Godāsim Radītāju, tiecoties pēc garīgiem mērķiem

”TAM, kas nezina, uz kuru ostu doties, neviens vējš nav ceļavējš.” Šie vārdi, ko esot teicis kāds pirmā gadsimta romiešu filozofs, apstiprina vispārzināmu patiesību — cilvēka dzīve skaidru virzību iegūst tikai tad, ja viņš mērķtiecīgi pēc kaut kā tiecas.

Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas centās īstenot kādu konkrētu mērķi. Noa aptuveni 50 gadus strādāja, lai ”uztaisītu šķirstu sava nama glābšanai”. Dieva pravietis Mozus vienmēr paturēja prātā Dieva apsolījumus. (Ebrejiem 11:7, 26.) Kad Jozua kļuva par Mozus pēcteci, Dievs viņam izvirzīja mērķi iekarot Kanaāna zemi. (5. Mozus 3:21, 22, 28; Jozuas 12:7—24.)

Apustulim Pāvilam, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, bija zināmi Jēzus vārdi, ka ”valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē”, un nav šaubu, ka šie vārdi lielā mērā ietekmēja Pāvila garīgos mērķus. (Mateja 24:14.) Saņēmis no sava Kunga Jēzus iespaidīgus vēstījumus un parādības, kā arī uzdevumu ”nest [Jēzus] vārdu pagānu.. priekšā”, Pāvils dedzīgi sludināja Mazāzijā un Eiropas dienvidos un palīdzēja tur nodibināt daudzas kristiešu draudzes. (Apustuļu darbi 9:15; Kolosiešiem 1:23.)

Vēstures gaitā Jehovas kalpi ir izvirzījuši sev augstus mērķus un tos sasnieguši, tā sagādājot godu savam Dievam. Bet kā kristieši mūsdienās varētu sev izvirzīt garīgus mērķus? Pēc kādiem mērķiem viņi varētu tiekties, un kas viņiem varētu palīdzēt īstenot iecerēto?

Pārbaudīsim savus motīvus

Mērķus var izvirzīt gandrīz jebkurā dzīves jomā, un pasaulē ir ne mazums mērķtiecīgu cilvēku. Taču ir kāda būtiska atšķirība starp teokrātiskiem mērķiem un mērķiem, pēc kuriem tiecas daudzi cilvēki mūsdienās. Daudzu pasaulīgu mērķu virzītājspēks ir neremdināmas alkas pēc bagātības, varas un ievērojama stāvokļa. Ja arī kristietis sāktu tiekties pēc slavas un varas, viņš pieļautu milzīgu kļūdu. Ir jāpatur prātā, ka godu Dievam Jehovam sagādā vienīgi tādi mērķi, kas ir saistīti ar patieso pielūgsmi un Valstības interesēm. (Mateja 6:33.) Šādu mērķu pamatā ir mīlestība pret Dievu un savu tuvāko, un, tiecoties pēc tiem, cilvēki stiprina dievbijību. (Mateja 22:37—39; 1. Timotejam 4:7.)

Kad kristieši izvirza sev garīgus mērķus, kas ir saistīti ar kalpošanu vai garīgo izaugsmi, ir ļoti būtiski, lai tas tiktu darīts ar pareiziem motīviem. Tomēr pat vislabākie nodomi dažkārt paliek neīstenoti. Kas mums varētu palīdzēt sasniegt savus mērķus?

Stiprināsim vēlēšanos sasniegt iecerēto

Padomāsim, kā Jehova radīja zemeslodi. Ar vārdiem ”tapa vakars un rīts” Jehova norādīja uz iepriekšējā radīšanas posma beigām un nākamā sākumu. (1. Mozus 1:5, 8, 13, 19, 23, 31.) Katra posma sākumā viņš skaidri zināja savu mērķi, proti, ko viņš šajā ”dienā” vēlas paveikt. Tā Dievs īstenoja savu nodomu radīt ”visas lietas”. (Atklāsmes 4:11.) ”Ko Viņa prāts vēlas, to Viņš arī piepilda,” sacīja Ījabs. (Ījaba 23:13.) Jehova noteikti bija ļoti gandarīts, kad apskatīja ”visu, ko Viņš bija darījis”, un secināja, ka ”viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.)

