Ejiet un gatavojiet mācekļus

”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (MATEJA 28:18, 19.)

1., 2. a) Kādu uzdevumu Jēzus uzticēja saviem sekotājiem? b) Kādi ar Jēzus norādījumiem saistīti jautājumi tiks apskatīti?

BIJA mūsu ēras 33. gada pavasara diena Izraēlā, un Jēzus mācekļi bija sapulcējušies kādā kalnā Galilejā. Viņu augšā celtajam Kungam tūlīt bija jādodas debesīs, bet pirms tam viņš gribēja mācekļiem pavēstīt kaut ko svarīgu. Jēzus viņiem grasījās uzticēt kādu uzdevumu. Kas tas bija par uzdevumu? Kā mācekļi to uztvēra? Kā tas attiecas uz mums?

² Jēzus vārdi ir lasāmi Mateja evaņģēlija 28. nodaļā, no 18. līdz 20. pantam: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” Jēzus minēja ”visu varu”, ”visas tautas”, runāja par ”visu”, ko viņš ir pavēlējis, un solīja būt pie mācekļiem ik dienas. Šie četri izteicieni liek uzdot vairākus svarīgus jautājumus, ko var rezumēt ar vārdiem ”Kāpēc?”, ”Kur?”, ”Kas?” un ”Cik ilgi?”. Apskatīsim tos visus pēc kārtas. *

”Man ir dota visa vara”

3. Kāpēc mums jāklausa norādījumam gatavot mācekļus?

³ Pirmais jautājums ir šāds: kāpēc mums jāklausa norādījumam gatavot mācekļus? Jēzus teica: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas.” Vārds ”tāpēc” norāda uz būtisku iemeslu, kāpēc jāklausa šim norādījumam: Jēzum, kas to ir devis, pieder ”visa vara”. Cik liela ir viņa vara?

4. a) Cik liela ir Jēzus vara? b) Kā sapratne par Jēzus varu ietekmē mūsu attieksmi pret norādījumu gatavot mācekļus?

⁴ Jēzum ir vara pār savu draudzi, un kopš 1914. gada viņam pieder vara Dieva izveidotajā Valstībā. (Kolosiešiem 1:13; Atklāsmes 11:15.) Viņš ir erceņģelis, un viņam ir pakļauts debesu karapulks, kurā ir simtiem miljonu eņģeļu. (1. Tesaloniķiešiem 4:16; 1. Pētera 3:22; Atklāsmes 19:14—16.) Tēvs viņu ir pilnvarojis iznīcināt ”katru valdību, varu un spēku”, kas pretojas taisnīgiem  principiem. (1. Korintiešiem 15:24—26; Efeziešiem 1:20—23.) Jēzum ir vara ne tikai pār dzīvajiem. Viņš ir arī ”soģis pār dzīviem un mirušiem”, un Dievs viņam ir devis varu piecelt cilvēkus no nāves. (Apustuļu darbi 10:42; Jāņa 5:26—28.) Pavēle, ko devis kāds, kurš apveltīts ar tik lielu varu, bez šaubām, jāuzskata par ļoti svarīgu. Tāpēc mēs ar cieņu izturamies pret Kristus norādījumu iet un gatavot mācekļus un labprāt tam paklausām.

5. a) Kā Pēteris paklausīja Jēzum? b) Kas notika, kad Pēteris bija paklausījis Jēzus norādījumiem?

⁵ Neilgi pēc tam, kad Jēzus bija sācis kalpot uz zemes, viņš saviem mācekļiem iespaidīgā veidā paskaidroja, ka viņa varas atzīšana un paklausība viņa norādījumiem dod lielu labumu. Reiz Jēzus sacīja Pēterim, kas bija zvejnieks: ”Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Pēteris bija pārliecināts, ka tur nav zivju, un atbildēja Jēzum: ”Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši.” Taču Pēteris pazemīgi piebilda: ”Bet uz tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” Kad Pēteris bija paklausījis Kristus norādījumiem, viņš izvilka ”lielu pulku zivju”. Šī notikuma satriekts, Pēteris ”krita Jēzum pie kājām un sacīja: ”Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”” Bet Jēzus atbildēja: ”Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” (Lūkas 5:1—10; Mateja 4:18.) Ko var mācīties no šī gadījuma?

