Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jaunieši, vai jūs veidojat labu pamatu savai nākotnei?

Jaunieši, vai jūs veidojat labu pamatu savai nākotnei?

Jaunieši, vai jūs veidojat labu pamatu savai nākotnei?

”Es zinu, kādas Man domas par jums, ..miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (JEREMIJAS 29:11.)

1., 2. No kādiem dažādiem viedokļiem var raudzīties uz jaunību?

DAUDZI pieaugušie jaunību uzskata par skaistāko dzīves laiku. Viņi atceras, cik daudz enerģijas un apņēmības viņiem toreiz bija. Pieaugušie atceras savu jaunību kā laiku, kad viņiem nebija tik daudz pienākumu, viņi varēja dzīvot bezrūpīgi un viss mūžs vēl bija priekšā.

2 Jums, jaunieši, varbūt ir nedaudz citāds priekšstats par jaunību. Droši vien jums nav viegli, jo jaunība ir laiks, kad cilvēkam rodas jaunas emocijas un ar viņa organismu notiek ievērojamas pārmaiņas. Skolā jums jāpretojas vienaudžu spiedienam. Iespējams, jums pastāvīgi jāatvaira piedāvājumi lietot alkoholu vai narkotikas un jābūt stingriem, lai nepadotos netikliem piedāvājumiem. Daudziem no jums jāpieredz grūtības kristīgās neitralitātes vai citu ar jūsu ticību saistītu jautājumu dēļ. Būt jaunam nav viegli, tas tiesa. Tomēr jaunība ir laiks, kad cilvēkam paveras plašas iespējas. Protams, no jums pašiem ir atkarīgs, kā jūs tās izmantosiet.

”Priecājies, jaunekli, savā jaunībā”

3. Kādu padomu un brīdinājumu jauniešiem deva Salamans?

3 Cilvēki, kas ir jau gados, jums droši vien teiks, ka jaunība ir īsa, un viņiem ir taisnība. Jūs nemaz nemanīsiet, kad jaunība jau būs garām. Tāpēc priecājieties par šo savas dzīves laiku! To ieteica darīt arī ķēniņš Salamans: ”Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm.” Tomēr Salamans brīdināja jauniešus: ”Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas.” Pēc šiem padomiem viņš atgādināja, ka ”jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd”. (Salamans Mācītājs 11:9, 10.)

4., 5. Kāpēc ir saprātīgi izmantot jaunību, lai veidotu labu pamatu nākotnei? Paskaidrojiet.

4 Vai jūs saprotat Salamana vārdu jēgu? To var paskaidrot ar kādu piemēru. Iedomājieties jaunu cilvēku, kas saņem ļoti vērtīgu dāvinājumu vai lielu mantojumu. Ko viņš darīs ar iegūtajiem līdzekļiem? Viņš tos var iztērēt baudās, kā to izdarīja pazudušais dēls Jēzus līdzībā. (Lūkas 15:11—23.) Bet ko viņš darīs tad, kad nauda būs beigusies? Vai viņam nebūs jānožēlo, ka viņš ir rīkojies nesaprātīgi? Protams, iegūto naudu var izmantot arī citādi: jaunais cilvēks to var ieguldīt izdevīgos darījumos vai īpašumos, tā nodrošinot savu nākotni. Kā jums šķiet: vai pēc daudziem gadiem, kad šis cilvēks sāks saņemt peļņu no saviem ieguldījumiem, viņš nožēlos, ka nav izlietojis visu naudu, lai jaunībā kārtīgi izpriecātos? Nē, viņš to noteikti nenožēlos.

5 Jūs varat raudzīties uz saviem jaunības gadiem kā uz Dieva dāvanu, kas tie patiesībā arī ir. Kā jūs tos izmantosiet? Viena iespēja ir iztērēt jaunības enerģiju izpriecās, domājot tikai par sevi un dzīvojot vienai dienai. Ja jūs to darīsiet, jaunība aizskries ātri un nekas vērtīgs pēc tās nepaliks. Daudz saprātīgāk būtu izmantot savu jaunību, lai veidotu labu pamatu turpmākajai dzīvei.

6. a) Kāds Salamana padoms var palīdzēt jauniešiem? b) Ko Jehova vēlas dot jauniem cilvēkiem, un kā viņi var to saņemt?

