovas lieciniekus cietumos un koncentrācijas nometnēs.” (Germany—1918-45.) Nacistu rīkotajās vajāšanās gāja bojā simtiem Jehovas liecinieku.

Protams, arī citās reliģijās bija drosmīgi cilvēki, kas cieta tāpēc, ka turējās pie savas pārliecības. Taču Jehovas liecinieki to darīja kā vienota reliģiska organizācija. Lielum lielais vairākums no viņiem neatkāpās no svarīgā Svēto Rakstu principa, kas skan: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29; Marka 12:17.)

Problēmas sakne

Tātad apgalvojums, ka reliģija ir visu cilvēces problēmu sakne, ir patiess tikai daļēji. Par viltus reliģiju to tiešām var teikt. Taču Dievs ir nolēmis drīzumā darīt galu visai viltus reliģijai. (Atklāsmes 17:16, 17; 18:21.) Visiem, kas mīl taisnību, viņš pavēl: ”Izeita no viņas [lielās Bābeles, viltus reliģijas pasaules impērijas], mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos, un jūs neķertu viņas mocības. Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.” (Atklāsmes 18:4, 5.) Kā redzams, pats Dievs ir dziļi neapmierināts ar tādu reliģiju, kas mudina uz konfliktiem, notrulina sirdsapziņu, pilda prātu ar nereālistiskām fantāzijām un padara cilvēkus aizspriedumainus, māņticīgus, naida un baiļu pilnus.

Tos, kas mīl patiesību, Dievs tagad pulcē tīrā, viltus mācību neaptraipītā reliģijā. Tā ir reliģija, kas turas pie mīlošā, taisnīgā un līdzcietīgā Radītāja principiem un mācībām. (Mihas 4:1, 2; Cefanjas 3:8, 9; Mateja 13:30.) Ikvienam tiek piedāvāta iespēja piederēt pie tās. Ja vēlaties saņemt vairāk informācijas par to, kā pazīt šo tīro reliģiju, rakstiet šī žurnāla izdevējiem vai griezieties pie Jehovas lieciniekiem jūsu apkaimē.

[Attēls 7. lpp.]

Visdažādākās izcelsmes cilvēki ir atraduši prieku tīrajā reliģijā