6. a) Ko no stāstījuma par brīnumainā loma izvilkšanu var mācīties par to, kādu paklausību Jēzus prasa? b) Kā mēs varam līdzināties Jēzum?

⁶ Uzdevumu kļūt par ”cilvēku zvejniekiem” Pēterim, Andrejam un citiem apustuļiem Jēzus deva nevis pirms tam, kad bija izvilkts šis pārsteidzošais loms, bet pēc tam. (Marka 1:16, 17.) Tātad Jēzus no viņiem neprasīja aklu paklausību. Viņš mācekļiem pārliecinoši paskaidroja, kāpēc tiem jābūt paklausīgiem. Paklausot Jēzus norādījumam izmest tīklus, varēja noķert pamatīgu lomu, un arī tad, ja viņi paklausītu Jēzus norādījumam ”cilvēkus zvejot”, viņi gūtu lielas svētības. Apustuļu ticība bija pietiekami stipra, un viņi atsaucās uz Jēzus aicinājumu. Bībelē teikts: ”Savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja viņam līdz.” (Lūkas 5:11.) Mudinot citus piedalīties mācekļu gatavošanā, mums jārīkojas tāpat kā Jēzum. Nebūtu pareizi vienkārši prasīt, lai cilvēki dara to, ko mēs viņiem sakām, — mums viņiem jāpaskaidro, kāpēc ir jāklausa Kristus norādījumam.

Pārliecinoši iemesli un pareizi motīvi

7., 8. a) Kādi ir daži Bībelē minēti iemesli sludināt Valstību un gatavot mācekļus? b) Kurš Bībeles pants jūs visvairāk mudina sludināt? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

⁷ Mēs sludinām Valstību un gatavojam mācekļus, jo atzīstam Kristus varu. Kādus vēl iemeslus līdzdalībai šai darbā mēs, pamatojoties uz Bībeli, varam minēt tiem, ko vēlamies pamudināt uz labiem darbiem? Pievērsīsim uzmanību, ko ir teikuši vairāki uzticīgi Jehovas liecinieki no dažādām zemēm un kā Bībeles panti apstiprina viņu vārdus.

⁸ Rojs, kristīts 1951. gadā: ”Es esmu devis Jehovam solījumu kalpot viņam vienmēr un gribu turēt doto vārdu.” (Psalms 50:14; Mateja 5:37.) Hetere, kristīta 1962. gadā: ”Kad es domāju par visu, ko Jehova manā labā ir izdarījis, manī rodas vēlēšanās apliecināt savu pateicību, uzticīgi viņam kalpojot.” (Psalms 9:2, 10—12; Kolosiešiem 3:15.) Hannelore, kristīta 1954. gadā: ”Ik reizi, kad esam kalpošanā, mūs atbalsta eņģeļi, un tas patiešām ir kaut kas brīnišķīgs!” (Apustuļu darbi 10:30—33; Atklāsmes 14: 6, 7.) Honora, kristīta 1969. gadā: ”Es negribu, lai tad, kad pienāks Jehovas noteiktais sprieduma izpildes laiks, kāds varētu pārmest Jehovam un viņa lieciniekiem nevērīgu attieksmi un teikt, ka viņu neviens nav brīdinājis.” (Ecēhiēla 2:5; 3:17—19; Romiešiem 10:16, 18.) Klaudio, kristīts 1974. gadā: ”Mēs sludinām ”Dieva priekšā Kristus spēkā”. Kad esmu kalpošanā, ar mani kopā ir mani labākie draugi.” (2. Korintiešiem 2:17.) *

9. a) Kā stāstījums par to, kas zvejojot notika ar Pēteri un citiem apustuļiem, parāda, kādu motīvu dēļ būtu jāklausa Kristum? b) Kam mūsdienās būtu jāmudina cilvēki paklausīt Dievam un Kristum, un kāpēc tā var teikt?