6 Salamans minēja kādu principu, kas jums var palīdzēt izmantot savu jaunību gudri. Viņš rakstīja: ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā!” (Salamans Mācītājs 12:1.) Klausīt Jehovu un pildīt viņa gribu — tā ir īstā panākumu atslēga. Savai tautai senatnē Jehova teica: ”Es zinu, kādas Man domas par jums, ..miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11.) Jehova vēlas, lai arī jūsu nākotne būtu droša un cerības piepildītos. Tas tā būs, ja vien jūs pieminēsiet viņu visā, ko darāt, domājat un lemjat. (Atklāsmes 7:16, 17; 21:3, 4.)

”Tuvojieties Dievam”

7., 8. Kā jaunieši var tuvoties Dievam?

7 Māceklis Jēkabs mudināja domāt par Jehovu, kad viņš rakstīja: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.) Jehova ir Radītājs un debesu Valdnieks, un viņš ir cienīgs saņemt pielūgsmi un slavu. (Atklāsmes 4:11.) Tomēr viņš ir apliecinājis, ka tuvosies mums, ja mēs tuvosimies viņam. Vai Jehovas mīlestība un interese par cilvēkiem nerada jūsos sirsnīgas jūtas pret viņu? (Mateja 22:37.)

8 Iespējas tuvoties Jehovam ir dažādas. Apustulis Pāvils teica: ”Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību.” (Kolosiešiem 4:2.) Jaunieši, veidojiet labu paradumu regulāri griezties pie Jehovas lūgšanās. Neapmierinieties ar ”āmen” pēc lūgšanām, ko saka jūsu tēvs vai kāds no draudzes locekļiem. Vai jūs esat vaļsirdīgi runājuši ar Jehovu par savām izjūtām, par to, kas jūs uztrauc, un par tām grūtībām, ar kādām jums jācīnās? Vai jūs esat viņam stāstījuši to, par ko jums būtu neērti runāt ar cilvēkiem? Atklātas un sirsnīgas lūgšanas palīdz iegūt iekšēju mieru. (Filipiešiem 4:6, 7.) Tās mums palīdz tuvoties Jehovam un sajust, kā viņš tuvojas mums.

9. Kā jaunieši var paklausīt Jehovam?

9 Uz vēl vienu iespēju tuvoties Jehovam ir norādīts šajos viņa iedvesmotajos vārdos: ”Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs.” (Salamana Pamācības 19:20.) Uzklausot un ievērojot Jehovas padomus, jūs veidojat labu pamatu savai nākotnei. Bet ko īsti nozīmē paklausīt Jehovam? Jūs droši vien regulāri apmeklējat draudzes sapulces un klausāties visu, kas tajās tiek mācīts, un jūs ”godājat savu tēvu un māti”, piedalīdamies ģimenes Bībeles studijās. (Efeziešiem 6:1, 2; Ebrejiem 10:24, 25.) Tas ir ļoti labi. Bet vai jūs arī paši plānojat savu laiku tā, lai varētu sagatavoties sapulcēm, regulāri lasīt un padziļināti pētīt Bībeli? Vai jūs cenšaties rīkoties saskaņā ar to, ko lasāt? Vai jūs mācāties dzīvot gudri? (Efeziešiem 5:15—17; Psalms 1:1—3.) Ja jūs to darāt, jūs tuvojaties Jehovam.

10., 11. Ko iegūst jaunieši, kas paklausa Jehovam?

10 Salamana Pamācību grāmatas sākumā ir norādīts uz šīs Dieva iedvesmotās grāmatas mērķi. Kā minēja Salamans, tā ir rakstīta, lai cilvēki varētu ”piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu, mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību, lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi”. (Salamana Pamācības 1:1—4.) Tātad, lasot un pildot Salamana Pamācībās un visās pārējās Bībeles grāmatās dotos padomus, jūs mācīsieties taisnību, un Jehova būs priecīgs, redzot, ka jūs tuvojaties viņam. (Psalms 15:1—5.) Jo vairāk jums būs gudrības, izpratnes un apdomas, jo labāki būs jūsu lēmumi.

11 Vai prasīt no jauna cilvēka rīkoties gudri un ar izpratni nozīmē prasīt pārāk daudz? Nē, nekādā gadījumā. Daudzi gados jauni kristieši rīkojas ļoti saprātīgi, un citi cilvēki viņus ciena un ”nenicina [viņu] jaunumu”. (1. Timotejam 4:12.) Šo jauniešu vecāki var pamatoti lepoties ar saviem bērniem, un Jehova ir skaidri pateicis, ka viņa sirds priecājas par šādiem jauniem cilvēkiem. (Salamana Pamācības 27:11.) Kaut arī viņi vēl ir jauni, uz viņiem attiecas Dieva iedvesmotie vārdi: ”Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies.” (Psalms 37:37.)

