Uzticīgais kalps iztur pārbaudi

”Noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama.” (1. PĒTERA 4:17.)

1. Ko Jēzus atklāja, kad pārbaudīja ”kalpu”?

MŪSU ĒRAS 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos Jēzus iecēla ”kalpu”, kam bija jāgādā barība savā laikā visai ”saimei”. 1914. gadā Jēzus kļuva par Ķēniņu, un drīz pēc tam pienāca laiks pārbaudīt ”kalpu”. Kopumā izrādījās, ka tas ir bijis ”uzticīgs un gudrs”, tāpēc Jēzus šo ”kalpu” iecēla ”pār visām savām mantām”. (Mateja 24:45—47.) Taču bija arī kāds ļauns kalps, kas nebija ne uzticīgs, ne gudrs.

”Ļaunais kalps”

2., 3. No kurienes ir cēlies ”ļaunais kalps”, un kā tas notika?

² Jēzus pieminēja ļauno kalpu tūlīt pēc tam, kad bija runājis par ”uzticīgo un gudro kalpu”. Viņš teica: ”Ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: Mans kungs kavējas nākt, un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kur viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 24:48—51.) Šie Jēzus vārdi ir cieši saistīti ar iepriekšējiem, kas tika teikti par uzticīgo un gudro kalpu. ”Ļaunais kalps” atšķēlās no tiem, kas piederēja pie uzticīgā kalpa. *

³ Līdz 1914. gadam daudzi uzticīgā kalpa grupas locekļi ļoti cerēja tajā gadā tikties ar Līgavaini debesīs, bet viņu cerības nepiepildījās. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc daudzi jutās vīlušies un kāda daļa ļāva sevi pārņemt rūgtumam. Bija arī tādi, kas sāka ar vārdiem ”sist” savus agrākos brāļus un saieties ar ”plītniekiem” — kristīgās pasaules reliģiskajiem grupējumiem. (Jesajas 28:1—3; 32:6.)

4. Ko Jēzus izdarīja ar ”ļauno kalpu” un ar visiem tam līdzīgajiem?

⁴ Šie agrākie kristieši kļuva par ”ļauno kalpu”, un Jēzus viņus bargi sodīja jeb ”satrieca” — viņi tika atmesti un zaudēja izredzes dzīvot debesīs. Tomēr viņi netika uzreiz iznīcināti. Vispirms viņiem bija jāpieredz kaukšana un zobu trīcēšana ”galējā tumsībā” ārpus kristiešu draudzes. (Mateja 8:12.) Kopš tā laika arī nedaudzi citi svaidītie ir nostājušies pret patiesību un pievienojušies ”ļaunajam kalpam”. Arī starp ”citām avīm” ir bijuši cilvēki, kas ir ieņēmuši līdzīgu nostāju. (Jāņa 10:16.) Visi šie Kristus ienaidnieki nonāk ”galējā tumsībā”.

5. Kāda bija uzticīgā un gudrā kalpa nostāja, atšķirībā no ”ļaunā kalpa” nostājas?

⁵ Uzticīgais un gudrais kalps, kas pieredzēja tādus pašus pārbaudījumus kā ”ļaunais kalps”, nevis ļāvās sarūgtinājumam, bet ”pilnveidojās”. (2. Korintiešiem 13:11, JDV.) Uzticīgā kalpa grupas locekļu mīlestība pret Jehovu un saviem brāļiem nostiprinājās, un grūtību pilnajās pēdējās dienās viņi ir ”patiesības balsts un pamats”. (1. Timotejam 3:15; 2. Timotejam 3:1.)

 Gudrās un nesaprātīgās jaunavas

6. a) Kā Jēzus ilustrēja uzticīgā kalpa grupas gudrību? b) Ko svaidītie kristieši sludināja pirms 1914. gada?

⁶ Raksturojis ”ļauno kalpu”, Jēzus pastāstīja divas līdzības, lai paskaidrotu, kāpēc daļa svaidīto kristiešu būs uzticīgi un gudri, bet citi — ne. * Vispirms viņš runāja par gudrību un teica: ”Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus luktuŗus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. Jo ģeķīgās ņēma savus luktuŗus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. Bet gudrās paņēma sev līdzi ar luktuŗiem arī eļļu savos traukos.” (Mateja 25:1—4.) Desmit jaunavas var salīdzināt ar svaidītajiem kristiešiem pirms 1914. gada. Viņi bija aprēķinājuši, ka drīzumā jāparādās līgavainim, Jēzum Kristum, tāpēc viņi ”izgāja” tam pretim, drosmīgi sludinādami, ka 1914. gadā beigsies tautu laiki. (Lūkas 21:24.)

