Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Nezaudēsim drosmi, būsim kā Jeremija!

Nezaudēsim drosmi, būsim kā Jeremija!

Nezaudēsim drosmi, būsim kā Jeremija!

”Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz to Kungu!” (PSALMS 27:14.)

1. Kādas bagātīgas svētības pieredz Jehovas liecinieki?

JEHOVAS LIECINIEKI dzīvo garīgā paradīzē. (Jesajas 11:6—9.) Mūsdienu pasauli raksturo nemiers un smagas problēmas, bet Jehovas kalpiem ir iespēja atrasties īpašā garīgā vidē kopā ar saviem ticības biedriem, kuru savstarpējās attiecībās un attiecībās ar Jehovu valda miers. (Psalms 29:11; Jesajas 54:13, LB-65r.) Garīgā paradīze, kurā dzīvo Dieva kalpi, kļūst arvien plašāka, un visi, kas pilda Dieva gribu ”no visas dvēseles”, piedalās tās paplašināšanā. (Efeziešiem 6:6.) Viņi to dara, paši dzīvodami saskaņā ar Bībeles principiem un palīdzēdami tā dzīvot arī citiem. Tā arvien lielākam cilvēku pulkam rodas iespēja baudīt visu labo, ko piedāvā dzīve garīgajā paradīzē. (Mateja 28:19, 20; Jāņa 15:8.)

2., 3. Ar kādām grūtībām sastopas kristieši?

2 Tomēr dzīve garīgā paradīzē nenozīmē, ka mums nav nekādu grūtību. Mēs esam nepilnīgi, un mūs visus piemeklē slimības, novecošana un galu galā nāve. Daudz raižu cilvēkiem sagādā arī tās problēmas, kas raksturīgas ”pastarajām dienām”. (2. Timotejam 3:1.) Ļoti daudz zemeslodes iedzīvotāju cieš karu, slimību, bada un citu nelaimju dēļ, un Jehovas liecinieki nav no tām pasargāti. (Marka 13:3—10; Lūkas 21:10, 11.)

3 Jehovas kalpu dzīvi vēl grūtāku padara tas, ka cilvēki reizēm vēršas pret viņiem. Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst. Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:18—21.) Mēs redzam to notiekam arī mūsdienās. Lielākā daļa cilvēku mūsu pielūgsmes veidu nesaprot un neuzskata par labu. Mēs tiekam kritizēti, izsmieti vai, kā norādīja Jēzus, pat vajāti. (Mateja 10:22.) Plašsaziņas līdzekļos par mums tiek izplatīta nepatiesa informācija un ļauni apmelojumi. (Psalms 109:1—3.) Saskaroties ar tik daudzām grūtībām, mēs reizēm kļūstam nomākti. Kas mums var dot spēku izturēt?

4. No kā mēs varam saņemt palīdzību?

4 Mums var palīdzēt Jehova. Kādā no viņa iedvesmotajiem psalmiem ir teikts: ”Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (Psalms 34:20; 1. Korintiešiem 10:13.) Daudzi no mums paši pēc savas pieredzes zina, ka mēs spējam pārvarēt jebkādas grūtības, ja pilnībā paļaujamies uz Jehovu. Mīlestība pret Jehovu un iepriecinošā cerība mums palīdz nepadoties nomāktībai un bailēm. (Ebrejiem 12:2.) Tāpēc, par spīti visām grūtībām, mēs turpinām viņam kalpot.

Dieva vārdi stiprināja Jeremiju

5., 6. a) Par kādiem cilvēkiem, kas izturēja pārbaudījumus, ir stāstīts Bībelē? b) Kāda bija Jeremijas pirmā reakcija, kad viņš uzzināja, ka viņam jākļūst par pravieti?

