Vai jūs atceraties?

Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos bija rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.

• Kas liecina, ka Jēzum bija brāļi un māsas?

Bībelē, Mateja un Marka evaņģēlijā, teikts, ka Jēzum bija brāļi un māsas. (Mateja 13:55, 56; Marka 6:3.) Grieķu vārds adelfos, kas tiek lietots šajos pantos, ”norāda uz kādām fiziskām vai tiesiskām attiecībām” un ”nozīmē brālis vai pusbrālis un neko citu”. (The Catholic Biblical Quarterly, 1992. gada janvāris.) (15. decembris, 3. lappuse.)

• Kādā ziņā mūsdienu kari atšķiras no agrākajiem kariem, un kāds bieži vien ir to cēlonis?

Pēdējos gados kari, kas ir notikuši pasaulē, lielākoties ir bijuši pilsoņu kari — šos karus izcīna naidīgi grupējumi vienas valsts robežās. Faktori, kas šādus karus izraisa, ir naids starp ciltīm un etniskajām grupām, reliģiski konflikti, netaisnība un politiski nemieri. Vēl viens izplatīts iemesls ir alkatība un varaskāre. (1. janvāris, 3., 4. lappuse.)

• Kā mēs zinām, ka Jēzus dotā parauglūgšana nav jāatkārto vārds vārdā?

Kalna runā Jēzus deva lūgšanas paraugu. Apmēram pusotru gadu vēlāk viņš atkārtoja šīs parauglūgšanas galvenās domas. (Mateja 6:9—13; Lūkas 11:1—4.) Jāpievērš uzmanība, ka viņš neatkārtoja lūgšanu vārds vārdā, tātad tā nebija domāta kā liturģiska lūgšana, kas jāskaita bez domāšanas. (1. februāris, 8. lappuse.)

• Kur balodis atrada olīvkoka lapu, ar kuru tas pēc Noas plūdiem atgriezās šķirstā?

Mums nav zināms, cik sāļi bija plūdu ūdeņi un kāda bija to temperatūra, taču ir zināms, ka olīvkoki dzen atvases pat pēc nociršanas. Tāpēc acīmredzot daži olīvkoki neaizgāja bojā plūdu ūdeņos un pēc tam dzina jaunas lapas. (15. februāris, 31. lappuse.)

• Kā garīgo barību saņēma Jehovas liecinieki, kas pilsoņu kara laikā atradās blokādē Nigērijas pilsētā Biafrā?

Kāds valsts ierēdnis no Biafras, kurš bija Jehovas liecinieks, tika norīkots darbā uz kādu Eiropas valsti, bet cits Jehovas liecinieks strādāja kādā Biafras lidlaukā. Viņi uzņēmās risku nogādāt brāļiem Biafrā garīgo barību, tā palīdzēdami daudziem ticības biedriem līdz pat kara beigām 1970. gadā. (1. marts, 27. lappuse.)

• Kas tika sasniegts ar Vestfālenes miera līgumu, un kā tā laika notikumos bija iesaistītas reliģijas?

Reformācija Svēto Romas impēriju sašķēla trīs ticībās: katolicismā, luterismā un kalvinismā. 17. gadsimta sākumā izveidojās Protestantu ūnija un Katoļu līga. Tajā laikā Bohēmijā izraisījās reliģisks konflikts, kas pārauga plašā starpvalstu cīņā. Katoļu un protestantu vadītāji cīnījās par virskundzību un materiāliem labumiem. Bet beigu beigās Vācijas provincē Vestfālenē tika uzsāktas miera sarunas. Tās ilga gandrīz piecus gadus, un 1648. gadā tika parakstīts Vestfālenes miera līgums, kas pielika punktu Trīsdesmitgadu karam un ielika stūrakmeni tādas Eiropas izveidošanai, kas sevī apvieno neatkarīgas, suverēnas valstis. (15. marts, 20.—23. lappuse.)

• Ko nozīmē ”zvēra” vārds — skaitlis 666. lpp.?

”Zvēra” vārds jeb zīme ir pieminēta Atklāsmes 13:16—18. Zvērs simbolizē cilvēku valdības, un tas, ka tam ir ”cilvēka skaitlis”, norāda, ka valdības atspoguļo nepilnīgo, grēkā kritušo cilvēku stāvokli. Skaitlis seši, kas skaitlī 666 ir sastopams trīs reizes, parāda, ka no Dieva viedokļa zvēram piemīt būtiski trūkumi. Tie, kam ir zvēra zīme, dod pielūgsmei pielīdzināmu godu politiskajām valdībām un liek uz tām savas cerības. (1. aprīlis, 4.—7. lappuse.)