7. Kad svaidītie kristieši ”iesnauda”, un kāpēc tas notika?

⁷ Viņiem bija taisnība. 1914. gadā tiešām beidzās tautu laiki un sāka valdīt Dieva Valstība, kuras Ķēniņš ir Jēzus Kristus. Taču tas notika neredzamajās debesīs, turpretī uz zemes cilvēcei sākās pravietotās bēdas. (Atklāsmes 12:10, 12.) Tas bija pārbaudījumu laiks. Svaidītie kristieši skaidri nesaprata notiekošo un domāja, ka ”līgavainis kavējas nākt”. Būdami apjukuši un izjuzdami pasaules naidu, viņi kļuva mazāk aktīvi un tikpat kā pārtrauca organizēti sludināt. Tāpat kā līdzībā minētās jaunavas, viņi garīgā ziņā ”iesnauda un gulēja” — kaut kas līdzīgs bija noticis ar neuzticīgajiem nominālajiem kristiešiem pēc Jēzus apustuļu nāves. (Mateja 25:5; Atklāsmes 11:7, 8; 12:17.)

8. Kāpēc atskanēja sauciens ”Līgavainis nāk!”, un kas svaidītajiem kristiešiem bija jādara?

⁸ Bet 1919. gadā notika kaut kas negaidīts. ”Nakts vidū balss atskanēja: Redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus luktuŗus.” (Mateja 25:6, 7.) Tieši tad, kad situācija šķita visdrūmākā, izskanēja aicinājums rīkoties. 1918. gadā ”derības sūtnis” Jēzus bija ieradies Jehovas garīgajā templī, lai pārbaudītu un attīrītu Dieva draudzi. (Maleahija 3:1, NW.) Svaidītajiem kristiešiem bija jāiziet viņam pretim šī tempļa pagalmos uz zemes. Bija pienācis laiks ”tapt apgaismotiem” un izplatīt gaismu. (Jesajas 60:1; Filipiešiem 2:14, 15.)

9., 10. Kādā ziņā daļa kristiešu 1919. gadā rīkojās gudri, bet daļa — nesaprātīgi?

⁹ Taču ne visas līdzībā minētās jaunavas bija gatavas šādam notikumu pavērsienam. Jēzus turpināja stāstījumu: ”Ģeķīgās sacīja gudrajām: Dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu luktuŗi izdziest.” (Mateja 25:8.) Bez eļļas lukturi nevar dot gaismu. Lukturos ielietā eļļa simbolizē Dieva vārdus, kuros ietverta patiesība, un viņa svēto garu, kas patiesajiem Dieva kalpiem ļauj būt gaismas nesējiem. (Psalms 119:130; Daniēla 5:14.)  Pirms 1919. gada gudri bija rīkojušies tie svaidītie kristieši, kas par spīti savam uz laiku novājinātajam garīgajam stāvoklim bija centušies saprast, kāda ir Dieva griba. Kad atskanēja aicinājums izplatīt gaismu, viņi bija gatavi to darīt. (2. Timotejam 4:2; Ebrejiem 10:24, 25.)

¹⁰ Tomēr starp svaidītajiem bija arī tādi, kas negribēja neko upurēt un negrasījās sevišķi pūlēties, kaut arī labprāt vēlējās būt kopā ar Līgavaini. Kad pienāca laiks aktīvi sludināt labo vēsti, viņi to nedarīja. (Mateja 24:14.) Viņi pat mēģināja mazināt savu biedru dedzību — it kā lūdza tiem eļļu. Bet kā Jēzus līdzībā uz šādu lūgumu atbildēja gudrās jaunavas? Viņas teica: ”Tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev.” (Mateja 25:9.) Arī uzticīgie svaidītie kristieši 1919. gadā nebija ar mieru darīt neko tādu, kas viņiem traucētu izplatīt gaismu. Tā viņi izturēja pārbaudi.

