Vai Jehovas likumi jums sagādā prieku?
Vai Jehovas likumi jums sagādā prieku?
”Svētīgs tas cilvēks, ..kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem.” (PSALMS 1:1, 2.)
1. Kāpēc Jehovas kalpi ir priecīgi?
JEHOVA atbalsta un svētī savus uzticamos kalpus. Kaut arī mēs sastopamies ar daudziem pārbaudījumiem, mēs izjūtam arī patiesu prieku. Par to nebūtu jābrīnās, jo mēs taču kalpojam ”laimīgajam Dievam” un viņa svētais gars raisa mūsu sirdī prieku. (1. Timotejam 1:11, NW; Galatiešiem 5:22.) Prieks ir emocionāls stāvoklis, ko izraisa kaut kas labs vai tā gaidas, un mūsu debesu Tēvs mums dod tikai labas dāvanas. (Jēkaba 1:17.) Ir skaidrs, kāpēc mēs esam priecīgi.
2. Kādi psalmi ir aplūkoti šajā un nākamajā rakstā?
2 Par prieku daudz ir runāts psalmu grāmatā. ”Svētīgi” jeb laimīgi cilvēki ir minēti pirmajā un otrajā psalmā. Agrīnie Jēzus Kristus sekotāji uzskatīja, ka otro psalmu ir sarakstījis Izraēlas ķēniņš Dāvids. (Apustuļu darbi 4:25, 26.) Vārdā nenosauktais pirmā psalma sacerētājs sāka Dieva iedvesmoto dziesmu ar vārdiem: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam.” (Psalms 1:1.) Šajā un nākamajā rakstā ir aplūkots, kā pirmais un otrais psalms palīdz just prieku.
Kas palīdz būt priecīgiem un laimīgiem
3. Kādi iemesli, kāpēc dievbijīgs cilvēks ir laimīgs, ir minēti pirmā psalma pirmajā pantā?
3 Pirmajā psalmā ir paskaidrots, kāpēc dievbijīgs cilvēks ir ”svētīgs” jeb laimīgs. Nosaukdams dažus iemeslus, psalma sacerētājs dziedāja: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā.” (Psalms 1:1.)
4. Kādu dzīves ceļu bija izvēlējušies Caharija un Elizabete?
4 Lai mēs būtu patiešām laimīgi, mums jāievēro Jehovas taisnīgās prasības. Caharija un Elizabete, kuriem bija gods kļūt par Jāņa Kristītāja vecākiem, ”bija taisni Dieva priekšā un staigāja nevainojami visos tā Kunga baušļos un likumos”. (Lūkas 1:5, 6.) Ja mēs rīkojamies tāpat kā viņi un nekādā gadījumā ”nesekojam bezdievīgo padomam”, proti, neklausām sliktiem ieteikumiem, mēs varam būt laimīgi.
5. Kas mums palīdzēs ”nestaigāt grēcinieku ceļus”?
5 Ja mēs nepārņemsim ļaundaru domāšanu, mēs ”nestaigāsim grēcinieku ceļus”. Mēs neiesim uz turieni, kur viņi bieži uzturas, — netikumīgas izklaides vietām un vietām ar sliktu slavu. Bet ja nu mēs jūtam kārdinājumu piebiedroties grēciniekiem un darīt to, kas Bībelē ir nosodīts? Tādā gadījumā lūgsim, lai Dievs mums palīdzētu rīkoties saskaņā ar apustuļa Pāvila vārdiem: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14.) Ja paļausimies uz Dievu un saglabāsim tīru sirdi, mēs nepārņemsim grēcinieku uzskatus un dzīves veidu, mums būs tīri rīcības motīvi un vēlmes un ”neliekuļota ticība”. (Mateja 5:8; 1. Timotejam 1:5.)
6. Kāpēc mums jāuzmanās no izsmējējiem?
6 Lai mēs būtu patīkami Jehovam, mēs nedrīkstam ”sēdēt paļātāju pulkā”. Ir cilvēki, kas paļā un izsmej dievbijību kā tādu, bet tagadējos ”pēdējos laikos” īpaši nicīgi smējēji bieži vien ir tie cilvēki, kas kādreiz ir bijuši kristieši, bet vēlāk kļuvuši par atkritējiem. Apustulis Pēteris brīdināja ticības biedrus: ”Mīļie.. Vispapriekš ievērojiet to, ka pēdējos laikos nāks nikni smējēji, kuŗi dzīvos savās pašu kārībās un sacīs: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.”” (2. Pētera 3:1—4.) Ja mēs nekad ”nesēdēsim paļātāju pulkā”, mēs nepiedzīvosim to nelaimi, ko noteikti piedzīvos viņi. (Salamana Pamācības 1:22—27.)
