Kā jāatzīmē Kunga vakarēdiens?

KRISTIEŠU apustulis Pāvils par Kunga vakarēdiena atzīmēšanu rakstīja: ”No tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ”Ņemiet, ēdiet. Tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet mani pieminēdami,” tāpat arī kausu pēc vakarēdiena un sacīja: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzeŗat, mani pieminēdami.” Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī kausa dzeŗat, pasludiniet tā Kunga nāvi, tiekāms viņš nāk.” (1. Korintiešiem 11:23—26.)

Saskaņā ar Pāvila vārdiem, Jēzus iedibināja vakarēdienu ”tanī naktī, kad tas tapa nodots,” — tad, kad Jūda Iskariots nodeva Jēzu ebreju reliģiskajiem vadītājiem, kuri panāca, ka romieši viņu soda ar nāvi. Vakarēdiens tika iedibināts 33. gada 31. martā, vakarā. Pie moku staba Jēzus nomira 1. aprīļa pēcpusdienā. Tā kā ebreji skaitīja dienas no vienas dienas vakara līdz nākamajam, tad pēc ebreju kalendāra gan vakarēdiens, gan Jēzus Kristus sodīšana ar nāvi notika vienā un tajā pašā dienā — 14. nīsanā.

Jēzus sekotājiem bija jālauž un jāēd maize un jādzer vīns, lai pieminētu jeb atcerētos Jēzus nāvi, tāpēc šo pasākumu sauc arī par viņa nāves atceres vakaru.

Kāpēc jāpiemin Jēzus nāve?

Lai to saprastu, ir jāizprot Jēzus nāves nozīme. Jēzus nomira, aizstāvēdams Dieva augstāko varu, un tā viņš pierādīja, cik melīgs ir Sātana apgalvojums, ka cilvēki kalpo Dievam vienīgi savtīgu apsvērumu dēļ. (Ījaba 2:1—5; Salamana Pamācības 27:11.) Turklāt pilnīgais cilvēks Jēzus nomirdams ”atdeva savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28.) Kad Ādams izdarīja grēku pret Dievu, viņš zaudēja pilnīga cilvēka dzīvību un ar to saistītās izredzes. Taču ”tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. (Jāņa 3:16.) Tātad ”grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir  mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā”. (Romiešiem 6:23.)

Jēzus Kristus nāve mums liek pārdomāt divas pašas lielākās mīlestības izpausmes Visumā: viena bija Jehovas izcilā mīlestība, ko viņš parādīja, atdodams savu Dēlu, un otra bija Jēzus pašaizliedzīgā mīlestība, ko viņš pierādīja, labprāt atdodams cilvēces labā savu dzīvību. Jēzus nāves atceres vakarā Dieva un Jēzus mīlestība tiek jo sevišķi izcelta. Tā kā šī mīlestība ir vērsta pret mums, mums būtu jāatbild ar pretmīlestību. Savu pateicību Dievam un Kristum mēs varam parādīt, ja mēs atzīmējam Kunga vakarēdienu.

Ko nozīmē maize un vīns

Iedibinādams vakarēdienu, Jēzus maizi un sarkanvīnu izmantoja par simboliem. Viņš ”ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ”Ņemiet, ēdiet. Tā ir mana miesa, kas par jums top dota.”” (1. Korintiešiem 11:24.) Maize bija jālauž tāpēc, ka tā bija trausla, jo bija gatavota no miltiem un ūdens bez rauga. Bībelē raugs simbolizē grēku. (Mateja 16:11, 12; 1. Korintiešiem 5:6, 7.) Jēzus bija bezgrēcīgs, tāpēc viņš varēja sevi upurēt, lai izpirktu cilvēci. (1. Jāņa 2:1, 2.) Ir pilnīgi saprotams, kāpēc maize, kas tika izmantota par Jēzus Kristus bezgrēcīgās miesas simbolu, bija neraudzēta.

Pēc tam Jēzus lūgšanā pateicās par sarkano vīnu un sacīja mācekļiem: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs.” (1. Korintiešiem 11:25.) Sarkanvīns simbolizēja Jēzus asinis. Kad 1513. gadā p.m.ē. tika noslēgta bauslības derība starp Dievu un Izraēla tautu, tā tika apstiprināta ar ziedoto vēršu un āžu asinīm, un tieši tāpat jaunā derība tika apstiprināta ar Jēzus asinīm.

Kam ir jāiebauda maize un vīns?