11. Kas notika ar nesaprātīgajām jaunavām?

¹¹ Nobeigumā Jēzus sacīja: ”Kad tās [nesaprātīgās jaunavas] aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atdari mums! Bet tas atbildēja un sacīja: Patiesi, es jums saku, es jūs nepazīstu.” (Mateja 25:10—12.) Daļa kristiešu nebija gatavi Līgavaiņa atnākšanai. Viņi neizturēja pārbaudi un zaudēja iespēju apmeklēt kāzu mielastu debesīs. Cik žēl!

Līdzība par talantiem

12. a) Kā Jēzus paskaidroja jautājumu par uzticību? b) Kas bija cilvēks, kurš ”aizceļoja”?

¹² Pēc tam Jēzus pastāstīja vēl vienu līdzību, kurā runāja par uzticību. Viņš teica: ”Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.” (Mateja 25:14, 15.) Līdzībā minētais cilvēks ir pats Jēzus, kurš ”aizceļoja” 33. gadā, paceldamies debesīs. Bet pirms aiziešanas debesīs Jēzus nodeva ”savu mantu” saviem uzticīgajiem mācekļiem. Kā viņš to izdarīja?

13. Kā Jēzus sagatavoja plašu darbības lauku un pilnvaroja savus ”kalpus” darboties tajā?

¹³ Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš sāka gatavot plašu darbības lauku, visā Izraēlā sludinādams labo vēsti par Valstību. (Mateja 9:35—38.) Pirms viņš ”aizceļoja”, viņš uzticēja šo darbības lauku saviem mācekļiem, sacīdams: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:18—20.) Ar šiem vārdiem Jēzus pilnvaroja savus ”kalpus” darboties ar tiem uzticēto mantu, kamēr Jēzus atgriezīsies.  Kalpiem tas bija jādara ”katram pēc viņa spējām”.

14. Kāpēc no visiem netika gaidīts viens un tas pats?

¹⁴ Šie vārdi norāda, ka ne visiem kristiešiem pirmajā gadsimtā bija vienādi apstākļi un iespējas. Bija tādi kā Pāvils un Timotejs, kuriem apstākļi ļāva pilnībā nodoties sludināšanai un mācīšanai. Turpretī citu iespējas bija visai ierobežotas. Piemēram, kristiešu vidū bija vergi, slimi un padzīvojuši cilvēki, daudziem bija jāpilda ģimenes pienākumi. Protams, noteiktas priekšrocības draudzē netika piešķirtas visiem mācekļiem. Svaidītās kristietes nemācīja draudzi, un to nedarīja arī visi svaidītie kristieši. (1. Korintiešiem 14:34; 1. Timotejam 3:1; Jēkaba 3:1.) Taču visiem svaidītajiem Kristus mācekļiem, vīriešiem un sievietēm, lai kādi bija apstākļi viņu dzīvē, bija uzdots darboties ar Kunga mantu un izmantot savas iespējas un apstākļus kristīgajā kalpošanā. Tas pats jādara kristiešiem mūsdienās.

Pārbaude sākas

15., 16. a) Kad pienāca laiks norēķināties? b) Kādas jaunas iespējas ”darboties” tika dotas uzticīgajiem kristiešiem?

¹⁵ Tālāk līdzībā teikts: ”Pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.” (Mateja 25:19.) 1914. gadā, tātad tiešām ilgu laiku pēc 33. gada, sākās Jēzus Kristus ķēnišķīgā klātbūtne. Trīsarpus gadus vēlāk, 1918. gadā, viņš ieradās Dieva garīgajā templī, un tad piepildījās Pētera vārdi: ”Noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama.” (1. Pētera 4:17; Maleahija 3:1.) Bija pienācis laiks norēķināties.

¹⁶ Ko kalpi — svaidītie Jēzus brāļi — bija darījuši ar Ķēniņa ”talantiem”? Jau kopš 33. gada, arī laikā pirms 1914. gada, daudzi bija uzcītīgi ”darbojušies” ar Jēzus atstāto mantu. (Mateja 25:16.) Pat Pirmā pasaules kara gados bija izpaudusies viņu stiprā vēlēšanās kalpot Kungam. Tagad uzticīgajiem  kristiešiem tika dotas jaunas iespējas ”darboties”. Bija pienācis pašreizējās sistēmas beigu laiks, un visā pasaulē bija jāsludina labā vēsts. Bija jāievāc raža no ”pasaules druvas”. (Atklāsmes 14:6, 7, 14—16.) Vajadzēja uzmeklēt pēdējos no tiem, kas aprakstīti kā ”kvieši”, un sapulcēt ”lielu pulku” citu avju. (Atklāsmes 7:9; Mateja 13:24—30.)

