Jehova atklāj savu godību pazemīgajiem

”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 22:4.)

1., 2. a) Kā Apustuļu darbu grāmata apstiprina, ka Stefans bija ”vīrs, ticības un Svēta Gara pilns”? b) Kas liecina, ka Stefans bija pazemīgs?

STEFANS bija ”vīrs, ticības un Svēta Gara pilns”. Viņš bija arī ”pilns ticības un spēka”. Būdams viens no agrīnajiem Jēzus mācekļiem, viņš darīja brīnumus un lielas zīmes tautā. Reiz daži vīri iesāka vārdu cīņu ar Stefanu, taču ”tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja”. (Apustuļu darbi 6:5, 8—10.) Ir skaidri redzams, ka Stefans bija uzmanīgi pētījis Dieva Rakstus, un viņš tos prasmīgi aizstāvēja sava laika ebreju reliģisko vadītāju priekšā. Viņa runas sīkais izklāsts, kas lasāms Apustuļu darbu grāmatas 7. nodaļā, parāda, cik ļoti viņš interesējās par to, kā pakāpeniski tika atklāti Dieva nodomi.

² Atšķirībā no reliģiskajiem vadītājiem, kas sava augstā stāvokļa un zināšanu dēļ jutās pārāki par vienkāršajiem ļaudīm, Stefans bija pazemīgs. (Mateja 23:2—7; Jāņa 7:49.) Lai gan Stefans bija labs Rakstu pazinējs, viņš labprāt bija ar mieru ”apkalpot pie galda”, dodams apustuļiem iespēju ”Dievu lūgt un kalpot ar vārdu”. Stefanam bija laba reputācija brāļu starpā, tāpēc viņu izraudzīja par vienu no septiņiem vīriem, kam bija laba slava un kas varēja veikt dienišķo apkalpošanu. Viņš pazemīgi piekrita pildīt šo uzdevumu. (Apustuļu darbi 6:1—6.)

3. Kādu izcilu Dieva žēlastības apliecinājumu pieredzēja Stefans?

³ Stefana pazemība, viņa garīgā prāta ievirze un godīgums nepalika nepamanīti Jehovam. Kad Stefans sludināja naidīgi noskaņotam ebreju vadoņu pulkam sinedrijā, viņa pretinieki ”redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam”. (Apustuļu darbi 6:15.) Stefana seja līdzinājās Dieva vēstneša sejai, tajā atspoguļojās miers, kas nāca no diženā Dieva Jehovas. Kad Stefans bija pabeidzis bezbailīgi liecināt sinedrija locekļiem, viņš pieredzēja izcilu Dieva žēlastības apliecinājumu. ”Viņš, Svēta Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas.” (Apustuļu darbi 7:55.) Šī iespaidīgā parādība Stefanam vēlreiz apstiprināja, ka Jēzus ir Dieva Dēls un Mesija. Redzējums stiprināja pazemīgo Stefanu un apliecināja, ka Jehova ir labvēlīgs pret viņu.

4. Kam Jehova atklāj savu godību?

⁴ No tā, kas notika ar Stefanu, var secināt, ka Jehova atklāj savu godību un savus nodomus dievbijīgiem cilvēkiem, kas ir pazemīgi un kas augstu vērtē savas attiecības ar viņu. ”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 22:4.) Tātad ir svarīgi saprast, kas ir patiesa pazemība, kā attīstīt šo īpašību un kā tai būtu jāizpaužas dažādās dzīves situācijās.

Dievam tīkama īpašība

5., 6. a) Kas ir pazemība? b) Kā ir izpaudusies Jehovas pazemība? c) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Jehovas pazemību?

