Kā mēs varam apliecināt mīlestību pret Dievu

LAI cilvēks spētu iemīlēt Dievu, ar sausām zināšanām vien ir par maz. Kā to var apliecināt Dieva kalpi visā pasaulē, mīlestība pret Dievu veidojas, kad cilvēks sāk iepazīt viņa personību, un, iegūdams arvien skaidrāku priekšstatu par to, ko Dievs mīl, ko viņš ienīst, kas viņam patīk un kādas ir viņa prasības, cilvēks iemīl Dievu arvien vairāk.

Mīlestības mudināts, Dievs Jehova mums ir devis Bībeli, kurā viņš ir daudz ko darījis zināmu par sevi. No šīs grāmatas mēs varam uzzināt, kā Jehova ir rīkojies dažādās situācijās. Tāpat kā mūs iepriecina vēstule no kāda tuva cilvēka, lielu prieku mēs izjūtam ikreiz, kad, lasot Bībeli, uzzinām par Jehovas personību kaut ko tādu, par ko agrāk neesam domājuši.

Tomēr ne vienmēr cilvēki, kas iegūst zināšanas par Dievu, viņu arī iemīl. Saviem laikabiedriem, kam nebija izveidojusies mīlestība pret Dievu, Jēzus sacīja: ”Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība.. Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.” (Jāņa 5:39, 42.) Kāpēc dažiem neizveidojas dziļas jūtas pret Jehovu, kaut gan viņi gadiem ilgi mācās par Jehovas mīlestības pilnajiem darbiem? Šie cilvēki pietiekami dziļi nepārdomā, kas izriet no tā, ko viņi uzzina. Turpretī daudzi citi godprātīgi cilvēki, kam mēs mācām Bībeli, iemīl Dievu arvien vairāk. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka viņi seko Asafa priekšzīmei, tāpat kā mēs paši to esam darījuši.

Dziļas pārdomas

Asafs bija apņēmies padziļināt mīlestību pret Jehovu. Viņš rakstīja: ”Mana sirds ir pārdomu pilna.. Es tad pieminu tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnumdarbus kopš senseniem laikiem. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.” (Psalms 77:7, 12, 13.) Mīlestība pret  Jehovu aug, ja cilvēks pārdomā viņa darbus, kā to darīja Asafs.

Mūsu attiecības ar Jehovu nostiprina arī pārdomas par to, ko mēs paši esam pieredzējuši, kalpodami viņam. Apustulis Pāvils sacīja, ka mēs esam Dieva ”darba biedri”, un draudzība, kas veidojas darba biedru starpā, mēdz būt ļoti cieša. (1. Korintiešiem 3:9.) Redzot, kā mēs cenšamies darbos apliecināt savu mīlestību, Jehova to augstu novērtē, un tas iepriecina viņa sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.) Turklāt, ja mēs lūdzam Jehovam palīdzību noteiktās dzīves situācijās un pieredzam, kā viņš mums palīdz pārvarēt grūtības, mēs pārliecināmies, ka Jehova ir ar mums, un līdz ar to mēs viņu iemīlam vēl vairāk.

Divu cilvēku draudzība kļūst ciešāka, kad viņi runā par savām jūtām. Tāpēc arī mūsu mīlestība pret Jehovu aug, kad mēs darām viņam zināmas savas jūtas. Šādās reizēs ir dabiski, ka mēs pārdomājam, ko Jēzus gribēja teikt ar vārdiem: ”Tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka.” (Marka 12:30.) Ko mēs varam darīt, lai nekad nepārstātu mīlēt Jehovu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka?

No visas savas sirds

Bībelē ir runāts par simbolisko sirdi jeb mūsu iekšējo cilvēku — mūsu vēlmēm, attieksmi un jūtām. Tāpēc var sacīt, ka mīlēt Jehovu no visas sirds nozīmē vairāk par visu citu vēlēties darīt viņam pa prātam. (Psalms 86:11.) Mēs apliecinām, ka mums ir šāda mīlestība pret Dievu, ja cenšamies veidot savu personību tā, lai mēs būtu patīkami Dievam. Mēs cenšamies līdzināties Dievam, ”nīstot to, kas ļauns, pieķeroties tam, kas labs”. (Romiešiem 12:9.)

Mīlestība pret Dievu ietekmē visas mūsu dzīves jomas. Piemēram, varbūt mēs strādājam kādu interesantu darbu vai arī mūsu darbs prasa rūpīgu koncentrēšanos. Bet vai darbs ir tas, kas ir vistuvākais mūsu sirdij? Nē, tas tā nav. Tā kā mēs mīlam Jehovu no visas savas sirds, pirmām kārtām mēs esam Dieva kalpi. Un, kaut gan mēs vēlamies būt patīkami saviem vecākiem, dzīvesbiedram un darba devējam, mēs pierādām, ka mīlam Jehovu no visas savas sirds, ja visvairāk domājam par to, kā iepriecināt viņu. Viņš ir tas, par ko visvairāk jādeg mūsu sirdij. (Mateja 6:24; 10:37.)