Pieņemiet gudrus lēmumus

12. Kāds ir viens no jautājumiem, kurā jauniešiem jāpieņem lēmums, un kāpēc izvēle šajā jautājumā var ietekmēt jauniešu turpmāko dzīvi?

12 Jaunība ir laiks, kad cilvēkam jāpieņem daudz lēmumu, un daži no tiem ir ārkārtīgi svarīgi. Jūsu izvēle vairākos jautājumos ietekmēs jūsu nākotni daudzu gadu garumā. Gudri lēmumi nes laimi un gandarījumu, turpretī nesaprātīgi lēmumi var atstāt nepatīkamas sekas uz visu turpmāko mūžu. Padomāsim, kā tas var notikt, un pievērsīsim uzmanību diviem nopietniem jautājumiem, kuros jums jāpieņem lēmumi. Pirmais jautājums ir draugu izvēle. Kāpēc draugu izvēle ir tik svarīga? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama Dieva iedvesmotajos vārdos: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.) Citiem vārdiem sakot, ar laiku mēs kļūstam tādi paši kā sabiedrība, kurā mēs uzturamies, — mēs kļūstam vai nu ”zinīgi”, vai arī ”neprašas”. Pie kuriem gribat piederēt jūs: pie pirmajiem vai otrajiem?

13., 14. a) Vai ar vārdu ”sabiedrība” jāsaprot tikai atrašanās cilvēku vidū? Paskaidrojiet. b) No kādas kļūdas jāsargās jauniešiem?

13 Ar vārdu ”sabiedrība” mēs parasti saprotam atrašanos cilvēku vidū. Tomēr uz šo jautājumu būtu jāskatās plašāk. Būtībā mēs atrodamies kāda sabiedrībā arī tad, kad skatāmies televīzijas pārraides un kinofilmas, klausāmies mūziku, lasām grāmatas un izmantojam internetu. Ja tas, ko jūs skatāties, klausāties vai lasāt, mudina domāt par vardarbību, izlaidību, narkotiku lietošanu, dzeršanu un jebko citu, kas ir pretējs Bībeles principiem, jūs esat kopā ar ”bezprāšiem” — ar cilvēkiem, kas rīkojas tā, it kā Jehovas nebūtu. (Psalms 14:1.)

14 Varbūt jūs domājat, ka esat pietiekami stipri, jo regulāri apmeklējat draudzes sapulces un esat aktīvi draudzes darbībā, un ka tāpēc filmas ar vardarbības ainām un patīkama mūzika ar apšaubāmiem tekstiem jūs neietekmēs. Varbūt jūs domājat, ka nekas ļauns nenotiks, ja jūs tikai ”iemetīsiet aci” kādā interneta saitā, kurā tiek piedāvāti pornogrāfiski attēli. Apustulis Pāvils norādīja, ka šādi spriedumi ir aplami. Viņš teica, ka ”ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus”. (1. Korintiešiem 15:33.) Diemžēl daudzi jauni kristieši, kuru kalpošanas sākums ir bijis daudzsološs, ar laiku ir sabojājuši savus labos tikumus, tāpēc ka ir izvēlējušies sliktu sabiedrību. Jaunieši, jums ir jāsargās no sliktas sabiedrības. Tikai tā jūs varēsiet rīkoties saskaņā ar apustuļa Pāvila padomu: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.)

15. Kāds ir otrs svarīgais jautājums, kurā jauniešiem jāpieņem lēmums, un uz ko viņi bieži vien tiek mudināti?

15 Bet tagad padomāsim par otro jautājumu, kurā jums būs jāpieņem svarīgs lēmums. Agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad jums būs jāizlemj, ko darīt pēc skolas beigšanas. Jauniešiem, kas dzīvo zemēs, kur ir liels bezdarbs, ļoti vilinoši ir piekrist pirmajam izdevīgajam darba piedāvājumam. Tiem, kas dzīvo pārtikušās valstīs, pēc skolas beigšanas paveras daudz vairāk iespēju, un dažas no tām ir diezgan kārdinošas. Iespējams, skolotāji un vecāki, vislabāko nodomu vadīti, jūs mudinās izvēlēties tādu profesiju vai nodarbošanos, kas jums dotu materiālu nodrošinājumu vai pat ļautu dzīvot diezgan bagāti. Bet šādu mērķu sasniegšanai jums būs jāveltī daudz laika, kas nozīmē, ka jums atliks pavisam maz laika, ko jūs varēsiet veltīt kalpošanai Jehovam.

