Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Cilvēkiem gados ir svarīga vieta kristiešu draudzē

Cilvēkiem gados ir svarīga vieta kristiešu draudzē

Cilvēkiem gados ir svarīga vieta kristiešu draudzē

”Dēstīti tā Kunga namā, viņi zaļo.. Vēl vecumā viņi nes augļus.” (PSALMS 92:14, 15.)

1. Kāds ir daudzu cilvēku viedoklis par veciem ļaudīm?

JEHOVA mīl visus savus uzticamos kalpus, arī tos, kas jau ir gados. Bet statistikas dati rāda, ka ik gadu gandrīz 500 tūkstoši vecu ļaužu ASV cieš no cietsirdīgas vai nevērīgas izturēšanās. Līdzīga aina ir vērojama arī daudzās citās valstīs, un tas liecina, ka slikta izturēšanās pret veciem cilvēkiem ir pasaules mēroga problēma. Kāda organizācija norāda uz vienu no šādas situācijas cēloņiem: ”Daudzu cilvēku viedoklis ir tāds, ka veco ļaužu labākie gadi ir pagātnē, ka viņi vairs nespēj paveikt neko noderīgu un ir pārlieku atkarīgi no citiem.”

2. a) Kāds ir Jehovas viedoklis par saviem kalpiem, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu? b) Kādus uzmundrinošus vārdus var lasīt 92. psalma 13.—16. pantā?

2 Dievs Jehova augstu vērtē savus uzticīgos kalpus, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu. Viņš pievērš uzmanību iekšējam cilvēkam, proti, garīgumam, nevis fiziskajiem ierobežojumiem. (2. Korintiešiem 4:16.) Viņa Rakstos, Bībelē, ir lasāmi uzmundrinoši vārdi: ”Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs; dēstīti tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi, lai paustu, ka tas Kungs ir taisns.” (Psalms 92:13—16.) Iedziļinoties šajos pantos, mēs redzēsim, cik nozīmīgs var būt padzīvojušu kristiešu ieguldījums draudzes darbībā.

”Vēl vecumā viņi nes augļus”

3. a) Kāpēc taisnie ir salīdzināti ar palmām? b) Kā cilvēki gados var ”vēl vecumā.. nest augļus”?

3 Psalma sacerētājs salīdzina taisnos ar palmām, kas ”dēstītas.. mūsu Dieva pagalmos”. Par šādiem cilvēkiem ir teikts, ka ”vēl vecumā viņi nes augļus”. Vai tā nav uzmundrinoša doma? Bībeles laikos austrumu zemēs namu pagalmos bieži auga skaistas, staltas palmas. Šie koki tika augstu vērtēti ne tikai savu dekoratīvo īpašību, bet arī ražīguma dēļ — bija palmas, kas nesa augļus vairāk nekā simt gadu. * Paliekot stingri iedēstīti patiesajā pielūgsmē, arī mēs varam ”nest augļus ar visāda veida labiem darbiem”. (Kolosiešiem 1:10.)

4., 5. a) Kādi svarīgi augļi kristiešiem jānes? b) Pastāstiet par dažiem Bībelē minētiem cilvēkiem, kas, būdami jau gados, ir nesuši ”lūpu augli”!

4 Jehova vēlas, lai kristieši nestu ”lūpu augli”, cildinot viņu un viņa nodomus. (Ebrejiem 13:15.) Vai to dara arī padzīvojuši cilvēki? Par to nav nekādu šaubu.

5 Bībelē ir stāstīts par veciem cilvēkiem, kas bezbailīgi liecināja par Jehovas vārdu un nodomiem. Mozum jau bija vairāk nekā ”septiņdesmit gadu”, kad Jehova viņu iecēla par savu pravieti un pārstāvi. (Psalms 90:10; 2. Mozus 4:10—17.) Cienījamais vecums neatturēja pravieti Daniēlu bezbailīgi liecināt par Jehovas augstāko varu. Daniēls acīmredzot jau bija vecāks par 90 gadiem, kad Belsacars viņu ataicināja izskaidrot noslēpumaino uzrakstu uz sienas. (Daniēla 5. nodaļa.) Sirmais apustulis Jānis sava garā mūža nogalē tika izsūtīts uz Patmas salu ”Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ”. (Atklāsmes 1:9.) Droši vien mēs atceramies arī daudzus citus Bībelē minētus cilvēkus, kas ir nesuši ”lūpu augli”, būdami jau krietni gados. (1. Samuēla 8:1, 10; 12:2; 1. Ķēniņu 14:4, 5; Lūkas 1:7, 67—79; 2:22—32.)