⁹ No stāstījuma par lielo lomu var redzēt arī to, cik svarīgi ir paklausīt Kristum pareizu motīvu dēļ — aiz mīlestības. Kad Pēteris teica: ”Aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks,” — Jēzus neaizgāja un nepārmeta Pēterim nekādus grēkus. (Lūkas 5:8.) Jēzus nesāka arī nosodīt Pēteri par to, ka tas viņu bija lūdzis aiziet. Jēzus tikai laipni sacīja: ”Nebīsties.” Bailes nebūtu pareizais pamudinājums paklausīt Kristum, tāpēc Jēzus Pēterim pastāstīja, ka tam ir iespēja kopā ar citiem mācekļiem būt cilvēku zvejniekam. Arī mēs nemēģinām izraisīt cilvēkos tādas negatīvas emocijas kā vainas apziņu vai kaunu, lai piespiestu viņus paklausīt Kristum. Jehovas sirdi priecē tikai neliekuļota paklausība, kuras pamatā ir mīlestība pret Dievu un Kristu. (Mateja 22:37.)

”Darait par mācekļiem visas tautas”

10. a) Kāpēc uzdevums gatavot mācekļus nebija viegls? b) Kā mācekļi uztvēra Jēzus norādījumu?

¹⁰ Otrais jautājums, kas saistīts ar Kristus norādījumu, attiecas uz to, kur būtu jāgatavo mācekļi. Jēzus saviem sekotājiem  teica: ”Darait par mācekļiem visas tautas.” Pirms Jēzus kalpošanas cilvēki no visām tautām varēja nākt uz Izraēlu un pielūgt Jehovu. (1. Ķēniņu 8:41—43.) Jēzus pats lielākoties sludināja ebrejiem, bet saviem sekotājiem viņš deva norādījumu iet pie cilvēkiem no visām tautām. Sākumā teritorija, kurā viņa mācekļi ”zvejoja”, bija neliels ”ezers”, jo viņi sludināja ebrejiem, bet drīz tai bija jākļūst par veselu ”jūru” — visu cilvēci. Šāds notikumu pavērsiens mācekļiem nebija viegls, taču viņi labprāt paklausīja Jēzus norādījumam. Nepilnus 30 gadus pēc Jēzus nāves apustulis Pāvils varēja rakstīt, ka labā vēsts ir sludināta ne tikai ebrejiem, bet ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23.)

11. Kā ”zvejas teritorija” ir paplašinājusies kopš 20. gadsimta sākuma?

¹¹ Arī mūsdienās sludināšana ir vērsusies plašumā. 20. gadsimta sākumā ”zvejas teritoriju” veidoja tikai dažas zemes. Taču Kristus sekotāji tolaik centās līdzināties pirmā gadsimta kristiešiem un visiem spēkiem paplašināja teritoriju, kurā tika sludināts. (Romiešiem 15:20.) Trīsdesmito gadu sākumā viņi gatavoja mācekļus aptuveni simt zemēs. Patlaban ”zvejas teritorija” aptver jau 235 zemes. (Marka 13:10.)