5 Cilvēki, kas uzticami kalpo Jehovam, spēj saglabāt prieku par spīti ļoti lielām grūtībām. Daži no viņiem dzīvoja laikos, kad Jehova izpildīja spriedumu bezdievīgajiem. Piemēram, uzticīgi Jehovam palika Jeremija un daži viņa laikabiedri, un tikpat uzticīgi bija Kristus sekotāji, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Bībelē ir saglabāti stāstījumi par notikumiem šo cilvēku dzīvē, lai, tos lasot, mēs gūtu uzmundrinājumu un uzzinātu daudz ko tādu, kas mums var palīdzēt. (Romiešiem 15:4.) Pievērsīsim vairāk uzmanības notikumiem Jeremijas dzīvē.

6 Jeremija bija diezgan jauns, kad viņam tika uzticēts kļūt par pravieti Jūdejā, un viņa uzdevums nebija no vieglajiem. Daudzi Jūdejas iedzīvotāji kalpoja viltus dieviem. No tiem ķēniņiem, kas valdīja Jeremijas dzīves laikā, Dievam uzticīgs bija vienīgi Josija — ķēniņš, kas valdīja tad, kad Jeremija sāka sludināt. Visi pārējie ķēniņi nebija uzticīgi Dievam, un lielākā daļa praviešu un priesteru, kam būtu bijis jāmāca tauta, bija novērsušies no patiesības. (Jeremijas 1:1, 2; 6:13; 23:11.) Nav grūti saprast, kāpēc Jeremija nobijās, kad Jehova paziņoja, ka viņam tiek uzticēts pravieša darbs. (Jeremijas 1:8, 17.) Atcerēdamies, kāda bija viņa pirmā reakcija, Jeremija rakstīja: ”Tad es atbildēju: ”Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, — es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!”” (Jeremijas 1:6.)

7. Kāda bija cilvēku attieksme pret Jeremiju, un kā viņš uz to reaģēja?

7 Lielākā daļa cilvēku, kam Jeremija sludināja, nevēlējās viņu uzklausīt, un bieži vien viņš sastapās ar nežēlīgu pretestību. Piemēram, reiz priesteris Pašhurs lika Jeremiju nopērt un ielikt siekstā. Jeremija rakstīja, ka tas bija brīdis, kad viņš sev teica: ”Es nedomāšu vairs par Viņu [Jehovu] un nerunāšu Viņa Vārdā.” Varbūt arī mums ir bijuši brīži, kad gribas visam atmest ar roku. Bet kas Jeremijam palīdzēja izturēt? Viņš teica: ”Ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un, kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!” (Jeremijas 20:9, LB-65r.) Vai Dieva vārdi mūs ietekmē tāpat, kā tie ietekmēja Jeremiju?

Jeremijas biedri

8., 9. a) Ko nesaprātīgu izdarīja Ūrija, un kādas bija viņa rīcības sekas? b) Kāpēc Baruhs jutās nomākts, un kādu palīdzību viņš saņēma?

8 Jeremijam nebija jāveic savs uzdevums vienam. Viņam bija biedri, un tas viņam noteikti deva spēku. Diemžēl ne vienmēr Jeremijas biedri rīkojās saprātīgi. Piemēram, pravietis Ūrija sludināja par Jeruzalemi un Jūdeju ”ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija”, taču pēc tam, kad ķēniņš Jojakīms bija piedraudējis Ūriju nogalināt, viņš nobijās un aizbēga uz Ēģipti. Ūrijam neizdevās glābt savu dzīvību, jo ķēniņa sūtīti vīri viņu atrada, sagūstīja un atveda atpakaļ uz Jeruzalemi, kur viņš tika nogalināts. Mēs varam tikai iedomāties, kā šie notikumi satrieca Jeremiju. (Jeremijas 26:20—23.)