No visas savas dvēseles

Bībelē vārds ”dvēsele” galvenokārt lietots, apzīmējot pašu cilvēku vai arī dzīvību, kas ir cilvēkiem. Tāpēc var sacīt, ka mīlēt Jehovu no visas dvēseles nozīmē izmantot savu dzīvi, lai slavētu Dievu un apliecinātu savu mīlestību pret viņu.

 Protams, tas nenozīmē, ka mums nevar būt nekādu citu interešu dzīvē. Lielu daļu mūsu dzīves var aizņemt izglītība un profesijas apguve, mūsu darbs vai bērnu audzināšana. Tomēr, lai būtu redzams, ka mēs tiešām mīlam Jehovu no visas dvēseles, mums ir jādara tas, ko viņš uzskata par pareizu, un pārējam dzīvē jāatvēl atbilstoša vieta. Mums vienmēr jāpatur prātā norādījums: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības.” (Mateja 6:33.) Kalpot Dievam no visas dvēseles, nozīmē arī būt dedzīgiem. Mēs parādām savu mīlestību pret Jehovu, dedzīgi sludinot labo vēsti par Dieva Valstību, atbildot draudzes sapulcēs, kā arī palīdzot saviem ticības biedriem. Visā, ko darām, mēs cenšamies ”pildīt Dieva gribu.. no visas dvēseles”. (Efeziešiem 6:6.)

Jēzus apliecināja, ka mīl Dievu no visas dvēseles, aizliegdams pats sevi. Pirmajā vietā Jēzum bija Dieva gribas pildīšana, un paša vajadzības viņam bija otršķirīgas. Aicinādams mūs sekot savai priekšzīmei, Jēzus sacīja: ”Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.” (Mateja 16:24, 25.) Aizliegt sevi nozīmē veltīt kaut kam savu dzīvi. Sevis aizliegšana liecina par tik dziļu mīlestību pret Dievu, ka cilvēks ir gatavs nodot savu dzīvi viņa rīcībā. Bībeles laikos līdzīgi dažkārt rīkojās izraēlieši, kas mīlēja savu kungu tik ļoti, ka apņēmās kļūt par viņa vergu uz visiem laikiem. (5. Mozus 15:16, 17.) Ja mēs dodam Jehovam solījumu kalpot viņam, mēs pārliecinošā veidā apliecinām savu mīlestību.

No visa sava prāta

Mīlēt Jehovu no visa sava prāta nozīmē darīt visu iespējamo, lai izprastu, kādas ir Jehovas īpašības, nodomi un prasības. (Jāņa 17:3; Apustuļu darbi 17:11.) Mēs apliecinām savu mīlestību pret Jehovu, liekot lietā visas savas prāta spējas, lai palīdzētu arī citiem viņu iemīlēt, un uzlabojot savu mācītprasmi. Apustulis Pāvils savulaik mudināja kristiešus ”apjozt sava prāta gurnus”. (1. Pētera 1:13.) Mums ir no sirds jāinteresējas par citiem cilvēkiem, it īpaši ticības biedriem. Mums jāpievērš uzmanība tam, kā viņiem klājas, un jācenšas pamanīt, kad būtu vietā kādu uzslavēt un kad kādam ir nepieciešams mierinājums.

Apliecināt, ka mēs mīlam Jehovu no visa sava prāta, nozīmē raudzīties uz dažādām dzīves situācijām no viņa viedokļa, ņemt vērā viņa domas, pieņemot lēmumus, un pilnībā paļauties uz viņa vadību. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Jesajas 55:9; Filipiešiem 2:3—7.) Bet ko nozīmē mīlēt Dievu no visa sava spēka?

No visa sava spēka

Kristiešu draudzē daudzi jaunieši liek lietā savu spēku, lai cildinātu Jehovu. (Salamana Pamācības 20:29; Salamans Mācītājs 12:1.) Piemēram, neskaitāmi jauni kristieši apliecina, ka viņi mīl Jehovu no visa sava spēka, kalpojot par pionieriem. Arī daudzas sievietes, kurām ir bērni, atrod laiku pilnas slodzes kalpošanai, kamēr bērni ir skolā. Draudzes vecākie ne tikai rūpējas par savas ģimenes labklājību, bet arī veic ganu apmeklējumus, un šādā veidā arī viņi pierāda, ka mīl Jehovu no visa sava spēka. (2. Korintiešiem 12:15.) Jehova dod spēku saviem kalpiem, tāpēc viņi visi — neatkarīgi no savām spējām un apstākļiem — spēj slavēt Jehovu. (Jesajas 40:29; Ebrejiem 6:11, 12.)

Ar laiku mūsu mīlestība pret Dievu var kļūt arvien stiprāka. Bet, lai tas tā būtu, mums jāatrod laiks pārdomām. Mums jāpatur prātā, ko Jehova ir darījis mūsu labā un kāpēc viņš ir mūsu uzticības cienīgs. Mēs, nepilnīgie Ādama pēcteči, nespējam paši izpelnīties to, ko ”Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl”, bet mēs noteikti varam pierādīt, ka mīlam Jehovu līdz pašiem sirds dziļumiem. Darīsim to un ļausim mūsu mīlestībai pret viņu augt! (1. Korintiešiem 2:9.)

[Attēls 20. lpp.]

Mīlestību pret Dievu mēs apliecinām darbos