6. Kā Jehova mūsdienās ļauj ”sirmgalvjiem” ”sludināt praviešu mēlēm”?

6 Citēdams ebreju pravieša Joēla teiktos vārdus, apustulis Pēteris sacīja: ”Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, es izliešu no sava Gara pār visu miesu [arī pār ”sirmgalvjiem”], ..un tie sludinās praviešu mēlēm.” (Apustuļu darbi 2:17, 18; Joēla 3:1.) Saskaņā ar šiem vārdiem Jehova tagad, pēdējās dienās, izmanto gan svaidītos, gan ”citas avis”, kas ir cienījamā vecumā, lai darītu zināmus savus nodomus. (Jāņa 10:16.) Daļa no šiem cilvēkiem nes Valstības augļus jau desmitiem gadu.

7. Ar piemēru paskaidrojiet, kā gados veci cilvēki joprojām var nest Valstības augļus, pat ja viņiem ir slikta veselība!

7 Sonja kļuva par pilnas slodzes sludinātāju 1941. gadā. Lai gan viņa ilgstoši hroniski slimoja, savā dzīvoklī viņa regulāri vadīja Bībeles nodarbības. ”Labās vēsts sludināšana ir daļa no manas dzīves,” teica Sonja. ”Patiesībā tā arī ir mana dzīve, un es negrasos pārstāt sludināt.” Pirms kāda laika Sonja un viņas māsa Oliva pastāstīja mierinošo Bībeles vēsti nedziedināmi slimajai Dženetai, ko viņas satika slimnīcas uzgaidāmajā telpā. Dženetas māti, kas bija dedzīga katoliete, tik ļoti iespaidoja abu māsu sirsnīgā interese par viņas meitu, ka viņa piekrita uzsākt mājas Bībeles nodarbības, kas joprojām sekmīgi turpinās. Vai mēs nevarētu izmantot līdzīgas iespējas nest Valstības augļus?

8. Kā savu paļāvību uz Jehovu apliecināja cienījamu vecumu sasniegušais Kālebs, un kā kristieši gados var sekot viņa priekšzīmei?

8 Drosmīgi turpinot sludināt Valstību par spīti savām ierobežotajām iespējām, padzīvojuši kristieši var sekot priekšzīmei, kādu rādīja dievbijīgais izraēlietis Kālebs, kas četrdesmit gadus kopā ar Mozu bija tuksnesī. Kad Kālebs šķērsoja Jordānu un iegāja Apsolītajā zemē, viņam bija 79 gadi. Turpmākos sešus gadus viņš cīnījās izraēliešu karaspēkā, gūdams daudzas uzvaras, un būtu varējis pēc tam atdusēties uz lauriem. Taču Kālebs rīkojās tieši pretēji — viņš uzņēmās grūto uzdevumu iekarot ”lielas un nocietinātas pilsētas” Jūdas kalnu zemē, kur dzīvoja augumā milzīgie ēnakieši. Ar Jehovas palīdzību Kālebs ”tos spēja izdzīt, kā tas Kungs [bija] apsolījis”. (Jozuas 14:9—14; 15:13, 14.) Ja mēs par spīti gadu nastai joprojām nesam Valstības augļus, tad varam nešaubīties, ka Jehova ir ar mums, tāpat kā viņš bija ar Kālebu. Ja paliksim uzticīgi, viņš mums ļaus dzīvot jaunajā pasaulē, ko ir solījis izveidot. (Jesajas 40:29—31; 2. Pētera 3:13.)

Viņi ”ir sulīgi un zaļi”

9., 10. Kā gados veci kristieši var palikt veseli ticībā un saglabāt garīgu enerģiju? (Skat. ielogojumu 13. lpp.)

9 Norādīdams, cik labus augļus nes gados veci Jehovas kalpi, psalma sacerētājs rakstīja: ”Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs.. Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi.” (Psalms 92:13, 15.)

