”Gudrs visu dara ar prātu”

DIEVA vārdos, Bībelē, atrodamie norādījumi ”ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts”. (Psalms 19:8—11.) Tā var teikt tāpēc, ka ”gudro mācība [t.i., Jehovas likumi] dzīvības avots — lai izbēgtu no nāves slazdiem”. (Salamana Pamācības 13:14, VDP.) Ja Bībeles padomus liek lietā, tie ne vien padara dzīvi labāku, bet arī palīdz izsargāties no slazdiem, kas varētu apdraudēt mūsu dzīvību. Tātad ir ļoti svarīgi apgūt Bībelē ietvertās zināšanas un dzīvot saskaņā ar tām.

Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļā, no 15. līdz 25. pantam, ir lasāmi senās Izraēlas ķēniņa Salamana dotie padomi, kas palīdz visu darīt ar prātu un dzīvot ilgāk un labāk. * Īsu atziņu un sakāmvārdu formā Salamans paskaidro, kā Dieva vārdi ļauj iegūt citu cilvēku labvēlību, palikt uzticīgiem kalpošanā, veidot pareizu attieksmi pret pārmācību un gudri izvēlēties sabiedrību. Viņš runā arī par to, ka ir saprātīgi atstāt mantojumu saviem bērniem un ar mīlestību tos audzināt.

”Ar smalku gudrību iegūst labvēlību”

”Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes,” raksta Salamans. (Salamana Pamācības 13:15.) Oriģinālvalodā lietotais izteiciens, kas tulkots ar vārdiem ”smalka gudrība”, ”apzīmē spēju būt apdomīgam, skaidri spriest un paust saprātīgu viedokli”, norādīts kādā Bībeles komentārā. Cilvēkam, kuram piemīt šādas īpašības, nav grūti iegūt citu labvēlību.

 Labs piemērs ir tas, kā apustulis Pāvils vērsās pie Filemona — kristieša, pie kura viņš sūtīja atpakaļ aizbēgušo vergu Onēzimu, kas bija kļuvis par kristieti. Pāvils lūdza Filemonu uzņemt Onēzimu tāpat, kā viņš uzņemtu pašu Pāvilu. Pāvils pat piedāvājās atlīdzināt Filemonam visu, ko Onēzims tam varēja būt parādā. Pāvils būtu varējis izmantot savas pilnvaras un norādīt Filemonam, kas tam jādara, taču viņš nolēma nokārtot šo jautājumu taktiski, mīlestības garā. Rakstīdams vēstuli, Pāvils bija pārliecināts, ka Filemons paklausīs viņa lūgumam un darīs vēl vairāk, nekā viņš lūdza. No šī gadījuma var mācīties, kā būtu jāizturas pret ticības biedriem. (Filemonam 8—21.)

Turpretī neuzticamu cilvēku ceļš ”rada sāpes”. Kā tas jāsaprot? Kā norāda kāds speciālists, šeit lietots vārds, kas nozīmē ”stiprs, nelokāms, un tas apraksta ļauno cilvēku bezsirdīgo rīcību. [..] Cilvēks, kas ir nocietinājies savos ļaunajos ceļos un ir nejūtīgs un vienaldzīgs pret citu gudrajiem padomiem, ir ceļā uz pazušanu.”

Salamans turpina: ”Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību.” (Salamana Pamācības 13:16.) Gudrība šeit tiek saistīta ar prātu — tā piemīt apdomīgam cilvēkam, kas vispirms visu apsver un tikai tad rīkojas. Ja gudrs cilvēks tiek netaisnīgi kritizēts vai pat apvainots, viņš savalda savu mēli. Viņš lūdz Dievu un pūlas panākt, lai viņa rīcībā izpaustos svētā gara augļi un lai viņu nepārņemtu aizkaitinājums. (Galatiešiem 5:22.) Apdomīgs cilvēks neļauj savu rīcību noteikt tam, ko dara citi vai kāda situācija veidojas. Viņš saglabā savaldību un izvairās no konfliktiem, kādos bieži iesaistās ātras dabas cilvēki.

Gudrs cilvēks visu dara ar prātu arī tad, kad jāpieņem kāds lēmums. Viņš zina, ka visai reti izdodas rīkoties saprātīgi, ja lēmums tiek pieņemts uz labu laimi, emociju ietekmē vai tikai tāpēc, ka tā dara citi. Tāpēc viņš vispirms mierīgi apdomā situāciju. Viņš uzzina visus faktus un noskaidro, kādas izvēles iespējas viņam ir, un pēc tam pārdomā, kādi Bībeles likumi un principi būtu jāņem vērā. Gudra cilvēka taka vienmēr ir līdzena. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

”Uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs”

Mums, Jehovas lieciniekiem, ir uzticēts sludināt vēsti no Dieva. Nākamais sakāmvārds palīdz joprojām uzticīgi pildīt šo uzdevumu. Tas skan šādi: ”Neuzticīgs un bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.” (Salamana Pamācības 13:17.)

