Pienācīgi vērtējiet dzīvības dāvanu
Pienācīgi vērtējiet dzīvības dāvanu
”Kristus asinis.. šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.” (EBREJIEM 9:14.)
1. Kas liecina, ka cilvēki augstu vērtē dzīvību?
KĀ JŪS atbildētu, ja kāds jums palūgtu noteikt jūsu dzīvības vērtību? Dzīvību mēs vērtējam ļoti augstu — gan paši savu, gan citu dzīvību. Tas izpaužas, piemēram, tad, kad dodamies pie ārsta, jo esam saslimuši vai vienkārši veicam kārtējo veselības pārbaudi. Mēs gribam būt dzīvi un veseli. Pat veci un nespējīgi cilvēki lielākoties vēlas dzīvot, nevis mirt.
2., 3. a) Uz kādu pienākumu ir norādīts Salamana Pamācību 23. nodaļas 22. pantā? b) Kā šajā pantā minētais pienākums ir saistīts ar Dievu?
2 Tas, kāda ir mūsu attieksme pret dzīvību, ietekmē mūsu attiecības ar citiem. Piemēram, Dieva Rakstos ir sacīts: ”Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!” (Salamana Pamācības 23:22.) Šajā pantā uzsvērts, cik svarīgi ir uzklausīt teikto un pēc tam paklausīt. (2. Mozus 15:26; 5. Mozus 7:12; 13:19; 15:5; Jozuas 22:2; Psalms 81:14.) Ar ko Dieva Rakstos ir pamatota nepieciešamība paklausīt vecākiem? Tas nav vienkārši tas fakts, ka tēvs un māte ir gados vecāki un viņiem ir lielāka dzīves pieredze. Iemesls ir tas, ka viņi mūs ”ir dzemdinājuši”, proti, devuši mums dzīvību. Ja mēs augstu vērtējam dzīvību, tad gluži loģiski ir izjust pienākumu pret tās devējiem.
3 Protams, patiesie kristieši par īsto dzīvības avotu atzīst Jehovu. Viņā mēs ”dzīvojam” un ”rosāmies”, uztverdami apkārtējo pasauli, un ”esam” — varam apdomāt un plānot nākotni, pat mūžīgu dzīvi. (Apustuļu darbi 17:28; Psalms 36:10; Salamans Mācītājs 3:11.) Saskaņā ar vārdiem no Salamana Pamācību 23. nodaļas 22. panta, ir pareizi ”klausīt” Dievam, mēģināt izprast viņa viedokli par dzīvību un attiecīgi rīkoties, nevis ļaut, lai mūs ietekmē jebkādi citi priekšstati.
Cieņa pret dzīvību
4. Kā jau cilvēces vēstures pirmsākumos kļuva redzams, cik svarīga ir cieņa pret dzīvību?
4 Jau cilvēces vēstures pirmsākumos Jehova skaidri lika saprast, ka viņš cilvēkiem nav devis tiesības rīkoties ar dzīvību pašiem pēc savas patikas. Kad skaudības un dusmu pārņemtais Kains nogalināja savu brāli Ābelu, viņš atņēma dzīvību nevainīgam cilvēkam. Vai Kainam bija tiesības pieņemt šādu lēmumu, kas bija saistīts ar cita cilvēka dzīvību? Dievs tā nedomāja. Viņš sauca Kainu pie atbildības ar vārdiem: ”Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.” (1. Mozus 4:10.) Pievērsīsim uzmanību, ka Ābela asinis, kas bija izlietas zemē, simbolizēja viņa dzīvību, kas bija nežēlīgi izdzēsta, un it kā sauca pēc Dieva atriebības. (Ebrejiem 12:24.)
5. a) Kādu aizliegumu Dievs izteica Noas laikā, un uz ko tas attiecās? b) Kādā ziņā šis aizliegums bija nozīmīgs solis?