”No dažādām.. valodām”

12. Uz kādu faktu norāda pravietojums no Cakarijas grāmatas 8. nodaļas 23. panta?

¹² Gatavot mācekļus no visām tautām ir grūts uzdevums ne tikai tāpēc, ka jāsludina plašā teritorijā, bet arī tāpēc, ka cilvēki runā dažādās valodās. Ar pravieša Cakarijas starpniecību Jehova paredzēja: ”Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.) Šī pravietojuma lielākajā piepildījumā ”jūdu vīrs” ir svaidīto kristiešu atlikums, bet ”desmit vīru” attēlo ”lielo pulku”. * (Atklāsmes 7:9, 10; Galatiešiem 6:16.) Kristus mācekļu lielajam pulkam bija jānāk no daudzām tautām un, saskaņā ar Cakarijas vārdiem, jārunā daudzās valodās. Vai Dieva tautas mūsdienu vēsturē ir vērojams kaut kas tamlīdzīgs? Jā, noteikti ir.

13. a) Kādas pārmaiņas Dieva tautā ir notikušas mūsdienās? b) Ko uzticīgais kalps ir darījis, ņemot vērā arvien lielāko vajadzību pēc garīgā uztura dažādās valodās? (Skat. arī ielogojumu ”Publikācijas neredzīgajiem”.)

¹³ 1950. gadā aptuveni 60 procentiem Jehovas liecinieku dzimtā valoda bija angļu. 1980. gadā šādu liecinieku bija vairs tikai 40 procenti, bet pašreiz — 20 procenti.  Ko uzticīgais un gudrais kalps ir darījis, ņemot vērā šādas pārmaiņas? Tas ir rūpējies, lai garīgais uzturs tiktu sagādāts arvien lielākā skaitā valodu. (Mateja 24:45.) Piemēram, 1950. gadā mūsu literatūra tika izdota 90 valodās, bet tagad — aptuveni 400. Tas, ka ir domāts par dažādās valodās runājošiem cilvēkiem, ir nesis lieliskus augļus. Katru nedēļu vidēji ap 5000 cilvēku ”no visām.. valodām” kļūst par Kristus mācekļiem. (Atklāsmes 7:9.) Turklāt pieaugums joprojām turpinās. Dažās zemēs ”tīklos” tiek noķerts ļoti labs ”loms”. (Lūkas 5:6; Jāņa 21:6.)

Kalpošana, kas sagādā gandarījumu

14. Kā var palīdzēt svešvalodā runājošiem cilvēkiem, kas dzīvo tur, kur mēs sludinām? (Skat. arī ielogojumu ”Zīmju valoda un mācekļu gatavošana”.)

¹⁴ Daudzās rietumu zemēs ir vērojams imigrantu pieplūdums, tāpēc reizēm sludinātājiem arī pašiem savā zemē jāgatavo mācekļi starp cilvēkiem no ”visām.. valodām”. (Atklāsmes 14:6.) Kā varētu palīdzēt citā valodā runājošiem cilvēkiem, kas dzīvo tur, kur mēs sludinām? (1. Timotejam 2:4.) Mums, tēlaini runājot, jāizmanto pareizie zvejas rīki. Piedāvāsim šiem cilvēkiem literatūru viņu valodā. Ja iespējams, parūpēsimies, lai viņus apmeklētu kāds liecinieks, kas runā šajā valodā. (Apustuļu darbi 22:2.) Tagad tas ir vieglāk izdarāms, jo daudzi Jehovas liecinieki ir iemācījušies kādu svešvalodu, lai palīdzētu citu tautību cilvēkiem kļūt par Kristus mācekļiem. Daudzi gadījumi liecina, ka šāda kalpošana sagādā patiesu gandarījumu.

15., 16. a) Kādi gadījumi apliecina, ka, palīdzot svešvalodā runājošiem cilvēkiem, var gūt lielu gandarījumu? b) Kādas iespējas sludināt cittautiešiem būtu labi pārdomāt?