16., 17. Kādi Bībeles panti var palīdzēt jaunam cilvēkam pareizi raudzīties uz nodarbošanās izvēli?

16 Nekad neaizmirstiet izpētīt, kas Bībelē teikts par jautājumiem, kuros jums jāpieņem lēmumi. Bībelē ir norādīts, ka kristietim ir jāstrādā, lai viņš varētu uzturēt sevi un savu ģimeni. (2. Tesaloniķiešiem 3:10—12.) Tomēr tas nav vienīgais, kas jāņem vērā. Izlasiet, lūdzu, Bībeles pantus, kas norādīti iekavās aiz šī teikuma, un padomājiet, kā tie palīdz jaunam cilvēkam saglabāt līdzsvaru, izvēloties savu nākotnes nodarbošanos. (Salamana Pamācības 30:8, 9; Salamans Mācītājs 7:11, 12; Mateja 6:33; 1. Korintiešiem 7:31; 1. Timotejam 6:9, 10.) Vai, izlasījuši šos pantus, jūs saprotat, kāds ir Jehovas viedoklis?

17 Darbs un karjera nekad nedrīkstētu kļūt svarīgāki par kalpošanu Jehovam. Ja jūs jau pēc vidusskolas beigšanas varat atrast darbu, kas ļauj nopelnīt iztiku, dariet to. Ja jums ir nepieciešama papildu izglītība, apspriediet to ar saviem vecākiem. Bet nekad neizmirstiet svarīgāko — garīgās vērtības. (Filipiešiem 1:9, 10.) Nepieļaujiet tādu pašu kļūdu, kādu pieļāva Jeremijas palīgs Baruhs. Viņš bija pārstājis pienācīgi novērtēt kalpošanas priekšrocības un sācis ”meklēt sev ko lielu”. (Jeremijas 45:5.) Nekas no tā, ko Baruhs būtu varējis iegūt sev, netuvinātu viņu Jehovam un nepalīdzētu izglābties Jeruzalemes iznīcināšanas laikā. To pašu var teikt par cilvēkiem, kas dzīvo mūsdienās.

Turiet cieņā garīgās vērtības

18., 19. a) Kādos apstākļos dzīvo daudzi cilvēki, un uz ko tam būtu mūs jāmudina? b) Kāpēc daudzi uzskata, ka viņu garīgās vajadzības ir apmierinātas?

18 Televīzijā vai laikrakstos jūs droši vien esat redzējuši bērnus, kas cieš badu. Vai jums nebija žēl noskatīties, kā viņiem jācieš? Bet vai jums rodas tāda pati sajūta, kad jūs domājat par cilvēkiem, kas dzīvo jūsu apkaimē? Jūs teiksiet, ka viņi taču nav badā. Tomēr lielākā daļa no viņiem tiešām dzīvo badā. Viņi cieš no bada, par kuru rakstīja pravietis Amoss: ””Redzi, nāks dienas,” — saka tas Kungs, Visuvarenais Dievs, — ”Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Tā Kunga vārdus.”” (Amosa 8:11.)

19 Lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo garīga bada apstākļos, neapzinās savu garīgo trūkumu. (Mateja 5:3.) Viņi neuzskata, ka ir garīgi izsalkuši, vai pat ir pārliecināti, ka viņu garīgās vajadzības ir pilnībā apmierinātas. Ja cilvēki tā domā, tas ir tāpēc, ka viņi paļaujas uz ”pasaules gudrību” ar tās materiālismu, zinātniskajām teorijām, brīvajiem uzskatiem par morāli un tamlīdzīgām lietām. Daudzi uzskata, ka salīdzinājumā ar mūsdienu cilvēka ”gudrību” Bībeles mācības ir neglābjami novecojušas. Bet ”pasaule ar savu gudrību Dievu viņa gudrībā neatzina”. Pasaules gudrība nepalīdz tuvoties Dievam. Šī gudrība ir ”Dieva priekšā ģeķība”. (1. Korintiešiem 1:20, 21; 3:19.)