10 Kā vecumdienās var saglabāt garīgu enerģiju? Palmu nevīstošais skaistums ir izskaidrojams ar to, ka šie koki pastāvīgi saņem ūdeni. Savukārt mūs var stiprināt Bībeles patiesības ūdeņi, kas ir pieejami, ja iedziļināmies Dieva Rakstos un esam viņa organizācijā. (Psalms 1:1—3; Jeremijas 17:7, 8.) Tieši garīgums mūs dara noderīgus ticības biedriem. Par to var pārliecināties, domājot par notikumiem ar augsto priesteri Jojadu, kas bija vecs vīrs.

11., 12. a) Kā Jojada ietekmēja Jūdejas valsts vēstures gaitu? b) Kā Jojada izmantoja savu ietekmi patiesās pielūgsmes veicināšanai?

11 Jojadam, šķiet, bija vairāk nekā simt gadu, kad godkārīgā ķēniņiene Atalja noslepkavoja savus mazbērnus un sagrāba varu Jūdejā. Ko Jojada šajā situācijā varēja darīt? Sešus gadus viņi ar sievu templī slēpa Joasu — vienīgo troņmantnieku, kas bija palicis dzīvs. Pēc tam Jojada drosmīgi pasludināja septiņus gadus veco Joasu par ķēniņu un lika sodīt Atalju ar nāvi. (2. Laiku 22:10—12; 23:1—3, 15, 21.)

12 Būdams ķēniņa aizbildnis, Jojada izmantoja savu ietekmi, lai veicinātu patieso pielūgsmi. Viņš ”noslēdza derību starp to Kungu no vienas un sevi pašu un visu tautu un ķēniņu no otras puses, ka viņi centīsies būt īsta tā Kunga tauta”. Pēc Jojadas pavēles ļaudis nojauca viltus dieva Baala svētnīcu, nopostīja tās altārus un tēlus un nogalināja tās priesteri. Jojadas vadībā Joass atjaunoja kalpošanu templī un veica tajā nepieciešamo remontu. ”Joass visu savu mūža dienu darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.” (2. Laiku 23:11, 16—19; 24:11—14; 2. Ķēniņu 12:3.) Kad Jojada 130 gadu vecumā nomira, viņam tika parādīts izcils gods — viņš tika apglabāts ar ķēniņiem, jo ”viņš bija labu darījis ir Israēlam, ir Dievam, ir Viņa namam”. (2. Laiku 24:15, 16.)

13. Kā padzīvojuši kristieši var ”darīt labu.. ir Dievam, ir Viņa namam”?

13 Varbūt slikta veselība vai kādi citi apstākļi ierobežo mūsu iespējas veicināt patieso pielūgsmi, tomēr ”darīt labu.. ir Dievam, ir Viņa namam” ir mūsu spēkos. Dedzību par Jehovas garīgo namu var parādīt, apmeklējot draudzes sapulces un tajās piedaloties, kā arī savu iespēju robežās sludinot. Ja labprāt pieņemam Bībelē dotos padomus un visādi atbalstām ”uzticīgo un gudro kalpu” un draudzi, mēs ļoti labvēlīgi ietekmējam citus kristiešus. (Mateja 24:45—47.) Mēs varam arī pamudināt ticības biedrus ”uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24, 25; Filemonam 8, 9.) Citi var gūt lielu labumu, ja rīkojamies saskaņā ar apustuļa Pāvila vārdiem: ”Lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā; tāpat vecākās sievietes: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu.” (Titam 2:2—4.)

14. Kā kristieši, kas jau ilgus gadus ir pārraugi, var veicināt patieso pielūgsmi?

14 Ko varētu darīt tie, kas jau ilgus gadus ir draudzes vecākie? ”Nesavtīgi lieciet lietā gudrību, kas uzkrājas ar gadiem,” iesaka kāds pieredzējis draudzes vecākais. ”Uzticiet pienākumus citiem, dalieties pieredzē ar tiem, kas vēlas uzņemties atbildību. Mēģiniet saskatīt potenciālu, kas cilvēkiem piemīt, un palīdziet viņiem to attīstīt. Tā rīkojoties, jūs rūpējaties par nākotni.” (5. Mozus 3:27, 28.) Pieredzējuši vecākie, kas dzīvi interesējas par Valstības sludināšanu, ir ļoti vajadzīgi kristīgajā brāļu saimē.

