”Kalps”, kurš ir uzticīgs un gudrs
”Kalps”, kurš ir uzticīgs un gudrs
”Kuŗš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko Kungs iecēlis par savu saimi?” (MATEJA 24:45.)
1., 2. Kāpēc mūsdienās ir ļoti svarīgi regulāri saņemt garīgo uzturu?
OTRDIEN, mūsu ēras 33. gada 11. nīsana pēcpusdienā, Jēzus mācekļi uzdeva viņam jautājumu, kas arī mūsdienās ir ļoti svarīgs. Viņi vaicāja: ”Kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” Atbildot Jēzus izteica ievērojamu pravietojumu. Viņš runāja par trauksmainu laiku, kad plosīsies kari un bads, notiks zemestrīces un izplatīsies slimības. Turklāt tas viss, pēc Jēzus vārdiem, būs tikai ”lielo bēdu iesākums”, jo ļaunākais vēl tikai sekos. Tas bija paredzējums, kas vēstīja lielas grūtības. (Mateja 24:3, 7, 8, 15—22; Lūkas 21:10, 11.)
2 Kopš 1914. gada ir piepildījusies lielākā daļa no tā, ko Jēzus paredzēja. Cilvēkiem ir jāpieredz īsti bēdu laiki. Tomēr patiesajiem kristiešiem nav pamata baiļoties, jo Jēzus apsolīja, ka viņš tiem sagādās spēcinošu garīgo uzturu. Bet kā Jēzus, kurš tagad ir debesīs, rūpējas, lai mēs saņemtu garīgo uzturu?
3. Kā Jēzus ir parūpējies, lai mēs varētu saņemt ”barību savā laikā”?
3 Jēzus pats sacīja vārdus, kas palīdz to saprast. Izteikdams savu izcilo pravietojumu, viņš jautāja: ”Kuŗš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko Kungs iecēlis par savu saimi tiem dot barību savā laikā?” Tad Jēzus piebilda: ”Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi, es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.” (Mateja 24:45—47.) Tātad bija jābūt kādam ”kalpam”, kura uzdevums būs sagādāt garīgo uzturu, — ”kalpam”, kas būs uzticīgs un gudrs. Vai šis kalps bija kāds konkrēts cilvēks? Varbūt tie laika gaitā bija vairāki cilvēki, bet varbūt vēl kaut kas cits? Tā kā uzticīgais kalps sagādā ārkārtīgi nepieciešamo garīgo uzturu, mums jāzina, kas īsti šis kalps ir.
Viens vai daudzi?
4. Kā var secināt, ka ”uzticīgais un gudrais kalps” nevar būt viens cilvēks?
4 ”Uzticīgais un gudrais kalps” nevar būt viens cilvēks. Kāpēc tā var apgalvot? Kalps sāka gādāt garīgo uzturu jau pirmajā gadsimtā, un Jēzus teica, ka viņš to vēl darīs, ierodoties viņa Kungam, tātad 1914. gadā. Viens cilvēks nevarētu uzticīgi kalpot 1900 gadus — tik ilgi nenodzīvoja pat Metuzāls. (1. Mozus 5:27.)
5. Kā var zināt, ka apzīmējums ”uzticīgais un gudrais kalps” neattiecas uz katru kristieti atsevišķi?
5 Bet varbūt apzīmējums ”uzticīgais un gudrais kalps” vispārīgā nozīmē attiecas uz katru kristieti? Tiesa, visiem kristiešiem jābūt uzticīgiem un gudriem, tomēr, minēdams ”uzticīgo un gudro kalpu”, Jēzus runāja par kaut ko vairāk. Tas izriet no viņa vārdiem par to, ka ”kungs pārnākdams” iecels kalpu ”pār visām savām mantām”. Protams, nav iespējams, ka ikviens kristietis būtu iecelts pār ”visām” Kunga mantām.
6. Kādā ziņā izraēliešiem bija jābūt Dieva ”kalpam”?
6 Vienīgais loģiskais secinājums ir tāds, ka Jēzus runāja par kristiešu grupu, kas veido ”uzticīgo un gudro kalpu”. Vai tā var būt, ka par kalpu tiek saukti daudzi cilvēki kopā? Jā, var. Septiņsimt gadu pirms Kristus Jehova par visu izraēliešu tautu kopumā teica vārdus ”mani liecinieki” un ”mans kalps, ko Es esmu izredzējis”. (Jesajas 43:10.) No 1513. gada p.m.ē., kad tika dota Mozus bauslība, līdz pat 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem ikviens izraēlietis piederēja pie šīs kalpa grupas. Lielākā daļa izraēliešu paši nepiedalījās valsts pārvaldē un neorganizēja garīgā uztura izdalīšanu. Šos pienākumus Jehova bija uzticējis ķēniņiem, tiesnešiem, praviešiem, priesteriem un levītiem. Taču izraēliešiem kā tautai bija jāpārstāv Jehovas augstākā vara un jāpauž viņa slava citām tautām. Ikvienam izraēlietim bija jābūt Jehovas lieciniekam. (5. Mozus 26:19; Jesajas 43:21; Maleahija 2:7; Romiešiem 3:1, 2.)