Sasniegt mērķi var palīdzēt stipra vēlēšanās. Bet kā lai attīsta šādu vēlēšanos? Vēl tad, kad zeme bija neiztaisīta un tukša, Jehova  savā iztēlē redzēja to kā brīnišķīgu dārgakmeni izplatījumā, kas sagādās viņam godu un slavu. Arī mūsu vēlme īstenot iecerēto augs, ja domāsim par savu pūliņu rezultātu. To ir pieredzējis 19 gadus vecais Tonijs. Viņu bija spēcīgi iespaidojusi ekskursija pa Jehovas liecinieku filiāli kādā Rietumeiropas valstī. Kopš tā laika viņa prātu bieži nodarbināja doma: ”Varbūt arī es tur varētu dzīvot un strādāt?” Tonijs nepārstāja par to domāt un darīja visu, lai piepildītu savu ieceri. Nav grūti iedomāties Tonija prieku, kad viņa rakstītais iesniegums tika apstiprināts un viņu uzaicināja strādāt Jehovas liecinieku filiālē.

Ja mēs kontaktējamies ar kristiešiem, kas ir sasnieguši kādu konkrētu garīgu mērķi, mums var rasties vēlēšanās tiekties pēc tāda paša mērķa. Džeisons, kam tagad ir 30 gadi, atzīst, ka pusaudža vecumā sludināšana viņam nesagādāja prieku. Taču pēc vidusskolas beigšanas viņš kļuva par dedzīgu pionieri jeb pilnas slodzes Valstības sludinātāju. Kas viņu uz to pamudināja? ”Es bieži sarunājos ar pionieriem un gāju kopā ar viņiem sludināt,” saka Džeisons, ”un šo cilvēku sabiedrība mani ļoti iespaidoja.”

Pierakstīsim savus mērķus

Nekonkrēta doma iegūst skaidrākas aprises, ja to izsaka vārdos. Ķēniņš Salamans atzīmēja, ka pareizi izvēlēti vārdi var iedarboties līdzīgi ”vēršu dzenamiem”, piešķirot dzīvei skaidrāku virzību. (Salamans Mācītājs 12:11.) Ja šos vārdus vēl arī pieraksta, tie dziļi iespiežas sirdī un prātā. Tieši tāpēc Jehova lika Izraēla ķēniņiem pašiem ar savu roku pārrakstīt Mozus bauslību. (5. Mozus 17:18.) Arī mums būtu noderīgi pierakstīt gan savus mērķus, gan to, kā mēs tos plānojam sasniegt, kā arī to, kādi šķēršļi varētu gadīties mūsu ceļā un kā mēs tos domājam pārvarēt. Būtu svarīgi padomāt arī par to, kādos jautājumos mums jāvairo savas zināšanas, kādas iemaņas mums jāapgūst un pie kā mēs varam griezties pēc palīdzības un atbalsta.

Džefrijam, kas jau ilgus gadus ir speciālais pionieris kādā nomaļā apgabalā vienā no Āzijas valstīm, skaidri noteikti teokrātiski mērķi palīdzēja rast mierinājumu, kad nomira viņa sieva. Lai atgūtos no šī briesmīgā trieciena, Džefrijs nolēma pilnībā nodoties sludināšanai un izvirzīja sev konkrētus mērķus. Viņš pierakstīja savus plānus un lūgšanā sacīja Jehovam, ka līdz mēneša beigām grib atrast vismaz trīs interesentus, kas vēlētos mācīties Bībeli. Katru vakaru viņš pārdomāja, ko bija paveicis dienas gaitā, un ik pēc desmit dienām izvērtēja, cik tālu viņš ir pavirzījies sava mērķa īstenošanā. Vai Džefrijs piepildīja savu ieceri? Mēneša laikā viņš bija uzsācis četras jaunas Bībeles studijas, par ko bija ārkārtīgi priecīgs.