5 Pēc lielajiem plūdiem, kuros izdzīvoja tikai astoņi cilvēki, Dievs teica vārdus, kas attiecās uz visiem cilvēkiem un kas ļāva labāk saprast, kā viņš vērtē dzīvību un asinis. Dievs sacīja, ka cilvēki drīkst ēst dzīvnieku gaļu, bet noteica kādu ierobežojumu: ”Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai ir jums par barību. Es jums tos visus nododu tāpat kā zaļos augus, lai tie jums noder barībai. Vienīgi miesu, kuŗas asinīs vēl ir dzīvība, jums nebūs ēst.” (1. Mozus 9:3, 4.) Jūdaismā šo vārdu nozīme dažreiz tiek skaidrota tā, ka cilvēki nedrīkstēja ēst vēl dzīva dzīvnieka gaļu un asinis. Taču laika gaitā kļuva pilnīgi skaidrs, ka Dievs šādi ir aizliedzis lietot asinis dzīvības uzturēšanai. Turklāt ar Noas starpniecību izteiktā Dieva pavēle bija nozīmīgs solis pretī tam, lai tiktu īstenots viņa cildenais nodoms, kurā svarīga vieta ir asinīm, — nodoms, kas cilvēkiem ļaus iegūt mūžīgu dzīvi.
6. Kā Dievs ar Noas starpniecību paskaidroja savu viedokli par dzīvības vērtību?
6 Dievs turpināja: ”Par jūsu pašu dzīvām asinīm Es prasīšu atbildību no visiem dzīvniekiem, Es to prasīšu, un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.” (1. Mozus 9:5, 6.) No šiem vārdiem, kas tika teikti visai cilvēcei, var redzēt, ka no Dieva viedokļa cilvēka asinis simbolizē tā dzīvību. Dzīvību cilvēkam ir devis Radītājs, un neviens nedrīkst atņemt šo dzīvību, ko simbolizē asinis. Ja kāds izdara slepkavību, kā to izdarīja Kains, Radītājam ir tiesības ”atprasīt” slepkavas dzīvību.
7. Kāpēc būtu jāpievērš uzmanība paziņojumam, ko Dievs Noam izteica par asinīm?
7 Ar šo paziņojumu Dievs deva cilvēkiem norādījumu neizmantot asinis nepareizi. Bet kāpēc tika dots šāds norādījums? Uz ko ir balstīts Dieva viedoklis par asinīm? Atbilde uz šiem jautājumiem ir saistīta ar vienu no svarīgākajām Bībeles mācībām. Šī mācība ir pašā kristīgās vēsts pamatā, kaut arī daudzas baznīcas to ignorē. Kas tā ir par mācību, un kā tā skar mūsu dzīvību, lēmumus un rīcību?
Kā drīkst lietot asinis?
8. Kāds ierobežojums asins lietošanai bija noteikts bauslībā?
8 Jehova sīkāk paskaidroja jautājumu par dzīvību un asinīm, kad deva izraēliešiem bauslību. Tā viņš vēl lielākā mērā sekmēja sava nodoma īstenošanu. Kā jūs droši vien zināt, bauslībā bija noteikts, ka Dievam jānes upuri, piemēram, ēdamie upuri, eļļa un vīns. (3. Mozus 2:1—4; 23:13; 4. Mozus 15:1—5.) Bija paredzēti arī dzīvnieku upuri. Par tiem Dievs sacīja: ”Miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāŗa, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos, jo asinis salīdzina dvēseli. Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: Neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis!” Ja kāds, piemēram, mednieks vai zemkopis, nogalināja dzīvnieku ēšanai, viņam bija jānotecina šī dzīvnieka asinis un jāaprauš tās ar zemi. Zeme ir Dieva kājsoliņš, un, izlejot asinis zemē, cilvēks atzina, ka dzīvība tiek atdota tās devējam. (3. Mozus 17:11—13; Jesajas 66:1.)
9. Kāds bija vienīgais bauslībā paredzētais asiņu lietojums, un kāpēc pastāvēja šāds iekārtojums?
9 Šis likums nebija vienkārši reliģisks rituāls bez dziļākas jēgas. Vai pamanījāt, kāpēc izraēlieši nedrīkstēja ēst asinis? Dievs teica: ”Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: Neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis!” Kādu iemeslu viņš minēja? ”Es tās [asinis] jums esmu devis uz altāŗa, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos.” Tas ļauj labāk saprast, kāpēc Dievs Noam sacīja, ka cilvēki nedrīkst ēst asinis. No Radītāja viedokļa asinīm ir izcila nozīme, un viņš tās ir paredzējis lietot tikai vienā īpašā veidā — lai glābtu daudzu cilvēku dzīvību. Asinīm ir ļoti liela nozīme grēku apklāšanā (salīdzināšanā). Tāpēc bauslībā Dievs bija atļāvis izmantot asinis vienīgi uz altāra, lai izraēlieši, kas vēlējās saņemt Jehovas piedošanu, varētu iegūt salīdzināšanu savai dzīvībai jeb grēku izlīdzināšanu.