7. Kāpēc mums jāņem vērā vārdi, kas rakstīti pirmā psalma pirmajā pantā?
7 Ja mēs neņemtu vērā pirmā psalma sākumā rakstītos vārdus, mēs varētu zaudēt savu garīgumu, ko esam ieguvuši, iedziļinoties Bībelē, un pēc tam ar mums varētu notikt kaut kas vēl sliktāks. Garīga lejupslīde var sākties ar to, ka cilvēks seko bezdievīgo padomam. Pēc tam viņš varbūt sāk regulāri pavadīt kopā ar tiem laiku. Vēlāk viņš var pat kļūt par atkritēju, kas ir zaudējis ticību un to izsmej. Ir skaidrs, ka draudzība ar bezdievīgiem cilvēkiem var veicināt bezdievīga gara rašanos mūsos pašos un var sagraut mūsu attiecības ar Dievu Jehovu. (1. Korintiešiem 15:33; Jēkaba 4:4.) Neļausim, lai kaut kas tāds ar mums notiktu!
8. Kas mums palīdz pievērsties garīgiem jautājumiem?
8 Pievērsties garīgiem jautājumiem un neveidot draudzību ar bezdievīgiem cilvēkiem mums palīdz lūgšanas. ”Nezūdaities nemaz,” rakstīja Pāvils, ”bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Apustulis aicināja domāt par to, kas ir patiess, svēts, taisns, šķīsts un patīkams, kam laba slava, kas ir tikumīgs un cildināms. (Filipiešiem 4:6—8.) Centīsimies sekot Pāvila padomam un nekļūsim līdzīgi bezdievīgajiem!
9. Kā mēs cenšamies palīdzēt visiem cilvēkiem?
9 Mēs nepievienojamies bezdievīgajiem viņu ļaunajos darbos, tomēr mēs taktiski sludinām, gluži tāpat kā apustulis Pāvils romiešu vietvaldim Fēliksam stāstīja ”par taisnību un atturību, un nākamo tiesu”. (Apustuļu darbi 24:24, 25; Kolosiešiem 4:6.) Mēs sludinām labo vēsti par Dieva Valstību visiem cilvēkiem un izturamies pret viņiem laipni. Mēs esam pārliecināti, ka tie, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”, kļūs ticīgi un gūs prieku no Dieva likumiem. (Apustuļu darbi 13:48, NW.)
Cilvēks, kam ir prieks par Jehovas likumiem
10. Ko var darīt, lai tas, ko lasām Bībelē, mums dziļi iegultu prātā un sirdī?
10 Par cilvēku, kas ir ”svētīgs”, psalma sacerētājs tālāk teica: ”Kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” Citā tulkojumā (VDP) šis pants skan šādi: ”Kam par Kunga mācību prieks, kas čukst Viņa mācību dienu un nakti!” (Psalms 1:2.) Mums, Dieva kalpiem, ir prieks par viņa likumiem. Kad mēs studējam Bībeli, ja iespējams, mēs varam lasīt čukstus līdzi. Ja mēs to darīsim, lasot Bībeli, tad lasītais dziļi ieguls mūsu prātā un sirdī.
11. Kāpēc mums jālasa Bībele ”dienām un naktīm”?
11 ”Uzticīgais un gudrais kalps” mūs mudina lasīt Bībeli katru dienu. (Mateja 24:45.) Tā kā mēs dedzīgi vēlamies pēc iespējas labāk iepazīties ar Jehovas vēsti cilvēcei, būtu labi lasīt Bībeli ”dienām un naktīm” — piemēram, pat tad, ja mums kaut kādu iemeslu dēļ naktī nenāk miegs. Pēteris aicināja kristiešus: ”Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti.” (1. Pētera 2:1, 2.) Vai jums patīk katru dienu lasīt Bībeli un vēlu vakarā un pat naktī pārdomāt Dieva vārdus un nodomus? Psalmu dziesminiekam tas sagādāja prieku. (Psalms 63:7.)
12. Ko mēs darīsim, ja Jehovas likumi mums sagādā prieku?
12 Mūsu izredzes dzīvot mūžīgi ir saistītas ar to, vai mums ir prieks par Dieva likumiem. Viņa likumi ir pilnīgi un taisnīgi, un to ievērošana dod lielu algu. (Psalms 19:8—12.) Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:25.) Ja mēs patiešām priecāsimies par Jehovas likumiem, tad nepaies ne diena, kad mēs nebūtu pārdomājuši garīgus jautājumus. Mums būs vēlēšanās ”izdibināt Dieva dziļumus”, un mēs uzskatīsim Dieva Valstību par svarīgāko savā dzīvē. (1. Korintiešiem 2:10—13; Mateja 6:33.)