17. Kā uzticīgie svaidītie kristieši ”iegāja sava kunga priekā”?

¹⁷ Ražas ievākšana ir priecīgs notikums. (Psalms 126:6.) Var saprast, kāpēc Jēzus, 1919. gadā piešķirdams saviem uzticīgajiem svaidītajiem brāļiem jaunus pienākumus, teica: ”Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!” (Mateja 25:21, 23.) Kungs tagad ir iecelts par Dieva Valstības Ķēniņu, un viņa prieks pārsniedz visu, ko mēs varam iztēloties. (Psalms 45:2, 3, 7, 8.) Arī uzticīgais kalps izjūt šo prieku, jo tas pārstāv Ķēniņu un vairo viņa īpašumus uz zemes. (2. Korintiešiem 5:20.) Kalpa grupas prieks atspoguļojas pravietiskajos vārdos, kas lasāmi Jesajas grāmatas 61. nodaļas 10. pantā: ”Es priecājos lielā priekā par to Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs.”

18. Kāpēc daļa kristiešu neizturēja pārbaudi, un kas ar viņiem notika?

¹⁸ Diemžēl ne visi izturēja pārbaudi. Līdzībā teikts: ”Atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talantu un sacīja: Es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauji, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos, un aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.” (Mateja 25:24, 25.) Daļa svaidīto kristiešu nebija ”darbojušies” ar Kunga mantu. Līdz 1914. gadam viņi nebija dedzīgi stāstījuši par savu cerību citiem un nevēlējās to darīt arī 1919. gadā. Kāda bija Jēzus reakcija uz to? Viņš tiem atņēma visas priekšrocības. Šie kristieši tika ”izmesti galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana”. (Mateja 25:28, 30.)

Pārbaude turpinās

19. Kādā ziņā pārbaude vēl turpinās, un kā ir apņēmušies rīkoties visi svaidītie kristieši?

¹⁹ Protams, lielākā daļa to, kam beigu laikā bija jākļūst par svaidītajiem Kristus kalpiem, 1918. gadā, kad Jēzus sāka veikt pārbaudi, vēl nekalpoja Jehovam. Vai tas nozīmē, ka viņi palika nepārbaudīti? Tā noteikti nevar teikt. 1918. un 1919. gadā pārbaude tikai sākās — tajā laikā uzticīgais un gudrais kalps izturēja šo pārbaudi kā grupa. Ja runā par katru svaidīto kristieti atsevišķi, viņi joprojām tiek pārbaudīti, un tā tas būs līdz pat brīdim, kad viņu apzīmogošana būs galīga. (Atklāsmes 7:1—3.) Svaidītie Kristus brāļi to apzinās un ir apņēmības pilni arī turpmāk uzticīgi ”darboties” ar Kunga mantu. Viņi ir apņēmušies būt gudri un paturēt pietiekamus eļļas krājumus, lai gaisma spīdētu spoži. Viņi zina, ka tad, ja līdz mūža galam paliks uzticīgi, Jēzus viņus uzņems debesu mājoklī. (Mateja 24:13; Jāņa 14:2—4; 1. Korintiešiem 15:50, 51.)

20. a) Kāda nostāja mūsdienās ir ”citām avīm”? b) Ko labi saprot svaidītie kristieši?

 ²⁰ Liels pulks citu avju tiecas līdzināties saviem svaidītajiem brāļiem. Šie cilvēki saprot, ka zināšanas par Dieva nodomiem ir saistītas ar lielu atbildību. (Ecēhiēla 3:17—21.) Tāpēc ar Jehovas vārdu un svētā gara palīdzību arī viņi uztur bagātīgus ”eļļas krājumus”, iedziļinoties Bībelē un apmeklējot kristiešu sapulces. Viņi ļauj savai gaismai spīdēt, sludinot un mācot cilvēkus, jo tā viņi kopā ar saviem svaidītajiem brāļiem var ”darboties” ar Kunga mantu. Tomēr svaidītie kristieši labi zina, ka talanti tika iedoti viņiem. Tieši viņiem būs jāatbild par to, kas tiek darīts ar Kunga mantu uz zemes. Kaut arī viņu skaits nav liels, viņi nevar nodot savus pienākumus lielajam pulkam. Paturot to prātā, uzticīgais un gudrais kalps joprojām pārrauga to, kas notiek ar Ķēniņa īpašumiem uz zemes, lai gan ir pateicīgs par palīdzību, ko tam sniedz lielais ļaužu pulks. Savukārt lielā pulka locekļi atzīst savu svaidīto brāļu atbildību un uzskata par priekšrocību darboties viņu vadībā.