10. Kāpēc dzīvnieku asinis nevarēja nodrošināt pilnīgu piedošanu, un kas tika atgādināts ar bauslībā paredzētajiem upuriem?
10 Šāds priekšstats nav kaut kas kristietībai svešs. Atsaukdamies uz šo Dieva noteikto bauslības prasību, kristiešu apustulis Pāvils rakstīja: ”Gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.” (Ebrejiem 9:22.) Pāvils paskaidroja, ka prasītie upuri nepadarīja izraēliešus par pilnīgiem, bezgrēcīgiem cilvēkiem. Viņš rakstīja: ”Ar upuŗiem ikgadus tiek atgādināti grēki, jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.” (Ebrejiem 10:1—4.) Tomēr šie upuri bija ļoti vērtīgi. Tie izraēliešiem atgādināja, ka viņi ir grēcīgi un ka viņiem ir vajadzīgs vēl kaut kas, lai viņu grēki tiktu piedoti pilnībā. Bet, ja jau asinis, kas simbolizēja dzīvnieku dzīvību, nevarēja pilnībā apklāt cilvēku grēkus, vai bija kādas asinis, kas to varētu?
Dzīvības Devējs piedāvā risinājumu
11. Kā var zināt, ka dzīvnieku asiņu upurēšana bija norāde uz kaut ko citu?
11 Bauslībā bija ietverta norāde uz kaut ko tādu, kas varēja īstenot Dieva gribu daudz lielākā mērā. Pāvils uzdeva jautājumu: ”Kāpēc tad nu dota bauslība?” — un pats atbildēja: ”Pārkāpumu dēļ tā ir klātpielikta — līdz nāktu atvase, kam ir dots apsolījums — eņģeļu dota, ar starpnieka [Mozus] roku uzrakstīta.” (Galatiešiem 3:19.) Pāvils rakstīja arī šādus vārdus: ”Bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids.” (Ebrejiem 10:1.)
12. Kā pamazām atklājās Dieva nodoms saistībā ar asinīm?
12 Tagad apkoposim līdz šim apskatīto informāciju. Noas laikā Dievs darīja zināmu, ka cilvēki drīkst ēst dzīvnieku gaļu, lai uzturētu savu dzīvību, bet nedrīkst ēst asinis. Vēlāk Dievs paziņoja, ka ”miesas dvēsele mīt asinīs”. Viņš uzskatīja, ka asinis simbolizē dzīvību, un sacīja: ”Es tās [asinis] jums esmu devis uz altāŗa, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos.” Taču lieliskais Dieva nodoms vēl nebija atklājies līdz galam. Bauslība bija tikai nākamo labumu ēna.
13. Kāpēc Jēzus nāvei bija milzīga nozīme?
13 Jautājuma būtība bija saistīta ar Jēzus Kristus nāvi. Kā zināms, Jēzus tika mocīts, piesists pie staba un nomira kā noziedznieks. Pāvils rakstīja: ”Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi. ..Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:6, 8.) Mirdams par mums, Kristus sagādāja izpirkuma upuri, ar ko varēja apklāt mūsu grēkus. Mācība par izpirkuma maksu pieder pie būtiskākajām kristīgās vēsts sastāvdaļām. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16; 1. Korintiešiem 15:3; 1. Timotejam 2:6.) Kā izpirkums ir saistīts ar asinīm un dzīvību, un kā tas attiecas uz mūsu dzīvi?
14., 15. a) Kā divos tulkojumos Vēstulē efeziešiem, 1. nodaļas 7. pantā, ir uzsvērta Jēzus nāve? b) Kādu šajā pantā ietvertu domu varētu nepamanīt?