”Tāds ir līdzīgs kokam”
13.—15. Kādā ziņā mēs varam būt kā koki, kas stādīti pie ūdeņiem bagātām upēm?
13 Tālāk aprakstīdams taisnīgu cilvēku, psalma sacerētājs teica: ”Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Psalms 1:3.) Tāpat kā visi nepilnīgie cilvēki, arī mēs, Jehovas kalpi, izjūtam dzīvē grūtības. (Ījaba 14:1.) Varbūt mēs pieredzam vajāšanas un dažādus citus ar ticību saistītus pārbaudījumus. (Mateja 5:10—12.) Taču ar Dieva palīdzību mēs tos spējam izturēt, tāpat kā spēcīgs koks iztur diezgan stiprus vējus.
14 Pie neizsīkstoša ūdens augošs koks nenokalst karstā un sausā laikā. Ja mēs esam dievbijīgi cilvēki, tad mūsu spēks nāk no neizsīkstoša avota — Dieva Jehovas. Pāvils lūdza palīdzību Dievam, un tāpēc viņš varēja teikt: ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13.) Ja Jehovas gars mūs vada un garīgi spēcina, mēs ”nenokaltīsim” — mēs nebeigsim nest augļus un nekļūsim garīgi miruši. Augļus mēs nesam kalpošanā Dievam, un tāpat mēs attīstām sevī Dieva gara augļus. (Jeremijas 17:7, 8; Galatiešiem 5:22.)
15 Psalma sacerētājs redzēja, ka koks, kas aug pie bagātīgiem ūdeņiem, ir spēcīgs un zaļo. Tas viņam acīmredzot lika domāt par līdzību, kāda pastāv starp šādu koku un tiem cilvēkiem, kam ir prieks par Jehovas likumiem, — šādi cilvēki izjūt lielu garīgu labklājību. Ja mums Dieva likumi sagādā prieku, tad mūsu dienas var kļūt kā koku mūžs. Mēs pat varam iegūt mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.)
16. Kāpēc un kādā ziņā mums ”viss labi izdodas”?
16 Ja mēs rīkojamies taisnīgi, Jehova mums palīdz izturēt pārbaudījumus un citas grūtības. Mēs saglabājam prieku un nesam augļus kalpošanā Dievam. (Mateja 13:23; Lūkas 8:15.) Viss, ko mēs darām, ”labi izdodas”, jo mūsu galvenais mērķis ir Jehovas gribas pildīšana. Tā kā Jehovas nodomi vienmēr piepildās un mums sagādā prieku viņa norādījumi, mēs dzīvojam garīgā labklājībā. (1. Mozus 39:23; Jozuas 1:7, 8; Jesajas 55:11.) Mēs izjūtam garīgo labklājību pat tad, kad mums ir grūti. (Psalms 112:1—3; 3. Jāņa 2.)
Bezdievīgo šķietamā labklājība
17., 18. a) Ar ko pirmā psalma sacerētājs salīdzināja bezdievīgos? b) Kāpēc bezdievju drošība nav mūžīga, kaut arī viņi varbūt dzīvo materiālā labklājībā?
17 Bezdievīgu cilvēku dzīve, protams, ļoti atšķiras no taisnīgu cilvēku dzīves. Varbūt kādu laiku bezdievjiem materiālā ziņā klājas ļoti labi, taču viņiem nav garīgas labklājības. To skaidri atklāj psalma sacerētāja tālākie vārdi: ”Ne tādi ir bezdievīgie: tie ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām. Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz arī taisno draudzē grēcinieki.” (Psalms 1:4, 5.) Ievērosim, ka viņš teica: ”Ne tādi ir bezdievīgie.” Tātad viņi nav tādi kā dievbijīgie, kas nupat bija salīdzināti ar raženiem, izturīgiem kokiem.
18 Pat ja bezdievīgie dzīvo materiālā labklājībā, viņu drošība nav mūžīga. (Psalms 37:16; 73:3, 12.) Viņi ir kā nesaprātīgais bagātnieks no kādas Jēzus līdzības, ko Jēzus stāstīja, kad viņu lūdza iejaukties kādā mantojuma lietā. Jēzus saviem klausītājiem teica: ”Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” Šo domu viņš paskaidroja ar līdzību par bagātnieku, kura lauki bija nesuši tik bagātu ražu, ka tas plānoja noplēst savus vecos šķūņus un uzcelt jaunus, lielākus, kuros savākt savu mantu. Pēc tam šis vīrs gatavojās ēst, dzert un līksmoties. Bet Dievs vīram šajā līdzībā teica: ”Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” Vēlreiz uzsvērdams galveno domu, Jēzus beigās piebilda: ”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:13—21.)