⁵ Kādam varētu likties pārsteidzoši, ka  Dievs Jehova, kam ir visaugstākais stāvoklis Visumā un vislielākā godība, ir arī izcilākais pazemības piemērs. Ķēniņš Dāvids vērsās pie Jehovas ar vārdiem: ”Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība [”pazemība”, NW] mani paaugstinājusi.” (Psalms 18:36.) Runādams par Jehovas pazemību, Dāvids lietoja ebreju valodas vārdu, kas atvasināts no vārda ar nozīmi ”būt noliektam”. Citi vārdi ar to pašu sakni nozīmē ”necilums”, ”lēnprātība”, ”augstsirdīga pretimnākšana”. Tātad Jehova rīkojās pazemīgi, veidodams attiecības ar Dāvidu, kas bija tikai grēcīgs cilvēks, un izraudzīdamies viņu par ķēniņu — savu pārstāvi. Kā norādīts 18. psalma pirmajā pantā, Jehova sargāja un atbalstīja Dāvidu, izglābdams viņu ”no visu viņa ienaidnieku un no Saula rokas”. Savukārt Dāvids skaidri saprata, ka varenība un gods, ko viņš ieguva, būdams ķēniņš, bija iespējami tikai un vienīgi tāpēc, ka Jehova pazemīgi darbojās viņa labā. Šī apziņa Dāvidam palīdzēja palikt pazemīgam.

⁶ Kā tas attiecas uz mums? Jehova mums ir ļāvis uzzināt patiesību un varbūt pat ar savas organizācijas starpniecību ir piešķīris mums priekšrocības kalpošanā vai kādā īpašā veidā mūs izmanto, lai īstenotu savu gribu. Kāda ir mūsu attieksme pret to? Mums jābūt pazemīgiem un pateicīgiem par Jehovas pazemību, un mēs nedrīkstam paaugstināt sevi, citādi noteikti pieredzēsim nelaimi. (Salamana Pamācības 16:18; 29:23.)

7., 8. a) Kā Jehovas pazemība izpaudās viņa attieksmē pret Manasi? b) Ko par pazemību var mācīties no Jehovas un arī no Manases?

⁷ Jehova ne tikai ir bijis ļoti pazemīgs, veidodams attiecības ar grēcīgiem cilvēkiem, bet ir bijis gatavs arī parādīt žēlsirdību pazemīgajiem un pat pacelt jeb paaugstināt tos, kas paši pazemina sevi. (Psalms 113:4—7.) To apliecina gadījums ar Jūdejas ķēniņu Manasi. Kad Manase bija ķēniņš, viņš rīkojās nelietīgi, pielūgdams viltus dievus, un ”vēl daudz lielākā mērā viņš darīja to, kas tam Kungam nepatika, Viņu ar to izaicinādams”. (2. Laiku 33:6.) Tad Jehova sodīja Manasi un pieļāva, ka Asīrijas valdnieks viņu gāž no troņa. Cietumā Manase ”lūdza žēlastību no tā Kunga, sava Dieva, un viņš pārlieku  zemojās”, tāpēc Jehova viņam no jauna piešķīra varu Jeruzalemē, un Manase ”atzina, ka tas Kungs patiesi ir Dievs”. (2. Laiku 33:11—13.) Jehovam patika pazemīgā prāta nostāja, kāda Manasem galu galā izveidojās, tāpēc viņš arī pats rīkojās pazemīgi, piedodams Manasem un atjaunodams tā ķēniņa varu.

⁸ Domājot par Jehovas gatavību piedot un par to, kā Manase nožēloja savus grēkus, var mācīties pazemību. Mums vienmēr jāpatur prātā, ka no mūsu attieksmes pret tiem, kas mums ir izdarījuši kaut ko sliktu, un no tā, kāda ir mūsu prāta nostāja, kad esam grēkojuši, ir atkarīgs, kā Jehova izturēsies pret mums. Ja labprāt piedodam citu pārkāpumus un pazemīgi atzīstam savas kļūdas, mēs varam cerēt uz Jehovas žēlsirdību. (Mateja 5:23, 24; 6:12.)

Pazemīgajiem tiek atklāta Dieva godība

9. Vai pazemība liecina par vājumu? Paskaidrojiet.

⁹ Tomēr nevajadzētu domāt, ka pazemība un tai līdzīgas īpašības liecina par vājumu un ka tās mudina būt iecietīgiem pret ļaunumu. No Bībeles var uzzināt, ka Jehova ir pazemīgs, taču vajadzības gadījumā viņš pauž taisnīgas dusmas un liek lietā savu milzīgo spēku. Savas pazemības dēļ Jehova pievērš īpašu uzmanību tiem, kas nav augstās domās par sevi, turpretī no lepnajiem viņš ir tālu. (Psalms 138:6.) Kā ir izpaudusies Jehovas labvēlība pret saviem pazemīgajiem kalpiem?