14 Ir reliģijas, kurās tiek uzsvērta Jēzus nāve, un to piekritēji mēdz lietot tādus izteicienus kā, piemēram: ”Jēzus ir miris par mani.” Lūk, kā Bībeles izdevumos dažreiz ir tulkots 1. nodaļas 7. pants no Vēstules efeziešiem: ”Viņā un ar viņa nāvi mēs esam atbrīvoti, tas ir, mūsu pārkāpumi ir dzēsti.” (The American Bible.) ”Ar Kristus nāvi mēs esam atsvabināti, un mūsu grēki ir piedoti.” (Today’s English Version.) Abos šajos tulkojumos ir uzsvērta Jēzus nāve. Bet kāds varētu iebilst: Jēzus nāve taču tiešām ir ļoti svarīga. Kas gan šajos tulkojumos ir nepareizs?
15 Izmantojot tikai šādus tulkojumus, varētu atstāt bez ievērības kādu ļoti svarīgu faktu, bez kura nav iespējams pilnībā izprast Bībeles vēsti. Minētajos tulkojumos nav atspoguļots tas, ka Vēstulē efeziešiem, 1. nodaļas 7. pantā, lietots grieķu valodas vārds, kas nozīmē ”asinis”. Tāpēc daudzos tulkojumos, arī latviešu valodas Bībeles izdevumos, oriģināla doma ir izteikta precīzāk: ”Viņā mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana pēc viņa bagātās žēlastības.”
16. Kāda nozīme ir vārdiem ”viņa asinīs”?
16 Vārdiem ”viņa asinīs” ir dziļa jēga, un tie izsaka ļoti daudz. Bija vajadzīgs kaut kas vairāk nekā tikai nāve, pat pilnīgā cilvēka Jēzus nāve. Jēzus piepildīja to, uz ko bija norādīts bauslībā, un it īpaši to, ko attēloja Salīdzināšanas dienas notikumi. Šajā dienā saskaņā ar bauslību tika upurēti dzīvnieki. Pēc tam augstais priesteris daļu no dzīvnieku asinīm ienesa saiešanas telts vai tempļa vissvētākajā nodalījumā un tur cēla to Dieva priekšā, it kā atrastos Dieva klātbūtnē. (2. Mozus 25:22; 3. Mozus 16:2—19.)
17. Kā Jēzus piepildīja to, uz ko norādīja Salīdzināšanas diena?
17 Kā paskaidroja Pāvils, Jēzus piepildīja to, uz ko norādīja Salīdzināšanas diena. Vispirms Pāvils pieminēja, ka Izraēlā augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā reizi gadā ar asinīm, ko viņš upurēja ”par sevi pašu un par tautas neapzinātiem grēkiem”. (Ebrejiem 9:6, 7.) Atbilstoši šiem vārdiem, kad Jēzus bija piecelts no nāves un kļuvis par garu, viņš iegāja pašās debesīs. Būdams gars, kam nav miesīga ķermeņa, Jēzus varēja ”par mums parādīties Dieva vaiga priekšā”. Ko Jēzus nodeva Dievam? Tas nebija nekas taustāms, taču bija kaut kas ļoti svarīgs. Pāvils turpināja: ”Kristus, atnācis par.. augsto priesteri, ir.. ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā, panākdams mūžīgu pestīšanu. Jo, ja āžu un vēršu asinis.. šķīstī miesas šķīstībai, cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā gara spēkā pats sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.” Tātad Jēzus nodeva Dievam savu izlieto asiņu vērtību. (Ebrejiem 9:11—14, 24, 28; 10:11—14; 1. Pētera 3:18.)
