Bez iemesla ienīsti

”Tie mani velti ienīduši!” (JĀŅA 15:25.)

1., 2. a) Kāpēc cilvēki reizēm ir neizpratnē, kad viņi dzird, ko citi runā par kristiešiem, bet kāpēc mūs tas nepārsteidz? b) Par kādu vārda ”ienīst” nozīmi tiks runāts šajā rakstā? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

JEHOVAS LIECINIEKI cenšas dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem, tāpēc daudzās zemēs viņi ir iemantojuši labu slavu. Diemžēl reizēm viņiem tiek celta neslava. Piemēram, kāds vietējās varas pārstāvis Sanktpēterburgā teica: ”Jehovas lieciniekus mēs iedomājāmies kā slepenu sektu, kas sēž tumsā, slepkavo bērnus un taisa pašnāvības.” Kādu laiku sadarbojies ar Jehovas lieciniekiem, kas Sanktpēterburgā rīkoja starptautisku kongresu, viņš atzina: ”Manā priekšā ir normāli, smaidīgi cilvēki.. Viņi ir mierīgi un savaldīgi, un viņi ļoti mīl viens otru. Es tiešām nesaprotu, kāpēc cilvēki par viņiem stāsta tādus melus.” (1. Pētera 3:16.)

² Dieva kalpiem nav nekāda prieka par to, ka cilvēki viņus sauc par ļaundariem, taču viņi arī nav pārsteigti, ka tā notiek. Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Kad pasaule jūs ienīst, — ziniet, viņa mani papriekš ir ienīdusi. [..] ..jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: Tie mani velti ienīduši!” * (Jāņa 15:18—20, 25; Psalms 35:19; 69:5.) Jēzus teica saviem mācekļiem arī šādus vārdus: ”Ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, tad jo vairāk viņa saimi.” (Mateja 10:25, LB-65r.) Kristieši saprot, ka cilvēku naids ir daļa no ”moku staba”, ko viņi uzņēmās nest, kļūdami par Kristus sekotājiem. (Mateja 16:24, NW.)

3. Cik lielā mērā Dieva kalpi tiek vajāti?

³ Jehovas kalpu vajāšanām ir sena vēsture — tā sākās jau ”taisnā Ābela” laikā. (Mateja 23:34, 35.) Turklāt vēršanās pret Dieva kalpiem nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Jēzus teica, ka viņa sekotāji būs ”visu ienīsti” viņa vārda dēļ. (Mateja 10:22.) Kā rakstīja apustulis Pāvils, visiem Dieva kalpiem, tātad arī mums, jārēķinās ar vajāšanām. (2. Timotejam 3:12.) Bet kāds ir šo vajāšanu iemesls?

Naida avots

4. Kas Bībelē teikts par to, no kurienes nāk naids pret Dieva kalpiem?

⁴ Bībele palīdz saprast, ka no pašiem Dieva kalpu vajāšanu pirmsākumiem ir bijis kāds, kas cilvēkus uz tām mudinājis. Piemēram, padomāsim, kāpēc tika nogalināts Ābels. Bībelē ir teikts, ka viņa brālis Kains bija no ”ļaunā” — no Sātana Velna. (1. Jāņa 3:12.) Kainam bija izveidojusies tāda prāta nostāja, kāda ir Sātanam, kas savukārt izmantoja Kainu, lai īstenotu savu ļauno nodomu. Bībele palīdz saprast, ka Sātans bija vainīgs arī uzbrukumos Ījabam un Jēzum Kristum. (Ījaba 1:12; 2:6, 7; Jāņa 8:37, 44; 13:27.) Atklāsmes grāmatā ir ļoti skaidri norādīts uz iemeslu, kāpēc tiek vajāti Jēzus sekotāji: ”Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti.” (Atklāsmes 2:10.) Tātad Sātans Velns ir tas, no kura nāk naids pret Dieva kalpiem.

5. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc Sātans ienīst tos, kas kalpo Jehovam?

 ⁵ Bet kāpēc Sātans ienīst Jehovas kalpus? Tālā pagātnē viņš, neiedomājamas augstprātības vadīts, sacēlās pret ”mūžu valdnieku”, Dievu Jehovu. (1. Timotejam 1:17; 3:6.) Sātans uzskata, ka Jehova ir pārāk stingrs savās prasībās un ka cilvēki kalpo Jehovam nevis tīru motīvu, bet sava labuma dēļ. Sātans apgalvo, ka viņš spētu novērst no Jehovas visus cilvēkus, ja vien viņam tiktu dota tāda iespēja. (1. Mozus 3:1—6; Ījaba 1:6—12; 2:1—7.) Nomelnodams Jehovu un attēlodams viņu kā apspiedēju, meli un neveiksminieku, Sātans mēģina kļūt par Jehovas sāncensi. Tātad galvenais iemesls, kāpēc Sātans ienīst Jehovas kalpus, ir tas, ka viņš vēlas, lai cilvēki pielūgtu viņu. (Mateja 4:8, 9.)