 Šeit tiek uzsvērtas vēstneša īpašības. Ja kāds ļaunprātīgi sagroza viņam uzticēto vēsti, viņam klāsies slikti. Tā notika ar pravieša Elīsas kalpu Gehazi, kas alkatības dēļ paziņoja nepatiesu vēsti sīriešu karaspēka virspavēlniekam Naāmanam. Spitālība, no kuras Naāmans bija izdziedināts, pārgāja uz Gehazi. (2. Ķēniņu 5:20—27.) Bet kas notiek, ja ziņnesis kļūst neuzticīgs un vispār pārstāj sludināt vēsti? ”Ja.. tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas,” teikts Bībelē. (Ecēhiēla 33:8.)

Toties uzticams ziņnesis ir kā dziedinātājs pats sev un tiem, kas viņu uzklausa. Pāvils rakstīja Timotejam: ”Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. Timotejam 4:16.) Uzticīgi sludinot labo vēsti par Valstību, tiešām tiek panākta dziedināšana. Cilvēkiem ar pareizi noskaņotu sirdi šī vēsts palīdz saskatīt patiesību, kas dara viņus brīvus. (Jāņa 8:32.) Pat ja cilvēki neuzklausa vēsti, uzticamais vēstnesis ”būs izglābis savu dzīvību”. (Ecēhiēla 33:9.) Pret pienākumu sludināt nedrīkst izturēties vieglprātīgi. (1. Korintiešiem 9:16.) Mums jādara viss iespējamais, lai ”pasludinātu Dieva vārdus”, nemīkstinot tajos ietverto vēsti un neko tiem nepievienojot tikai tāpēc, lai cilvēkiem būtu patīkami to dzirdēt. (2. Timotejam 4:2.)

”Kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā”

Vai saprātīgs cilvēks izjūt nepatiku, kad ir saņēmis vērtīgu padomu? Salamana Pamācību 13. nodaļas 18. pantā sacīts: ”Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.” Gudri rīkojas tas, kurš labprāt uzklausa pat nelūgtu pamācību. Labs padoms var būt visnoderīgākais tieši tad, kad neapzināmies, ka mums tas ir vajadzīgs. Ja uzklausām šādu padomu, mēs varam pasargāt sevi no sirdssāpēm un izvairīties no nelaimes. Tas, kurš neņem vērā aizrādījumu, pieredzēs kaunu.

Pelnīta uzslava cilvēkam liek atplaukt un ir ļoti uzmundrinoša. Taču mums jābūt gataviem arī saņemt un uzklausīt aizrādījumus. To var redzēt no divām vēstulēm, ko  apustulis Pāvils rakstīja Timotejam. Šajās vēstulēs Pāvils uzslavēja Timoteju par viņa uzticību, bet deva viņam arī daudz padomu. Pāvils gados jaunāko Timoteju pamācīja, kā saglabāt ticību un labu sirdsapziņu, kā izturēties pret citiem draudzes locekļiem, kā attīstīt dievbijību un pieticību, kā dot norādījumus citiem, kā pretoties atkrišanai un kā izpildīt savu kalpošanu. Gados jaunākiem kristiešiem būtu labprāt jāuzklausa padomi, ko viņiem dod draudzes locekļi ar lielāku pieredzi.

”Kam darīšana ar zinīgo”

”Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļaunā muļķiem šķiet lielākā negudrība,” raksta gudrais ķēniņš. (Salamana Pamācības 13:19.) Skaidrojot šo sakāmvārdu, kādā Bībeles komentārā teikts: ”Kad ir sasniegts kāds mērķis vai īstenota kāda vēlme, cilvēks ar visu savu būtību izjūt dziļu gandarījumu. [..] Tā kā sasniegt mērķi ir ļoti patīkami, izvairīties no ļauna muļķiem šķiet negudrība. Viņi spēj panākt savu tikai ar negodīgiem līdzekļiem, un, ja viņi atteiktos no ļauna, viņiem būtu liegts prieks jebkad piepildīt savas vēlmes.” No tā var secināt, cik svarīgi ir attīstīt pareizas vēlmes.

Cilvēka domas un to, kas viņam patīk un kas nepatīk, būtiski ietekmē viņa sabiedrība. Salamans tālāk pauž nemainīgu patiesību: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.) Mūsu sabiedrība — arī izklaide, internets un lasāmviela — ietekmē to, kādi cilvēki mēs esam un kā mēs maināmies. Tāpēc mums gudri jāizvēlas sabiedrība.