¹⁵ Lūk, divi piemēri no Nīderlandes, kur Valstība organizēti tiek sludināta 34 valodās. Divi Jehovas liecinieki, vīrs un sieva, nolēma iet un darīt par mācekļiem poļu imigrantus. Atsaucība bija tik liela, ka vīrs  atrada iespēju samazināt savu darba laiku un izbrīvēja vēl vienu dienu nedēļā, lai mācītu Bībeli interesentiem. Jau pēc neilga laika šis laulātais pāris vadīja vairāk nekā 20 Bībeles nodarbību nedēļā. Viņi abi atzīst, ka sludināšana viņiem sagādā milzīgu prieku. Īpaši liels prieks sludinātājiem ir tad, ja cilvēki, kuriem Bībeles vēsts tiek darīta zināma viņu dzimtajā valodā, izsaka savu pateicību. Tā notika kādā sapulcē vjetnamiešu valodā. Kāds padzīvojis vīrs piecēlās un lūdza atļauju runāt. Ar asarām acīs viņš sacīja Jehovas lieciniekiem: ”Paldies jums, ka jūs tā pūlaties iemācīties manu grūto valodu. Esmu bezgala pateicīgs, ka vecumdienās man ir iespēja no Bībeles uzzināt tik daudz ko brīnišķīgu.”

¹⁶ Sludinātāji, kas kalpo svešvalodu draudzēs, ir ļoti apmierināti. Vīrs un sieva no Lielbritānijas saka: ”Kalpošana cittautiešu vidū ir viens no aizraujošākajiem kalpošanas veidiem, ar kādu mums ir nācies sastapties mūsu 40 gadu ilgajā Valstības sludināšanas darbā.” Varbūt arī mums ir pa spēkam iekārtot savu dzīvi tā, lai rastos iespēja sludināt cittautiešiem? Tie, kas vēl mācās skolā, varētu apgūt kādu svešvalodu un tā sagatavoties šim kalpošanas veidam. Šādi rīkojoties, var pavērties iespēja bagātināt savu dzīvi un saņemt daudz svētību. (Salamana Pamācības 10:22.) Skolniekiem būtu labi pārrunāt šo jautājumu ar saviem vecākiem.

Jāizmanto dažādas metodes

17. Kā varētu satikt vairāk cilvēku, sludinot draudzes teritorijā?

¹⁷ Protams, lielākajai daļai no mums nav pa spēkam ”izmest tīklus” cittautiešu teritorijā. Taču varbūt ir iespējams satikt vairāk cilvēku nekā līdz šim, sludinot savas draudzes teritorijā. To var panākt, dažādojot nevis pašu vēsti, bet sludināšanas metodes. Daudzviet arvien vairāk cilvēku dzīvo slēgtos daudzdzīvokļu namos, savukārt citi nekad nav sastopami mājās. Tas nozīmē, ka mums ”jāizmet tīkli” dažādos laikos un dažādās vietās. Tā mēs varam līdzināties Jēzum, kurš runāja ar cilvēkiem visdažādākajās situācijās. (Mateja 9:9; Lūkas 19:1—10; Jāņa 4:6—15.)

18. Kādus augļus ir nesusi sludināšana dažādās vietās? (Skat. arī ielogojumu ”Par mācekļiem tiek gatavoti darījumu cilvēki”.)

¹⁸ Dažviet pasaulē svarīga mācekļu gatavošanas metode ir sludināšana visur, kur vien sastopami cilvēki. Pieredzējuši sludinātāji arvien vairāk domā, kā runāt ar cilvēkiem dažādās vietās. Viņi sludina ne tikai pa mājām, bet arī lidostās, birojos, veikalos, autostāvvietās, autobusu pieturās, ielās, parkos, pludmalēs un citur. Liela daļa nesen kristīto Jehovas liecinieku Havaju salās pirmo reizi tika uzrunāti tieši šādās vietās. Dažādojot sludināšanas metodes, mēs varam labāk izpildīt Jēzus norādījumu gatavot mācekļus. (1. Korintiešiem 9:22, 23.)