”Kalps” tiek atmests
7. Kāpēc seno izraēliešu tauta zaudēja iespēju būt Dieva ”kalpam”?
7 Vai izraēlieši, kas kādreiz bija Dieva ”kalps”, ir arī tas kalps, par ko runāja Jēzus? Nē, nav vis, jo senie izraēlieši diemžēl nebija uzticīgi un nerīkojās gudri. Pāvils raksturoja situāciju, citēdams vārdus, ko viņiem teica Jehova: ”Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots pagānu starpā!” (Romiešiem 2:24.) Izraēlieši ilgu laiku bija nepaklausīgi un beigu beigās pat neatzina Jēzu, un tad Jehova viņus atmeta. (Mateja 21:42, 43.)
8. Kad izraēliešu vietā tika izraudzīts cits ”kalps”, un kā tas notika?
8 Tas, ka izraēlieši bija neuzticīgs ”kalps”, nenozīmēja, ka Dievam uzticīgie cilvēki vairs nekad nesaņems garīgo uzturu. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, 50 dienas pēc Jēzus augšāmcelšanas, kādā augšistabā Jeruzalemē aptuveni pār 120 viņa mācekļiem nāca svētais gars. Tajā mirklī radās jauna tauta, un par šīs tautas dzimšanu tika pasludināts citiem, kad tās locekļi sāka stāstīt Jeruzalemes iedzīvotājiem par ”Dieva lielajiem darbiem”. (Apustuļu darbi 2:11.) Jaunā garīgā tauta kļuva par ”kalpu”, kas pauž tautām Jehovas slavu un sagādā garīgo uzturu savā laikā. (1. Pētera 2:9.) Tai tika dots piemērots nosaukums — ”Dieva Israēls”. (Galatiešiem 6:16.)
9. a) Kas ir ”uzticīgais un gudrais kalps”? b) Kas ir ”saime”?
9 Pie ”Dieva Israēla” pieder kristieši, kas ir devuši solījumu kalpot Dievam, kristījušies, svaidīti ar svēto garu un ieguvuši cerību dzīvot debesīs. Tātad apzīmējums ”uzticīgais un gudrais kalps” attiecas uz visiem šīs garīgās tautas locekļiem, kas ir uz zemes, jebkurā brīdī no 33. gada līdz mūsdienām, tāpat kā no 1513. gada p.m.ē. līdz 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem visi izraēlieši piederēja pie pirmskristiešu laika kalpa. Bet kas tad ir ”saime”, ko kalps apgādā ar garīgo uzturu? Pirmajā gadsimtā visiem kristiešiem bija cerība dzīvot debesīs. Tas nozīmē, ka arī saimi veidoja svaidītie kristieši, tikai nevis kā grupa, bet katrs atsevišķi. Visiem, arī tiem, kam draudzēs bija uzticēti atbildīgi pienākumi, bija vajadzīgs kalpa sagādātais garīgais uzturs. (1. Korintiešiem 12:12, 19—27; Ebrejiem 5:11—13; 2. Pētera 3:15, 16.)
”Ikkatram savs darbs”
10., 11. Kas liecina par to, ka ne visiem kalpa grupas locekļiem ir vienādi pienākumi?
10 ”Dieva Israēls” ir uzticīgais un gudrais kalps, kam ir uzdots noteikts darbs, bet savi pienākumi ir arī katram, kas pieder pie šīs grupas. To parāda Jēzus vārdi, kas lasāmi Marka evaņģēlija 13. nodaļas 34. pantā: ”Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.” Tātad katram kristietim, kas pieder pie kalpa grupas, ir dots uzdevums — vairot Kristus īpašumus uz zemes. Ikviens pilda šo uzdevumu pēc savām spējām un apstākļiem. (Mateja 25:14, 15.)