20. Kāpēc nav saprātīgi atdarināt cilvēkus, kas nekalpo Jehovam?

20 Redzot bada novārdzinātu bērnu fotogrāfijas, jūs, iespējams, reizēm esat domājuši, ka jūs gan negribētu būt viņu vietā. Diemžēl daži jaunieši, kas aug kristīgās ģimenēs, ar savu rīcību pierāda, ka viņi grib līdzināties cilvēkiem, kas dzīvo garīga bada apstākļos. Viņi droši vien uzskata, ka citu jauniešu dzīve ir bezrūpīga un pilna ar baudām. Bet viņi aizmirst, ka šie jaunieši ir atsvešinājušies no Jehovas. (Efeziešiem 4:17, 18.) Acīmredzot viņi nedomā arī par garīgā bada nepatīkamajām sekām, piemēram, nevēlamu un pāragru grūtniecību, kā arī veselības problēmām un emocionālām ciešanām, ko rada tikumības normu pārkāpšana, smēķēšana, dzeršana un narkotiku lietošana. Garīgs bads rada labvēlīgu vidi dumpīgumam, bezcerībai un bezmērķībai.

21. Ko mēs varam darīt, lai mūsu uzskatus neietekmētu cilvēki, kas nekalpo Jehovam?

21 Tāpēc neļaujiet sevi ietekmēt skolas biedriem, kas nekalpo Jehovam. (2. Korintiešiem 4:18.) Daļa jūsu vienaudžu izteiksies par garīgām lietām ar nicinājumu. Plašsaziņas līdzekļos tiks propagandēts uzskats, ka tas ir normāli, ja jauniešiem ir gadījuma rakstura dzimumsakari, ja viņi piedzeras un runā rupjības. Visiem spēkiem cīnieties pret šādu ietekmi. Esiet kopā ar tiem, kas dzīvo ”ticībā un labā sirdsapziņā”, un centieties būt ”pilnīgāki tā Kunga darbā”. (1. Timotejam 1:19; 1. Korintiešiem 15:58.) Aktīvi piedalieties draudzes darbībā un sludināšanā. Kamēr jūs vēl mācāties skolā, ik pa laikam kalpojiet par palīgpionieriem. Tā jūs stiprināsiet savu garīgumu un jums būs vieglāk saglabāt līdzsvaru. (2. Timotejam 4:5.)

22., 23. a) Kāpēc jauni kristieši pieņem lēmumus, ko citi reizēm nesaprot? b) Kas būtu jāapņemas jauniešiem?

22 Ja jūs raugāties uz savu dzīvi no garīgā viedokļa, jūs pieņemsiet tādus lēmumus, ko citi cilvēki, iespējams, nesapratīs. Piemēram, kāds muzikāli apdāvināts jauneklis, kam bija ļoti labas sekmes visos priekšmetos, pēc vidusskolas beigšanas sāka strādāt, lai varētu nopelnīt iztiku un visu uzmanību veltīt pioniera jeb pilnas slodzes sludinātāja darbam, ko viņš bija izvēlējies par savas dzīves galveno nodarbošanos. Iztiku šis jauneklis pelnīja, strādādams sava tēva uzņēmumā, — viņš tīrīja skatlogus. Viņa skolotāji bija neizpratnē par šādu izvēli. Ja tev ir tuvas attiecības ar Jehovu, mēs domājam, tu saproti, kāpēc šis jauneklis izdarīja tādu izvēli.

23 Jaunieši, izmantojiet savus jaunības spēkus un iespējas tā, lai jūs uzkrātu ”labu mantas pamatu nākamai dzīvei” un iegūtu ”īsto dzīvību”. (1. Timotejam 6:19.) Apņemieties pieminēt Radītāju savā jaunībā un visa mūža garumā. Tikai tā jūs varat veidot labu pamatu laimīgai un mūžīgai nākotnei.

Kā jūs domājat?

• Kādi Dieva iedvesmoti padomi palīdz jauniešiem veidot labu pamatu savai nākotnei?

• Kā jaunieši var tuvoties Dievam?

• Kādos jautājumos jauniešiem jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt viņu nākotni?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 15. lpp.]

Vai jūs gribētu iztērēt visu jaunības enerģiju sevis iepriecināšanai?

[Attēls 16., 17. lpp.]

Gudri rīkojas tie kristieši, kas saglabā skaidru garīgu skatījumu uz dzīvi