19., 20. a) Kā senajā Izraēlā kūla un vētīja labību? b) Kāpēc bezdievīgie ir salīdzināti ar pelavām?
19 Bezdievji ”nav bagāti Dievā”. Tāpēc ar viņiem nākotnē var notikt tikai tas pats, kas ar pelavām, kuras paliek pāri pēc labības kulšanas. Kad senajā Izraēlā labība bija novākta, to aizveda uz kuļamo klonu, kas parasti bija izveidots kādā augstākā vietā. Tur pāri izklātajai labībai lopi vilka kuļamās ragavas, kurām apakšā bija asi akmens vai dzelzs zobi, kas salauzīja stiebrus un atdalīja graudus no sēklapvalkiem. Pēc tam zemnieki ar vētījamo liekšķeri meta šo maisījumu gaisā. (Jesajas 30:24.) Graudi nokrita atpakaļ uz klona, salmus vējš papūta sānis un pelavas aizpūta prom. (Rutes 3:2.) Kad graudi bija izsijāti caur sietu, lai atdalītu sīkus akmentiņus un gružus, tos varēja uzglabāt vai uzreiz malt. (Lūkas 22:31.) Bet pelavas bija aizputējušas pa vējam.
20 Tāpat kā graudi nokrita zemē un tika saglabāti, bet pelavas izputēja, taisnie paliks, bet bezdievīgie ies bojā. Taču mēs noteikti esam priecīgi, ka bezdievīgie, kas dara ļaunu, drīz būs zuduši uz mūžiem. Kad viņu vairs nebūs, cilvēki, kam ir prieks par Jehovas likumiem, gūs bagātīgas svētības. Visiem paklausīgajiem cilvēkiem Dievs dāvās mūžīgu dzīvi. (Mateja 25:34—46; Romiešiem 6:23.)
”Taisno ceļš” tiks svētīts
21. Kādā ziņā Jehova ”pazīst taisno ceļu”?
21 Pirmais psalms beidzas ar šādiem vārdiem: ”Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.” (Psalms 1:6.) Kādā ziņā Jehova ”pazīst taisno ceļu”? Ja mēs rīkojamies taisnīgi, mēs varam būt pārliecināti, ka debesu Tēvs ievēro mūsu dievbijīgo dzīvi un ir pret mums labvēlīgs. Mēs varam viņam uzticēt visas savas raizes pilnīgā pārliecībā, ka viņš gādā par mums, un mums tas tiešām ir jādara. (Ecēhiēla 34:11; 1. Pētera 5:6, 7.)
22., 23. Kas notiks ar bezdievīgajiem, un kas ar taisnīgajiem?
22 ”Taisno ceļš” paliks mūžīgi, bet bezdievīgie, kas negrib pārstāt darīt ļaunu, izzudīs, jo saņems nelabvēlīgu Jehovas spriedumu. Viņu ”ceļš” jeb dzīves veids beigsies līdz ar viņiem. Mēs varam būt pārliecināti, ka piepildīsies Dāvida vārdi: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam. Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:10, 11, 29.)
23 Mēs varam iztēloties, cik mēs būsim priecīgi, ja mums būs iespēja dzīvot paradīzē uz zemes, kur vairs nebūs bezdievīgo. Lēnprātīgie un taisnie cilvēki izjutīs patiesu mieru, jo viņiem vienmēr būs prieks par Jehovas likumiem. Taču pirms tam ir jātiek īstenotam ”Dieva spriedumam”. (Psalms 2:7.) Nākamajā rakstā ir paskaidrots, kāds ir šis spriedums un ko tas nozīmēs mums un visiem pārējiem cilvēkiem.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc dievbijīgs cilvēks ir laimīgs?
• Kas liecina par to, ka Jehovas likumi mums sagādā prieku?
• Kā cilvēks var līdzināties pie bagātīgiem ūdeņiem augošam kokam?
• Kā taisno ceļš atšķiras no bezdievīgo ceļa?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 11. lpp.]
Lūgšanas mums palīdz neveidot draudzīgas attiecības ar bezdievīgajiem
[Attēls 12. lpp.]
Kāpēc taisnīgs cilvēks ir līdzīgs kokam?