Vēstule Noam

”Dārgais Noa! Daudz reižu es esmu lasījusi Bībelē par Tevi un to, kā Tu uzbūvēji šķirstu, kurā Tu ar savu ģimeni izglābies, kad pār zemi nāca plūdi.”

Šādiem vārdiem sākas vēstule, ar kuru piecpadsmitgadīgā Minnamarija piedalījās sacerējumu konkursā, ko rīkoja Somijas Pasts, Dzimtās valodas skolotāju apvienība un Literatūras biedrība. Konkursā varēja piedalīties skolēni vecumā no 14 līdz 21 gadam, un konkursa dalībnieku uzdevums bija uzrakstīt vēstuli, pamatojoties uz kādu grāmatu. Vēstule varēja būt adresēta grāmatas autoram vai kādam no grāmatas varoņiem. No visiem skolēnu darbiem skolotāji izvēlējās vairāk nekā 1400 vēstuļu un nosūtīja tās konkursa žūrijai, kas noteica konkursa uzvarētāju, kā arī desmit otrās un desmit trešās godalgas ieguvējus. Minnamarijas darbs tika ierindots trešajā grupā.

Kāpēc Minnamarija rakstīja vēstuli Noam — cilvēkam, kas bija dzīvojis pirms pieciem tūkstošiem gadu? Atbildot uz šo jautājumu, viņa teica: ”Bībele bija pirmā grāmata, par kuru es iedomājos. Es esmu ļoti labi iepazinusi cilvēkus, par kuriem stāstīts Bībelē. Es par viņiem esmu lasījusi tik daudz, ka viņi ir it kā dzīvi manā prātā. Nou es izvēlējos tāpēc, ka viņa dzīve bija tik aizraujoša, pavisam citāda nekā manējā.”

Vēstuli Noam Minnamarija beidz šādiem vārdiem: ”Cilvēki joprojām seko Tavam ticības un paklausības piemēram. Tava dzīve mudina visus, kas lasa Bībeli, dzīvot saskaņā ar savu ticību.”

Šīs jaunās Bībeles lasītājas vēstule palīdz saprast, ka ”Dieva vārds”, Bībele, ”ir dzīvs un spēcīgs” un ietekmē gan vecus, gan arī jaunus cilvēkus. (Ebrejiem 4:12.)