18. Kāpēc kristiešiem jāpievērš uzmanība tam, kas Bībelē teikts par asinīm?
18 Šī Dieva atklātā patiesība palīdz saprast to, kas Bībelē teikts par asinīm, — kāpēc Dievs tās tik augstu vērtē, kādam jābūt mūsu viedoklim par tām un kāpēc mums jārespektē ierobežojumi, kādus Dievs ir noteicis asins lietošanai. Lasot Kristiešu grieķu rakstu grāmatas, var pamanīt, ka daudzkārt ir pieminētas Kristus asinis. (Skat. ielogojumu.) No šiem pantiem ir skaidrs, ka visiem kristiešiem ir vajadzīga ”ticība caur viņa [Jēzus] asinīm”. (Romiešiem 3:25, JDV.) Piedošana un mierīgas attiecības ar Dievu ir iespējamas vienīgi ”ar viņa [Jēzus].. asinīm”. (Kolosiešiem 1:20.) To katrā ziņā var teikt par visiem, ar kuriem Jēzus ir noslēdzis īpašu derību, kas tiem ļauj valdīt ar viņu debesīs. (Lūkas 22:20, 28—30; 1. Korintiešiem 11:25; Ebrejiem 13:20.) Tas pats attiecas uz ”lielo pulku”, kas drīzumā pārdzīvos ”lielās bēdas” un mūžīgi dzīvos paradīzē uz zemes. Simboliskā nozīmē šie cilvēki ir ”savas drēbes mazgājuši.. Jēra asinīs”. (Atklāsmes 7:9, 14.)
19., 20. a) Kāpēc Dievs ir noteicis ierobežojumus asins lietošanai, un kādai jābūt mūsu attieksmei pret to? b) Ko būtu svarīgi uzzināt?
19 Nav šaubu, ka asinīm Dieva acīs ir īpaša nozīme. Arī mums pret tām būtu jāizturas kā pret kaut ko īpašu. Radītājam, kam rūp dzīvība, ir tiesības noteikt ierobežojumus tam, kā cilvēki drīkst lietot asinis. Rūpēdamies arī par mūsu dzīvību, viņš nolēma izmantot asinis tikai vienā ārkārtīgi svarīgā veidā, padarot iespējamu mūžīgu dzīvi. Tas, ko viņš izdarīja, bija saistīts ar Jēzus dārgajām asinīm. Mēs varam būt bezgala pateicīgi, ka Dievs Jehova ir rīkojies mūsu interesēs un izmantojis Jēzus asinis tā, lai varētu glābt mūsu dzīvību. Tāpat mums jābūt pateicīgiem Jēzum, kas ir upurējis savu dzīvību un izlējis savas asinis mūsu labā. Mēs varam labi saprast vārdus, ko rakstīja apustulis Jānis: ”Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteŗiem Dievam savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Amen!” (Atklāsmes 1:5, 6.)
20 Bezgalīgi gudrais Dievs un Dzīvības Devējs jau pirms ilgiem laikiem bija iecerējis glābt mūsu dzīvību. Bet varētu jautāt: kā tam jāietekmē mūsu lēmumi un rīcība? Par to ir runāts nākamajā rakstā.
Kā jūs atbildētu?
• Ko no stāstījumiem par Ābelu un Nou var uzzināt par to, kāda ir Dieva attieksme pret asinīm?
• Kāds ierobežojums asins lietošanai bija noteikts bauslībā, un kāpēc tas tā bija?
• Kā Jēzus piepildīja to, uz ko norādīja Salīdzināšanas dienas notikumi?
• Kā Jēzus asinis var glābt mūsu dzīvību?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 18. lpp.]
KURAS ASINIS GLĀBJ DZĪVĪBU?
”Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kuŗā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko viņš pats ar savām [”sava Dēla”, NW] asinīm ieguvis par īpašumu.” (Apustuļu darbi 20:28.)
”Jo vairāk tagad, taisnoti ar viņa asinīm, caur viņu tiksim izglābti no dusmības.” (Romiešiem 5:9.)
”Bijāt.. bez Dieva šinī pasaulē. Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi.” (Efeziešiem 2:12, 13.)
”Visai Dieva pilnībai labpatika iemājot viņā, lai caur viņu un uz viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar viņa krusta asinīm visu starpā mieru.” (Kolosiešiem 1:19, 20.)
”Nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ.” (Ebrejiem 10:19.)
”Jūs.. esat atpirkti ne ar iznīcīgām lietām.. no savas aplamās no tēviem mantotās dzīves, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā jēra, dārgām asinīm.” (1. Pētera 1:18, 19.)
”Ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un viņa dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.” (1. Jāņa 1:7.)
”Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām.” (Atklāsmes 5:9.)
”Ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs.. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu.” (Atklāsmes 12:10, 11.)
[Attēls 16. lpp.]
Bauslībā Dievs paskaidroja, ka asinīm ir nozīme grēku piedošanā
[Attēls 17. lpp.]
Ar Jēzus asinīm tiks izglābti daudzi cilvēki