Vērtīgākais mantojums, kādu vecāki var dot saviem bērniem

SAVA garā mūža nogalē apustulis Jānis rakstīja: ”Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.” (3. Jāņa 4.)

Šos vārdus uzticīgais apustulis gan teica par saviem garīgajiem bērniem, taču viņa teiktais precīzi atspoguļo daudzu vecāku jūtas. Viņi ir veltījuši ne mazums pūļu, lai audzinātu un pamācītu savus bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”, un tagad ar prieku vēro, kā viņu pieaugušie bērni ”dzīvo patiesībā”. (Efeziešiem 6:4.) Mācot saviem bērniem ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi, vecāki viņiem nodod vērtīgāko mantojumu, kāds vien var būt, jo dievbijībai, kas sevī ietver tādu dzīvesveidu, kādu Jehova no kristiešiem prasa, ”ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums”. (1. Timotejam 4:8.)

Pilnīgais debesu Tēvs Jehova augstu vērtē dievbijīgus kristiešus, kas rūpējas par savu bērnu garīgo izglītošanu. Ja bērni atsaucas uz Bībeles patiesību, viņi pieredz daudz prieka, iesaistoties patiesajā pielūgsmē kopā ar saviem vecākiem. Jau būdami pieauguši, daudzi no viņiem ar prieku atceras, piemēram, savu pirmo piedalīšanos teokrātiskās kalpošanas skolā *. Citi varbūt glabā atmiņas par pirmo reizi, kad viņi nolasīja kādu pantu no Bībeles, kopā ar vecākiem sludinādami pa mājām. Daudziem spilgti ir palicis prātā, kā vecāki viņiem lasīja priekšā grāmatu Mana Bībeles stāstu grāmata vai Klausies Izcilo Skolotāju. * Kāds kristietis, kura vārds ir Gabriels, stāsta, kas ir dziļi iespiedies atmiņā viņam: ”Kad man bija četri gadi, mamma, gatavodama ēst, man katru dienu dziedāja. Kopš tā laika viena Valstības dziesma man ir kļuvusi īpaši tuva. Vēlāk tā man palīdzēja saprast, cik svarīgi ir kalpot Jehovam.” Iespējams, arī jūs atceraties šo dziesmu. Tā ir 157. dziesma mūsu dziesmu grāmatā Dziediet slavu Jehovam, un tās nosaukums ir ”Kalpojiet Jehovam jaunībā!”.

Dziesma sākas ar vārdiem ”Jehovu slavēja bērniņi reiz, nāca ar gavilēm Jēzu tie sveikt”. Dažiem bērniem bija priekšrocība personīgi satikt Jēzu, un Jēzum acīmredzot patika viņu dabiskums un vienkāršība. Viņš pat izmantoja bērnu vēlēšanos  mācīties, lai paskaidrotu, kādiem jābūt viņa sekotājiem. (Mateja 18:3, 4.) Tātad bērniem ir sava vieta Jehovas pielūgsmē. Kā teikts dziesmas turpinājumā, ”tiešām, pat bērni var Jehovu teikt”.

Ar savu priekšzīmīgo uzvedību — gan mājās, gan skolā, gan cituviet — daudzi bērni sagādā godu Dievam un savai ģimenei. Kristīgi vecāki, kas mīl patiesību, šiem bērniem ir liela svētība. (5. Mozus 6:7.) Dievbijīgi vecāki paklausa Dievam, kas kā mīlošs Tēvs māca būtnes, ko viņš ir radījis, staigāt pa pareizo ceļu. Kad vecāki savukārt māca savus bērnus, viņi var izjust lielu gandarījumu, pieredzēdami, ka bērni viņus ”klausa un iepriecina”. (Jesajas 48:17, 18.) Anhelika, kas patlaban kalpo Jehovas liecinieku filiālē Meksikā, stāsta: ”Mani vecāki vienmēr centās dzīvot pēc Bībeles principiem. Tāpēc man bija ļoti jauka bērnība. Es jutos laimīga.”

Tāpat kā Anhelika, daudzi jauni kristieši ir pārliecināti, ka par viņiem nodoto garīgo mantojumu ir vērts rūpēties. Uz visiem jauniešiem, kas aug kristīgās ģimenēs, attiecas dziesmā izteiktais mudinājums: ”Jaunieši, centieties godīgi būt!” Pienāks laiks, kad jums pašiem būs jāpieņem lēmumi, tāpēc jau tagad mācieties paļauties uz Jehovu. Tāpat ir labi ņemt vērā padomu: ”Vairieties pasaulē ietekmi gūt!”

Ja par svarīgāko jūsu dzīvē kļūs apkārtējo atzinība, var gadīties, ka visa audzināšana, kādu esat saņēmuši, izrādīsies veltīga un jūs sabojāsiet savas nākotnes izredzes. Vēlme iegūt apkārtējo atzinību var padarīt jūs nepiesardzīgus. Daži, kas ir padevušies šai vēlmei, ir sākuši biedroties ar cilvēkiem, kuri gan šķiet labi un patīkami, bet kuriem nerūp kristīgās normas. To labi ilustrē videofilma Jaunieši jautā. Kā lai es atrodu īstus draugus?, kurā stāstīts par meiteni, vārdā Tera. Jaunieši, ja jūs uzturēsiet ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas neatbalsta patieso pielūgsmi, jūs, tāpat kā Tera, pārliecināsieties, ka agrāk vai vēlāk ”netaisnie iespaidos jūs”, kā teikts dziesmā. Tikumus, kuru veidošanai ir nepieciešami gadi, var sabojāt ļoti ātri.

Tiesa, dzīvot dievbijīgi nav viegli, taču, kā sacīts dziesmas turpinājumā, ja jūs jaunībā pieminēsiet Dievu un ”dedzīgi viņam no sirds kalposiet”, jūs ieliksiet labu pamatu sekmīgai dzīvei un, ”gadiem ejot, jūs  pavadīs prieks”. Jūs arvien skaidrāk pārliecināsieties, ka tikmēr, kamēr Jehova ar mīlestību par jums rūpējas, nekas jūs nespēj atturēt darīt to, kas viņa acīs ir labs. Tā jūs kļūsiet par nobriedušiem, dievbijīgiem cilvēkiem, un, kas ir vēl svarīgāk, ja jūs paliksiet uzticīgi kristīgajiem principiem, pēc kuriem esat audzināti, ”par jūsu dzīvi būs gandarīts Dievs”. Vai maz ir iespējams lielāks gods kā iepriecināt Jehovas sirdi? (Salamana Pamācības 27:11.)

Tāpēc, jaunieši, vienmēr atcerieties, cik vērtīga ir audzināšana, kādu jums sniedz Jehova un jūsu kristīgie vecāki. Lai viņu sirsnīgā mīlestība jūs mudina darīt to, kas Jehovam ir patīkams! Šādi rīkodamies, jūs, tāpat kā Jēzus Kristus un dievbijīgais Timotejs, iepriecināsiet savu debesu Tēvu un savus vecākus. Un, ja jūs kādreiz paši kļūsiet par vecākiem, jums, visticamāk, būs tāda pati apņemšanās kā Anhelikai, kura sacīja: ”Ja man kādreiz būs bērns, es no visas sirds centīšos viņā ieaudzināt mīlestību pret Jehovu jau agrā bērnībā, lai tā viņu vadītu visu mūžu.” Nav šaubu, ka, mācot saviem bērniem ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi, vecāki viņiem nodod vērtīgāko mantojumu, kādu vien vecāki saviem bērniem var dot.

[Zemsvītras piezīmes]