”Lai paustu, ka tas Kungs ir taisns”

15. Kā cienījama vecuma kristieši ”pauž, ka tas Kungs ir taisns”?

15 Dieva kalpi, kas ir jau gados, ar prieku pilda savu pienākumu ”paust, ka tas Kungs ir taisns”. Visi cienījama vecuma kristieši ar saviem vārdiem un darbiem var apliecināt, ka Jehova ir viņu ”patvēruma klints, un tajā nav netaisnības”. (Psalms 92:16.) Palma bez vārdiem liecina par sava Radītāja izcilajām īpašībām, bet mums, cilvēkiem, Jehova ir devis iespēju arī vecumdienās stāstīt par viņu tiem, kas vēl tikai sāk viņam kalpot. (5. Mozus 32:7; Psalms 71:17, 18; Joēla 1:2, 3.) Kāpēc ir tik svarīgi to darīt?

16. Kāds bībelisks piemērs ilustrē, cik svarīgi ir ”paust, ka tas Kungs ir taisns”?

16 Kad izraēliešu vadonis Jozua bija ”kļuvis vecs un krietni jau padzīvojis gados”, viņš ”sasauca visu Israēlu, viņu vecajos, viņu tautas priekšniekus, viņu tiesnešus un viņu goda amatu izpildītājus” un atgādināja tiem Dieva taisnīgo rīcību. Jozua sacīja: ”Nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies.” (Jozuas 23:1, 2, 14.) Uz kādu laiku šie vārdi stiprināja ļaužu apņēmību uzticīgi kalpot Jehovam, bet pēc Jozuas nāves ”cēlās jauna paaudze.., kas nepazina to Kungu nedz arī Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam. Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika tam Kungam, jo viņi kalpoja baāliem.” (Soģu 2:8—11.)

17. Kā Jehova mūsu laikos ir izturējies pret savu tautu?

17 Protams, kristiešu draudzes locekļu uzticība Dievam nav atkarīga no tā, ko stāsta gados vecāki Dieva kalpi. Tomēr, kad dzirdam aculiecinieku stāstījumus par ”lielajiem darbiem”, ko Jehova pēdējās dienās ir paveicis savas tautas labā, mūsu ticība viņam un viņa solījumiem nostiprinās. (Soģu 2:7; 2. Pētera 1:16—19.) Ja mēs esam Jehovas organizācijā jau daudzus gadus, mēs droši vien atceramies laiku, kad mūsu valstī vai apvidū bija pavisam maz Valstības sludinātāju vai kad sludināšanai bija spēcīga pretestība. Mums ir bijusi iespēja vērot, kā Jehova palīdz pārvarēt dažādus šķēršļus un liek ”steidzīgi” palielināties sludinātāju skaitam. (Jesajas 54:17; 60:22.) Bībeles patiesības ir kļuvušas arvien skaidrāk saprotamas, un pakāpeniski ir ieviesti uzlabojumi Dieva organizācijas redzamās daļas darbībā. (Salamana Pamācības 4:18; Jesajas 60:17.) Vai mēs cenšamies citus uzmundrināt, no savas pieredzes stāstot viņiem par Jehovas taisnīgajiem darbiem? Tas var ļoti iedvesmot un stiprināt kristīgo brāļu saimi.

18. a) Ar piemēru paskaidrojiet, kāda tālejoša ietekme var būt tam, ja cilvēks citiem ”pauž, ka tas Kungs ir taisns”! b) Kā jūs personīgi esat izjutuši, ka Jehova ir taisns?

18 Noteikti ir bijušas arī reizes, kad Jehovas mīlestības pilnā gādība un vadība ir izpaudusies mūsu personiskajā dzīvē. (Psalms 37:25; Mateja 6:33; 1. Pētera 5:7.) Kāda padzīvojusi kristiete, vārdā Marta, mēdza uzmundrināt citus ar vārdiem: ”Lai kas arī notiktu, nekad nenovērsieties no Jehovas. Viņš jūs vienmēr atbalstīs.” Šis padoms dziļi ietekmēja Tolminu, kādu no Martas Bībeles skolniecēm, kas ir kristījusies sešdesmito gadu sākumā. Tolmina stāsta: ”Kad nomira mans vīrs, es jutos ārkārtīgi nomākta, bet šie vārdi mani pildīja ar apņēmību neizlaist nevienu sapulci. Un Jehova mani tiešām stiprināja.” Gadu gaitā Tolmina ir devusi tādu pašu padomu daudziem cilvēkiem, kam pati ir mācījusi Bībeli. Uzmundrinot ticības biedrus un stāstot viņiem par Jehovas taisnīgo rīcību, var ievērojami stiprināt viņu ticību.

