Vai baznīcas spēs pastāvēt?

”LIELBRITĀNIJAS iedzīvotāji joprojām tic Dievam, bet viņi negrib sekot Kristum,” saka mācītājs Stīvens Tirvomve. Pirms 20 gadiem Ugandā viņam izdevās palikt dzīvam nežēlīgās vajāšanās, kas bija vērstas pret dažiem baznīcas pārstāvjiem, un tagad viņš sprediķo Anglijas pilsētas Līdsas klubos, kur saka desmit minūtes garus sprediķus, pirms kluba apmeklētāji pievēršas bingo spēlei.

Atlantijas okeāna otrā krastā nesen izveidotā Anglikāņu misija Amerikā sastopas ar līdzīgu garīgu krīzi. ”Amerikas Savienotajās Valstīs ir pasaulē lielākais angliski runājošo cilvēku skaits, kuri nav saistīti ar baznīcu un kuri neinteresējas par garīgām lietām,” teikts misijas oficiālajā vietnē internetā. ”Amerikai jākļūst par misionāru darbības lauku.” Sarūgtināti par neveiksmīgajiem mēģinājumiem mainīt baznīcu no iekšienes, jaunās misijas darbinieki ir atkāpušies no tradīcijām un pievienojušies Āzijas un Āfrikas baznīcu vadītājiem, lai sāktu ”misijas darbību ASV”.

Kāpēc misionāri no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas ”glābj dvēseles” Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs, kas tradicionāli tiek uzskatītas par kristīgām?

Kas kuru glābj?

Vairāk nekā četrsimt gadu uz Āfriku, Āziju, Klusā okeāna baseinu un Dienvidameriku kolonistiem sekoja dedzīgi misionāri no Eiropas. Viņu mērķis bija nest ticību tā saucamajiem pagāniem. Vēlāk eiropiešu misionāriem pievienojās arī amerikāņi, kuru kolonijas Ziemeļamerikā bija izveidotas, kā viņi domāja, pēc kristīgiem principiem, un ar laiku viņi pat apsteidza eiropiešus, dibinādami visā  pasaulē paši savas misijas. Tagad situācija ir mainījusies.

Nominālās kristietības ”centrs ir pārvietojies”, rakstīja Endrū Volss, kas ir nodibinājis centru kristietības pētīšanai zemēs, kuras nepieder pie rietumu pasaules. 1900. gadā 80 procenti cilvēku, kas uzskatīja sevi par kristiešiem, dzīvoja vai nu Eiropā, vai Ziemeļamerikā, bet tagad 60 procenti to, kas sevi sauc par kristiešiem, dzīvo Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Presē nesen parādījās šādi izteikumi: ”Katoļu baznīcas Eiropā nevar iztikt bez priesteriem no Filipīnām un Indijas,” — un: ”Sestā daļa Amerikas katoļu priesteru ir iebraucēji no ārzemēm.” Nīderlandē evaņģēlisko baznīcu pārstāvji no Āfrikas, pārsvarā no Ganas, uzskata savas baznīcas par ”misionāru baznīcām sekulārā kontinentā”. Bet dažādās Lielbritānijas vietās aktīvi darbojas sludinātāji no Brazīlijas. Kāds publicists rakstīja: ”Kristīgās ticības misionāru straume tagad plūst pretējā virzienā.”

Briest konflikts

Tā kā Eiropā un Ziemeļamerikā sabiedrība aizvien vairāk kļūst sekulāra, šķiet, tur tiešām ir vajadzīgi misionāri. ”Skotijā baznīcu regulāri apmeklē nepilni 10 procenti kristiešu,” bija rakstīts kādā žurnālā. Francijā un Vācijā to ir vēl mazāk. Aptaujās ”apmēram 40 procenti amerikāņu un 20 procenti kanādiešu atbild, ka iet regulāri uz baznīcu”, bija teikts kādā preses izdevumā. Bet Filipīnās baznīcu apmeklē gandrīz 70 procentu no draudžu locekļiem, un citās attīstības valstīs situācija ir līdzīga.

Interesanti, ka dienvidu puslodē baznīcu apmeklētāji turas pie konservatīvākiem uzskatiem nekā ziemeļu puslodē. Piemēram, ASV un Eiropas katoļi aptaujās parasti atbild, ka aizvien mazāk uzticas mācītājiem, un pieprasa lielākas tiesības draudžu locekļiem, kā arī sieviešu vienlīdzību ar vīriešiem. Turpretī dienvidu puslodē katoļi pārsvarā atbalsta tradicionālo baznīcas nostāju šajos jautājumos. Tā kā baznīcas atbalstītāju skaits ziemeļu puslodē sarūk, veidojas pamats konfrontācijai nākotnē. Vēsturnieks un reliģiju pētnieks Filips Dženkinss uzskata: ”Ļoti iespējams, pēc desmit vai divdesmit gadiem neviena no abām kristīgās pasaules daļām neatzīs otru par īsti kristīgu.”

Tā kā pastāv šādas tendences, E. Volss uzsvēra, ka aktuāls ir kļuvis jautājums, ”kā Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas, Ziemeļamerikas un Eiropas kristieši varēs pastāvēt vienā baznīcā un apliecināt vienu un to pašu ticību”. Kā domājat jūs? Vai baznīcām izdosies pastāvēt mūsdienu sašķeltajā pasaulē? Kas ir patiesas kristīgas vienotības pamats? Nākamajā rakstā var lasīt Bībeles atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī uzzināt par kristiešiem, kas jau tagad visā pasaulē ir vienoti.

[Attēls 4. lpp.]

Baznīca, kas pārtapusi par muzikālu kafejnīcu

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Nancy Palmieri