6. a) Kā jautājums par Jehovas augstāko varu attiecas uz mums visiem? b) Kā šī jautājuma izpratne palīdz būt uzticīgiem Dievam? (Skat. ielogojumu 16. lappusē.)

⁶ Šis fakts vistiešākajā veidā attiecas uz visiem Jehovas kalpiem. Mēs labi zinām, ka viņa gribas pildīšana prasa zināmu piepūli, taču tas dod arī neaprakstāmas svētības. Bet kas notiktu, ja apstākļi mūsu dzīvē mainītos tā, ka pakļauties Jehovas likumiem un turēties pie viņa principiem būtu grūti vai pat sāpīgi? Kas notiktu, ja mums sāktu likties, ka mēs negūstam nekādu labumu? Vai mēs tad secinātu, ka nav vērts kalpot Jehovam? Vai mīlestība pret Jehovu un pārdomas par viņa brīnišķīgajām īpašībām palīdzētu mums arī turpmāk kalpot viņam? (5. Mozus 10:12, 13.) Pieļaudams, ka Sātans mums var sagādāt grūtības, Jehova mums visiem dod iespēju pašiem atbildēt uz Sātana nievājošo izaicinājumu. (Salamana Pamācības 27:11.)

Meli un nomelnošana

7. Kāds ir viens no paņēmieniem, ko Sātans izmanto, lai mēģinātu mūs novērst no Jehovas?

⁷ Viens no paņēmieniem, ko Sātans izmanto sevis attaisnošanai, ir meli un nomelnošana. Jēzus teica, ka Sātans Velns ir ”melu tēvs”. (Jāņa 8:44.) Grieķu valodas vārds, kas latviešu valodas Bībelēs tulkots ar vārdu ”velns”, nozīmē ”apmelotājs”. Šādā vārdā Sātans tiek saukts tāpēc, ka viņš vislielākā mērā apmelo Dievu, ceļ neslavu viņa Rakstiem un viņa svētajam vārdam. Sātans liek lietā mājienus, viltus apsūdzības un klajus melus, lai apšaubītu Jehovas tiesības uz augstāko varu, un tādus pašus paņēmienus viņš izmanto, lai nomelnotu Jehovas kalpus. Celdams neslavu Jehovas lieciniekiem, viņš padara vēl grūtākus jau tā smagus pārbaudījumus.

8. Kā Sātans cēla neslavu Ījabam?

⁸ To var saprast, ja padomā, kas notika ar Ījabu, kura vārds nozīmē ”tas, kuram ir ienaidnieks”. Sātans atņēma Ījabam visus īpašumus, bērnus un veselību, turklāt izdarīja to tā, lai izskatītos, ka Ījabs ir Dieva sodīts grēcinieks. Ījabu — cilvēku, kuru visi bija cienījuši, — sāka ienīst pat radi un tuvi draugi. (Ījaba 19:13—19; 29:1, 2, 7—11.) Arī tas vēl nebija viss: izmantodams viltus mierinātājus, Sātans gribēja Ījabu ”ar vārdiem  saplosīt gabalos”. Vispirms šie ”mierinātāji” izteica mājienus, ka Ījabs ir izdarījis kādu nopietnu grēku, bet pēc tam bez aplinkiem paziņoja, ka viņš ir ļaundaris. (Ījaba 4:6—9; 19:2; 22:5—10.) Nav grūti iedomāties, kādas ciešanas tas sagādāja Ījabam.

9. Kāda neslava tika celta Jēzum?

⁹ Ar lielu naidu Sātans vērsās pret Dieva Dēlu, kas vislielākajā mērā ir aizstāvējis Jehovu jautājumā par augstāko varu. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, Sātans visādi mēģināja viņu nomelnot, tāpat kā viņš to bija darījis ar Ījabu. Sātans centās panākt, lai Dieva Dēls tiktu uzskatīts par grēcinieku. (Jesajas 53:2—4; Jāņa 9:24.) Cilvēki teica, ka Jēzus ir dzērājs un negausis un ka viņu ir apsēdis ļauns gars. (Mateja 11:18, 19; Jāņa 7:20; 8:48; 10:20.) Viņš tika apsūdzēts zaimošanā. (Mateja 9:2, 3; 26:63—66; Jāņa 10:33—36.) Jēzum tas sagādāja ciešanas, jo viņš zināja, ka šādas valodas nedara godu viņa Tēvam. (Lūkas 22:41—44.) Beigu beigās Jēzus tika sodīts kā nolādēts noziedznieks. (Mateja 27:38—44.) Tā kā Jēzus vienmēr palika uzticīgs Dievam, viņam bija jāpanes daudz ”pārestību no grēciniekiem”. (Ebrejiem 12:2, 3.)

