Darīt labu vai nedarīt sliktu?

”NEDARI citiem to, ko tu negribi, lai citi dara tev.” Šo ētisko maksimu, kā tiek uzskatīts, aptuveni pirms 2500 gadiem ir formulējis ievērojamais ķīniešu skolotājs un filozofs Konfūcijs. Mūsdienās joprojām daudzi turas pie pārliecības, ka cilvēks izpilda savu morālo pienākumu, vienkārši cenšoties nedarīt citiem sliktu.

Protams, Konfūcija formulētajam morāles principam ir sava vērtība. Taču Bībelē ir minēts kāds cits cilvēku uzvedības un savstarpējo attiecību aspekts. Bībelē ir runāts par to, ka grēks var izpausties ne tikai nepareizā rīcībā pret otru cilvēku, bet arī bezdarbībā. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17.) Jēzus Kristus nevis mudināja cilvēkus vienkārši nedarīt citiem sliktu, bet gan deva padomu: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.)

Sākotnēji Dievs bija iecerējis, ka visi cilvēki cits pret citu izturēsies tā, kā viņi grib, lai citi izturētos pret viņiem pašiem. Dievs izcilā veidā ir parūpējies par cilvēku labklājību — par to liecina tas, kā viņš cilvēkus ir radījis: ”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1. Mozus 1:27.) Dievs savā mīlestībā piešķīra cilvēkiem ne tikai vērtīgas īpašības, bet arī sirdsapziņu, kas, pareizi apmācīta, tiem palīdzētu veidot pret citiem tādu attieksmi, kādu tie vēlētos izjust pret sevi.

Mūsdienās daudzi cieš neapdomīgu un savtīgu cilvēku rīcības dēļ, un tas viņos rada bezcerības un bezpalīdzības sajūtu. Tāpēc ir nepieciešams kaut kas vairāk nekā tikai vienkārši nedarīt citiem sliktu — ir jādara tas, kas citiem nāktu par labu. To apzinoties, Jehovas liecinieki brīvprātīgi palīdz cilvēkiem uzzināt par brīnišķīgo cerību, kas atklāta Dieva Rakstos. Kad viņi apmeklē cilvēkus, lai pastāstītu tiem labo vēsti, kas atrodama Dieva Rakstos, Bībelē, viņi, mīlestības mudināti, dara citiem to, ko viņi vēlētos, lai citi darītu viņiem.