Jehova augstu vērtē savus kalpus, kas ir gados

19., 20. a) Kāds ir Jehovas viedoklis par to, ko dara viņa kalpi, kuri ir jau gados? b) Par ko ir runāts nākamajā rakstā?

19 Mūsdienu pasaulē, kurā pateicība ir liels retums, vecie ļaudis parasti tiek piemirsti. (2. Timotejam 3:1, 2.) Ja kāds par viņiem arī atceras, tad bieži tas notiek viņu agrāko sasniegumu dēļ — citus interesē, kas viņi ir bijuši, nevis tas, kādi viņi ir tagad. Pavisam pretēja attieksme ir pausta Bībelē: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.) Dievs Jehova, protams, atceras, ko viņa uzticīgie kalpi ir darījuši agrāk, bet viņš augstu vērtē arī to, ko tie vēl joprojām dara. Dievbijīgus cilvēkus, kas ir gados, viņš uzskata par spējīgiem ražīgi darboties, garīgā ziņā veselīgiem un enerģiskiem kristiešiem, kuru dzīvē spilgti izpaužas viņa spēks. (Filipiešiem 4:13.)

20 Vai mūsu viedoklis par veciem cilvēkiem kristiešu draudzē sakrīt ar Jehovas viedokli? Ja tā ir, mēs būsim gatavi apliecināt viņiem savu mīlestību. (1. Jāņa 3:18.) Nākamajā rakstā ir apskatītas praktiskas iespējas, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Vienā dateļpalmas ķekarā var būt pat tūkstoš dateļu, un tas var svērt astoņus kilogramus vai vēl vairāk. Pēc kāda autora aprēķiniem, ”viena ražīga [palma] savā mūžā nes īpašniekiem divas trīs tonnas dateļu”.

Kā jūs atbildētu?

• Kā veci cilvēki ”nes augļus”?

• Kāpēc cienījamu vecumu sasniegušu kristiešu garīgums ir ļoti vērtīgs?

• Kā padzīvojuši cilvēki var ”paust, ka tas Kungs ir taisns”?

• Kāpēc Jehova augstu vērtē visus, kas viņam kalpo jau ilgu laiku?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

Kā viņi ir palikuši veseli ticībā

Kas ilggadējiem kristiešiem ir palīdzējis palikt veseliem ticībā un garīgā ziņā aktīviem? Lūk, ko saka daži no viņiem.

”Ļoti svarīgi ir iedziļināties Bībeles pantos, kuros runāts par attiecībām ar Jehovu. Naktīs es bieži vien atsaucu atmiņā 23. un 91. psalmu.” (Oliva, kristījusies 1930. gadā.)

”Es vienmēr esmu klāt, kad tiek teikta kristīšanās kandidātiem domātā runa, un klausos tik uzmanīgi, it kā pats grasītos kristīties. Saglabāt uzticību Dievam man ir palīdzējis tas, ka esmu spilgti paturējis prātā savu solījumu viņam kalpot.” (Harijs, kristījies 1946. gadā.)

”Katru dienu ir jālūdz Jehova — jālūdz viņam palīdzība, aizsardzība un svētība, ”domājot uz to Kungu visos savos ceļos”.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) (Antonio, kristījies 1951. gadā.)

”Kad dzirdu, ko no savas pieredzes stāsta kristieši, kuri jau daudzus gadus uzticīgi kalpo Jehovam, mana apņēmība palikt uzticīgai nostiprinās.” (Džoanna, kristīta 1954. gadā.)

”Būtiski ir nebūt pārāk augstās domās par sevi. Tas, kas mums ir, mums ir tikai Dieva žēlastības dēļ. Šāda prāta nostāja palīdz raudzīties pareizajā virzienā un saņemt garīgo stiprinājumu, kas ir vajadzīgs, lai izturētu līdz galam.” (Arlīna, kristījusies 1954. gadā.)

[Attēls 11. lpp.]

Veci cilvēki nes vērtīgus Valstības augļus

[Attēls 14. lpp.]

Ļoti vērtīgs ir padzīvojušu cilvēku garīgums