10. Kādus Sātana uzbrukumus ir pieredzējuši ar garu svaidītie kristieši?

¹⁰ Mūsdienās Sātans ar lielu niknumu vēršas pret Kristus svaidītajiem brāļiem, kas vēl dzīvo uz zemes. Tāpēc viņš tiek saukts par Kristus brāļu apsūdzētāju, ”kas tos apsūdz mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm”. (Atklāsmes 12:9, 10.) Kopš Sātans ir padzīts no debesīm un nomests zemes apkaimē, viņš dara visu iespējamo, lai nozākātu Kristus brāļus. (1. Korintiešiem 4:13.) Dažās zemēs cilvēki viņus sauc par bīstamu sektu, tāpat kā tas bija mūsu ēras pirmajā gadsimtā. (Apustuļu darbi 24:5, 14; 28:22.) Kā jau tika minēts iepriekš, Kristus sekotāju pretinieki ceļ viņiem neslavu, izplatot melīgu propagandu. Tomēr ”ar godu un negodu, ar slavu un neslavu” svaidītie Kristus brāļi un viņu biedri no ”citu avju” pulka nav pārstājuši ”turēt Dieva baušļus un apliecināt Jēzu”. (2. Korintiešiem 6:8; Jāņa 10:16; Atklāsmes 12:17.)

11., 12. a) Kāds varētu būt viens no iemesliem, kāpēc kristieši reizēm dzird pārmetumus? b) Kāpēc kristieši reizēm cieš savas ticības dēļ?

¹¹ Protams, ne vienmēr Dieva kalpi saņem pārmetumus ”taisnības dēļ”. (Mateja 5:10.) Reizēm problēmas rada mūsu pašu nepilnības, un, ja mēs ”panesam sitienus pārkāpumu dēļ”, tad mums nav ar ko lepoties. Bet, ja ”kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams”, tad Jehova raugās uz viņu ar labvēlību. (1. Pētera 2:19, 20.) Kuras ir tās situācijas, kad kristietim jāpanes bēdas un jāpacieš netaisnība savu labo darbu dēļ?

¹² Reizēm cilvēki ir vērsušies pret Dieva kalpiem tāpēc, ka tie nav vēlējušies ievērot bēru paražas, kas ir pretrunā ar Bībeles likumiem. (5. Mozus 14:1.) Jauni kristieši bieži tiek apsaukāti, tāpēc ka viņi stingri turas pie Jehovas noteiktajām tikumības normām. (1. Pētera 4:4.) Kristīgi vecāki reizēm tiek uzskatīti par nolaidīgiem vai ļauniem tāpēc, ka viņi ir vēlējušies, lai viņu bērni tiek ārstēti bez asins pārliešanas. (Apustuļu darbi 15:29.) Daudzi cilvēki ir pieredzējuši tuvinieku un kaimiņu uzbrukumus tāpēc vien, ka viņi ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem. (Mateja 10:34—37.) Dieva kalpi, kas ir pārcietuši šādas pārestības, ir pieredzējuši tādu pašu netaisnību kā Jēzus un daudzi pravieši senatnē. (Mateja 5:11, 12; Jēkaba 5:10; 1. Pētera 2:21.)

Paliksim uzticīgi pārbaudījumos

13. Kas mums palīdz saglabāt garīgu stabilitāti, kad mums tiek celta neslava?

¹³ Kad mums tiek celta neslava, reizēm  mūs varbūt pārņem nomāktība, kā tas reiz notika ar Jeremiju, un mēs domājam, ka vairs nevaram kalpot Dievam. (Jeremijas 20:7—9.) Lai saglabātu garīgu līdzsvaru šādās situācijās, mums jācenšas raudzīties uz notiekošo tā, kā uz to raugās Jehova. No viņa viedokļa cilvēki, kas paliek nelokāmi pārbaudījumos, ir uzvarētāji, nevis upuri. (Romiešiem 8:37.) Mums var palīdzēt arī pārdomas par Ābelu, Ījabu, Jēzus māti Mariju un daudziem citiem cilvēkiem, kas nelokāmi atbalstīja Jehovas augstāko varu un nepadevās pat visniknākajiem Sātana uzbrukumiem. (Ebrejiem 11:35—37; 12:1.) Pārdomas par šo uzticamo liecinieku pulku mums palīdz paveikt to pašu, ko paveica viņi, — uzvarēt pasauli cīņā par ticību. (1. Jāņa 5:4.)