Lai uzzinātu, kas Kunga vakarēdienā drīkst iebaudīt maizi un vīnu, mums jāsaprot, kas ir jaunā derība un starp ko tā ir noslēgta. Bībelē rakstīts: ””Redzi, nāks dienas”, — saka tas Kungs, — ”kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu.. Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs mana tauta. ..Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!”” (Jeremijas 31:31—34.)

Jaunā derība ļauj izveidot īpašas attiecības ar Dievu Jehovu. Ar šīs derības starpniecību noteikta cilvēku grupa kļūst par Dieva tautu un viņš kļūst par viņu Dievu. Jehovas likumi ir rakstīti viņos pašos, viņu sirdī, un pat tie, kas nav miesīgi apgraizītie ebreji, var iegūt īpašās attiecības ar Dievu, ko dod jaunā derība. (Romiešiem 2:29.) Lūka, viens no Bībeles sarakstītājiem, pieminēja, ka ”Dievs.. uzlūkojis pagānus, lai sapulcinātu no viņu vidus tautu savam Vārdam”. (Apustuļu darbi 15:14, EAD.) Kā rakstīts 1. Pētera 2:10, viņi ”citkārt nebija tauta, bet tagad Dieva tauta”. Bībelē šī tauta ir saukta arī par ”Dieva Israēlu”, tātad tās locekļi ir garīgie izraēlieši. (Galatiešiem 6:16; 2. Korintiešiem 1:21.) Varam secināt, ka jaunā derība ir derība starp Dievu Jehovu un garīgajiem izraēliešiem.

 Savā pēdējā vakarā kopā ar mācekļiem Jēzus slēdza ar viņiem vēl kādu derību. Viņš teica: ”Es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis.” (Lūkas 22:29.) Grieķu vārdā, kas tulkots ”novēlu”, ir ietverta doma par līguma slēgšanu. Šis līgums jeb derība par Valstību tiek noslēgta ar 144 000 cilvēku. Pēc nāves viņi tiek celti augšā, lai dzīvotu debesīs, kur viņiem jābūt ķēniņiem un priesteriem, kas valda kopā ar Kristu. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:1—4.) Tātad ar tiem, ar kuriem Dievs Jehova ir noslēdzis jauno derību, Jēzus Kristus ir arī noslēdzis derību par Valstību. Viņi ir vienīgie, kam ir tiesības Kunga vakarēdienā iebaudīt maizi un vīnu.

Bet kā viņi zina par savām īpašajām attiecībām ar Dievu un izredzēm valdīt kopā ar Kristu? Pāvils atbildēja šādi: ”Šis pats [svētais] gars apliecina mūsu garam [mūsu prāta nostājai], ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki, — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar viņu ciešam, mēs līdz ar viņu tiksim arī apskaidroti.” (Romiešiem 8:16, 17.)

Dievs ir svaidījis Kristus līdzmantiniekus ar savu svēto garu jeb aktīvo spēku, tāpēc viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka mantos Valstību, un ir ieguvuši cerību, ka dzīvos debesīs. Visu, kas Bībelē rakstīts par debesu dzīvi, viņi uztver kā sacītu sev. Turklāt viņi ir ar mieru atteikties no dzīves uz zemes un no visa, kas viņus uz tās saista, arī no attiecībām ar cilvēkiem. Kaut arī ar garu svaidītie kristieši apzinās, ka dzīve paradīzē uz zemes būs brīnišķīga, tomēr viņu cerības nesaistās ar to. (Psalms 37:11.) Viņi nešaubīgi cer dzīvot debesīs nevis tāpēc, ka viņiem būtu kļūdaini reliģiski uzskati, bet tāpēc, ka šo pārliecību viņos rada Dieva gars, un šī iemesla dēļ viņi ir tiesīgi Atceres vakarā baudīt maizi un vīnu.

Bet ja nu kāds nav absolūti pārliecināts par to, ka ar viņu ir noslēgta jaunā derība un derība par Valstību? Ja nu viņam nav arī Dieva gara apliecinājuma, ka viņš ir Kristus līdzmantinieks? Tādā gadījumā būtu nepareizi, ja viņš Atceres vakarā iebaudītu maizi un vīnu. Dievs būtu neapmierināts, ja cilvēks, kas nav aicināts būt par debesu ķēniņu un priesteri, apzināti radītu iespaidu, ka viņam tomēr ir šāds aicinājums. (Romiešiem 9:16; Atklāsmes 22:5.)