11 Turklāt apustulis Pēteris svaidītajiem kristiešiem, kas bija viņa laikabiedri, rakstīja: ”Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam, kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namtuŗi.” (1. Pētera 4:10.) Svaidītie kalpo cits citam ar dāvanām, ko ir saņēmuši no Dieva. Pētera vārdi ļauj saprast arī to, ka ne visiem kristiešiem bija vienādas spējas, pienākumi un priekšrocības. Tomēr visi, kas piederēja pie kalpa grupas, kaut kādā veidā varēja sekmēt garīgās tautas izaugsmi. Kā viņi to varēja darīt?
12. Kā visi kalpa grupas locekļi, gan vīrieši, gan sievietes, veicināja šīs grupas skaitlisko pieaugumu?
12 Pirmām kārtām viņiem visiem bija jāliecina par Jehovu un jāsludina labā vēsts par Valstību. (Jesajas 43:10—12; Mateja 24:14.) Pirms pacelšanās debesīs Jēzus visiem saviem uzticīgajiem mācekļiem, vīriešiem un sievietēm, deva norādījumu būt skolotājiem. Viņš sacīja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20.)
13. Kāda priekšrocība bija visiem svaidītajiem?
13 Kad tika atrasti jauni mācekļi, tiem bija rūpīgi jāmāca ievērot visu, ko Kristus bija pavēlējis saviem sekotājiem. Ar laiku tie, kas bija atsaucīgi, paši varēja mācīt citus. Potenciālajiem kalpa grupas locekļiem no daudzām tautām tika piedāvāts spēcinošs garīgais uzturs. Uzdevumu gatavot mācekļus pildīja visi svaidītie kristieši un kristietes. (Apustuļu darbi 2:17, 18.) Šim darbam bija jāturpinās no tā brīža, kad kalps uzsāka savu darbību, līdz pat pašreizējās sistēmas beigām.
14. Kas drīkstēja mācīt draudzē, un kāda attieksme pret šādu kārtību bija dievbijīgām svaidītajām kristietēm?
14 Svaidītie, kas tikko bija kristīti, kļuva par kalpa daļu un neatkarīgi no tā, kas viņus bija mācījis agrāk, turpmāk saņēma pamācības no draudzes locekļiem, kuri atbilda Rakstos minētajām prasībām un kalpoja par vecākajiem. (1. Timotejam 3:1—7; Titam 1:6—9.) Tāpēc var teikt, ka šiem ieceltajiem vīriešiem bija īpaša iespēja sekmēt tautas pieaugumu. Dievbijīgas svaidītās kristietes nejutās aizvainotas par to, ka mācīt draudzē drīkstēja tikai vīrieši. (1. Korintiešiem 14:34, 35.) Viņas atzina, ka darbs, ko draudzē veic vīrieši, ir ļoti noderīgs, un bija pateicīgas par savām priekšrocībām, piemēram, iespēju sludināt citiem labo vēsti. Tāda pati pazemīga attieksme ir dedzīgām svaidītajām kristietēm mūsdienās, vienalga, vai viņu draudzē vecākie ir no svaidītajiem vai ne.
15. Kāds bija viens no galvenajiem garīgā uztura avotiem pirmajā gadsimtā, un kas to galvenokārt sagādāja?
15 Garīgo uzturu pirmajā gadsimtā galvenokārt sagādāja apustuļi un citi mācekļi, kas uzņēmās vadību. Viņu rakstītās vēstules, īpaši tās, kas ir iekļautas starp 27 Dieva iedvesmotajām Kristiešu grieķu rakstu grāmatām, ceļoja pa draudzēm, un vecākie noteikti balstījās uz tām, mācot draudzes. Tādā veidā kalpa pārstāvji rūpējās par to, lai kristiešiem bagātīgi būtu pieejams garīgais uzturs. Pirmajā gadsimtā kalps uzticīgi pildīja savu uzdevumu.
”Kalps” 1900 gadus vēlāk
16., 17. Kas liecina, ka pirms 1914. gada kalps uzticīgi pildīja savu uzdevumu?
16 Bet kāda ir situācija mūsdienās? Vai 1914. gadā, kad sākās Jēzus klātbūtne, viņš atrada svaidīto kristiešu grupu, kas uzticīgi sagādāja garīgo uzturu savā laikā? Jā, atrada. Šo grupu nebija grūti pamanīt tās labo augļu dēļ. (Mateja 7:20.) Pagājušais laiks ir apstiprinājis, ka šī grupa tiešām ir īstā.