14. Kā dedzīgas lūgšanas mums palīdz būt uzticīgiem Jehovam?

¹⁴ Kad mums ir daudz bēdu, mēs varam griezties pie Jehovas dedzīgās lūgšanās, un viņš mūs mierinās un stiprinās. (Psalms 50:15; 94:19.) Jehova mums dos gudrību, kas mums nepieciešama grūtību pārvarēšanai, un palīdzēs neaizmirst par vissvarīgāko jautājumu — jautājumu par Jehovas augstāko varu —, kura dēļ viņa kalpiem jāpieredz nepelnīts naids. (Jēkaba 1:5.) Viņš mums dos arī ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”. (Filipiešiem 4:6, 7.) Šis miers palīdz nezaudēt savaldību un apņēmību pat visgrūtākajos pārbaudījumos, tas palīdz nepadoties šaubām un bailēm. Ar sava gara starpniecību Jehova mūs var atbalstīt visos pārbaudījumos, ko viņš pieļauj. (1. Korintiešiem 10:13.)

15. Kas mums var palīdzēt, lai mūs nepārņemtu rūgtums pret pāridarītājiem?

¹⁵ Bet kas mums var palīdzēt, lai mūs pašus nepārņemtu rūgtums pret tiem, kas mūs ienīst? Mums jāpatur prātā, ka mūsu galvenie ienaidnieki ir Sātans un dēmoni. (Efeziešiem 6:12.) Kaut arī ir cilvēki, kas vēršas pret Jehovas lieciniekiem apzināti un ar ļaunu nolūku, lielākā daļa to dara nezināšanas vai citu cilvēku ietekmes dēļ. (Daniēla 6:4—16; 1. Timotejam 1:12, 13.) Jehova ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Daži no tiem, kas kādreiz vērsās pret Jehovas lieciniekiem, tagad ir kļuvuši par mūsu ticības biedriem, jo ir redzējuši mūsu labos darbus. (1. Pētera 2:12.) Mēs varam daudz ko mācīties no Jēkaba dēla Jāzepa. Kaut arī Jāzepa pusbrāļi viņam bija sagādājuši daudz ciešanu, viņš neturēja uz tiem ļaunu prātu. Viņš bija sapratis, ka notikumus viņa dzīvē bija vadījis Jehova, lai izpildītu savu nodomu. (1. Mozus 45:4—8.) Arī tās netaisnības, ko pieredzam mēs, Jehova var izmantot tā, lai tiktu slavēts viņa vārds. (1. Pētera 4:16.)

16., 17. Kāpēc mums nav pārlieku jāraizējas par Dieva tautas pretinieku centieniem traucēt sludināšanai?

¹⁶ Mums nav pārlieku jāraizējas, ja mums šķiet, ka Dieva tautas ienaidniekiem izdodas kavēt labās vēsts sludināšanu. Jehova pašlaik sakustina visas tautas, sūtīdams savus lieciniekus sludināt visā pasaulē, un ”tautu bagātības” joprojām plūst uz viņa pielūgsmes namu. (Hagaja 2:7, LB-65r.) Jēzus Kristus, Labais Gans, teica: ”Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību,  ..un neviens tās neizraus no manas rokas.” (Jāņa 10:27—29.) Lielajā garīgās ražas novākšanā piedalās arī svētie eņģeļi. (Mateja 13:39, 41; Atklāsmes 14:6, 7.) Tāpēc nekas no tā, ko saka vai dara Dieva tautas pretinieki, nevarēs izjaukt Dieva nodomu īstenošanos. (Jesajas 54:17; Apustuļu darbi 5:38, 39.)