Sadalīsim lielos mērķus mazākos

Daži mērķi sākotnēji varētu likties nesasniedzami. Tonijam, par kuru bija stāstīts iepriekš, iespēja strādāt Jehovas liecinieku filiālē pirmajā brīdī šķita kā nepiepildāms sapnis. Kad Tonijs pirmo reizi viesojās filiālē, viņš nebija kristījies un nedzīvoja saskaņā ar Jehovas normām. Taču viņš nolēma saskaņot savu dzīvi  ar Jehovas prasībām un izvirzīja sev mērķi kristīties. Pēc kristīšanās Tonijs kalendārā atzīmēja datumu, kad viņš plāno kļūt par palīgpionieri, un pēc tam — datumu, kad viņš plāno kļūt par pionieri. Kad viņš kādu laiku bija bijis pionieris, perspektīva strādāt Jehovas liecinieku filiālē bija kļuvusi daudz reālāka.

Arī mēs gūsim lielu labumu, ja lielos mērķus sadalīsim vairākos mazos mērķos. Šos mērķus var salīdzināt ar ceļa rādītājiem, kas iezīmē ceļu, pa kuru mums jāiet, ļauj noteikt, cik tālu mēs esam pavirzījušies, un palīdz koncentrēties uz galamērķa sasniegšanu. Ja lūgsim Jehovu un stāstīsim viņam par saviem plāniem, viņš mums palīdzēs nenovirzīties no izvēlētā kursa. Apustulis Pāvils mudināja kristiešus ”lūgt bez mitēšanās”. (1. Tesaloniķiešiem 5:17.)

Vairosim apņēmību un neatlaidību

Tomēr, pat ja mums ir rūpīgi pārdomāts rīcības plāns un stipra vēlēšanās to īstenot, reizēm mūsu ieceres neīstenojas. Māceklis Jānis Marks droši vien bija ļoti vīlies, kad apustulis Pāvils negribēja viņu ņemt līdzi savā otrajā misionāra ceļojumā. (Apustuļu darbi 15:37—40.) Markam bija jāņem vērā gūtā mācība un jāmeklē citas iespējas paplašināt savu kalpošanu. Pēc visa spriežot, viņš tā arī izdarīja. Vēlāk Pāvils izteicās par Marku ļoti atzinīgi, un ir zināms, ka Marks cieši sadarbojās ar apustuli Pēteri Babilonā. (2. Timotejam 4:11; 1. Pētera 5:13.) Vislielākā priekšrocība, kādu Marks savā dzīvē bija saņēmis, droši vien bija tā, ka Dievs viņu iedvesmoja sarakstīt evaņģēliju par Jēzus dzīvi un kalpošanu.

Kaut arī mēs, tiekdamies pēc teokrātiskiem mērķiem, varam piedzīvot neveiksmes, mēs nedrīkstam padoties. Mums būtu jāpārskata un no jauna jāizvērtē savi plāni, ieviešot tajos nepieciešamās korekcijas. Arī tad, kad esam saskārušies ar šķēršļiem, mums būtu jāturpina tiekties pretī mērķim ar apņēmību un neatlaidību. ”Uztici tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies,” mūs pamāca gudrais ķēniņš Salamans. (Salamana Pamācības 16:3.)

Ne visiem kristiešiem dzīvē ir vienādi apstākļi. Var gadīties, ka daži teokrātiski mērķi mums nav sasniedzami sliktas veselības vai ģimenes apstākļu dēļ. Tomēr mums vienmēr ir jāpatur prātā, ka mūsu galvenais mērķis ir apsolītā balva — mūžīgā dzīve vai nu debesīs, vai arī paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43; Filipiešiem 3:13, 14.) Kā mēs varam izcīnīt šo balvu? ”Kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 2:17.) Lai arī apstākļi mums varbūt neļauj tiekties pēc kādas priekšrocības kalpošanā, mēs tomēr varam ”bīties Dievu un turēt Viņa baušļus”. (Salamans Mācītājs 12:13.) Garīgi mērķi mums palīdz koncentrēties uz Dieva gribas pildīšanu. Tāpēc godāsim savu Radītāju, tiecoties pēc garīgiem mērķiem.

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Garīgi mērķi, pēc kuriem varētu tiekties

○ Lasīt Bībeli katru dienu.

○ Izlasīt katru Sargtorņa un Atmostieties! numuru.

○ Uzlabot savas lūgšanas.

○ Attīstīt gara augļus.

○ Tiekties pēc priekšrocībām kalpošanā.

○ Pilnveidot prasmi sludināt un gatavot mācekļus.

○ Apgūt iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai sludinātu pa telefonu, neformāli un lietišķajā teritorijā.