19. No kāda aspekta Jēzus dotais rīkojums apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁹ Dodams uzdevumu gatavot mācekļus, Jēzus ne tikai norādīja, kāpēc un kur tas jādara, bet arī paskaidroja, kas mums jāsludina un cik ilgi tas jādara. No šiem diviem aspektiem par Jēzus doto rīkojumu ir runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc mēs sludinām Valstību un gatavojam mācekļus, un kas mūs mudina to darīt?

• Cik lielā mērā Jehovas kalpi mūsdienās pilda Jēzus norādījumu gatavot mācekļus visās tautās?

• Kā varētu dažādot ”zvejošanas metodes”, un kāpēc tas jādara?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēli 10. lpp.]

Publikācijas neredzīgajiem

Alberts ir kristiešu draudzes vecākais un pilnas slodzes sludinātājs, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš ir neredzīgs. Izmantojot publikācijas Braila rakstā, Alberts aktīvi piedalās kalpošanā un pat ir kalpošanas pārraugs. Kā viņam izdodas veikt savus pienākumus draudzē?

”Mūsu draudzē vēl nekad nav bijis labāka kalpošanas pārrauga par Albertu,” saka Džeimss, draudzes vadošais pārraugs. Alberts ir viens no aptuveni 5000 neredzīgajiem cilvēkiem ASV, kuri saņem bībeliskas publikācijas Braila rakstā angļu un spāņu valodā. Kopš 1912. gada uzticīgais kalps ir izdevis vairāk nekā simt publikāciju Braila rakstā. Ar moderno tehnoloģiju palīdzību Jehovas liecinieku tipogrāfijās patlaban katru gadu tiek iespiests miljoniem lappušu Braila rakstā vairāk nekā desmit valodās, un šīs publikācijas tiek izplatītas vairāk nekā 70 zemēs.

[Papildmateriāls/Attēls 11. lpp.]

Zīmju valoda un mācekļu gatavošana

Tūkstošiem Jehovas liecinieku, arī daudz dedzīgu jauniešu, ir iemācījušies zīmju valodu, lai palīdzētu nedzirdīgiem cilvēkiem kļūt par Kristus mācekļiem. Brazīlijā nesen viena gada laikā tika kristīti 63 nedzirdīgi cilvēki, un 35 nedzirdīgie šajā valstī pašreiz ir pilnas slodzes sludinātāji. Pavisam pasaulē ir vairāk nekā 1200 zīmju valodas draudžu un grupu. Vienīgais zīmju valodas rajons Krievijā ģeogrāfiskā ziņā ir lielākais rajons pasaulē — tas aptver visu Krieviju!

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Par mācekļiem tiek gatavoti darījumu cilvēki

Havaju salās, apmeklēdama darījumu cilvēkus viņu birojos, kāda Jehovas lieciniece satika kādas transporta pārvadājumu firmas direktoru. Lai gan direktors ir ļoti aizņemts cilvēks, viņš piekrita 30 minūtes nedēļā savā kabinetā studēt Bībeli. Katru trešdienas rītu viņš saviem darbiniekiem dod rīkojumu nesavienot ar viņu nevienu zvanītāju un pilnībā pievēršas Bībeles nodarbībai. Cita Jehovas lieciniece Havaju salās reizi nedēļā vada Bībeles nodarbību ar kādas apavu remontdarbnīcas īpašnieci. Nodarbība notiek tieši apavu darbnīcā. Ja ienāk kāds apmeklētājs, lieciniece pavirzās sāņus, un, kad apmeklētājs ir aizgājis, nodarbība turpinās.

Gan firmas direktors, gan darbnīcas īpašniece tagad studē Bībeli tāpēc, ka Jehovas liecinieki uzņēmās iniciatīvu un ”izmeta tīklus” dažādās vietās. Arī mēs varētu padomāt, kādās vietās mūsu draudzes teritorijā būtu iespējams satikt cilvēkus, kuru parasti nav mājās.

[Attēls 12. lpp.]

Vai mēs varētu sludināt citā valodā runājošiem cilvēkiem?