10. Ko Jehova atklāj pazemīgajiem, kā var redzēt no 1. vēstules korintiešiem, 2. nodaļas 6.—10. panta?

¹⁰ Paša noteiktā laikā un veidā Jehova pazemīgajiem atklāj, kā īstenojas viņa nodomi. To nespēj saskatīt neviens, kas augstprātīgi paļaujas uz cilvēcisko gudrību un domāšanu. (1. Korintiešiem 2:6—10.) Bet pazemīgajiem ir ļauts pareizi saprast Jehovas nodomus, un viņi izjūt vēlēšanos cildināt Jehovu, jo arvien augstāk vērtē viņa iespaidīgo godību.

11. Kā pirmajā gadsimtā izpaudās tas, ka daudziem pietrūka pazemības, un kāpēc tas viņiem nāca par ļaunu?

¹¹ Pirmajā gadsimtā daudziem cilvēkiem, arī tādiem, kas uzskatīja sevi par kristiešiem, pietrūka pazemības, un viņiem nebija pieņemams tas, ko apustulis Pāvils viņiem atklāja par Dieva nodomiem. Pāvils kļuva par ”tautu apustuli”, bet tas nenotika viņa tautības, izglītības vai vecuma dēļ vai tāpēc, ka viņš jau ilgi būtu darījis labus darbus. (Romiešiem 11:13.) Miesīgi noskaņoti cilvēki bieži vien uzskata, ka tieši šādi faktori nosaka, kuri cilvēki Jehovam būtu jāizmanto savu nodomu īstenošanai. (1. Korintiešiem 1:26—29; 3:1; Kolosiešiem 2:18.) Taču Jehova bija izraudzījies Pāvilu pēc savas žēlastības un saskaņā ar savu taisnīgo nodomu. (1. Korintiešiem 15:8—10.) Tie, ko Pāvils sauca par ”dižapustuļiem”, kā arī citi pretinieki neatzina Pāvila pilnvaras un nepiekrita tam, ko Pāvils, balstoties uz Rakstiem, mācīja. Pazemības trūkums viņiem liedza iegūt zināšanas un izprast, cik brīnišķīgā veidā Jehova īsteno to, ko ir iecerējis. Mums jāsargās ar necieņu vai aizspriedumiem izturēties pret cilvēkiem, ar kuru starpniecību Jehova pilda savu gribu. (2. Korintiešiem 11:4—6.)

12. Kā no Mozus piemēra var redzēt, ka Jehova ir labvēlīgs pret pazemīgajiem?

 ¹² Turpretī pazemīgiem cilvēkiem, kā liecina daudzi Bībelē aprakstīti gadījumi, tiek piešķirta priekšrocība skatīt Dieva godību. Mozus, kas bija ”ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki”, redzēja Dieva godību, un viņam bija tuvas attiecības ar Dievu. (4. Mozus 12:3.) Radītājs ar ārkārtīgu labvēlību izturējās pret šo pazemīgo vīru, kas 40 gadus bija vienkāršs gans un droši vien lielu daļu šī laika pavadīja Arābijas pussalā. (2. Mozus 6:12, 30.) Ar Jehovas atbalstu Mozus kļuva par izraēliešu pārstāvi un vadoni. Ar viņu sarunājās Dievs, un parādībā viņš redzēja ”tā Kunga vaigu”. (4. Mozus 12:7, 8; 2. Mozus 24:10, 11.) Dievs bija labvēlīgs arī pret tiem, kas atzina šo pazemīgo kalpu par Dieva pārstāvi. Savukārt mēs saņemsim svētības, ja atzīsim pravieti, kas ir lielāks par Mozu, proti, Jēzu, un viņa iecelto ”uzticīgo un gudro kalpu”, kā arī būsim tiem paklausīgi. (Mateja 24:45, 46; Apustuļu darbi 3:22.)