9 Arī Jeremijas sekretārs Baruhs, kas viņam daudz palīdzēja, kādā brīdī bija zaudējis garīgu skatījumu uz notiekošo. Viņš sāka gausties: ”Cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemitīgās vaidēšanas, un nekur es nevaru mieru atrast!” Baruhs jutās nomākts, un viņam sāka zust atzinība par garīgām vērtībām. Tomēr Jehova laipni pamācīja Baruhu, un Baruhs uzklausīja Jehovas gudro padomu. Pēc tam Jehova viņu iedrošināja, sacīdams, ka Jeruzalemes izpostīšanas laikā viņa dzīvība tiks pasargāta. (Jeremijas 45:1—5.) Redzot, ka Baruhs atgūst līdzsvarotu garīgu skatījumu uz notiekošo, Jeremija droši vien sajuta jaunu spēku pieplūdumu.

Jehova atbalstīja savu pravieti

10. Ko Jehova apsolīja Jeremijam?

10 Vissvarīgākais ir tas, ka Jehova nekad nepameta savu pravieti. Jehova saprata, kā Jeremija jūtas, tāpēc vienmēr stiprināja un atbalstīja viņu. Kad Jeremija uzzināja par viņam uzticēto uzdevumu un izteica bažas par to, vai viņš būs spējīgs šo uzdevumu paveikt, Jehova viņam teica: ”Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” Pēc tam, kad Jehova bija pavēstījis, kas Jeremijam būs jādara, viņš sacīja: ”Kad tie pret tevi arī saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!” (Jeremijas 1:8, 19.) Tie bija mierinoši vārdi, un vēlāk Jeremija pārliecinājās, ka Jehova pilda solīto.

11. Kā Jehova izpildīja solījumu sargāt Jeremiju?

11 Tādēļ pat pēc tam, kad Jeremija kādu laiku bija pavadījis ieslēgts siekstā un pieredzējis publisku izsmieklu, viņš ar pārliecību teica: ”Tas Kungs ir pie manis, stiprs un varens. Tādēļ mani vajātāji kritīs un nepanāks nekā. Tie redzēs sevi galīgi vīlušos esam.” (Jeremijas 20:11.) Dažus gadus vēlāk, kad Jeremijas ienaidnieki mēģināja viņu nogalināt, Jehova joprojām bija ar viņu, un, kad tika izpostīta Jeruzaleme, Jeremija un Baruhs negāja bojā un nenonāca gūstā, turpretī viņa vajātāji, tāpat kā tie, kas nebija uzklausījuši viņa vēsti, tika nogalināti vai aizvesti gūstā uz Babiloniju.

12. Kaut arī mums reizēm var zust apņēmība, kas mums vienmēr jāpatur prātā?

12 Arī mūsdienās daudziem Jehovas lieciniekiem jāpieredz bēdas un ciešanas. Kā jau tika minēts, grūtības rodas gan mūsu pašu nepilnības, gan arī pasaulē samilzušo problēmu dēļ, turklāt Jehovas kalpi bieži izjūt pretestību tam darbam, ko viņi dara. Dzīves grūtību dēļ mēs reizēm jūtamies nomākti, kā tas bija noticis ar Jeremiju, un varbūt pat sākam domāt, vai vispār varēsim turpināt kalpošanu. Mums visiem ik pa laikam var zust apņēmība, un šādi brīži ir nopietns pārbaudījums tam, cik spēcīga ir mūsu mīlestība pret Jehovu. Mums jāapņemas nepieļaut, ka grūtību dēļ mēs pārstātu kalpot Jehovam, kā to bija izdarījis Ūrija. Sekosim Jeremijas priekšzīmei un paļausimies uz Jehovas atbalstu.