¹⁷ Bieži vien tie, kas vēršas pret Jehovas lieciniekiem, panāk tieši pretējo cerētajam. Kādā apdzīvotā vietā Āfrikā par Jehovas lieciniekiem tika izplatīti neiedomājami meli, piemēram, viņi tika saukti par Sātana pielūdzējiem. Tāpēc Greisa vienmēr, kad viņas mājai tuvojās Jehovas liecinieki, noslēpās aiz mājas un nerādījās, kamēr liecinieki nebija aizgājuši. Viņas mācītājs kādā no saviem sprediķiem parādīja draudzei kādu Jehovas liecinieku publikāciju un teica, ka draudzes locekļi neko tādu nedrīkst lasīt, citādi viņi zaudēs ticību. Redzētā publikācija izraisīja Greisas interesi. Nākamajā reizē viņa vairs neslēpās aiz mājas, parunāja ar Jehovas lieciniekiem un paņēma kādu no viņu piedāvātajām publikācijām. Liecinieki sāka mācīt Greisai Bībeli, un 1996. gadā viņa kristījās. Tagad Greisa cenšas palīdzēt citiem cilvēkiem, kam ir stāstīti meli par Jehovas lieciniekiem.

Stiprināsim savu ticību

18. Kāpēc ir svarīgi stiprināt ticību, kamēr nopietni pārbaudījumi vēl nav sākušies, un kā mēs varam to darīt?

¹⁸ Tā kā Sātans var uzbrukt Dieva kalpiem kuru katru brīdi, mums jādara viss iespējamais, lai stiprinātu ticību jau tagad. Kā mēs varam stiprināt savu ticību? Lūk,  kas bija teikts kādā ziņojumā no valsts, kur Jehovas liecinieki tika vajāti: ”Viens ir skaidrs: tie, kam ir labi garīgi paradumi un kas augstu vērtē patiesību, pārbaudījumos bez grūtībām paliek nelokāmi, savukārt tie, kas ”labvēlīgā laikā” neapmeklē sapulces, neregulāri piedalās kalpošanā un pieļauj kompromisu maznozīmīgos jautājumos, nopietnos pārbaudījumos nereti atkrīt no patiesības.” (2. Timotejam 4:2, NW.) Ja mēs manām, ka mums šajā ziņā kaut kas jālabo, darīsim to bez kavēšanās. (Psalms 119:60.)

19. Ko Dieva kalpi panāk, paliekot uzticīgi viņam pat nežēlīgās vajāšanās?

¹⁹ Jehovas kalpu nelokāmība par spīti Sātana nežēlīgajiem uzbrukumiem ir pārliecinošs pierādījums tam, ka Jehovam ir tiesības uz augstāko varu un ka viņš valda taisnīgi un pareizi. Jehovas kalpu uzticība sagādā viņam lielu prieku. Lai arī cilvēki nomelno Jehovas kalpus, viņš ”netur par kaunu, ka tie viņu sauc par savu Dievu”. Par visiem, kas paliek uzticīgi Dievam, var teikt, ka pasaule nav viņu cienīga. (Ebrejiem 11:16, 38.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc Jehovas kalpiem jāizjūt naidīga attieksme?

• Kā Sātans izmantoja neslavas celšanu, lai mēģinātu salauzt Ījaba un Jēzus uzticību?

• Kā Jehova mums palīdz izturēt Sātana uzbrukumus?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēls 16. lpp.]

Vissvarīgākais jautājums

Kāds Jehovas liecinieks no Ukrainas, kur Valstības sludināšana bija aizliegta vairāk nekā 50 gadus, izteicās šādi: ”Uz situāciju, kādā atradās Jehovas liecinieki, būtu jāskatās ne tikai no cilvēku attiecību viedokļa. [..] Lielākā daļa ierēdņu vienkārši darīja savu darbu. Mainījās valdības, mainījās arī ierēdņi, bet mēs, Jehovas liecinieki, palikām tādi paši. Bībele mums palīdzēja saprast, kas bija patiesais vajāšanu cēlonis.

Mēs nebijām rūgtuma pārņemti upuri. Panest visas grūtības mums palīdzēja tas, ka mēs skaidri zinājām, kāds jautājums bija radies Ēdenes dārzā, — tas bija jautājums par Dieva tiesībām valdīt pār zemi. [..] Mēs zinājām, ka varam nostāties Jehovas pusē. Mūsu nostāja šajā strīdus jautājumā bija saistīta ne tikai ar cilvēku interesēm, bet arī ar Visuma Pavēlnieka interesēm. Un tas ir daudz svarīgāk. Tas mums deva spēku palikt nelokāmiem pat visgrūtākajās situācijās.”

[Attēls]

Viktors Popovičs, apcietināts 1970. gadā

[Attēls 13. lpp.]

Kāpēc Jēzum bija jāpacieš tik nežēlīga izturēšanās?

[Attēli 15. lpp.]

Ījabs, Marija un tādi Dieva kalpi kā Stenlijs Džounss ir atbalstījuši Jehovas augstāko varu