Cik bieži jāatzīmē Kunga vakarēdiens?

Vai Jēzus nāve jāatzīmē ik nedēļu vai varbūt pat katru dienu? Nedaudz padomāsim. Vakarēdienu Jēzus iedibināja Pasā svētku dienā, un tajā pašā dienā viņš arī tika netaisnīgi sodīts ar nāvi. Pasā svētki, kuros tika pieminēta izraēliešu atbrīvošana no ēģiptiešu jūga, tika svinēti reizi gadā — 14. nīsanā. (2. Mozus 12:6, 14; 3. Mozus 23:5.) Tātad ”Pashā jēra.. Kristus” nāves atceres pasākumam arī ir jānotiek tikai reizi gadā, nevis ik nedēļu vai dienu. (1. Korintiešiem 5:7, LB-65r.) Kristieši Kunga vakarēdienu atzīmē tieši tā, kā to iedibināja Jēzus.

Bet ko nozīmē Pāvila vārdi ”Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzeŗat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekāms viņš nāk”? (1. Korintiešiem 11:26, JDV.) Pāvila teiktais nozīmē, ka ik reizi, kad svaidītie  kristieši iebauda maizi un vīnu, viņi apliecina ticību Jēzus izpirkuma upurim.

Svaidītajiem kristiešiem jāpiemin Kristus nāve, ”tiekāms viņš nāk”. Tātad Kunga vakarēdiens tiek atzīmēts tikmēr, kamēr Kristus ierodas, lai svaidītos kristiešus pēc nāves celtu augšā kā garīgas būtnes un paņemtu debesīs. (1. Tesaloniķiešiem 4:14—17.) Tas ir saskaņā ar vārdiem, ko Kristus teica saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem: ”Kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa 14:3.)

Kā tas attiecas uz ikvienu no mums?

Vai Atceres vakarā ir jāiebauda maize un vīns, lai gūtu labumu no Jēzus upura un saņemtu mūžīgu dzīvi uz zemes? Nē, tas nav jādara. Bībelē nav ne mazākās norādes uz to, ka tādiem dievbijīgiem cilvēkiem kā Noam, Ābrahāmam, Sārai, Īzākam, Rebekai, Jāzepam, Mozum un Dāvidam pēc augšāmcelšanas uz zemes būs jāiebauda minētie simboli. Viņiem un visiem citiem, kas vēlēsies iemantot bezgalīgu dzīvi uz zemes, būs jātic Dievam Jehovam un Jēzum Kristum, un Jehovas sagādātajam Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 3:36; 14:1.) Arī mums ir vajadzīga šāda ticība, lai iegūtu mūžīgu dzīvi. Apmeklējot ikgadējo Kristus nāves atceres pasākumu, mēs pieminam viņa upuri, un tā padziļinās mūsu pateicība par to.

Apustulis Jānis uzsvēra Jēzus upura nozīmi, teikdams: ”To es jums [svaidītajiem] rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:1, 2.) Ar garu svaidītie kristieši pamatoti var teikt, ka Jēzus upuris izpērk viņu grēkus. Bet tas bija arī upuris par visas pasaules grēkiem, līdz ar to visiem cilvēkiem ir iespēja iegūt mūžīgu dzīvi.

Vai jūs būsiet klāt Jēzus nāves atceres vakarā šī gada 4. aprīlī? Šo pasākumu visā pasaulē Jehovas liecinieki rīko savās sapulču vietās. Tajā var dzirdēt Bībeles runu, kurā tiek aplūkots, cik daudz Dievs Jehova un Jēzus Kristus ir darījuši cilvēku labā. Tāpat Jēzus nāves atceres vakarā ir iespēja būt kopā ar cilvēkiem, kas dziļi ciena Dievu un Kristu, un Kristus izpirkuma upuri. Šis pasākums stiprina mūsu vēlēšanos atsaukties uz Dieva žēlastību, kas var dot mūžīgu dzīvību. Neļausim, ka mūs kaut kas no tās šķirtu, un apmeklēsim svarīgo pasākumu, kas sagādā godu mūsu debesu Tēvam — Dievam Jehovam!

[Attēls 5. lpp.]

Jēzus nāve mums liek pārdomāt divas vislielākās mīlestības izpausmes

[Attēls 6. lpp.]

Neraudzēta maize un vīns simbolizē Jēzus bezgrēcīgo miesu un viņa asinis