Nepadosimies

13. Kā mēs varam sekot Jeremijas un Dāvida priekšzīmei?

13 Jeremija regulāri griezās lūgšanās pie Dieva Jehovas, stāstīja viņam par savām jūtām un lūdza pēc palīdzības. Mēs varam rīkoties tāpat. Dāvids, kas arī lūdza spēku Jehovam, rakstīja: ”Uzklausi manus vārdus, Kungs, ņem vērā manas nopūtas! Manu skaļo saucienu dzirdi, mans valdniek un mans Dievs! Jo es gribu Tevi pielūgt.” (Psalms 5:2, 3.) Tas, ko Bībelē var lasīt par Dāvida dzīvi, ļauj saprast, ka Jehova neskaitāmas reizes atbildēja uz Dāvida lūgumiem pēc palīdzības. (Psalms 18:2, 3; 21:2—6.) Kad dzīve šķiet nepanesami grūta un problēmas liekas nepārvaramas, mēs varam gūt mierinājumu, ja griežamies pie Jehovas un izstāstām viņam visu, kas sakrājies mūsu sirdī. (Filipiešiem 4:6, 7; 1. Tesaloniķiešiem 5:16—18.) Jehova vienmēr ir gatavs mūs uzklausīt, un, kā viņš pats ir apliecinājis, viņš gādā par mums. (1. Pētera 5:6, 7.) Protams, ja mēs griežamies lūgšanās pie Jehovas, mums jābūt gataviem arī uzklausīt to, ko viņš saka.

14. Kā Jehovas vārdi ietekmēja Jeremiju?

14 Kā Jehova ar mums runā? Padomāsim vēlreiz par Jeremiju. Tā kā Jeremija bija pravietis, Jehova pats sazinājās ar viņu. Raksturodams Jehovas vārdu ietekmi uz viņa sirdi, Jeremija teica: ”Cik bieži man atskanēja tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc tava vārda, Kungs Dievs Cebaot!” (Jeremijas 15:16.) Jeremija bija priecīgs par to, ka viņš ir nosaukts pēc Jehovas vārda, un Jehovas vēsts viņam bija ļoti dārga. Tāpēc Jeremija dedzīgi sludināja viņam uzticēto vēsti, tāpat kā daudzus gadsimtus pēc viņa to darīja apustulis Pāvils. (Romiešiem 1:15, 16.)

15. Kā mēs varam uzņemt savā sirdī Jehovas vārdus, un kas mums palīdz būt dedzīgiem sludinātājiem?

15 Mūsdienās Jehova pats ne ar vienu cilvēku nesazinās. Taču tas nenozīmē, ka mēs nevaram uzklausīt Dieva vārdus, — tie ir lasāmi Bībelē. Ja mēs nopietni iedziļināmies Bībelē un pārdomājam visu, ko uzzinām, Dieva vārdi arī mums kļūst ”par svētlaimību un sirds līksmību”. Daudz prieka sagādā arī tas, ka mēs varam pārstāvēt Jehovu, pavēstot viņa vārdus citiem cilvēkiem. Būtu labi vienmēr atcerēties, ka neviena cita tauta pasaulē nedara zināmu Jehovas vārdu. Jehovas liecinieki ir vienīgie, kas sludina labo vēsti par viņa izveidoto Valstību un palīdz pazemīgiem cilvēkiem kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem. (Mateja 28:19, 20.) Mēs esam saņēmuši no Jehovas daudz svētību, tāpēc mēs nevaram nesludināt.

Vairīsimies no sliktas sabiedrības

16., 17. No kādas sabiedrības Jeremija izvairījās, un kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei?

16 Jeremija minēja vēl kādu apstākli, kas viņam palīdzēja saglabāt drosmi. Viņš teica: ”Es nekad neesmu sēdējis zobgaļu un pēlēju sabiedrībā, lai sevi uzjautrinātu; tavas rokas vadīts, es sēdēju vientulībā, jo Tu mani pildīji ar nepatiku.” (Jeremijas 15:17.) Jeremija labprātāk palika vienatnē nekā ļāva, ka viņu ietekmē slikta sabiedrība. Mūsu nostāja ir tāda pati, jo mēs labi zinām apustuļa Pāvila brīdinājumu, ka ”ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus” — tā sabojā pat ļoti labus tikumus, kas veidojušies daudzu gadu garumā. (1. Korintiešiem 15:33.)