21. Kāds pamudinājums jāņem vērā visiem kristiešiem, kas dzīvo pēdējās dienās?

²¹ Abas apskatītās līdzības ļauj izprast notikumus, kas risinājās ap 1919. gadu, bet tajos ietvertie principi jāņem vērā visiem patiesajiem kristiešiem, kas dzīvo pēdējās dienās. Pamudinājums, ko Jēzus izteica, nobeidzot līdzību par desmit jaunavām, pirmām kārtām attiecas uz svaidītajiem kristiešiem pirms 1919. gada, bet plašākā nozīmē — uz visiem kristiešiem. Tāpēc paturēsim prātā Jēzus vārdus: ”Esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu.” (Mateja 25:13.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kad Jēzus pārbaudīja savus sekotājus, un ko viņš atklāja?

• Kāpēc daļai svaidīto kristiešu izveidojās ”ļaunajam kalpam” raksturīga prāta ievirze?

• Kā mēs varam apliecināt, ka esam garīgā ziņā gudri?

• Kā mēs varam ”darboties” ar Kunga mantu, ņemot vērā Jēzus uzticīgo svaidīto brāļu piemēru?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 16. lpp.]

KAD JĒZUS NĀK?

Mateja evaņģēlija 24. un 25. nodaļā par Jēzu dažādās nozīmēs ir teikts, ka viņš ”nāk”. Lai ”nāktu”, Jēzum nav katrā ziņā jāpārvietojas no vienas vietas uz citu. Viņš ”nāk” tad, kad pievērš uzmanību cilvēcei vai saviem sekotājiem, bieži vien tādēļ, lai tiesātu. Piemēram, 1914. gadā viņa ”nākšana” nozīmēja, ka viņš ir kļuvis par Ķēniņu un ir sākusies viņa klātbūtne. (Mateja 16:28; 17:1; Apustuļu darbi 1:11.) 1918. gadā viņš ”nāca” kā derības sūtnis un sāka tiesāt tos, kas apgalvoja, ka esot Jehovas kalpi. (Maleahija 3:1—3; 1. Pētera 4:17.) Armagedonā viņš ”nāks” izpildīt spriedumu Jehovas ienaidniekiem. (Atklāsmes 19:11—16.)

Nākšana, kas vairākkārt pieminēta Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 29.—44. pantā un 25. nodaļas 31.—46. pantā, attiecas uz ”lielajām bēdām”. (Atklāsmes 7:14.) Savukārt nākšana (jeb pārnākšana), par ko vairākkārt runāts no Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 45. panta līdz 25. nodaļas 30. pantam, ir saistīta ar to, ka Jēzus kopš 1918. gada tiesā visus, kas sevi uzskata par mācekļiem. Piemēram, nebūtu saprātīgi secināt, ka uzticīgā kalpa atalgošana, nesaprātīgo jaunavu tiesāšana, kā arī kūtrā kalpa sodīšana par to, ka viņš ir paslēpis Kunga talantu, notiks tikai tad, kad Jēzus ”nāks” lielo bēdu laikā. Tas nozīmētu, ka daudzi svaidītie tad tiks atzīti par neuzticīgiem un viņu vietā būs jāizraugās citi. Taču Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 3. pants liecina, ka tajā laikā visi Kristus svaidītie kalpi jau būs saņēmuši galīgo zīmogu.

[Attēls 14. lpp.]

”Ļauno kalpu” 1919. gadā negaidīja nekas labs

[Attēls 15. lpp.]

Gudrās jaunavas bija gatavas līgavaiņa pārnākšanai

[Attēls 17. lpp.]

Uzticīgie kalpi bija ”darbojušies” ar Kunga mantu

Kūtrais kalps to nebija darījis

[Attēli 18. lpp.]

Svaidītie un ”lielais pulks” joprojām ļauj savai gaismai spīdēt