17 Kad Jēzus ieradās, Bībeles patiesību sludināja aptuveni 5000 ”saimes” locekļu. Pļāvēju bija maz, bet kalps izmantoja vairākus atjautīgus paņēmienus labās vēsts izplatīšanai. (Mateja 9:38.) Piemēram, sprediķi par Bībeles tēmām tika publicēti kādos 2000 laikrakstos, līdz ar to Dieva vārdu patiesība bija pieejama desmitiem tūkstošu šo laikrakstu lasītāju. Tika sagatavota astoņas stundas gara programma, kuras laikā skatītājiem demonstrēja krāsu diapozitīvus un kinofilmu. Ar šādu progresīvu metodi Bībeles vēsti, kas aptver laikposmu no radīšanas sākuma līdz Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām, varēja darīt zināmu vairāk nekā deviņiem miljoniem cilvēku trīs kontinentos. Plaši tika izmantoti arī iespieddarbi. 1914. gadā, piemēram, nāca klajā 50 tūkstoši šī žurnāla eksemplāru.
18. Kad Jēzus iecēla kalpu pār visām savām mantām, un kāpēc tas notika?
18 Tā nu Kungs pārradies redzēja, ka viņa uzticīgais kalps apzinīgi rūpējas par saimi un sludina labo vēsti. Turpmāk kalpu gaidīja vēl lielāki pienākumi. Jēzus teica: ”Patiesi, es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.” (Mateja 24:47.) Jēzus to izdarīja 1919. gadā — pēc tam, kad kalps bija izturējis pārbaudījumu laiku. Bet kāpēc ”uzticīgajam un gudrajam kalpam” tika uzticēti papildu pienākumi? Tas notika tāpēc, ka Kunga manta bija vairojusies. 1914. gadā Jēzus bija kļuvis par Ķēniņu.
19. Paskaidrojiet, kā tiek apmierinātas ”lielā pulka” garīgās vajadzības!
19 Kas ir mantas, pār kurām tikko kronētais Kungs iecēla savu uzticīgo kalpu? Tas ir viss, kas Kungam garīgā ziņā pieder uz zemes. Piemēram, divdesmit gadu pēc tam, kad Kristus kāpa tronī, noskaidrojās, kas ir ”liels pulks” ”citu avju”. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Tie ir nevis svaidītie ”Dieva Israēla” locekļi, bet godprātīgi cilvēki, kas cer dzīvot uz zemes, kas mīl Jehovu un vēlas viņam kalpot tāpat kā svaidītie. Šie cilvēki it kā sacīja ”uzticīgajam un gudrajam kalpam”: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.) Arī viņi saņēma to pašu bagātīgo garīgo uzturu, kas bija pieejams svaidītajiem saimes locekļiem, un abas šīs grupas vēl joprojām gūst stiprinājumu pie viena garīgā ”galda”. Cilvēkiem, kas pieder pie ”lielā pulka”, tas ir liels uzmundrinājums.
20. Kā ”lielais pulks” ir palīdzējis vairot Kunga īpašumus?
20 ”Lielā pulka” locekļi ar prieku pievienojās svaidītajam kalpam labās vēsts sludināšanā. Sludinot viņi vairoja Kunga īpašumus uz zemes, un ”uzticīgā un gudrā kalpa” pienākumu skaits auga. Cilvēku, kas interesējās par patiesību, kļuva arvien vairāk, un bija jādomā, kā sagādāt bībelisku literatūru visiem, kas vēlējās to lasīt. Daudzās zemēs tika izveidoti Jehovas liecinieku biroji. ”Līdz pašam pasaules galam” tika nosūtīti misionāri. (Apustuļu darbi 1:8.) 1914. gadā bija apmēram pieci tūkstoši svaidīto kristiešu, bet tagad Dievu slavē vairāk nekā seši miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa pieder pie ”lielā pulka”. Kopš Ķēniņa valdīšanas sākuma viņa īpašumi ir pieauguši daudzkārt.
21. Kādas divas līdzības tiks apskatītas nākamajā rakstā?
21 Viss minētais liecina, ka kalps ir bijis ”uzticīgs un gudrs”. Tūlīt pēc tam, kad Jēzus bija minējis ”uzticīgo un gudro kalpu”, viņš pastāstīja divas līdzības, kurās uzsvēra abas šīs īpašības: līdzību par gudrajām un nesaprātīgajām jaunavām un līdzību par talantiem. (Mateja 25:1—30.) Ko šīs līdzības nozīmē mums? Par to ir stāstīts nākamajā rakstā.
Kā jūs atbildētu?
• Kas ir ”uzticīgais un gudrais kalps”?
• Kas ir ”saime”?
• Kad uzticīgais kalps tika iecelts pār visām Kunga mantām, un kāpēc tas notika tieši tad?
• Kas tagad palīdz vairot Kunga īpašumus, un kā viņi to dara?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 10. lpp.]
Pirmajā gadsimtā kalpa grupa uzticīgi pildīja savu uzdevumu