17 Ja mēs uzturamies sliktā sabiedrībā, mūsu prātu var piesārņot pasaules gars. (1. Korintiešiem 2:12; Efeziešiem 2:2; Jēkaba 4:4.) Mums jāvingrina prāts, lai mēs spētu saprast, kas ir slikta sabiedrība, un neuzturētos šādā sabiedrībā. (Ebrejiem 5:14.) Kā jūs domājat, ko apustulis Pāvils teiktu kristietim, kurš skatās netikumīgas un vardarbīgas filmas vai nežēlīgus sporta veidus? Kādu padomu Pāvils dotu brālim, kas ar interneta starpniecību veido draudzību ar pilnīgi svešiem cilvēkiem? Ko viņš domātu par kristieti, kas stundām ilgi spēlē datorspēles vai sēž pie televizora, bet nav izveidojis labus Bībeles studēšanas paradumus? (2. Korintiešiem 6:14; Efeziešiem 5:3—5, 15, 16.)

Paliksim garīgajā paradīzē

18. Kas mums palīdz būt garīgi stipriem?

18 Iespēja dzīvot garīgajā paradīzē mums ir ļoti dārga. Pasaulē nav nekā tāda, kas kaut nedaudz līdzinātos šai paradīzei. Pat tie, kas netic Dievam, izsakās atzinīgi par mīlestību, iejūtību un labestību, kāda ir redzama kristiešu attiecībās. (Efeziešiem 4:31, 32.) Tomēr mums aktīvi jācīnās par to, lai mēs nezaudētu apņemšanos kalpot Dievam. Laba sabiedrība, lūgšanas un kārtīgi Bībeles studēšanas paradumi mums palīdz būt garīgi stipriem un pārvarēt jebkādas grūtības, pilnībā paļaujoties uz Jehovas atbalstu. (2. Korintiešiem 4:7, 8.)

19., 20. a) Kas mums palīdzēs izturēt? b) Kam it īpaši ir domāts nākamais raksts, bet kas vēl no tā varēs daudz ko iegūt?

19 Mēs nedrīkstam pieļaut, ka cilvēki, kam nepatīk mūsu sludinātā vēsts, mūs iebiedētu un vājinātu mūsu ticību. Tāpat kā Jeremijas vajātāji, tie, kas mūsdienās vēršas pret mums, patiesībā vēršas pret Dievu. Šādi cilvēki nevar gūt uzvaru, jo Jehova ir daudz spēcīgāks par viņiem. Mēs varam teikt: ”Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz to Kungu!” (Psalms 27:14.) Saglabāsim paļāvību uz Jehovu dziļi savā sirdī un nepārstāsim darīt to, kas ir labs. Tāpat kā Jeremija un Baruhs, ”savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim”. (Galatiešiem 6:9.)

20 Lai gan visiem kristiešiem ir daudz grūtību, kuru dēļ viņiem reizēm zūd apņēmība kalpošanā, jauniešiem mūsdienās klājas sevišķi grūti. Tomēr arī brīnišķīgu iespēju viņiem ir ļoti daudz. Nākamais raksts ir sagatavots, īpaši domājot par jauniešiem Jehovas tautā. Bet tajā būs daudz noderīga arī vecākiem un visiem pieaugušajiem draudzes locekļiem, kas ar saviem vārdiem, priekšzīmi un atbalstu var palīdzēt jauniešiem.

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mums jārēķinās ar grūtībām, un pie kā mēs varam griezties pēc palīdzības?

• Kā Jeremija spēja turpināt kalpošanu, kaut arī viņam bija daudz grūtību?

• Kas mums var dot ”svētlaimību un sirds līksmību” pat grūtos brīžos?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 9. lpp.]

Jeremija uzskatīja, ka viņš ir pārāk jauns, lai kļūtu par pravieti

[Attēls 10. lpp.]

Pat vajāšanās Jeremija skaidri zināja, ka viņu atbalsta Jehova, kas ir ”stiprs un varens”