13. Kā pirmajā gadsimtā Jehovas godība atklājās vienkāršiem ganiem?

¹³ Ko apspīdēja ”tā Kunga spožums”, kad eņģeļi paziņoja labo vēsti, ka ”Pestītājs dzimis.., kas ir Kristus, tas Kungs”? Tas tika atklāts nevis augstprātīgajiem reliģiskajiem vadītājiem vai cilvēkiem, kas ieņēma augstu stāvokli, bet vienkāršiem ganiem, kas bija ”laukā” un, ”nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus”. (Lūkas 2:8—11.) Šo ļaužu prasme un darbs netika vērtēti augstu, tomēr tieši viņus Jehova ievēroja un nolēma viņiem pirmajiem paziņot par Mesijas dzimšanu. Jehova atklāj savu godību pazemīgiem un dievbijīgiem cilvēkiem.

14. Kā izpaužas Dieva labvēlība pret pazemīgajiem?

¹⁴ Ko no šiem piemēriem var mācīties? Tie liecina, ka Jehova ir labvēlīgs pret vienkāršiem, pazemīgiem cilvēkiem un piešķir tiem zināšanas un sapratni. Viņš izraugās tos, kas varbūt neatbilst noteiktām cilvēku prasībām, un ar viņu starpniecību dara citiem zināmus savus izcilos nodomus. Ņemot to vērā, mums joprojām jāpaļaujas uz Jehovas, viņa pravietisko vārdu un viņa organizācijas vadību. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova saviem pazemīgajiem kalpiem arī turpmāk atklās, kā piepildās viņa lieliskie nodomi. Pravietis Amoss rakstīja: ”Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.” (Amosa 3:7.)

Attīstīsim pazemību un būsim patīkami Dievam

15. Kāpēc mums jāpūlas palikt pazemīgiem, un ko var mācīties no notikumiem ar Izraēlas ķēniņu Saulu?

¹⁵ Lai mēs nezaudētu Dieva labvēlību, mums jāpaliek pazemīgiem. Ja cilvēks ir pazemīgs, tas vēl nenozīmē, ka viņš tāds būs uz visiem laikiem. Var gadīties, ka cilvēks zaudē pazemību, kļūst lepns un paaugstina sevi, bet tas parasti rada pašpārliecinātību un izraisa nelaimi. Tā notika ar Saulu, kas tika svaidīts par pirmo Izraēlas ķēniņu. Kad viņš tika izraudzīts, viņš jutās ”niecīgs savās acīs”. (1. Samuēla 15:17.) Taču, kad Sauls bija valdījis tikai divus gadus, viņš sāka rīkoties pašpaļāvīgi. Viņš nepakļāvās Jehovas noteiktajai kārtībai, pēc kuras viņš drīkstēja upurēt tikai ar pravieša Samuēla starpniecību, un pēc tam izdomāja dažādus attaisnojumus savai rīcībai. (1. Samuēla 13:1, 8—14.) Tā sākās notikumu virkne, kas skaidri parādīja, ka Saulam trūkst pazemības. Iznākumā viņš zaudēja Dieva garu un labvēlību un vēlāk mira kaunpilnā nāvē. (1. Samuēla 15:3—19, 26; 28:6; 31:4.) No tā visa var secināt, ka mums pastāvīgi jāpūlas palikt pazemīgiem  un padevīgiem un jāsargās no iedomības, jo tā mēs varam izvairīties no pašpaļāvīgas rīcības, kuras iznākums būtu Jehovas nelabvēlība.

16. Kāpēc pārdomas par mūsu attiecībām ar Jehovu un citiem cilvēkiem palīdz būt pazemīgiem?

¹⁶ Lai gan pazemība nav minēta starp Dieva gara augļiem, tā ir Dievam tīkama īpašība, kas mums jāattīsta. (Galatiešiem 5:22; Kolosiešiem 3:10, 12.) Tā kā pazemība ir saistīta ar mūsu domām — ar to, kāds ir mūsu viedoklis par sevi un citiem —, tās attīstīšana prasa apzinātas pūles. Būt pazemīgiem palīdz pārdomas par mūsu attiecībām ar Jehovu un citiem cilvēkiem. Dieva acīs visa nepilnīgā miesa ir kā zāle, kas īsu brīdi aug, bet tad sakalst un novīst. Cilvēki ir kā siseņi pļavā. (Jesajas 40:6, 7, 22.) Vai vienam zāles stiebriņam ir pamats lepoties, ka tas zaļo mazliet ilgāk nekā citi zāles stiebriņi? Vai sisenim ir iemesls dižoties ar savām spējām tikai tāpēc, ka tas var aizlēkt nedaudz tālāk par citiem siseņiem? Šāda doma liek pasmaidīt. Apustulis Pāvils kristiešiem atgādināja: ”Kas tevi iecēlis pār citiem? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?” (1. Korintiešiem 4:7.) Pārdomājot šādus Bībeles pantus, mēs varam attīstīt pazemību.