”Labā mantojums”

”Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu,” atzīst Izraēlas ķēniņš. (Salamana Pamācības 13:21.) Ir vērts dzīvot taisnīgi, jo Jehova gādā par taisnajiem. (Psalms 37:25.) Tomēr mums jāpatur prātā, ka visu cilvēku dzīvi ietekmē ”laiks un apstākļi”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai sagatavotos neparedzētiem notikumiem?

”Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos,” raksta Salamans. (Salamana Pamācības 13:22.) Vecāki atstāj saviem bērniem ļoti vērtīgu mantojumu, ja palīdz tiem apgūt zināšanas par Jehovu un izveidot ar viņu labas attiecības. Bet iespēju robežās būtu saprātīgi padomāt arī par to, lai ģimene būtu materiāli nodrošināta, ja kāds no vecākiem pāragri nomirst. Daudzās zemēs ģimenes galva var parūpēties par dzīvības apdrošināšanu, sastādīt testamentu un atlikt kādu naudas summu ārkārtējiem gadījumiem.

Bet kas notiks ar ļauno cilvēku atstāto mantojumu? Salamans tālāk raksta: ”Grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem.” (Salamana Pamācības 13:22.) Kaut kādā mērā tas var piepildīties jau tagad, bet it īpaši šie vārdi attiecas uz laiku, kad Jehova izpildīs savu  solījumu radīt ”jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo”. (2. Pētera 3:13.) Tad bezdievīgo vairs nebūs un ”lēnprātīgie iemantos zemi”. (Psalms 37:11.)

Saprātīgs cilvēks rīkojas gudri pat tad, ja viņam pieder pavisam maz. ”Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā,” teikts Salamana Pamācību 13. nodaļas 23. pantā. Ar čaklu darbu un Dieva svētību mazumiņš kļūst par daudzumu, bet ar netaisnīgu rīcību var izputināt pat lielu mantu.

”Jau agri pārmāca”

Nepilnīgiem cilvēkiem jau kopš bērnības ir vajadzīga pārmācība. ”Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca,” norāda Izraēlas ķēniņš. (Salamana Pamācības 13:24.)

Tikko citētajā pantā rīkste apzīmē vecāku varu. Ar pārmācības rīksti te ir domāta ne tikai bērna pēršana, bet jebkādi pāraudzināšanas paņēmieni. Ir gadījumi, kad nepareizu uzvedību var labot ar mierīgi izteiktu aizrādījumu, bet reizēm bērniem ir jāsaka bargāki vārdi. ”Sapratīgu cilvēku norāšana skaŗ vairāk nekā simts nūju sitienu vientiesīgu neprašu,” teikts Salamana Pamācību 17. nodaļas 10. pantā.

Bērni jāaudzina ar mīlestību un gudrību, un vecākiem allaž jādomā, kas bērniem nāks par labu. Mīloši vecāki neatstāj bez ievērības bērnu trūkumus, bet cenšas tos pamanīt un izlabot, pirms tie ir iesakņojušies pārāk dziļi. Protams, vecākiem jāņem vērā Pāvila vārdi: ”Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.)

Bet ja nu vecāki ir pārlieku iecietīgi un nemēģina labot savu bērnu nepareizo rīcību? Vai bērni vēlāk būs viņiem par to pateicīgi? It nemaz! (Salamana Pamācības 29:21.) Bībelē teikts: ”Zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu.” (Salamana Pamācības 29:15.) Ja vecāki neizmanto viņiem uzticēto varu, tas liecina par vienaldzību vai mīlestības trūkumu. Turpretī tad, ja viņi laipni, bet konsekventi īsteno savu varu, izpaužas viņu mīlestība pret bērniem un rūpes par tiem.

Saprātīgs un taisnīgs cilvēks, kas visu dara ar prātu, tiks svētīts. Salamans apliecina: ”Taisnais ēd, lai sajustu apmierinājumu savā dvēselē, bet bezdievīgo vēderam nekad nav gana.” (Salamana Pamācības 13:25.) Jehova zina, kas mums dod vislielāko labumu visās dzīves jomās — gan ģimenes dzīvē, gan attiecībās ar citiem, gan kalpošanā, gan tad, kad saņemam pārmācību. Ja rīkosimies gudri un uzklausīsim Bībelē atrodamos padomus, mūsu dzīve būs patiesi pilnvērtīga.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 28. lpp.]

Gudrs cilvēks savalda savu mēli, ja viņu nepamatoti kritizē

[Attēls 29. lpp.]

Uzticīgs Valstības sludinātājs dara ļoti labu darbu

[Attēls 30. lpp.]

Ir uzmundrinoši dzirdēt uzslavu, taču mums jābūt gataviem uzklausīt arī aizrādījumus

[Attēls 31. lpp.]

Mīloši vecāki neatstāj bez ievērības bērnu pārkāpumus