17. Kas Daniēlam palīdzēja attīstīt pazemību, un kā mēs varam to darīt?

¹⁷ Ebreju pravietis Daniēls tika atzīts par ”visai mīļu vīru” Dieva acīs, jo viņš ”pazemojās”, tas ir, bija pazemīgs. (Daniēla 10:11, 12.) Kas Daniēlam palīdzēja attīstīt pazemību? Vissvarīgākais bija tas, ka Daniēls pilnībā paļāvās uz Jehovu un regulāri viņu lūdza. (Daniēla 6:10, 11.) Turklāt Daniēls rūpīgi un ar pareiziem motīviem iedziļinājās Dieva vārdos, tāpēc viņš spēja skaidri paturēt prātā Dieva izcilos nodomus. Daniēls labprāt bija gatavs atzīt ne tikai savas tautas, bet arī pats savus pārkāpumus. Visvairāk viņu uztrauca nevis paša taisnīgums, bet Dieva taisnība.  (Daniēla 9:2, 5, 7.) Daniēla piemērs patiešām ir uzmundrinošs, un no viņa var mācīties, kā attīstīt pazemību visās dzīves jomās.

18. Kāds gods gaida pazemīgos cilvēkus, kas dzīvo mūsdienās?

¹⁸ ”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 22. nodaļas 4. pantā. Jehova ir labvēlīgs pret pazemīgajiem un piešķir viņiem godu un dzīvību. Pēc tam, kad Asafs gandrīz bija pārstājis kalpot Dievam un Jehova bija izlabojis viņa domāšanu, viņš kādā psalmā pazemīgi atzina: ”Tu mani vadi pēc sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.” (Psalms 73:24.) Kā ir mūsdienās? Kāds gods gaida pazemīgos? Šādi cilvēki ne tikai iegūst Jehovas labvēlību un tuvas attiecības ar viņu, bet arī var paļauties uz to, ka piepildīsies Dieva iedvesmotie ķēniņa Dāvida vārdi: ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” Tā tiešām būs brīnišķīga nākotne! (Psalms 37:11.)

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc var teikt, ka Stefans bija pazemīgs cilvēks, kam Jehova atklāja savu godību?

• Kā ir izpaudusies Dieva Jehovas pazemība?

• Kādi piemēri apliecina, ka Jehova atklāj savu godību pazemīgajiem?

• Kā Daniēla piemērs palīdz attīstīt pazemību?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Pazemīgs cilvēks ar stingru pārliecību

Kad Bībeles pētnieki (ko mūsdienās pazīst kā Jehovas lieciniekus) 1919. gadā rīkoja kongresu Sīdarpointā (Ohaio štats, ASV), 50 gadus vecais Dž. Raterfords, kas tolaik pārraudzīja viņu darbu, palīdzēja nest kongresa delegātu bagāžu un pavadīja tos uz istabām. Kongresa pēdējā dienā viņš teica iedvesmojošu runu, kurā vērsās pie septiņiem tūkstošiem klātesošo ar vārdiem: ”Jūs esat Ķēniņu Ķēniņa un Kungu Kunga vēstneši, kas sludina cilvēkiem.. mūsu Kunga brīnišķīgo valstību.” Brālis Raterfords bija cilvēks ar stingru pārliecību un bija pazīstams ar to, ka atklāti un bez aplinkiem aizstāvēja patiesību, taču viņš bija arī no sirds pazemīgs Dieva priekšā — par to, piemēram, liecināja lūgšanas, ko viņš bieži teica no rītiem pēc Bībeles tēmu apspriešanas Bētelē.

[Attēls 9. lpp.]

Stefans, labs Rakstu pazinējs, pazemīgi apkalpoja citus pie galda

[Attēls 10. lpp.]

Jehovam bija patīkama Manases pazemīgā prāta nostāja

[Attēls 12. lpp.]

Kāpēc Daniēls bija ”visai mīļš vīrs”?